Grammatical Sūtra: उपधायां च upadhāyāṃ ca
Individual Word Components: upadhāyām ca Sūtra with anuvṛtti words: upadhāyām ca padasya (8.1.16 ), pūrvatra (8.2.1 ), asiddham (8.2.1 ), dhātoḥ (8.2.74 ), rvoḥ (8.2.76 ), upadhāyāḥ (8.2.76 ), dīrghaḥ (8.2.76 ), ikaḥ (8.2.76 ), hali (8.2.77 ) Type of Rule: vidhiPreceding adhikāra rule: 8.2.1 (1pūrvatra asiddham)
Description:
The short ((i)) or ((u)) of a root is lengthened, when the verb has ((r)) or ((v)) as its penultimate letter, and is followed by a consonant. Source: Aṣṭādhyāyī 2.0
[A substitute long vowel replaces a vowel denoted by the siglum iK (= i, u, r̥, l̥) 76 of a verbal stem 74 before 1.1.66 ] the penultimate [phoneme r or v of that stem 76 followed by consonants 77]. Source: From Aṣṭādhyāyī of Pāṇini In Roman Transliteration translated by Sumitra M. Katre, Copyright © 1987. Courtesy of the University of Texas Press.
Mahābhāṣya: With kind permission: Dr. George Cardona 1/15:kimartham idam ucyate na hali iti eva siddham | 2/15:na sidhyati |3/15:dhātoḥ iti tatra vartate tatra rephavakārābhyām dhātuḥ viśeṣyate | 4/15:rephavakārāntasya dhātoḥ iti | 5/15:kim punaḥ kāraṇam pūrvasmin yoge rephavakārābhyām dhātuḥ viśeṣyate | See More
1/15:kimartham idam ucyate na hali iti eva siddham | 2/15:na sidhyati | 3/15:dhātoḥ iti tatra vartate tatra rephavakārābhyām dhātuḥ viśeṣyate | 4/15:rephavakārāntasya dhātoḥ iti | 5/15:kim punaḥ kāraṇam pūrvasmin yoge rephavakārābhyām dhātuḥ viśeṣyate | 6/15:iha mā bhūt | 7/15:agniḥ vāyuḥ iti | 8/15:evam tarhi pūrvasmin yoge yat dhātugrahaṇam tat uttaratra nivṛttam | 9/15:evam api kurkuraḥ murmuraḥ iti atra api prāpnoti | 10/15:evam tarhi anuvartate tatra dhātugrahaṇam na tu rephavakārābhyām dhātuḥ viśeṣyate | 11/15:kim tarhi | 12/15:ik viśeṣyate | 13/15:rephavakārāntasya ikaḥ dhātoḥ iti | 14/15:evam api kurkurīyati murmurīyati iti atra prāpnoti | 15/15:tasmāt dhātuḥ eva viśeṣyaḥ dhātau ca viśeṣyamāṇe upadhāyām ca iti vaktavyam
1/21:upadhādīrghatve abhyāsajivricaturṇām pratiṣedhaḥ |* 2/21:upadhādīrghatve abhyāsajivṛicaturṇām pratiṣedhaḥ vaktavyaḥ | 3/21:riryatuḥ riryuḥ | 4/21:saṃvivyatuḥ saṃvivyuḥ | 5/21:jivraḥ | 6/21:caturyitā caturyitum |7/21:uṇādipratiṣedhaḥ ca | uṇādīnām ca pratiṣedhaḥ vaktavyaḥ |* 8/21:kiryoḥ giryoḥ iti | 9/21:abhyāsapratiṣedhaḥ tāvat na vaktavyaḥ | 10/21:hali iti ucyate na ca atra halādim paśyāmaḥ | 11/21:yaṇādeśe kṛte prāpnoti | 12/21:sthānivadbhāvāt na bhaviṣyati | 13/21:pratiṣidhyate atra sthānivadbhāvaḥ dīrghavidhim prati na sthānivat iti | 14/21:na eṣaḥ asti pratiṣedhaḥ | 15/21:uktam etat pratiṣedhe svaradirghayalopeṣu lopājādeśaḥ iti | 16/21:jivripratiṣedhaḥ ca na vaktavyaḥ | 17/21:uṇādayaḥ avyutpannāni prātipadikāni | 18/21:caturyitā caturyitum iti supi na iti vartate | 19/21:yadi evam gīrbhyām gīrbhiḥ iti aprasiddhiḥ | 20/21:na supaḥ vibhaktivipariṇāmāt gīrbhyām gīrbhiḥ iti adoṣaḥ | 21/21:uṇādipratiṣedhaḥ vaktavyaḥ iti parihṛtam etat uṇādayaḥ avyutpannāni prātipadikāni iti
Collapse Kielhorn/Abhyankar (III,413.11-19) Rohatak (V,411) * Kātyāyana's Vārttikas
Commentaries:
Kāśikāvṛttī1 : hali iti anuvartate. dhātoḥ upadhābhūtau yau rephavakārau halparau tayoḥ u pa dh āy See More
hali iti anuvartate. dhātoḥ upadhābhūtau yau rephavakārau halparau tayoḥ upadhāyāḥ iko dīrgho
bhavati hurcchā hūrcchitā. murcchā mūrchitā. urvī ūrvitā. dhurvī dhūrvitā.
hali ityeva, ciri, jiri ciriṇoti. jiriṇoti. iha kasmān na bhavati, rī gatau riryatuḥ,
riryuḥ, vī gatyādiṣu vivyatuḥ vivyuḥ iti? yaṇādeśasya sthānivattvātasiddhatvāc
ca bahiraṅgalakṣaṇatvena halparau rephavakārau na bhavataḥ. caturyitā ityatra api
bahiraṅgalakṣaṇatvātato lopasya dhātoḥ upadhābhūto repho na bhavati. pratidīvnā ityatra tu
hali ca 8-2-77 iti dīrghatvam, dīrghavidhau lopājādeśasya sthānivad
bhāvapratiṣedhāt. asiddhaṃ bahiraṅgamantaraṅge ityetat tu nāśrayitavyam. uṇādayo
'vyutpannāni prātipadikāni iti jivriḥ, karyoḥ, giryoḥ ityevam ādiṣu dīrgho
na bhavati.
