Kāśikāvṛttī1:
rudādibhyaḥ pañcabhyaḥ parasya apṛktasya sārvadhātukasya aḍāgamo bhavati gārgyag
See More
rudādibhyaḥ pañcabhyaḥ parasya apṛktasya sārvadhātukasya aḍāgamo bhavati gārgyagālavayor
matena. arodat. arodaḥ. asvapat. asvapaḥ. aśvasat. aśvasaḥ. prāṇat. prāṇaḥ.
ajakṣat. ajakṣaḥ. gārgyagālavayorgrahaṇaṃ pūjārtham.
Kāśikāvṛttī2:
aḍ gārgyagālavayoḥ 7.3.99 rudādibhyaḥ pañcabhyaḥ parasya apṛktasya sārvadhātuka
See More
aḍ gārgyagālavayoḥ 7.3.99 rudādibhyaḥ pañcabhyaḥ parasya apṛktasya sārvadhātukasya aḍāgamo bhavati gārgyagālavayor matena. arodat. arodaḥ. asvapat. asvapaḥ. aśvasat. aśvasaḥ. prāṇat. prāṇaḥ. ajakṣat. ajakṣaḥ. gārgyagālavayorgrahaṇaṃ pūjārtham.
Nyāsa2:
aḍū gāgryagālavayoḥ. , 7.3.99 pūrveṇeṭi prāpte'ḍāgamo vidhīyate. gāgryagālavagra
See More
aḍū gāgryagālavayoḥ. , 7.3.99 pūrveṇeṭi prāpte'ḍāgamo vidhīyate. gāgryagālavagrahaṇaṃ pūjārtham(), na tu vikalpārtham(). aḍīṭorādiliṅgatvādekaviṣayatvācca na sambhavati; samuccaya ityantareṇāpyācāryagrahaṇaṃ vikalpasya siddhatvāt()॥
Bālamanoramā1:
aḍgāgryagālayavayoḥ. anayormate rudādibhyaḥ pañcabhyaḥ parasya halādeḥ pitaḥ
sā Sū #307
See More
aḍgāgryagālayavayoḥ. anayormate rudādibhyaḥ pañcabhyaḥ parasya halādeḥ pitaḥ
sārvadhātukasya apṛktasya aḍāgamaḥ syāditi spaṣṭo'rthaḥ. arodīriti.aruditam
aruditetyapi jñeyam. arodamiti. arudiva arudima ityapi jñeyam. nanu liṅastipi
yāsuṭaṃbādhitvā paratvāt `aḍgāgryagālavayo'riti, `rudaśca pañcabhyaḥ' iti ca aḍīṭau
syātāmityata āha– prakṛtipratyayeti.
halādipitsārvadhātukā'pṛktā'pekṣtavāccetyapi jñeyam. luṅi
`irito'vetyaṅpakṣe āha– arudiditi. aṅabhāvapakṣe tvāha–arodīditi. `astisicaḥ'
iti īṭ. `rudaśca pañcabhya' iti tu neha pravartate, sicā vyavahitatvāt. ñi ṣvap
śaye iti. ṣopadeśo'yam. ādrdhadhātuke aniṭ. svapitīti. `rudādibhyaḥ' iti iṭ.
svapita iti. svapanti. svapiṣi svapithaḥ svapitha. svapimi svapivaḥ svapimaḥ.
suṣvāpeti. dvitve `liṭa\ufffdbhyāsasye'ti saṃprasāraṇe pūrvarūpe
ādeśasakāratvāt ṣatvamiti bhāvaḥ. suṣupaturiti. `vacisvapī'ti saṃprasāraṇe kṛte
dvitvādīti bhāvaḥ. suṣupurityapi jñeyam. suṣvapitha suṣvaptheti.
bhāradvājaniyamātthali veḍiti bhāvaḥ. suṣupathuḥ suṣupa. suṣvāpa–suṣvapa suṣupiva
suṣupima. suvinirdubhryaḥ. kṛtasa#ṃprasāraṇasya svapdhātoḥ supītyanena grahaṇam.
sūtītyanena sūtiśabdaḥ kṛdanto gṛhrate. sametyanenā'pi samaśabdasya grahaṇam.
