Grammatical Sūtra: अदसोऽसेर्दादु दो मः adaso'serdādu do maḥ
Individual Word Components: adasaḥ aseḥ dāt u (luptaprathamāntanirdeśaḥ) daḥ maḥ Sūtra with anuvṛtti words: adasaḥ aseḥ dāt u (luptaprathamāntanirdeśaḥ) daḥ maḥ padasya (8.1.16 ), pūrvatra (8.2.1 ), asiddham (8.2.1 ) Type of Rule: vidhiPreceding adhikāra rule: 8.2.1 (1pūrvatra asiddham)
Description:
Source:Laghusiddhānta kaumudī (Ballantyne)
When the pronoun ((adas)) does not end in ((s)), then there is substituted ((u)) or ((ū)) for the vowel after ((d)), and ((m)) for ((d))| | Source: Aṣṭādhyāyī 2.0
The substitute phoneme u replaces the phoneme [occurring after 1.1.67 ] phoneme d of the pronominal stem adás- `that' when it does not [end in 1.1.72] °-s, and the substitute phoneme m replaces phoneme d. Source: From Aṣṭādhyāyī of Pāṇini In Roman Transliteration translated by Sumitra M. Katre, Copyright © 1987. Courtesy of the University of Texas Press.
Source:Srisa Chandra Vasu's Aṣṭādhyāyī of Pāṇini
Mahābhāṣya: With kind permission: Dr. George Cardona 1/28:adasaḥ anosreḥ |* 2/28:adasaḥ anosreḥ iti vaktavyam |3/28:kim idam anosreḥ iti | 4/28:anokārasya asakārasya arephakasya iti | 5/28:anokārasya | See More
1/28:adasaḥ anosreḥ |* 2/28:adasaḥ anosreḥ iti vaktavyam | 3/28:kim idam anosreḥ iti | 4/28:anokārasya asakārasya arephakasya iti | 5/28:anokārasya | 6/28:adaḥ atra | 7/28:asakārasya | 8/28:adasyate | 9/28:arephakasya | 10/28:adaḥ | 11/28:tat tarhi vaktavyam | 12/28:na vaktavyam | 13/28:kriyate nyāse eva | 14/28:avibhaktikaḥ nirdeśaḥ | 15/28:adas , o , iti | 16/28:okārāt paraḥ patiṣedhaḥ pūrvabhūtaḥ | 17/28:tataḥ sakāraḥ | 18/28:tataḥ rephaḥ iti | 19/28:atha vā na evam vijñāyate adasaḥ asakārasya iti | 20/28:katham tarhi | 21/28:akāraḥ asya sakārasya saḥ ayam asiḥ aseḥ iti | 22/28:yadi evam amumuyaṅ iti na sidhyati adadryaṅ iti prāpnoti | 23/28:adamuyaṅ iti bhavitavyam anantyavikāre antyasadeśasya kāryam bhavati iti |24/28:adasaḥ adreḥ pṛthak mutvam kecit icchanti latvavat |* 25/28:kecit antyasadeśasya |* 26/28:na iti eke |* 27/28:aseḥ hi dṛśyate |* 28/28:|*
1/7:tatra padādhikārāt apadāntasya aprāptiḥ |* 2/7:tatra padādhikārāt apadāntasya na prāpnoti | 3/7:amuyā amuyoḥ iti |4/7:siddham tu sakārapratiṣedhāt | siddham etat |* 5/7:katham | 6/7:sakārapratiṣedhāt | 7/7:yat ayam aseḥ iti pratiṣedham śāsti tat jñāpayati ācāryaḥ apadāntasya api bhavati iti
1/5:atha dādgrahaṇam kimartham |2/5:dādgrahaṇam antyapratiṣedhārtham |* 3/5:dādgrahaṇam kriyate antyapratiṣedhārtham | 4/5:alaḥ antyasya mā bhūt iti | 5/5:amuyā amuyoḥ iti
Collapse Kielhorn/Abhyankar (III,414.8-19) Rohatak (V,412-413) * Kātyāyana's Vārttikas
Commentaries:
Kāśikāvṛttī1 : adaso 'sakārāntasya varṇasya dāt parasya uvarṇādeśo bhavati, dakārasya c a ma kā ra See More
adaso 'sakārāntasya varṇasya dāt parasya uvarṇādeśo bhavati, dakārasya ca makāraḥ. amum,
amū, amūn. amunā, amūbhyām. bhāvyamānena apyukāreṇa savarṇānāṃ grahaṇam iṣyate
iti ekamātrikasya mātrikaḥ, dvimātrikasya dvimātrikaḥ ādeśo bhavati. aseḥ iti
kim? adaḥ icchati adasyati. adaso 'nosra iti vaktavyam. okārarephayorapi pratiṣedho yathā
syātiti. ado 'tra. adaḥ. tadarthaṃ kecit sūtraṃ varṇayanti, aḥ seḥ yasya so 'yam
asiḥ, yatra sakārasya akāraḥ kriyate iti, tena tyadādyatvavidhāne etadanyatra na
bhavitavyam eva iti. adryādeśe katham? adaso 'dreḥ pṛthaṅ mutvaṃ kecidicchanti
latvavat. kecidantyasadeśasya netyeke 'serhi dṛśyate. iti. yaiḥ aseḥ iti sakārasya
pratiṣedhaḥ kriyate, anantyavikāre antyasadeśasya iti ca paribhāṣā na aśrīyate, teṣām
ubhayorapi mutvena bhavitavyam, amumuyaṅ, amumuyañcau, amumuyañcaḥ iti , yathā
calīklṛpyate iti latvam. ye tu paribhāṣām āśrayanti teṣām antyasadeśasya eva
bhavitavyam, adamuyaṅ, adamuyañcau, adamuyañcaḥ iti. yeṣaṃ tu tyadādyatvaviṣaya eva
mutvena bhavitavyam iti darśanam teṣām atra na bhavitavyam, adadryaṅ, adadryañcau,
adadryañcaḥ iti. dātiti kim? alo 'ntyasya mā bhūt, amuyā. amuyoḥ.