Kāśikāvṛttī2 : upadhāyāṃ ca 8.2.78 hali iti anuvartate. dhātoḥ upadhābhūtau yau rephav ak ār au h See More
upadhāyāṃ ca 8.2.78 hali iti anuvartate. dhātoḥ upadhābhūtau yau rephavakārau halparau tayoḥ upadhāyāḥ iko dīrgho bhavati hurcchā hūrcchitā. murcchā mūrchitā. urvī ūrvitā. dhurvī dhūrvitā. hali ityeva, ciri, jiri ciriṇoti. jiriṇoti. iha kasmān na bhavati, rī gatau riryatuḥ, riryuḥ, vī gatyādiṣu vivyatuḥ vivyuḥ iti? yaṇādeśasya sthānivattvātasiddhatvāc ca bahiraṅgalakṣaṇatvena halparau rephavakārau na bhavataḥ. caturyitā ityatra api bahiraṅgalakṣaṇatvātato lopasya dhātoḥ upadhābhūto repho na bhavati. pratidīvnā ityatra tu hali ca 8.2.77 iti dīrghatvam, dīrghavidhau lopājādeśasya sthānivad bhāvapratiṣedhāt. asiddhaṃ bahiraṅgamantaraṅge ityetat tu nāśrayitavyam. uṇādayo 'vyutpannāni prātipadikāni iti jivriḥ, karyoḥ, giryoḥ ityevam ādiṣu dīrgho na bhavati.
Nyāsa2 : upadhāyāñca. , 8.2.78 pūrvaṃ rephavakārāntasya ghātordīrghatvavidhānādar ep ha va kā See More
upadhāyāñca. , 8.2.78 pūrvaṃ rephavakārāntasya ghātordīrghatvavidhānādarephavakārāntārthamidam(). upadhāyāmiti subvyatyayena ṣaṣṭhīdvivacanasya sthāne saptamyekavacanam(). "upadhābhūtau" iti. upadhātvaṃ prāptāvityarthaḥ. alo'ntyāt? pūrvau iti yāvat(). "halparo" iti. hal? para ābhyāmiti bahuvrīhiḥ. sa punarhal? dhātvavayava eva veditavyaḥ. yatra hi pratyayāvayavo rephavakārābhyāṃ halparastatra pūrveṇaiva siddhaḥ. "hūrchitā" iti. "hucrcha kauṭilye" (dhā.pā.211). "mū()cchatā" iti. "mucrchā mohasamucchrāyayoḥ" (dhā.pā.212). nanu ca "aco rahābhyāṃ dve" (8.4.46) iti dvirvacane kṛte repho'tropadhā na bhavati? naitadasti; dīrghatve katrtavye dvirvacanasyāsiddhatvācchakāro'traika eva haliti bhavatyevopadhātvaṃ rephasya.
"ciriṇoti, jiriṇoti" iti. "ri kṣi ciri jiri dāśa dṛ hiṃsāyām()" (dhā.pā.1275-1280) svāditvātśnuḥ".
iha "rī gatau" (dhā.pā.1500), "dhī gatiprajanādiṣu" (dhā.pā.1048)-etābhyāṃ liṭ(), atusi, usi ca, "eranekācaḥ" 6.4.82 iti yaṇādeśaḥ; tasya sthānivadbhāvād()dvirvacane kṛte "riryatuḥ, riryuḥ; vivyatuḥ vivyu" iti sthite'bhyāsekārasya dīrghasya prāpnoti, halparayo rephavakārayorupadhābhūtatvāt(). etatkasmānna bhavati? ityāha--"riryatuḥ, riryaḥ" ityādi. sthānivadbhāvaḥ "acaḥ parasmin()" 1.1.56 ityādinā. nanu ca "na padānta" 1.1.57 ityādinā dīrghavidhau pratiṣidhyate sthānivadbhāvaḥ, tat? kutastasyeha sambhavaḥ? naitadasti; parigaṇanaṃ hi tatra kriyate--"svaradīrghayalopeṣu lopājādeśo na sthānivat()" (kā.vṛ.1.1.58) itiḥ "asiddhatvādvā" ityādi. atra bahiraṅgatvaṃ yaṇādeśasya; aṅgādhikāre vidhīyamānasya pratyayāśritatvāt(). dīrghatvasya tvantaraṅgatvam(); prakṛtyāśrayatvāt(). "asiddhañca bahiraṅgamantaraṅge" (vyā.pa.42) iti dīrghatve katrtavye yaṇādeśa syāsiddhatvādrephavakārau halparau na bhavatiḥ, tatkuto dīrghatvasya prāptiḥ.
iha tarhi caturyiteti dīrghatvaṃ kasmānna bhavati, atra hi "caturya" ityasya kyajantasya dhātostṛci parataḥ "ato lopaḥ" 6.4.48 ityakāralope kṛta upadhābhūto repho halparo bhavatītyasti dīrghatvasya prāptiḥ, ityāha--"caturyitetyatrāpi" ityādi. bahiraṅgatvamato lopasyārthadhātukāśraya syāt(). dīrghasyāntaraṅgatvaṃ pūrvavat().
