asteraṅgāt sijantāc ca parasya apṛktasya sārvadhātukasya īḍāgamo bhavati. asteḥ āsīt. āsīḥ. sijantāt akārṣīt. asāvīt. alāvīt. apāvīt. apṛkte iti kim? asti. akārṣam. āhibhuvorīṭi pratiṣedhaḥ iti sthānivadbhāvapratiṣedha tena iha na bhavati, āttha, abhūtiti.

astisico 'pṛkte 7.3.96 asteraṅgāt sijantāc ca parasya apṛktasya sārvadhātukasya īḍāgamo bhavati. asteḥ āsīt. āsīḥ. sijantāt akārṣīt. asāvīt. alāvīt. apāvīt. apṛkte iti kim? asti. akārṣam. āhibhuvorīṭi pratiṣedhaḥ iti sthānivadbhāvapratiṣedha tena iha na bhavati, āttha, abhūtiti.

asatisico'pṛkte. , 7.3.96 "apṛkte" iti. subvayatyayena ṣaṣṭha()rthe saptadamī, tenāyamapṛktasyaiveṭ(). astigrahaṇaṃ laṅarthay(). "āsīt()" iti. "asa bhuvi" (dhā.pā.1065), laṅ(), adāditvācchapo luk(), "āḍajādīnām()" 6.4.72 ityāṭ(). "āṭaśca" 6.1.87 iti vṛddhiḥ. "akārṣīt()" iti. sici vṛddhiḥ. "alāvīt, apādhīt" iti. "iṭa īṭi" 8.2.28 iti sico lopaḥ. "āttha" iti. atra brāuṣa uttarasya sipaḥ "brāuvaḥ pañcānāmadita āhobrāuvaḥ" (3.4.84) iti thali kṛte brāuvaścāhādeśe kṛte tasya sthānivadbhāve sati brāūñgrahaṇena grahamāt? thalo'pi sārvadhātukagrahaṇena grahaṇādīṭ? prāpnoti. "abhūt()" iti. asteḥ sic(), "asterbhūḥ" (2.4.52) iti bhūbhāve tasya sthānivadbhāve satyastigrahaṇena grahaṇādīṭ? prāpnoti, sa kasmānna bhavati? ityāha--"āhibhuvoḥ" ityādi. "īṭi pratiṣedhaḥ" iti. āherbhuvaśceṭi katrtavye sthānivadbāvasya pratiṣedhaḥ. teneha na bhavati--ātva" iti. "āhasthaḥ"8.2.35 iti hakārasya thakāraḥ, tasya "khari ca" iti takāraḥ. "abhūt" iti. "gātisthā"2.4.77 iti sico luk()॥

astisico'pṛkte. astiśca sicceti samāhāradvandvātpañcamī. `brāuva ī'ḍityata īḍityanuvartate. `tasmādityuttarasye'ti paribhāṣayā `astisicaḥ' iti pañcamī apṛktasyeti ṣaṣṭhī prakalpayati. tataśca asteḥ sicaśca parasyā'pṛktasya īḍāgamaḥ syāditi prācīnā vyācakṣate. tathā sati luṅi asterbhūbhāve abhūditi na syāt, sthānivattvena astitayā tatrā'pṛktasya hala īḍāgamasya durvāratvāt. tathā agāt asthāt apādityādāvapi `gātisthe'ti sico lukyapi sthānivattvena sicaḥ paratvādīḍāgamaḥ syādataḥ prakārāntareṇa vyācaṣṭe– sicca aścetyādinā. nanu sicas?śabde sicśabdasya pūrvakhaṇḍasyāntarvartivibhaktyā padatvāccoḥ kuriti kutvaprasaṅga ityata āha–sautraṃ bhatvamiti. tatha ca bhatvena padatvasya bādhānna kutvamiti bhāvaḥ. nanu sicas?śabde asityanenaivāsterlābhādastigrahaṇaṃ kimarthamityata āha- - astītyavyayena karmadhāraya iti. astīti vibhaktipratirūpakamavyayaṃ luptasubvibhaktikaṃ vidyamānārthakam. tena sicas?śabdasya karmadhāraya ityarthaḥ. tathā ca `astisica'sityeka padamiti sthitam. sautro lugiti. `supāṃ sulugityaneneṭati śeṣaḥ. tathā ca astisica iti padāllabdhārthamāha– vidyamānādityādi. hala iti. `uto vṛddhirluki halī'syato'nuvṛttasya halītyasya ṣaṣṭha\ufffdā vipariṇāma iti bhāvaḥ. itīṇneheti. anena sūtreṇa abhūt ityatra īḍāgamo netyarthaḥ. kuta ityata āha- - luptatvāditi. vidyamānatvaviśeṣaṇena luptātsicaḥ parasye neti bhāvaḥ. evaṃ ca agādityādāvapi luptātsicaḥ parasya asterluṅi kṛtabhūbhāvātparasya ca netyuktaprāyam. aidhiṣīti. edhadhātorluṅi uttamapuruṣaikacavanam iṭ. atra ikārasya sicaḥ paratve'pi halvā'bhāvādiḍāgamo neti bhāvaḥ. aidhiṣṭeti. edha dhātorluṅi prathamapuruṣaikavacanam. atra ta ityasya sicaḥ paratve'pi ekālpratyayatvā'bhāvenā'pṛktatvā'bhāvādīḍāgamo neti bhāvaḥ. abhūtāmiti. luṅastasi tasya tāmādeśaḥ. cliḥ. sic. aṭ. guṇaniṣedhaḥ.