Kāśikāvṛttī2 : adaso 'ser dādu do maḥ 8.2.80 adaso 'sakārāntasya varṇasya dāt parasya uv ar ṇā de See More
adaso 'ser dādu do maḥ 8.2.80 adaso 'sakārāntasya varṇasya dāt parasya uvarṇādeśo bhavati, dakārasya ca makāraḥ. amum, amū, amūn. amunā, amūbhyām. bhāvyamānena apyukāreṇa savarṇānāṃ grahaṇam iṣyate iti ekamātrikasya mātrikaḥ, dvimātrikasya dvimātrikaḥ ādeśo bhavati. aseḥ iti kim? adaḥ icchati adasyati. adaso 'nosra iti vaktavyam. okārarephayorapi pratiṣedho yathā syātiti. ado 'tra. adaḥ. tadarthaṃ kecit sūtraṃ varṇayanti, aḥ seḥ yasya so 'yam asiḥ, yatra sakārasya akāraḥ kriyate iti, tena tyadādyatvavidhāne etadanyatra na bhavitavyam eva iti. adryādeśe katham? adaso 'dreḥ pṛthaṅ mutvaṃ kecidicchanti latvavat. kecidantyasadeśasya netyeke 'serhi dṛśyate. iti. yaiḥ aseḥ iti sakārasya pratiṣedhaḥ kriyate, anantyavikāre antyasadeśasya iti ca paribhāṣā na aśrīyate, teṣām ubhayorapi mutvena bhavitavyam, amumuyaṅ, amumuyañcau, amumuyañcaḥ iti , yathā calīklṛpyate iti latvam. ye tu paribhāṣām āśrayanti teṣām antyasadeśasya eva bhavitavyam, adamuyaṅ, adamuyañcau, adamuyañcaḥ iti. yeṣaṃ tu tyadādyatvaviṣaya eva mutvena bhavitavyam iti darśanam teṣām atra na bhavitavyam, adadryaṅ, adadryañcau, adadryañcaḥ iti. dātiti kim? alo 'ntyasya mā bhūt, amuyā. amuyoḥ.
Nyāsa2 : adaso'serdādu do maḥ. , 8.2.80 "aseḥ" itīkāra uccāraṇārthaḥ. a vi dy am ān See More
adaso'serdādu do maḥ. , 8.2.80 "aseḥ" itīkāra uccāraṇārthaḥ. avidyamānaḥ sakāro yasya sa tathoktaḥ. yaścaivaṃvidhaḥ sa sakārānto na bhavatītyāha--"asakārāntasya" ityādi. "amum()" ityādi. adaso'mādiṣu tyadādyatve "ato guṇe" 6.1.94 pararūpatve ca kṛte'si 6.1.103 pūrvatvam(). auṭi, "vaddhireci" 6.1.85 iti vaddhiḥ. śasi prathamayoḥ pūrvasavarṇadīrghatvam(). atra sthāne'ntaratamaparibhāṣayā 1.1.49 ekavacane mātrikasya mātrika eva bhavati, anyatra dvimātrikasya dvimātrikaḥ nanu ca mātrikaḥ sūtra upāttaḥ, tatkathaṃ dvimātriko labhyate? "aṇudit? savarṇasya cāpratyayaḥ" (1.1.69) iti savaraṇagrahaṇāditi cet()? na; "bhāvyamāno'ṇ? savarṇān? na gṛhṇāti" (vyā.pa.35) iti pratiṣedhādityata āha--"bhāvyamāno'pi" ityādi. etacca "ṛta ut()" 6.1.107 ityatra taparakaraṇena jñāpitam().
"adasyati" iti. "supa kṣātmanaḥ kyac()" 3.1.8.
"adaso'noruā iti vaktavyam()" iti. okārasakārarephāṇāṃ dvandvaḥ, avidyamānnā oruāo'syeti bahuvrīhiḥ. ado'treti napuṃsakatvāt? "svamornapuṃsakāpta" 7.1.23 iti sorluk(), sakārasya rutve "ato roraplutādaplute" 6.1.109 iti rorutvam(), "ādguṇaḥ" 6.1.84, "eṅaḥ padāntādati" 6.1.105 iti parapūrvatvam(). idamīkārapratiṣedhasya pratyudāharaṇam(). "adaḥ" iti. etattu rephapratiṣedhasya. rutve kṛte visarjanīyaḥ.
"tadartham()" iti. sakārarephayorapi pratiṣedho yathā syādityevamartham(). "aḥ seryasya" iti. sakāra [nāsti-kāṃu.pāṭhe] uccāraṇārthaḥ. akāraḥ sakārasya yasyetyarthaḥ.
"katham()" ityādi. yadā'daso'dra()ādeśaḥ kriyate, tadedamadaso'dreśca pṛthaṅmutvaṃ bhavati? utāntyasadeśasya? āhosvidadra()ādeśaviṣaye na bhavatyeva? ityetat? pṛcchati.
"adaso'draḥ" ityādi. maśca uśca muḥ, tasya bhāvo mutvam(). adaso'dreścobhayorapi kecinmutvamicchantītyarthaḥ. vināpi hi cakāreṇa tadartho gamyate. tadyathā--aharaharnayamāno gāma()āṃ puruṣaṃ paśumityādau vākye. katham()? yathetyāha--"lattvavata" iti. yathā calīklṛpyata ityatra "kṛpo ro laḥ" 8.2.18 iti dhāto rephasya rīśabdasya cobhayorapi latvamicchanti, tadvadadaśaḥ, adreśca mutvam(). "kecidantyasadeśasya" iti. adra()ādeśa ikārāntaḥ, tasya kecidutvamicchanti. sa punaradra()ādeśasambhandhī dakāro rephaśca. "netyeke" iti. apare tu--yadā'daso'dra()ādeśaḥ kriyate tadā na bhavitavyameva mutvenetīcchanti. atraiva kāraṇamāha--"aserhi dṛśyate" iti. aḥ seryasya so'yamasiḥ, tasyāseḥ. hiśabdo yasyādarthe. yasmāt? sakārasya sthāne yasyādaso'kāro bhavati tasya pajḍitairmutvaṃ dṛśyate. na ca kṛtādra()ādeśasyādasaḥ sakārasya sthāne'tvaṃ bhavati; vibhakteḥ parahasya nimittasyānāvāt(). tasmāt? na tasya mutvena bhavitavyamiti.
"yaiḥ" ityādinā ślokasya pūrvārdha vyācaṣṭe. aserati sakārasya pratiṣedhaḥ kriyate-nāsya sirvidyata ityevaṃ vyācakṣāṇaiḥ. "ubhayorapi" iti. adasaḥ, adreśca. "amumuyaṅ()" ityādi. adoñcatīti ṛtvigityādinā (32.59) sūtreṇāñcateḥ kvin(), "aniditām()" 6.4.24 iti nalopaḥ, upapadasamāsaḥ, "ugidacām()" 7.1.70 iti num(), halṅyādi 6.1.66saṃyogānta8.2.23 lopau. ekavacane "kvingratyayasya kuḥ" 8.2.62 iti kutvam()--nakārasya ṅkāraḥ. anyatra "na ścāpadāntasya jhali" 8.3.24 ityanusvāraḥ, "anusvārasya yapi parasavarṇaḥ" 8.4.57 iti parasavarṇo ñakāraḥ, ["ṅakāraḥ"--kāṃu.pāṭhaḥ] "āsarvanāmnaḥ" 6.3.90 ityataḥ "sarvanāmnaḥ" ityamuvatrtamāne "viṣvagdevayīśca ṭeradra()ñcatau vapratyaye" 6.3.91 ityadaḥ śabdasya ṭeradra()ādeśaḥ, pūrvasmāddakārāduttarasyotvam(), dakārasya matvam(), dvitīyasmādapi dakārādraphasyotvam(), dakarasya matvam()--amumuyaṅ(), amumuyañcāviti bhavati. "yathā" ityādinā latvavadityasthārthamācaṣṭe. "calīklṛpyate" iti. "kṛpū sāmarthye" (dhā.pā.762). atyantaṃ kalpata iti yaṅ(), dvirvacanam(), "urat()" 7.4.66 ityattvam(), "halādiḥ śeṣaḥ" 7.4.60, "rīgṛdapadhasya ca" 7.4.90 iti rīk(), "kuhoścaḥ" 7.4.62 iti cutvam(), "kupo ro laḥ" 8.2.18 ityubhayorapi latvam(); "anantyavikāre'ntyasadeśasya" (vyā.pa.63) iti paribhāṣānāśrayaṇāt().