tarhi pratidīvnetyatrāpi dīrghatvaṃ na syāt(). yathaiva hi caturyitetyatra dhātorupadhā repho na bhavati, tathā pratidīvnetyatrāpi vakāraḥ. tathā hi--dīvyetyetāvān? dhātuḥ, nakārastu pratyaya sambandhī; na ca diverdhātorvakara upadhābhūtaḥ, kiṃ tarhi? antabhūtaḥ? ityata āha--"pratidīvnetyatra" ityādi. pratipūrvāddivaḥ "kanin? yuvuṣitakṣi" (da.u.6.51) ityādinā kavin(), "allopo'naḥ" 6.4.134 ityakāralopaḥ. nanu ca "acaḥ parasmin? pūrvavidhau" 1.1.56 ityallopasya sthāvivadbhāvāddhali parato vakārānto'tra dhāturna bhavati. tatkathaṃ "hali ca" (8.2.77) iti dīrghatvam()? ityāha--"dīrghavidhau" ityādi. sthānivadbhāvapratiṣedhastu "na padānta" 1.1.57 ityādinā. nanvevamapi bahiraṅgalakṣaṇasiddhatvādallopasya naivātra hali parato vakārānto dhāturupapadyate? ityāha--"asiddhaṃ bahiraṅgam()" ityādi. anāśrayaṇasya tu heturanityatvamasyāḥ paribhāṣāyāḥ. anityatvaṃ tu "nalopaḥ supsvara" 8.2.2 ityādau sūtre tugvidhigrahaṇājjñāpitam().
atha jivriḥ, kiryorityādau "hali ca" 8.2.77 iti dīrghatvaṃ kasmānna bhavati jivriśabdo'pyayame vaṃ vyutpādyate, "jīryateḥ krin? raśca vaḥ" (da.u.1-80) iti. "jṛ()ṣ? ["jṛ()ṣa"-dhā.pā.] jhṛ()ṣ? ["jhṛ()ṣa"--dhā.pā.] vayohānau" (dhā.pā.1130,1131) ityasmāt? krinpratyayaḥ; "ṛta iddhātoḥ" 7.1.100 itīttvam(), raparatvam(), rephasya vakāra ādeśaḥ--ityevaṃ vyutpattau jivrirityetasya vakārāntasya dhāto rephe hali parataḥ "hali ca" 8.2.77 ityasti dīrghatvasya prāptiḥ. kiriḥ girirityevamādīnāmapi śabdānāmevaṃ vyutpattiḥ kriyate. "aca iḥ" (da.u. 1-67) ityata ipratyaye'nuvatrtamāne "bhujeḥ kicca" (da.u. 1-71) iti ca "kṛgṛ()śṛ()pṛ()kuṭibhidicchidibhyaśca" (da.u. 1-72) itikiratiprabhṛtibhyo dhātubhya ipratyayaṃ vidhāya vyutpādyanta ete. evaṃ hi vyutpattāvosi yaṇādeśe kṛte yakāre hali parato rephāntānāṃ kiriprabhṛtīnāṃ "hali ca" (8.2.77) iti dīrghatvaṃ prāpnoti? ityata āha--"uṇādayo'vyutpannāni" ityādi. nanu ca kiryoḥ, giryorityatra vyutpattipakṣe'pi dīrghatvaṃ na prasajati, na hratra hali parataḥ kiratigiratī rephāntau, dīrghatve katrtavye yaṇādeśasya sthānivadbhāvāt? svarāvilopeṣu hi lopājādeśo na sthānivat(), anyastu sthānivadeva? satyametat(); abhyupagamyevaṃ parihāra uktaḥ. evaṃ manyate--bhavatyaviśeṣeṇa sthānivadbhāvapratiṣedhaḥ, tathāpi naivātra dīrghatvaṃ prasajyeta; avyutpannatvāduṇādīnāmiti. yadyuṇādayo'vyutpannāni prātipadikānīti, na hi tatraiva sūtre vyutpattipakṣaścāśrayituṃ yuktaḥ, yo'pi "āto maninkvanibvaniyaśca" 3.2.74 iti "anyebhyo'pi dṛśyante" (3.2 75) iti kvanippratyayānta pratidivañśabdaṃ vyutpādayeta tasyāpi naiva dīrghatvaṃ sidhyati, "lopovyorvali" (6.1.66) iti vakāralope kṛte dhātoravakārāntatvāditi? katrtavyo'tra yatnaḥ. eva kriyate-"hali ca" 8.2.77 ityatra "vyāktaḥ padārthaḥ" ityetaddarśanamāśrīyate. a()smaśca darśane pratilakṣyaṃ lakṣaṇabhedo bhavatīti yāvanti lakṣyāṇi tāvantyeva lakṣaṇāmyupadiśanti, tatra bhinneṣu lakṣyānurodhāt? kvacit? pratidīvnetyādau vyutpattipakṣa āśrīyate; kvacit? punarjivriḥ, kiryoḥ, giryorityādāvavyutpattipakṣa iti.