astisico'pṛkte 73, 7.3.96 astisico'pṛkte. astiśca sicceti samāhāradvandvātpañcamī. "brāuva ī"ḍityata īḍityanuvartate. "tasmādityuttarasye"ti paribhāṣayā "astisicaḥ" iti pañcamī apṛktasyeti ṣaṣṭhī prakalpayati. tataśca asteḥ sicaśca parasyā'pṛktasya īḍāgamaḥ syāditi prācīnā vyācakṣate. tathā sati luṅi asterbhūbhāve abhūditi na syāt, sthānivattvena astitayā tatrā'pṛktasya hala īḍāgamasya durvāratvāt. tathā agāt asthāt apādityādāvapi "gātisthe"ti sico lukyapi sthānivattvena sicaḥ paratvādīḍāgamaḥ syādataḥ prakārāntareṇa vyācaṣṭe-- sicca aścetyādinā. nanu sicas()śabde sicśabdasya pūrvakhaṇḍasyāntarvartivibhaktyā padatvāccoḥ kuriti kutvaprasaṅga ityata āha--sautraṃ bhatvamiti. tatha ca bhatvena padatvasya bādhānna kutvamiti bhāvaḥ. nanu sicas()śabde asityanenaivāsterlābhādastigrahaṇaṃ kimarthamityata āha-- astītyavyayena karmadhāraya iti. astīti vibhaktipratirūpakamavyayaṃ luptasubvibhaktikaṃ vidyamānārthakam. tena sicas()śabdasya karmadhāraya ityarthaḥ. tathā ca "astisica"sityeka padamiti sthitam. sautro lugiti. "supāṃ sulugityaneneṭati śeṣaḥ. tathā ca astisica iti padāllabdhārthamāha-- vidyamānādityādi. hala iti. "uto vṛddhirluki halī"syato'nuvṛttasya halītyasya ṣaṣṭha()ā vipariṇāma iti bhāvaḥ. itīṇneheti. anena sūtreṇa abhūt ityatra īḍāgamo netyarthaḥ. kuta ityata āha-- luptatvāditi. vidyamānatvaviśeṣaṇena luptātsicaḥ parasye neti bhāvaḥ. evaṃ ca agādityādāvapi luptātsicaḥ parasya asterluṅi kṛtabhūbhāvātparasya ca netyuktaprāyam. aidhiṣīti. edhadhātorluṅi uttamapuruṣaikacavanam iṭ. atra ikārasya sicaḥ paratve'pi halvā'bhāvādiḍāgamo neti bhāvaḥ. aidhiṣṭeti. edha dhātorluṅi prathamapuruṣaikavacanam. atra ta ityasya sicaḥ paratve'pi ekālpratyayatvā'bhāvenā'pṛktatvā'bhāvādīḍāgamo neti bhāvaḥ. abhūtāmiti. luṅastasi tasya tāmādeśaḥ. cliḥ. sic. aṭ. guṇaniṣedhaḥ.

atra prāñcaḥ– astiśca sicceti samāhāradvandve astisic, tasmāditi vigrahaṃ matvā asteḥ sicaśca parasyeti vyācakhyuḥ. taccintyam. tatra samāsāntasyā'nityatvāśrayaṇe `dvandvāccudaṣahāntā'diti prāptasya ṭacaḥ parihāre'pi, `samudrābhrāddhaḥ'iti nirdeśāt `alpāctara'mityetadanityamityāśritya sicchabdasya paratvasamarthe'pi, `asterbhū'riti bhūbhāvasya sthānivattvenā'stitayā tatrāpṛktasya hala īḍāgamasya durvāratvāt. tathā gātisthāghupābhūbhyaḥ sico lukyapi sthānivadbhāvena sicaḥ partavānapāyādagādasthādabhūdityādāvatiprasaṅgācca. tadetaddhvanayanvyācaṣṭe– sicca as ceti. sautraṃ bhatvamiti. tenā'tra kutvajaśtve na bhavata iti bhāvaḥ. vidyamānāditi. sico'steśca vidyamānaviśeṣaṇena luptātsicaḥ, kṛtabhūbhāvādasteśca neti bhāvaḥ॥ bhāṣyakārāstvāhuḥ– `astisico'pṛkte' iti dvisakārako'yaṃ nirdeśa iti. atra mādhavaḥ– as s iti samudāyasyā'dhātutayā `ik?śtipau dhātunirdeśe' iti śtip pratyayo na syāditi. atra vadanti– dvisakārakanirdeśe śtip na syāditi yaduktaṃ, tadrabhasoktimātram. itthaṃ hi bhāṣyāśayaḥ– sica ityasyānantaraṃ sakāraḥ praśliṣyate na tu śtipaḥ prāk, ata eva `sico'pṛkte iti dvisakārako'yaṃ nirdeśa' ityuktaṃ bhāṣye. anyathā `astīti nirdeśo dvisakāraka' ityeva brāūyāt, evaṃ ca sāntādasteḥ, sāntātsica iti cārtho nirbādha eva. dvitīyasca sakāro lupyate, `saṃyogāntasya padāntasye'ti vyākhyānāt, vyapadeśivadbhāvena padāntatvādvitīyasakārasya. na ca saṃyogāntalopasyā'siddhatvāt `ato ro'rityutvaṃ durlabhamiti vācyaṃ, `saṃyogāntalopo rorutve' iti vārtikenā'siddhatvaniṣedhāt. `saṃyogāntāṃ yatpada'miti vyākhyāne tu neha saṃyogāntalopaḥ, kiṃtu sakāradvyasyāpi rutve kṛte `ato ro'rityanenaika evokāro bhaviṣyati, vidheyaviśeṣaṇasyaikatvasya pa\ufffdokatvavadvavakṣitatvāt. na ca sthānibhedena ukāradvaye satyapi na kṣatiḥ, savarṇadīrghānantaramādguṇe sati samīhitarūpasiddheriti vācyam, ekapadāśrayatvenā'ntaraṅgatvādādguṇe paścādavādeśapravṛttyā `astisico'pṛkte' iti rūpā'siddheḥ, tasmāduktarītyā eka evokāra iti svīkartavyam. ata eva vidheyagataikatvasya vivakṣitatvāt `ekaḥ pūrvaparayo'rityatraikagrahaṇaṃ bhāṣyādau pratyākhyātam. nanvati pare yo ruḥ, sa tvata#ḥ paro na bhavati, ataḥ parastu atipūrvo na bhavatīti rudvayasthāne kathamukāraḥ syāt ?. maivam. `ro'riti jātiparanirdeśenā'taḥ paratvasya pūrvatvasya ca saṃbhavāt. na caivamapi paratvāt `haśi ce'ti prathamasyaiva roruḥ syāditi vācyaṃ, rutvasyā'siddhatayā haśparatvā'bhāvāt. na cāśrayā'siddhatvamiti vācyaṃ, sthānyaṃśe tathātve'pi nimittabhūtahaśaṃśe tadasaṃbhavāt. yadyapi satvajāterekatvādubhayorapi eka eva rurbhavatīti vyākhyāyāṃ nāyaṃ kleśastathāpi rutvavidhau padasyetyanuvartanādekapadāntatvaṃ na saṃbhavati, dvitīyasakārasya pṛthakpadatvādityāhuḥ. apṛktasya hala iti. `apṛktasārvadhātukasye'ti prācoktaṃ tyuktam, aidhiṣītyādāvativyāpteḥ, sārvadhātukagrahamavyāvatryā'lābhācca॥