"ye tu" ityādinā "kecidantyasadeśasya" ityasyārtha kathayanti. "adamuyaṅ(), adamuyañcau" iti. atrādridakārāderuttarasyotvam(), adridakārasyaiva ca matvam(). śeṣaṃ pūrvavat().
"yeṣāṃ tu"["teṣāṃ tu"--prāṃu.pāṭhe] ityādinā "eke" ityādevryākhyānam(). keṣāṃ punastyadādyatvaviṣaya eva mutvena bhavitavyam()? ye "aḥ seyaṃsya so'yamasistasyāseḥ" ityevaṃ varṇayanti teṣām(). "atra" iti. adra()ādeśaviṣaye naiva bhavitavyamiti;tyadādyatvābhāvāt(). adadra()ṅa, adadra()āñcau, adadra()ñcaḥ" iti. pūrvavat(). mubhāvastu viśeṣaḥ.
"amuyā, amuyoḥ" iti. adasastṛtīyaikavacana osi ca paratastyadādyatvam(), 7.2.102 ṭāp(), ekādeśaḥ, tasya "antādivacca" 6.1.82 iti pūrvaṃ pratyantavadbhāvo dādudograhaṇenaiva grahaṇam(). atra yadi dāditi nocyeta tadā "āṅi cāpaḥ" 7.3.105, "osi ca" 7.3.104 iti ṅityetve kṛte tasya cāyādeśe'lontyaparibhāṣayā 1.1.51 yakārasyaivotvaṃ syāt(). dāditi vacanānna bhavati.
uditi taparakaraṇaṃ mukhasukhārtham()॥
Laghusiddhāntakaumudī1 : adaso'sāntasya dātparasya udūtau sto dasya maśca. āntaratamyāddhsvasya uḥ ,
dī rg Sū #358 See More
adaso'sāntasya dātparasya udūtau sto dasya maśca. āntaratamyāddhsvasya uḥ,
dīrghasya ūḥ. amū. jasaḥ śī. guṇaḥ..
Laghusiddhāntakaumudī2 : adaso'serdādu do maḥ 358, 8.2.80 adaso'sāntasya dātparasya udūtau sto da sy a ma śc See More
adaso'serdādu do maḥ 358, 8.2.80 adaso'sāntasya dātparasya udūtau sto dasya maśca. āntaratamyāddhsvasya uḥ, dīrghasya ūḥ. amū. jasaḥ śī. guṇaḥ॥
Bālamanoramā1 : tadāha–adaso'sāntasyeti. aseḥ kim ?. adasyati. dāt kim ?. amuyā. atra
`a lo 'n ty as See More
tadāha–adaso'sāntasyeti. aseḥ kim ?. adasyati. dāt kim ?. amuyā. atra
`alo'ntyasye'ti yakārasya na bhavati. nanu udūtāviti katham, u ityasyaiva śravaṇādityata
āha–u itīti. uśca ūśca tayoḥ samāhāra iti vigrahe dvandve sati, subluki,
savarṇadīrghe `sa napuṃsaka'miti napuṃsakatve `hyasvo napuṃsake prātipadikasye'ti
hyasvatve, samāhāsyaikatvādekavacananasya soḥ `svamornapuṃsakā'diti luki u iti
rūpamityarthaḥ. āntaratamyāditi. ardhamātrasya vyañjanasya īṣatsadṛśo mātriko hyasva
ukāraḥ. hyasvasya tu mātrikasya mātrikatvasādṛśyādukāro hyasvaḥ, dīrghasya tu
dvimātratvasādṛśyāddvimātra ūkāra ityarthaḥ. amumuyaṅiti. adadra\ufffdc s
iti sthite `ugidacā'miti numi, halṅyādilope, cakārasya saṃyogāntalope, numo
nakārasya `kvinpratyayasya kuḥ' iti kutve, adadra\ufffdṅiti sthite,
prathamadakārasya matve, taduttarasyā'kārasya utve, dvitīyadakārasya matve, taduttarasya
rephasya utve ca kṛte, amumuyaṅiti rūpamiti bhāvaḥ. prakriyākramastu
sūtrapaurvāparyajñānavatāṃ sugamaḥ. amumuyañcāviti. prāñcāvitivadrūpam. utvamatve
pūrvavat. amumu i ac au iti sthite yaṇiti viśeṣaḥ. amumuīca iti. amumu i ac as
iti sthite `antaraṅgo'pi yaṇ `acaḥ' iti lopaviṣaye na pravartate' ityuktarītyā
akṛte yaṇi `acaḥ' ityakāralope `cau' itīkārasyadīrgha iti bhāvaḥ. amumuyagbhyāmiti.