cakāro halotyanukarṣaṇārthaḥ॥
Bālamanoramā1 : upadhāyāṃ ca. sipi dhātoriti, `rvorupādhāyā' ityato rvorika iti, ` ha li c e& Sū #109 See More
upadhāyāṃ ca. sipi dhātoriti, `rvorupādhāyā' ityato rvorika iti, `hali ce'tyato
halīti cānuvartate. `upadhayo'rityarthe upadhāyāmityārṣam. tadāha–dhātorityādi. ūrdata
iti. atra dhātoḥ rephavāntatvā'bhāvāt `rvorupadhāyāḥ' ityasya `hali ce'tyasya
cā'prāptau `upādhāyāṃ ce'tyārambhaḥ. dhātorityabhāve padādhikārasthatvātpadasya
upadhābhūtayorityarthaḥ syāt. tataśca kvibante ūrdityatraiva syāt, ūrdata ityādau
na syāt. rephavakārayoḥ kim ?. puṣpyati. halparayoḥ kim ?. ciriṇoti. ikaḥ kiṃ ?.
nardati. ūrdāṃcakra iti. ijāditvādām. `kṛñcānuprayujyate' ityanuprayogaḥ.
kurdeti. gudetyapi pṛthagdhātuḥ. `krīḍāyāmeve'tyarthanirdeśaḥ. evakārastu
ito'nyatra dhātvarthanirdeśasya upalakṣaṇatvaṃ jñāpayati. kūrdata iti. `upadhāyāṃ ce'ti
dīrghaḥ. cukūrda iti. `kuhoścu'riti cutvam. khūrdata iti. `upadhāyāṃ ce'ti dīrghaḥ.
evaṃ gūrdate iti. godata iti. śapi laghūpadhaguṇaḥ. juguda iti. `asaṃyogā'diti kittvānna
guṇaḥ. ṣūdeti. kṣaraṇaṃ–praruāvaṇam. sūdata iti. praruāvatītyarthaḥ. `dhātvāde'riti
ṣasya saḥ. alaghūpadhatvān guṇaḥ. suṣūda iti. `dhātvāde'riti ṣasya satve liṭi
dvitvādau iṇaḥ parasyādeśasakāratvātṣatvam. yadi dhātupāṭhe sakārasyaiva pāṭhastarhi
ihādeśasakātvā'bhāvāt ṣatvaṃ na syāt. ṣopadeśe tu ṣasya satve sati
ādeśasakāratvātṣatvaṃ sūpapādamiti bhāvaḥ. nanu dhātupāṭhe ke dhātavaḥ ṣādayaḥ paṭhitāḥ, ke vā
sādayaḥ, pāṇinikṛtaṣopadeśapāṭhasya idānīṃ paribhraṣṭatvādityāśaṅkya
pāṇinīyaparamparāsiddhān ṣopedeśān paṭhati –segiti ślokena. `dantyājantaṣādaya ekācaḥ
ṣopadeśāḥ syu'rityanvayaḥ. dantyaśca acca dantyācau, tau antau = avyavahitaparau yasya
sa dantyā'jantaḥ, tathāvidhaḥ ṣaḥ = ṣakāra ādiryeṣāṃ te – dantyājantaṣādayaḥ.
dantyaparako'cparakaśca yaḥ ṣakārastadādaya ekāco dhātava idānīṃ kṛtasatvāḥ sakārāditvena
paridṛśyamānā api ṣakārāditvena pāṇininopadiṣṭāḥ pratyetavyā ityarthaḥ. `sādaya'
iti pāṭhe'pyevameva vyākhyeyam. `ajdantyaparāḥ ṣādayaḥ ṣopadeśāḥ' iti bhāṣyam. ṣūda
kṣaraṇe ityādayo'cparakaṣopadeśāḥ. `ṣṭhā gatinivṛttā'vityādayastu
dantyaparakaṣopadeśāḥ. dantyājanteti kim ?. skudi āpravaṇe. cuskunde. atra
sakāro na dantyaparako, nāpyacparakaḥ. ekācaḥ kim ?. sosūtryate. `sūtra veṣṭane',
curādirajanto'nekāc. yadyapyekāca iti bhāṣye na dṛśyate, tathāpi yaṅvidhau sosūcyata
iti bhāṣyaṃ tatra mānamiti bodhyam. evaṃ ca `sādha-saṃsiddhau' ityādau sakārapāṭhasyaiva
dṛśyamānatve'pi ṣopadeśatvameva. nanu `sekṛ gatau', `sṛplṛ gatau' , `sṛ gatau', `sṛja
visarge' ete catvāro'cparakasādayaḥ. stṛñ ācchādane' ṛdantaḥ śnuvikaraṇaḥ,. `stṛ?ñ
ācchādane ṛdantaḥ śnavikaraṇaḥ, styai śabdasaṅghātayoḥ'. ete trayo dantyaparakasādayaḥ.
eṣāṃ saptānāmapi ṣopadeśatvaṃ syādityativyāptimāśaṅkya tadbhinnatvaṃ viśeṣaṇamāha–
- sek sṛp sṛ stṛ sṛj stṛ?mtyānye iti. styai dhātoḥ kṛtātvasya
nirddeśaḥ śloke samāveśārthaḥ, styai ityaikārāntasya nirdeśe `styāryanya'
ityekasyākṣarasyādhikyāpatteḥ. nanvevamapi ṣvaṣk gatau, ñiṣvidā gātrapraruāvaṇe,
ṣvada āsvādane, ṣvañja pariṣvaṅge, ñiṣvap śaye, ṣmiṅīṣaddhasane–ityeteṣu sakārasya
dantyaparakatvā'bhāvādacparakatvā'bhāvācca ṣopadeśeṣvasaṅgraha
syādityavyāptimāśaṅkya tānapi saṃṅgṛhṇāti–ṣvak svid svad svap smiṅa
iti. `apī'ti śeṣa-. nanu `svṛ śabdopatāpayo'rityādīnāmapi
dantyavakāraparakatvātṣopadeśatvaṃ syādityata āha– dantyaḥ kevaladantya iti. kuta ityata
āha– ṣvaṣkādīnāṃmiti. anyathā dantyaparakatvādeva siddhe ṣvaṣkādigrahaṇaṃ vyarthaṃ
syāditi bhāvaḥ. yadyapi ṣvaṣkatiratra bhāṣye na dṛśyate tathāpi
subdhātuṣṭhinuṣvaṣkatīnāṃ satvapratiṣedha iti vārtikāttallābha iti bhāvaḥ. hādeti.
rephavānayam. avyaktaśabdaḥ— amanuṣyavāka.jahāda iti. abhyāsasya hyasvaḥ. cutvam.
hlādīti. lakāravānayam. `svīdito niṣṭhāyā'mitīṇniṣedhārthamītvam. svādeti
kevaladantyaparakatvā'bhāvānnāyaṃ ṣopadeśaḥ. asisvadat. padeti. gudarava ityarthaḥ. yatīti.
īdittvamiṇniṣedhārtham. yete iti. `ata ekahalmadhye' ityetvābhyāsalopau. yutṛ
jutṛ iti. ṛdittvam `nāglopiśāsvṛditā'mityādyartham. yotata iti. śapi
laghūpadhaguṇaḥ. yuyuta iti. `asaṃyogā'diti kittvānna guṇaḥ. vithṛ vethṛ iti.
dvitīyāntavimau. nanu `vithṛ' ityevāstu, laghūpadhaguṇe sati ghethata
ityasyā'viśiṣṭatvādityata āha– vivite vivethe iti. vethṛdhātorvivethe iti rūpam.
vithṛdhātostu asaṃyogāditi kittvādguṇā'bhāve vivitha iti rūpamiti bhāvapaḥ. śrathīti.
dvitīyāntaḥ. śaithilyaṃ– ruāṃsanam. śranthate iti. idittvānnum. grathīti.
dvitīyāntaḥ. kāṭilyaṃ–vakrībhavanam. granthata iti. idittvānnum. kattheti.
avidyamānaguṇajñāpanaṃ ślāghā. athāṣṭātiṃ?raśaditi. aṣṭau ca tiṃ?raśaditi dvandvaḥ.
aṣṭādhikā tiṃ?raśaditi vā. `dvyaṣṭanaḥ saṅkhāyā'mityātvam. `aṣṭa tiṃ?raśa'diti
pāṭhe tu aṣṭeti pṛthakpadam. parasmaipadina iti. anudāttasvaritaṅ?ñittvā'bhāvāt
`śeṣātkartarī'ti parasmaipadina eveti bhāva-. ateti. sātatyagamanaṃ– saṃtatagamanam. liṭi ṇali
dvitve halādiśeṣe a at a iti sthite pararūpe prāpte āha– ata āderiti. `iti
dīrgha'iti śeṣaḥ. tathā ca abhyāsā'kārasya dīrge sati savarṇadīrghaḥ. tadāha-āteti.
akārasya halmadhyasthatva'bhāvādetvābhyāsalopau na. luṅiti. atadhātorluṅastipi itaśceti
ikāralope cleḥ sici tasya iḍāgame `astisico'pṛkta' iti īḍāgame āṭi vṛddhau ātis ī
t iti sthite satītyarthaḥ.
Bālamanoramā2 : upadhāyāṃ ca 109, 8.2.78 upadhāyāṃ ca. sipi dhātoriti, "rvorupādhāy ā& qu ot ; See More
upadhāyāṃ ca 109, 8.2.78 upadhāyāṃ ca. sipi dhātoriti, "rvorupādhāyā" ityato rvorika iti, "hali ce"tyato halīti cānuvartate. "upadhayo"rityarthe upadhāyāmityārṣam. tadāha--dhātorityādi. ūrdata iti. atra dhātoḥ rephavāntatvā'bhāvāt "rvorupadhāyāḥ" ityasya "hali ce"tyasya cā'prāptau "upādhāyāṃ ce"tyārambhaḥ. dhātorityabhāve padādhikārasthatvātpadasya upadhābhūtayorityarthaḥ syāt. tataśca kvibante ūrdityatraiva syāt, ūrdata ityādau na syāt. rephavakārayoḥ kim?. puṣpyati. halparayoḥ kim?. ciriṇoti. ikaḥ kiṃ?. nardati. ūrdāṃcakra iti. ijāditvādām. "kṛñcānuprayujyate" ityanuprayogaḥ. kurdeti. gudetyapi pṛthagdhātuḥ. "krīḍāyāmeve"tyarthanirdeśaḥ. evakārastu ito'nyatra dhātvarthanirdeśasya upalakṣaṇatvaṃ jñāpayati. kūrdata iti. "upadhāyāṃ ce"ti dīrghaḥ. cukūrda iti. "kuhoścu"riti cutvam. khūrdata iti. "upadhāyāṃ ce"ti dīrghaḥ. evaṃ gūrdate iti. godata iti. śapi laghūpadhaguṇaḥ. juguda iti. "asaṃyogā"diti kittvānna guṇaḥ. ṣūdeti. kṣaraṇaṃ--praruāvaṇam. sūdata iti. praruāvatītyarthaḥ. "dhātvāde"riti ṣasya saḥ. alaghūpadhatvān guṇaḥ. suṣūda iti. "dhātvāde"riti ṣasya satve liṭi dvitvādau iṇaḥ parasyādeśasakāratvātṣatvam. yadi dhātupāṭhe sakārasyaiva pāṭhastarhi ihādeśasakātvā'bhāvāt ṣatvaṃ na syāt. ṣopadeśe tu ṣasya satve sati ādeśasakāratvātṣatvaṃ sūpapādamiti bhāvaḥ. nanu dhātupāṭhe ke dhātavaḥ ṣādayaḥ paṭhitāḥ, ke vā sādayaḥ, pāṇinikṛtaṣopadeśapāṭhasya idānīṃ paribhraṣṭatvādityāśaṅkya pāṇinīyaparamparāsiddhān ṣopedeśān paṭhati --segiti ślokena. "dantyājantaṣādaya ekācaḥ ṣopadeśāḥ syu"rityanvayaḥ. dantyaśca acca dantyācau, tau antau = avyavahitaparau yasya sa dantyā'jantaḥ, tathāvidhaḥ ṣaḥ = ṣakāra ādiryeṣāṃ te -- dantyājantaṣādayaḥ. dantyaparako'cparakaśca yaḥ ṣakārastadādaya ekāco dhātava idānīṃ kṛtasatvāḥ sakārāditvena paridṛśyamānā api ṣakārāditvena pāṇininopadiṣṭāḥ pratyetavyā ityarthaḥ. "sādaya" iti pāṭhe'pyevameva vyākhyeyam. "ajdantyaparāḥ ṣādayaḥ ṣopadeśāḥ" iti bhāṣyam. ṣūda kṣaraṇe ityādayo'cparakaṣopadeśāḥ. "ṣṭhā gatinivṛttā"vityādayastu dantyaparakaṣopadeśāḥ. dantyājanteti kim?. skudi āpravaṇe. cuskunde. atra sakāro na dantyaparako, nāpyacparakaḥ. ekācaḥ kim?. sosūtryate. "sūtra veṣṭane", curādirajanto'nekāc. yadyapyekāca iti bhāṣye na dṛśyate, tathāpi yaṅvidhau sosūcyata iti bhāṣyaṃ tatra mānamiti bodhyam. evaṃ ca "sādha-saṃsiddhau" ityādau sakārapāṭhasyaiva dṛśyamānatve'pi ṣopadeśatvameva. nanu "sekṛ gatau", "sṛplṛ gatau" , "sṛ gatau", "sṛja visarge" ete catvāro'cparakasādayaḥ. stṛñ ācchādane" ṛdantaḥ śnuvikaraṇaḥ,. "stṛ()ñ ācchādane ṛdantaḥ śnavikaraṇaḥ, styai śabdasaṅghātayoḥ". ete trayo dantyaparakasādayaḥ. eṣāṃ saptānāmapi ṣopadeśatvaṃ syādityativyāptimāśaṅkya tadbhinnatvaṃ viśeṣaṇamāha--- sek sṛp sṛ stṛ sṛj stṛ()mtyānye iti. styai dhātoḥ kṛtātvasya nirddeśaḥ śloke samāveśārthaḥ, styai ityaikārāntasya nirdeśe "styāryanya" ityekasyākṣarasyādhikyāpatteḥ. nanvevamapi ṣvaṣk gatau, ñiṣvidā gātrapraruāvaṇe, ṣvada āsvādane, ṣvañja pariṣvaṅge, ñiṣvap śaye, ṣmiṅīṣaddhasane--ityeteṣu sakārasya dantyaparakatvā'bhāvādacparakatvā'bhāvācca ṣopadeśeṣvasaṅgraha syādityavyāptimāśaṅkya tānapi saṃṅgṛhṇāti--ṣvak svid svad svap smiṅa iti. "apī"ti śeṣa-. nanu "svṛ śabdopatāpayo"rityādīnāmapi dantyavakāraparakatvātṣopadeśatvaṃ syādityata āha-- dantyaḥ kevaladantya iti. kuta ityata āha-- ṣvaṣkādīnāṃmiti. anyathā dantyaparakatvādeva siddhe ṣvaṣkādigrahaṇaṃ vyarthaṃ syāditi bhāvaḥ. yadyapi ṣvaṣkatiratra bhāṣye na dṛśyate tathāpi subdhātuṣṭhinuṣvaṣkatīnāṃ satvapratiṣedha iti vārtikāttallābha iti bhāvaḥ. hādeti. rephavānayam. avyaktaśabdaḥ--- amanuṣyavāka.jahāda iti. abhyāsasya hyasvaḥ. cutvam. hlādīti. lakāravānayam. "svīdito niṣṭhāyā"mitīṇniṣedhārthamītvam. svādeti kevaladantyaparakatvā'bhāvānnāyaṃ ṣopadeśaḥ. asisvadat. padeti. gudarava ityarthaḥ. yatīti. īdittvamiṇniṣedhārtham. yete iti. "ata ekahalmadhye" ityetvābhyāsalopau. yutṛ jutṛ iti. ṛdittvam "nāglopiśāsvṛditā"mityādyartham. yotata iti. śapi laghūpadhaguṇaḥ. yuyuta iti. "asaṃyogā"diti kittvānna guṇaḥ. vithṛ vethṛ iti. dvitīyāntavimau. nanu "vithṛ" ityevāstu, laghūpadhaguṇe sati ghethata ityasyā'viśiṣṭatvādityata āha-- vivite vivethe iti. vethṛdhātorvivethe iti rūpam. vithṛdhātostu asaṃyogāditi kittvādguṇā'bhāve vivitha iti rūpamiti bhāvapaḥ. śrathīti. dvitīyāntaḥ. śaithilyaṃ-- ruāṃsanam. śranthate iti. idittvānnum. grathīti. dvitīyāntaḥ. kāṭilyaṃ--vakrībhavanam. granthata iti. idittvānnum. kattheti. avidyamānaguṇajñāpanaṃ ślāghā. athāṣṭātiṃ()raśaditi. aṣṭau ca tiṃ()raśaditi dvandvaḥ. aṣṭādhikā tiṃ()raśaditi vā. "dvyaṣṭanaḥ saṅkhāyā"mityātvam. "aṣṭa tiṃ()raśa"diti pāṭhe tu aṣṭeti pṛthakpadam. parasmaipadina iti. anudāttasvaritaṅ()ñittvā'bhāvāt "śeṣātkartarī"ti parasmaipadina eveti bhāva-. ateti. sātatyagamanaṃ-- saṃtatagamanam. liṭi ṇali dvitve halādiśeṣe a at a iti sthite pararūpe prāpte āha-- ata āderiti. "iti dīrgha"iti śeṣaḥ. tathā ca abhyāsā'kārasya dīrge sati savarṇadīrghaḥ. tadāha-āteti. akārasya halmadhyasthatva'bhāvādetvābhyāsalopau na. luṅiti. atadhātorluṅastipi itaśceti ikāralope cleḥ sici tasya iḍāgame "astisico'pṛkta" iti īḍāgame āṭi vṛddhau ātis ī t iti sthite satītyarthaḥ.
Tattvabodhinī1 : `sipi dhāto'rityato dhātorityanuvartate, `rvarupadhāyāḥ' itya to r vo ri Sū #84 See More
`sipi dhāto'rityato dhātorityanuvartate, `rvarupadhāyāḥ' ityato rvorika iti. `hali
ce'tyato halīti ca. tadāha– dhātorityādi. dhātoḥ kim ?. `ūṅutaḥ'. kurūḥ kurvau
kurva ityatreko dīrgho mābhūtū. na cātra rephasya prātipadikopadhātve'pi
padopadhātvā'bhāvadeva dīrgho bhavediti dhātorityanuvartanamihānāvaśyakamiti vācyaṃ,
padasyetyanuvṛttau tu kūrdate gūrdate ityādyasiddhiprasaṅgāt. vastutastu
pūrvatrāsiddhe na sthānivaditi svīkārāt `acaḥ parasmi'nniti sthānivattvasya
niṣedhābhyupagame'pi kāryakālapakṣe `asiddhaṃ bahiraṅga'miti paribhāṣāyāḥ
pravṛtterbahiraṅgayaṇo'siddhatvātkurvau kurva ityatra `upadhāyāṃ ce'ti dīrgho na
bhavediti dhātugrahaṇānuvartanasya nātyantāvaśyakatā, padasyetyananuvṛttyā kūrdate
ityādau dīrghaḥ sidhyatyevāhuḥ. rephavakārayoḥ kim ?. `puṣpa vikasane' puṣpyati.
halparayoḥ kim ?. ciraṇoti. jiriṇoti. ikaḥ kim ?. arvate. nardati. nanu `hali
ce'tyatra rephavakārayorhalparayoriko dīrghaḥ syāditi vyākhyāyāṃ kūrdate gūrdate
ityādi sidhyatyeveti sūtramidaṃ vyarthamiti cet. atrāhuḥ– `halice'tyatra
dhātugrahaṇamanuvartanīyameva. anyathā divamicchati divyatītyādāvatiprasaṅgaḥ syāt. tathā
ca `upadhāyāṃ ce'ti sūtrā'bhāve upadhābhūtayoḥ rvoḥ parato dīrghona syāt kiṃ
turephavāntayoreva dhātvoḥ `hali ce'ti sūtreṇa syādityetatsūtramāvaśyakameveti.
sūdate iti. ruāvatītyarthaḥ. nanu svardativatsvada sūdeti dantyādaya eva dhātavaḥ
paṭha\ufffdntām, ṣopadeśān paṭhitvā satvavidhau gauravāt. maivam. tathāhi sati
ṇyanccaṅi asiṣvidata, asūṣudadityādau, liṭi suṣūde siṣedhetyādau ca
`ādeśapratyayayoḥ' iti ṣatvaṃ na syāt. iṇaḥ parasya sakāramātrasya ṣatvavidhau tu supisau
supisa ityādāvapi syāditi dhātupāṭhe pāṇininā tālavyadantyādipāṭhavatṣopadeśā api
vyavasthayaiva paṭhitāḥ, sa ca pāṭha idānīṃ paribhraṣṭaḥ. sādhādiṣu sādipāṭhasyaiva
dṛśyamānatvāt. ato lakṣaṇamukhena tānvyavasthāpayati– segityādi. dantaśca añca
dantyādau, tau antau avyavahitaparau yasay sa dantyājantaḥ. dantyājantaścāsau saśca
dantyājantasaḥ, sa ādiryeṣāṃ dhātūnāṃ te dantyāntasādayo'jantasādayaścaikācaḥ ṣopadeśā
bodhyāḥ. tathā ca sādhādau sāṃprataṃ paṭha\ufffdmānaḥ sakāra upadeśe na sthita
ityanumeyadantau.uktalakṣaṇasyātivyā\ufffdpta vārayitumāha– sigiti. `sakṛ gatau'.
`sṛplṛ gatau' `stṛñ ācchādane'. `sṛja visarge'. stṛ?ñ ` ācchādane'. `styai
śabdasahghātayo'. ebhyo'nye. pūrveṇa keṣāṃcidasaṅgrahādāha– ṣvaṣketi. `ṣvaṣka
gatau' ñiṣvidā gātraprakṣaraṇe'. `svada āsvādane'. `ṣvañja pariṣvaṅgeṭa. `ñiṣvap
śaye'. `smiṅ īṣaddhasane' ete ṣopadeśā' ityanvayaḥ. `svāda āsvādane'
ityādāvativyāptimāśaṅk#āyāha– dantyaḥ kevaladantya iti. tathā ca asisvadadityādau
ṣatvaṃ neti bhāvaḥ. hlādī sukhe ca. cādavyakte śabde. īkāraḥ `\ufffdāīdito
niṣṭhāyā'mitīṇniṣedhārthaḥ. prahlannaḥ prahlannavān. iha `hlādo
niṣṭhāyā'mityupadhāhyasvaḥ. ślāghāyāmiti. avidyamānaguṇasambandhajñāpanaṃ– ślāghā.