astisico'pṛkte 56, 7.3.96 atra prāñcaḥ-- astiśca sicceti samāhāradvandve astisic, tasmāditi vigrahaṃ matvā asteḥ sicaśca parasyeti vyācakhyuḥ. taccintyam. tatra samāsāntasyā'nityatvāśrayaṇe "dvandvāccudaṣahāntā"diti prāptasya ṭacaḥ parihāre'pi, "samudrābhrāddhaḥ"iti nirdeśāt "alpāctara"mityetadanityamityāśritya sicchabdasya paratvasamarthe'pi, "asterbhū"riti bhūbhāvasya sthānivattvenā'stitayā tatrāpṛktasya hala īḍāgamasya durvāratvāt. tathā gātisthāghupābhūbhyaḥ sico lukyapi sthānivadbhāvena sicaḥ partavānapāyādagādasthādabhūdityādāvatiprasaṅgācca. tadetaddhvanayanvyācaṣṭe-- sicca as ceti. sautraṃ bhatvamiti. tenā'tra kutvajaśtve na bhavata iti bhāvaḥ. vidyamānāditi. sico'steśca vidyamānaviśeṣaṇena luptātsicaḥ, kṛtabhūbhāvādasteśca neti bhāvaḥ॥ bhāṣyakārāstvāhuḥ-- "astisico'pṛkte" iti dvisakārako'yaṃ nirdeśa iti. atra mādhavaḥ-- as s iti samudāyasyā'dhātutayā "ik()śtipau dhātunirdeśe" iti śtip pratyayo na syāditi. atra vadanti-- dvisakārakanirdeśe śtip na syāditi yaduktaṃ, tadrabhasoktimātram. itthaṃ hi bhāṣyāśayaḥ-- sica ityasyānantaraṃ sakāraḥ praśliṣyate na tu śtipaḥ prāk, ata eva "sico'pṛkte iti dvisakārako'yaṃ nirdeśa" ityuktaṃ bhāṣye. anyathā "astīti nirdeśo dvisakāraka" ityeva brāūyāt, evaṃ ca sāntādasteḥ, sāntātsica iti cārtho nirbādha eva. dvitīyasca sakāro lupyate, "saṃyogāntasya padāntasye"ti vyākhyānāt, vyapadeśivadbhāvena padāntatvādvitīyasakārasya. na ca saṃyogāntalopasyā'siddhatvāt "ato ro"rityutvaṃ durlabhamiti vācyaṃ, "saṃyogāntalopo rorutve" iti vārtikenā'siddhatvaniṣedhāt. "saṃyogāntāṃ yatpada"miti vyākhyāne tu neha saṃyogāntalopaḥ, kiṃtu sakāradvyasyāpi rutve kṛte "ato ro"rityanenaika evokāro bhaviṣyati, vidheyaviśeṣaṇasyaikatvasya pa()okatvavadvavakṣitatvāt. na ca sthānibhedena ukāradvaye satyapi na kṣatiḥ, savarṇadīrghānantaramādguṇe sati samīhitarūpasiddheriti vācyam, ekapadāśrayatvenā'ntaraṅgatvādādguṇe paścādavādeśapravṛttyā "astisico'pṛkte" iti rūpā'siddheḥ, tasmāduktarītyā eka evokāra iti svīkartavyam. ata eva vidheyagataikatvasya vivakṣitatvāt "ekaḥ pūrvaparayo"rityatraikagrahaṇaṃ bhāṣyādau pratyākhyātam. nanvati pare yo ruḥ, sa tvata#ḥ paro na bhavati, ataḥ parastu atipūrvo na bhavatīti rudvayasthāne kathamukāraḥ syāt?. maivam. "ro"riti jātiparanirdeśenā'taḥ paratvasya pūrvatvasya ca saṃbhavāt. na caivamapi paratvāt "haśi ce"ti prathamasyaiva roruḥ syāditi vācyaṃ, rutvasyā'siddhatayā haśparatvā'bhāvāt. na cāśrayā'siddhatvamiti vācyaṃ, sthānyaṃśe tathātve'pi nimittabhūtahaśaṃśe tadasaṃbhavāt. yadyapi satvajāterekatvādubhayorapi eka eva rurbhavatīti vyākhyāyāṃ nāyaṃ kleśastathāpi rutvavidhau padasyetyanuvartanādekapadāntatvaṃ na saṃbhavati, dvitīyasakārasya pṛthakpadatvādityāhuḥ. apṛktasya hala iti. "apṛktasārvadhātukasye"ti prācoktaṃ tyuktam, aidhiṣītyādāvativyāpteḥ, sārvadhātukagrahamavyāvatryā'lābhācca॥