ṣaṣṭha\ufffdrthe prathamā. `saheḥ sāḍaḥ sa' ityata sa iti ṣaṣṭha\ufffdntamanuvartate.
mūrdhanya ityadhikṛtam. tadāha—ebhyaḥ supyāderiti. suṣuptiḥ, suṣūtiḥ, suṣama
ityudāharaṇāni. atra kṛtasaṃprasāramasya svapdhātogrrahamātsukhapra ityatra na
ṣatvamiti bhāṣyam. nanveṣaṃ sati suṣuṣupaturityatra supūrvasya svapadhātoḥ kathaṃ
ṣatvam. kṛtasaṃprasāramasya hi svapadhātoḥ ṣatvam. tatra yadi svap atus iti sthite
pūrvaṃ dvitve kṛte paścāt `vacisvapī'ti saṃprāsaraṇaṃ tadā halādiśeṣe
uttarakhaṇḍasyaiva `vacisvapī'ti saṃprasāraṇaṃ, na tvabhyāsasya. atusaḥ kita
uttarakhaṇḍavyavahitatvāt, `na saṃprasāramae saṃprasāraṇa'miti niṣedhācca. tataśca su sasup
atusityatra pūrvakhaṇḍasya kṛtasaṃprasāraṇatvā'bhāvāt kathaṃ ṣatvam. uttarakhaṇḍasya ca su
ityupasargādavyavahitaparatvā'bhāvātkathamanena ṣatvam, iṇkavargābhyāṃ ityasya
dvitvapravṛtteḥ prāgeva ṣatvamiti vaktavyam. tattu na yujyate. `pūrvaṃ dhātuḥ
sādhanena yujyate paścādupasargeṇe'ti paribhāṣayā su ityupasargasaṃbandhasya
dvitvātprāgapravṛtteḥ. tathā ca kṛtasaṃprasāraṇasya akṛtaṣatvasya sup ityasya
dvitve uttarakhaṇḍasyaiva `ādeśapratyayo'riti ṣatvaṃ syānnatu pūrvakhaṇḍasya,
`sātpadādyo'riti niṣedhāt. kṛte halādiśeṣe su iti pūrvakhaṇḍasya
subrāūpatvā'bhāvena `suvinirdubhryaḥ' ityasyā'pyapravṛttiḥ. na ca
ekadeśavikṛtasyānanayatvaṃ śaṅkyam, evamapyabhyāsasyānarthakatvena arthavadgrahamaparibhāṣayā
ṣatvasya tatrā'prāpteḥ. tasmādiha suṣuṣupaturityatra pūrvakhaṇḍe ṣatvaṃ
durupapādamityāśaṅkyāha– pūrvaṃ dhāturityādinā. lakṣyānurodhādiha `pūrvaṃ
dhāturupasargeṇa yujyate paścātsādhanene'tyāśrīyate. tataśca dvitvātparāgeva
paratvātsaṃprasāraṇe sati sup ityasya su ityupasargapūrvakatvamādāya ṣatve ca kṛte
sati punaḥ prasaṅgavijñānāt ṣubityasya kṛtaṣatvasya kataṃ dvitvaṃ , dvitve
katrvaye ṣatvasyā'siddhatvādityata āha– pūrvatrāsiddhīyamiti. nanu tarhi
susuṣvāpetyatrāpi pūrvakhaṇḍe ṣtavaṃ śrūyetetyata āha–piti tviti. piti ṇali
kittvā'bhāvāt `vacisvapī'tyasyā'pravṛttau kṛte dvitve `licyabhyāsasye'ti
pūrvakhaṇḍasya saṃprasāraṇam. su sup svap a iti sthite `suvinirdurbhyaḥra' iti
ṣatvasyā'siddhatvāt halādiśeṣa ityarthaḥ. nityatvācceti. kṛte akṛte ca ṣatve
halādiśeṣasya prāpteriti bhāvaḥ. tata iti. halādibhāvānna ṣa iti draṣṭavyam. svaptā.
svapsyati. svapitu-svapitāt svapitām svapantu. svapihi-svapitāt svapitam
svapita. svapāni svapāva svapāma. laḍa\ufffdāha– supyāditi. `vacisvapī'ti
saṃprasāraṇamiti bhāvaḥ. `suvinirdubhyaḥ' iti ṣatvaṃ matvāha– suṣupyāditi.
asavāpsīditi. aniṭkatvānna sijlopa iti bhāvaḥ. \ufffdāsa prāṇane iti.
valādyādrdhadhātuke seḍayam. sārvadhātuke tu valādau `rudādibhyaḥ' iti iṭ. laṅastipi
`rudaśce'ti īṭam, `aḍgārgye'tyaṭaṃ ca matvā āha– a\ufffdāsīt a\ufffdāsaditi.
vidhyāśīrliṅo \ufffdāsyāditi siddhavatkṛtya āha–\ufffdāsyātām.