`coḥ kuḥ' iti kutvamiti viśeṣaḥ. ikāre pare makārādukārasya yaṇamāśaṅkya āha–
mutvasyāsiddhatvāditi. amumuīce. amumuīcaḥ 2. amumuīcauḥ 2. amumuyakṣu.
matāntaramāha–antyabādhe iti. alo'ntyaparibhāṣāyā apravṛttyā antyasya
kāryā'bhāve sati antyasamīpavartinaḥ kāryaṃ bhavatītyarthaḥ. prakṛte ca adasa iti
nāvayavaṣaṣṭhī, kintu sthānaṣaṣṭhī. tataśca `alo'ntyasye'tyupatiṣṭhate. asāntasya
adaso'ntyasya dātparasya utvaṃ dasya ca ma iti phalitam. adasaścāntyavarṇaḥ sakāro
dātparo na bhavati, adra\ufffdādeśe kṛte tu ikāro'ntaḥ, so'pi dātparo na bhavati. tataśca
alo'ntyaparibhāṣāyā apravṛttyā antyasya ādeśabādhe sati antyasamīpavartina eva
dātparasya utvaṃ, dasya ca maḥ, natu tataḥ prācīnayorapi
dakārataduttaravarṇayormutvamityarthaḥ. nanvevaṃ sati `ṇo naḥ' iti dhātvāderṇakārasya
vihitaṃ natvaṃ netā ityatraiva syānnamatītyatra na syāditi cet, maivam-
alo'ntyaparibhāṣāyā apravṛttyā antyasadeśānantyasadeśayoryugapatprāptau
antyasadeśasyaiva bhavatīti paribhāṣārtha iti `ṣyaṅaḥ saṃprasāraṇa'miti sūtre bāṣye
spaṣṭaṃ prapañcitatvāt. yadyapi `ṣyaṅaḥ samprasāraṇa'miti sūtre prakṛtasūtre ca
`anantyavikāre antyasadeśasye'ti paribhāṣā paṭhitā tathāpi saivā'trārthataḥ saṅgṛhītā.
antyasya vikāraḥ-ādeśaḥ antyavikāraḥ. antyavikārasyā'bhāvaḥ anantyavikāraḥ.
`arthābhāve'vyayībhāvena saha nañ?tatpuruṣo vikalpyate' iti
vakṣyamāṇatvāttatpuruṣaḥ. avyayībhāvapakṣe tu
`tṛtīyāsaptamyorbahula'mityambhāvā'bhāvaḥ. alo.ñantyaparibhāṣāyā apravṛttyā
antyasya ādeśā'bhāve satīti yāvat. adamuyaṅiti. atra pūrvasya dakārasya
taduttarā'kārasya ca na mutvamiti viśeṣaḥ. matāntaramāha–aḥ seḥ sakārasyeti. serityasya
vivaraṇaṃ–sakārasyeti. `ase'riti nāyaṃ nañtatpuruṣaḥ, kiṃtu aḥ seryasya sa-asiḥ, tsaya
aseriti vigrahaḥ. seriti sthānaṣaṣṭhī, ikāra uccāraṇārthaḥ,sakārasthānakā'kāravata
ityarthaḥ. adas?śabdasya tyadādyatve kṛte sakārasthānakā'kāravattvam.
atastyadādyatvavata evādas?śabdasya mutvaṃ nānyasyeti phalitam. ato'dra\ufffdādeśe
sati sakārasthānakā'kāravattvā'bhāvānna mutvamityarthaḥ.
bhāṣyasaṃmatamityāha–uktaṃ ceti. adasaṣṭeradrervidhau sati adadra\ufffdcityatra
prathamadvitīyayordakārayoḥ pṛthaṅ?matve, taduttarayoḥ avarṇarephayorutvaṃ ca yugapadeva.
latvavat. calīklṛpyate ityatra carīkṛpyate iti sthite rephaṛkārayoryathā `kṛpo ro laḥ'
iti latvaṃ, tathā kecidicchanti. hi-yato'seḥ sakārasthānakākāravata eva mutvaṃ dṛśyate=aḥ
seḥ yasyeti bahuvrīhiṇā pratīyata iti yojanā. viṣvagdevayoḥ kimiti.
viṣvagdevayośceti kimarthamityarthaḥ. a\ufffdāācīti. atra viṣvagdevayoḥ
sarvanāmnaścā'bhāvānnādra\ufffdādeśa iti bhāvaḥ. viṣvagdevayośceti
kimarthamityarthaḥ. a\ufffdāācīti. atra viṣvagdevayoḥ
sarvanāmnaścā'bhāvānnādyādeśa iti bhāvaḥ. viṣvagañcanamiti. atra `ana' iti
lyuḍādeśasya śrūyamāṇatayā añcerapratyayāntatvaṃ neti bhāvaḥ. nanu
uttarapadādhikārādañcurūpe uttarapade ityarthādviṣvagañcanamityatra
ādra\ufffdādeśasyā'prasakteḥ kimapratyayagrahaṇenetyata āha–apratyayagrahaṇamiti.
teneti. anyathā `ataḥ kṛkamī'tyatra `nityaṃ samāse' ityato'nuvṛttasamāsagrahaṇena
uttarapadākṣepātkṛdhāturūpe uttarapade ityarthalābhādayaskṛdityatraiva satvaṃ syāt,
ayaskāra ityatra na syādityarthaḥ. udaṅiti. ut añcatīti vigrahe kvinnādiriti
bhāvaḥ.
Bālamanoramā2 : adaso'sordādu do maḥ , 8.2.80 tadāha--adaso'sāntasyeti. aseḥ kim?. adasy at i. d āt See More
adaso'sordādu do maḥ , 8.2.80 tadāha--adaso'sāntasyeti. aseḥ kim?. adasyati. dāt kim?. amuyā. atra "alo'ntyasye"ti yakārasya na bhavati. nanu udūtāviti katham, u ityasyaiva śravaṇādityata āha--u itīti. uśca ūśca tayoḥ samāhāra iti vigrahe dvandve sati, subluki, savarṇadīrghe "sa napuṃsaka"miti napuṃsakatve "hyasvo napuṃsake prātipadikasye"ti hyasvatve, samāhāsyaikatvādekavacananasya soḥ "svamornapuṃsakā"diti luki u iti rūpamityarthaḥ. āntaratamyāditi. ardhamātrasya vyañjanasya īṣatsadṛśo mātriko hyasva ukāraḥ. hyasvasya tu mātrikasya mātrikatvasādṛśyādukāro hyasvaḥ, dīrghasya tu dvimātratvasādṛśyāddvimātra ūkāra ityarthaḥ. amumuyaṅiti. adadra()c s iti sthite "ugidacā"miti numi, halṅyādilope, cakārasya saṃyogāntalope, numo nakārasya "kvinpratyayasya kuḥ" iti kutve, adadra()ṅiti sthite, prathamadakārasya matve, taduttarasyā'kārasya utve, dvitīyadakārasya matve, taduttarasya rephasya utve ca kṛte, amumuyaṅiti rūpamiti bhāvaḥ. prakriyākramastu sūtrapaurvāparyajñānavatāṃ sugamaḥ. amumuyañcāviti. prāñcāvitivadrūpam. utvamatve pūrvavat. amumu i ac au iti sthite yaṇiti viśeṣaḥ. amumuīca iti. amumu i ac as iti sthite "antaraṅgo'pi yaṇ "acaḥ" iti lopaviṣaye na pravartate" ityuktarītyā akṛte yaṇi "acaḥ" ityakāralope "cau" itīkārasyadīrgha iti bhāvaḥ. amumuyagbhyāmiti. "coḥ kuḥ" iti kutvamiti viśeṣaḥ. ikāre pare makārādukārasya yaṇamāśaṅkya āha--mutvasyāsiddhatvāditi. amumuīce. amumuīcaḥ 2. amumuīcauḥ 2. amumuyakṣu. matāntaramāha--antyabādhe iti. alo'ntyaparibhāṣāyā apravṛttyā antyasya kāryā'bhāve sati antyasamīpavartinaḥ kāryaṃ bhavatītyarthaḥ. prakṛte ca adasa iti nāvayavaṣaṣṭhī, kintu sthānaṣaṣṭhī. tataśca "alo'ntyasye"tyupatiṣṭhate. asāntasya adaso'ntyasya dātparasya utvaṃ dasya ca ma iti phalitam. adasaścāntyavarṇaḥ sakāro dātparo na bhavati, adra()ādeśe kṛte tu ikāro'ntaḥ, so'pi dātparo na bhavati. tataśca alo'ntyaparibhāṣāyā apravṛttyā antyasya ādeśabādhe sati antyasamīpavartina eva dātparasya utvaṃ, dasya ca maḥ, natu tataḥ prācīnayorapi dakārataduttaravarṇayormutvamityarthaḥ. nanvevaṃ sati "ṇo naḥ" iti dhātvāderṇakārasya vihitaṃ natvaṃ netā ityatraiva syānnamatītyatra na syāditi cet, maivam-alo'ntyaparibhāṣāyā apravṛttyā antyasadeśānantyasadeśayoryugapatprāptau antyasadeśasyaiva bhavatīti paribhāṣārtha iti "ṣyaṅaḥ saṃprasāraṇa"miti sūtre bāṣye spaṣṭaṃ prapañcitatvāt. yadyapi "ṣyaṅaḥ samprasāraṇa"miti sūtre prakṛtasūtre ca "anantyavikāre antyasadeśasye"ti paribhāṣā paṭhitā tathāpi saivā'trārthataḥ saṅgṛhītā. antyasya vikāraḥ-ādeśaḥ antyavikāraḥ. antyavikārasyā'bhāvaḥ anantyavikāraḥ. "arthābhāve'vyayībhāvena saha nañ()tatpuruṣo vikalpyate" iti vakṣyamāṇatvāttatpuruṣaḥ. avyayībhāvapakṣe tu "tṛtīyāsaptamyorbahula"mityambhāvā'bhāvaḥ. alo.ñantyaparibhāṣāyā apravṛttyā antyasya ādeśā'bhāve satīti yāvat. adamuyaṅiti. atra pūrvasya dakārasya taduttarā'kārasya ca na mutvamiti viśeṣaḥ. matāntaramāha--aḥ seḥ sakārasyeti. serityasya vivaraṇaṃ--sakārasyeti. "ase"riti nāyaṃ nañtatpuruṣaḥ, kiṃtu aḥ seryasya sa-asiḥ, tsaya aseriti vigrahaḥ. seriti sthānaṣaṣṭhī, ikāra uccāraṇārthaḥ,sakārasthānakā'kāravata ityarthaḥ. adas()śabdasya tyadādyatve kṛte sakārasthānakā'kāravattvam. atastyadādyatvavata evādas()śabdasya mutvaṃ nānyasyeti phalitam. ato'dra()ādeśe sati sakārasthānakā'kāravattvā'bhāvānna mutvamityarthaḥ.tadidaṃ pakṣatrayamapi bhāṣyasaṃmatamityāha--uktaṃ ceti. adasaṣṭeradrervidhau sati adadra()cityatra prathamadvitīyayordakārayoḥ pṛthaṅ()matve, taduttarayoḥ avarṇarephayorutvaṃ ca yugapadeva. latvavat. calīklṛpyate ityatra carīkṛpyate iti sthite rephaṛkārayoryathā "kṛpo ro laḥ" iti latvaṃ, tathā kecidicchanti. hi-yato'seḥ sakārasthānakākāravata eva mutvaṃ dṛśyate=aḥ seḥ yasyeti bahuvrīhiṇā pratīyata iti yojanā. viṣvagdevayoḥ kimiti. viṣvagdevayośceti kimarthamityarthaḥ. a()āācīti. atra viṣvagdevayoḥ sarvanāmnaścā'bhāvānnādra()ādeśa iti bhāvaḥ. viṣvagdevayośceti kimarthamityarthaḥ. a()āācīti. atra viṣvagdevayoḥ sarvanāmnaścā'bhāvānnādyādeśa iti bhāvaḥ. viṣvagañcanamiti. atra "ana" iti lyuḍādeśasya śrūyamāṇatayā añcerapratyayāntatvaṃ neti bhāvaḥ. nanu uttarapadādhikārādañcurūpe uttarapade ityarthādviṣvagañcanamityatra ādra()ādeśasyā'prasakteḥ kimapratyayagrahaṇenetyata āha--apratyayagrahaṇamiti. teneti. anyathā "ataḥ kṛkamī"tyatra "nityaṃ samāse" ityato'nuvṛttasamāsagrahaṇena uttarapadākṣepātkṛdhāturūpe uttarapade ityarthalābhādayaskṛdityatraiva satvaṃ syāt, ayaskāra ityatra na syādityarthaḥ. udaṅiti. ut añcatīti vigrahe kvinnādiriti bhāvaḥ.
Tattvabodhinī1 : adaso'seḥ. `ase'riti ikāra uccāraṇārthastadāha—adaso'sāntasyeti. a sā nt as ye Sū #371 See More
adaso'seḥ. `ase'riti ikāra uccāraṇārthastadāha—adaso'sāntasyeti. asāntasyeti
kim? amumātmana icchati adasyati. dātparasya kim? amuyā'
`amuyo'rityatrā'ntyayakārasya mābhūt. hsvavyañjanayoriti. vyañjanasya hi hyasva
īṣātsadṛśo, dīrghastu visadṛśa ithi bhāvaḥ. prāñcastu–hyasvadīrghayoḥ
samāhāradvandvamakṛtvaiva `vidhāyamāno'pyaṇ kvicitsavarṇān gṛhṇātī'ti sāvīkṛtya
āntaratamyāddhrasvavyañjanayohryasvo dīrghasya dīrgha iti vyācakṣate.antyabādha
iti. sūtre `adasa' iti nā'vayavaṣaṣṭhī, kintu sthāneṣaṣṭhī, evaṃ hi
alo'ntyaparibhāṣopatiṣṭhate. tathā ca adaso yo'ntyaḥ sa dātparo na bhavati, dātparo yaḥ
so'daso'ntyo na bhavatītyevamantyabādhe'ntyasamīpasya bhavatīti teṣāmāśayaḥ. uktaṃ ceti.
`vārtikakṛte'ti śeṣaḥ. evaṃ ca `amandya'ṅṅiti keṣāñcidudāharaṇaṃ
bhāṣyādāvanuktatvādupekṣyamiti bhāvaḥ. latvavaditi. `calīklṛpyate'ityatra `kṛpo ro
laḥ'ityubhayoryathā latvaṃ tathetyarthaḥ.
nanvapratyayagrahaṇābhāve'pyuttarapadādhikārasthatvādviṣvandyaṅ
devandyaṅṅityañcatyuttarapadeṣvevā'dyādeśaḥ syānna tu
`viṣvagañcana'mityatrā'to vyācaṣṭe-apratyayagrahaṇaṃ jñāpayatīti. anyatreti. `ataḥ
kṛkamī'tyādau. teneti. anyathā `nityaṃ samāse'ityato'nuvṛttena
samāsagrahaṇenottarapadasyākṣepādataḥ kṛkamīti kṛdhātugrahaṇe kṛdhātūttarapadaka
evā'yaskṛdityādau satvaṃ syānnatvaṇantottarapadake'yaskāra ityatreti
bhāvaḥ.\t
Tattvabodhinī2 : adaso'serdādu do maḥ 371, 8.2.80 adaso'seḥ. "ase"riti ikāra uc cā ra ṇā rt See More
adaso'serdādu do maḥ 371, 8.2.80 adaso'seḥ. "ase"riti ikāra uccāraṇārthastadāha---adaso'sāntasyeti. asāntasyeti kim? amumātmana icchati adasyati. dātparasya kim? amuyā" "amuyo"rityatrā'ntyayakārasya mābhūt. hsvavyañjanayoriti. vyañjanasya hi hyasva īṣātsadṛśo, dīrghastu visadṛśa ithi bhāvaḥ. prāñcastu--hyasvadīrghayoḥ samāhāradvandvamakṛtvaiva "vidhāyamāno'pyaṇ kvicitsavarṇān gṛhṇātī"ti sāvīkṛtya āntaratamyāddhrasvavyañjanayohryasvo dīrghasya dīrgha iti vyācakṣate.antyabādha iti. sūtre "adasa" iti nā'vayavaṣaṣṭhī, kintu sthāneṣaṣṭhī, evaṃ hi alo'ntyaparibhāṣopatiṣṭhate. tathā ca adaso yo'ntyaḥ sa dātparo na bhavati, dātparo yaḥ so'daso'ntyo na bhavatītyevamantyabādhe'ntyasamīpasya bhavatīti teṣāmāśayaḥ. uktaṃ ceti. "vārtikakṛte"ti śeṣaḥ. evaṃ ca "amandya"ṅṅiti keṣāñcidudāharaṇaṃ bhāṣyādāvanuktatvādupekṣyamiti bhāvaḥ. latvavaditi. "calīklṛpyate"ityatra "kṛpo ro laḥ"ityubhayoryathā latvaṃ tathetyarthaḥ. nanvapratyayagrahaṇābhāve'pyuttarapadādhikārasthatvādviṣvandyaṅ devandyaṅṅityañcatyuttarapadeṣvevā'dyādeśaḥ syānna tu "viṣvagañcana"mityatrā'to vyācaṣṭe-apratyayagrahaṇaṃ jñāpayatīti. anyatreti. "ataḥ kṛkamī"tyādau. teneti. anyathā "nityaṃ samāse"ityato'nuvṛttena samāsagrahaṇenottarapadasyākṣepādataḥ kṛkamīti kṛdhātugrahaṇe kṛdhātūttarapadaka evā'yaskṛdityādau satvaṃ syānnatvaṇantottarapadake'yaskāra ityatreti bhāvaḥ.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam 2.Source: Sanskrit Documents
Research Papers and Publications