ātaturiti. halmadhyasthatvā'bhāvādetvaṃ na.
Tattvabodhinī2 : upadhāyāṃ ca 84, 8.2.78 "sipi dhāto"rityato dhātorityanuvartat e, & qu ot See More
upadhāyāṃ ca 84, 8.2.78 "sipi dhāto"rityato dhātorityanuvartate, "rvarupadhāyāḥ" ityato rvorika iti. "hali ce"tyato halīti ca. tadāha-- dhātorityādi. dhātoḥ kim?. "ūṅutaḥ". kurūḥ kurvau kurva ityatreko dīrgho mābhūtū. na cātra rephasya prātipadikopadhātve'pi padopadhātvā'bhāvadeva dīrgho bhavediti dhātorityanuvartanamihānāvaśyakamiti vācyaṃ, padasyetyanuvṛttau tu kūrdate gūrdate ityādyasiddhiprasaṅgāt. vastutastu pūrvatrāsiddhe na sthānivaditi svīkārāt "acaḥ parasmi"nniti sthānivattvasya niṣedhābhyupagame'pi kāryakālapakṣe "asiddhaṃ bahiraṅga"miti paribhāṣāyāḥ pravṛtterbahiraṅgayaṇo'siddhatvātkurvau kurva ityatra "upadhāyāṃ ce"ti dīrgho na bhavediti dhātugrahaṇānuvartanasya nātyantāvaśyakatā, padasyetyananuvṛttyā kūrdate ityādau dīrghaḥ sidhyatyevāhuḥ. rephavakārayoḥ kim?. "puṣpa vikasane" puṣpyati. halparayoḥ kim?. ciraṇoti. jiriṇoti. ikaḥ kim?. arvate. nardati. nanu "hali ce"tyatra rephavakārayorhalparayoriko dīrghaḥ syāditi vyākhyāyāṃ kūrdate gūrdate ityādi sidhyatyeveti sūtramidaṃ vyarthamiti cet. atrāhuḥ-- "halice"tyatra dhātugrahaṇamanuvartanīyameva. anyathā divamicchati divyatītyādāvatiprasaṅgaḥ syāt. tathā ca "upadhāyāṃ ce"ti sūtrā'bhāve upadhābhūtayoḥ rvoḥ parato dīrghona syāt kiṃ turephavāntayoreva dhātvoḥ "hali ce"ti sūtreṇa syādityetatsūtramāvaśyakameveti. sūdate iti. ruāvatītyarthaḥ. nanu svardativatsvada sūdeti dantyādaya eva dhātavaḥ paṭha()ntām, ṣopadeśān paṭhitvā satvavidhau gauravāt. maivam. tathāhi sati ṇyanccaṅi asiṣvidata, asūṣudadityādau, liṭi suṣūde siṣedhetyādau ca "ādeśapratyayayoḥ" iti ṣatvaṃ na syāt. iṇaḥ parasya sakāramātrasya ṣatvavidhau tu supisau supisa ityādāvapi syāditi dhātupāṭhe pāṇininā tālavyadantyādipāṭhavatṣopadeśā api vyavasthayaiva paṭhitāḥ, sa ca pāṭha idānīṃ paribhraṣṭaḥ. sādhādiṣu sādipāṭhasyaiva dṛśyamānatvāt. ato lakṣaṇamukhena tānvyavasthāpayati-- segityādi. dantaśca añca dantyādau, tau antau avyavahitaparau yasay sa dantyājantaḥ. dantyājantaścāsau saśca dantyājantasaḥ, sa ādiryeṣāṃ dhātūnāṃ te dantyāntasādayo'jantasādayaścaikācaḥ ṣopadeśā bodhyāḥ. tathā ca sādhādau sāṃprataṃ paṭha()mānaḥ sakāra upadeśe na sthita ityanumeyadantau.uktalakṣaṇasyātivyā()pta vārayitumāha-- sigiti. "sakṛ gatau". "sṛplṛ gatau" "stṛñ ācchādane". "sṛja visarge". stṛ()ñ " ācchādane". "styai śabdasahghātayo". ebhyo'nye. pūrveṇa keṣāṃcidasaṅgrahādāha-- ṣvaṣketi. "ṣvaṣka gatau" ñiṣvidā gātraprakṣaraṇe". "svada āsvādane". "ṣvañja pariṣvaṅgeṭa. "ñiṣvap śaye". "smiṅ īṣaddhasane" ete ṣopadeśā" ityanvayaḥ. "svāda āsvādane" ityādāvativyāptimāśaṅkāyāha-- dantyaḥ kevaladantya iti. tathā ca asisvadadityādau ṣatvaṃ neti bhāvaḥ. hlādī sukhe ca. cādavyakte śabde. īkāraḥ "()āīdito niṣṭhāyā"mitīṇniṣedhārthaḥ. prahlannaḥ prahlannavān. iha "hlādo niṣṭhāyā"mityupadhāhyasvaḥ. ślāghāyāmiti. avidyamānaguṇasambandhajñāpanaṃ-- ślāghā. ātaturiti. halmadhyasthatvā'bhāvādetvaṃ na.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam 2.Source: Sanskrit Documents
Research Papers and Publications