\ufffdāsyāstāmiti. ana ceti. anadhāturapi prāṇane vartate ityarthaḥ. seḍayam.
sārvadhātuke'pi valādau `rudādibhyaḥ' iti iṭ. laṅi īḍaṭau matvā āha– ānīt
ānaditi.
Bālamanoramā2:
aḍgāgryagālavayoḥ 307, 7.3.99 aḍgāgryagālayavayoḥ. anayormate rudādibhyaḥ pañcab
See More
aḍgāgryagālavayoḥ 307, 7.3.99 aḍgāgryagālayavayoḥ. anayormate rudādibhyaḥ pañcabhyaḥ parasya halādeḥ pitaḥ sārvadhātukasya apṛktasya aḍāgamaḥ syāditi spaṣṭo'rthaḥ. arodīriti.aruditam aruditetyapi jñeyam. arodamiti. arudiva arudima ityapi jñeyam. nanu liṅastipi yāsuṭaṃbādhitvā paratvāt "aḍgāgryagālavayo"riti, "rudaśca pañcabhyaḥ" iti ca aḍīṭau syātāmityata āha-- prakṛtipratyayeti. halādipitsārvadhātukā'pṛktā'pekṣtavāccetyapi jñeyam. luṅi "irito"vetyaṅpakṣe āha-- arudiditi. aṅabhāvapakṣe tvāha--arodīditi. "astisicaḥ" iti īṭ. "rudaśca pañcabhya" iti tu neha pravartate, sicā vyavahitatvāt. ñi ṣvap śaye iti. ṣopadeśo'yam. ādrdhadhātuke aniṭ. svapitīti. "rudādibhyaḥ" iti iṭ. svapita iti. svapanti. svapiṣi svapithaḥ svapitha. svapimi svapivaḥ svapimaḥ. suṣvāpeti. dvitve "liṭa()bhyāsasye"ti saṃprasāraṇe pūrvarūpe ādeśasakāratvāt ṣatvamiti bhāvaḥ. suṣupaturiti. "vacisvapī"ti saṃprasāraṇe kṛte dvitvādīti bhāvaḥ. suṣupurityapi jñeyam. suṣvapitha suṣvaptheti. bhāradvājaniyamātthali veḍiti bhāvaḥ. suṣupathuḥ suṣupa. suṣvāpa--suṣvapa suṣupiva suṣupima. suvinirdubhryaḥ. kṛtasa#ṃprasāraṇasya svapdhātoḥ supītyanena grahaṇam. sūtītyanena sūtiśabdaḥ kṛdanto gṛhrate. sametyanenā'pi samaśabdasya grahaṇam. ṣaṣṭha()rthe prathamā. "saheḥ sāḍaḥ sa" ityata sa iti ṣaṣṭha()ntamanuvartate. mūrdhanya ityadhikṛtam. tadāha---ebhyaḥ supyāderiti. suṣuptiḥ, suṣūtiḥ, suṣama ityudāharaṇāni. atra kṛtasaṃprasāramasya svapdhātogrrahamātsukhapra ityatra na ṣatvamiti bhāṣyam. nanveṣaṃ sati suṣuṣupaturityatra supūrvasya svapadhātoḥ kathaṃ ṣatvam. kṛtasaṃprasāramasya hi svapadhātoḥ ṣatvam. tatra yadi svap atus iti sthite pūrvaṃ dvitve kṛte paścāt "vacisvapī"ti saṃprāsaraṇaṃ tadā halādiśeṣe uttarakhaṇḍasyaiva "vacisvapī"ti saṃprasāraṇaṃ, na tvabhyāsasya. atusaḥ kita uttarakhaṇḍavyavahitatvāt, "na saṃprasāramae saṃprasāraṇa"miti niṣedhācca. tataśca su sasup atusityatra pūrvakhaṇḍasya kṛtasaṃprasāraṇatvā'bhāvāt kathaṃ ṣatvam. uttarakhaṇḍasya ca su ityupasargādavyavahitaparatvā'bhāvātkathamanena ṣatvam, iṇkavargābhyāṃ ityasya dvitvapravṛtteḥ prāgeva ṣatvamiti vaktavyam. tattu na yujyate. "pūrvaṃ dhātuḥ sādhanena yujyate paścādupasargeṇe"ti paribhāṣayā su ityupasargasaṃbandhasya dvitvātprāgapravṛtteḥ. tathā ca kṛtasaṃprasāraṇasya akṛtaṣatvasya sup ityasya dvitve uttarakhaṇḍasyaiva "ādeśapratyayo"riti ṣatvaṃ syānnatu pūrvakhaṇḍasya, "sātpadādyo"riti niṣedhāt. kṛte halādiśeṣe su iti pūrvakhaṇḍasya subrāūpatvā'bhāvena "suvinirdubhryaḥ" ityasyā'pyapravṛttiḥ. na ca ekadeśavikṛtasyānanayatvaṃ śaṅkyam, evamapyabhyāsasyānarthakatvena arthavadgrahamaparibhāṣayā ṣatvasya tatrā'prāpteḥ. tasmādiha suṣuṣupaturityatra pūrvakhaṇḍe ṣatvaṃ durupapādamityāśaṅkyāha-- pūrvaṃ dhāturityādinā. lakṣyānurodhādiha "pūrvaṃ dhāturupasargeṇa yujyate paścātsādhanene"tyāśrīyate. tataśca dvitvātparāgeva paratvātsaṃprasāraṇe sati sup ityasya su ityupasargapūrvakatvamādāya ṣatve ca kṛte sati punaḥ prasaṅgavijñānāt ṣubityasya kṛtaṣatvasya kataṃ dvitvaṃ , dvitve katrvaye ṣatvasyā'siddhatvādityata āha-- pūrvatrāsiddhīyamiti. nanu tarhi susuṣvāpetyatrāpi pūrvakhaṇḍe ṣtavaṃ śrūyetetyata āha--piti tviti. piti ṇali kittvā'bhāvāt "vacisvapī"tyasyā'pravṛttau kṛte dvitve "licyabhyāsasye"ti pūrvakhaṇḍasya saṃprasāraṇam. su sup svap a iti sthite "suvinirdurbhyaḥra" iti ṣatvasyā'siddhatvāt halādiśeṣa ityarthaḥ. nityatvācceti. kṛte akṛte ca ṣatve halādiśeṣasya prāpteriti bhāvaḥ. tata iti. halādibhāvānna ṣa iti draṣṭavyam. svaptā. svapsyati. svapitu-svapitāt svapitām svapantu. svapihi-svapitāt svapitam svapita. svapāni svapāva svapāma. laḍa()āha-- supyāditi. "vacisvapī"ti saṃprasāraṇamiti bhāvaḥ. "suvinirdubhyaḥ" iti ṣatvaṃ matvāha-- suṣupyāditi. asavāpsīditi. aniṭkatvānna sijlopa iti bhāvaḥ. ()āsa prāṇane iti. valādyādrdhadhātuke seḍayam. sārvadhātuke tu valādau "rudādibhyaḥ" iti iṭ. laṅastipi "rudaśce"ti īṭam, "aḍgārgye"tyaṭaṃ ca matvā āha-- a()āsīt a()āsaditi. vidhyāśīrliṅo ()āsyāditi siddhavatkṛtya āha--()āsyātām. ()āsyāstāmiti. ana ceti. anadhāturapi prāṇane vartate ityarthaḥ. seḍayam. sārvadhātuke'pi valādau "rudādibhyaḥ" iti iṭ. laṅi īḍaṭau matvā āha-- ānīt ānaditi.
Tattvabodhinī1:
prakṛtipratyayetyādi. halādipitsārvadhātukā'pṛktā'pekṣatvācca
bahiraṅgatvamaḍīṭ Sū #266
See More
prakṛtipratyayetyādi. halādipitsārvadhātukā'pṛktā'pekṣatvācca
bahiraṅgatvamaḍīṭoḥ. aruditi. `irito ve'tyaṅ. arodīditi. `astisica' iti īṭ.
`rudaśce' tyanena tu na, sicā vyavadhānena rudādeḥ paratvā'bhāvāt. suṣupaturiti.
`vacisvapī'ti saṃprasāraṇam. tato dvitvam.
Tattvabodhinī2:
aṅgāgryagālavayoḥ 266, 7.3.99 prakṛtipratyayetyādi. halādipitsārvadhātukā'pṛktā'
See More
aṅgāgryagālavayoḥ 266, 7.3.99 prakṛtipratyayetyādi. halādipitsārvadhātukā'pṛktā'pekṣatvācca bahiraṅgatvamaḍīṭoḥ. aruditi. "irito ve"tyaṅ. arodīditi. "astisica" iti īṭ. "rudaśce" tyanena tu na, sicā vyavadhānena rudādeḥ paratvā'bhāvāt. suṣupaturiti. "vacisvapī"ti saṃprasāraṇam. tato dvitvam.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents