yaṅaḥ uttarasya halādeḥ pitaḥ sārvadhātukasya īḍāgamo bhavati vā. śākuniko lālapīti. dundubhir vāvadīti. tridhā baddho vṛṣabho roravīti maho devo martyāṃ ā viveśa. na ca bhavati. varvarti, carkarti cakram. halādeḥ pitaḥ sārvadhātukasya yaṅantādabhāvaḥ iti yaṅlugantasya udāharaṇam.

yaṅo vā 7.3.94 yaṅaḥ uttarasya halādeḥ pitaḥ sārvadhātukasya īḍāgamo bhavati vā. śākuniko lālapīti. dundubhir vāvadīti. tridhā baddho vṛṣabho roravīti maho devo martyāṃ ā viveśa. na ca bhavati. varvarti, carkarti cakram. halādeḥ pitaḥ sārvadhātukasya yaṅantādabhāvaḥ iti yaṅlugantasya udāharaṇam.

yaṅo vā. , 7.3.94 "lālapīti" ityādi. lapivadirautibhyo yaṅ; pūrvayoḥ "dīrgho'kitaḥ" 7.4.83 ityabhyāsasya dīrghaḥ, rautestu "guṇo yaṅlukoḥ" 7.4.82 iti guṇaḥ, "yaṅo'ci ca" 2.4.74 iti yaṅo luk(). "varvartti, carkatti" iti. vṛñkṛñoryaṅluki "ṛtaśca" 7.2.92 ityabhyāsasya rugāgamaḥ. kiṃ punaḥ kāraṇaṃ yaṅlukyevodāhyiyate, na yaṅante? ityāha--"halādeḥ" ityādi. yaṅante hi ṅittvādātmanepadam(), na cātmanepadaṃ halādi pidasti. halādeḥ pitaḥ parasya sārvadhātukasyābhāvānneha yaṅantasyodāharaṇam(), kiṃ tarhi? yaṅlugantasya. tatra hi halādi pit? sārvadhātukaṃ sambhavati, yaṅlugantasyādādau "carkarītañca parasmaibhāvam()" iti pāṭhe sati parasmaipaditvāt(), tena yaṅlṛkyevodāhyiyate. carkarītamiti yaṅlugantasaya pūrvācārayasaṃjñā॥

yaṅo vā 722, 7.3.94 yaṅlugantātparasya halādeḥ pitaḥ sārvadhātukasyeḍ vā syāt. bhūsuvoriti guṇaniṣedho yaṅluki bhāṣāyāṃ na, bobhotu, tetikte iti chandasi nipātanāt. bobhavīti, bobhoti. bobhūtaḥ. adabhyastāt. bobhuvati. bobhavāñcakāra, bobhavāmāsa. bobhavitā. bobhaviṣyati. bobhavītu, bobhotu, bobhūtāt. bobhūtām. bobhuvatu. bobhūhi. bobhavāni. abobhavīt, abobhot. abobhūtām. abobhavuḥ. bobhūyāt. bobhūyātām. bobhūyuḥ. bobhūyāt. bobhūyāstām. bobhūyāsuḥ. gātistheti sico luk. yaṅo vetīṭpakṣe guṇaṃ bādhitvā nityatvādvuk. abobhūvīt, abobhot. abobhūtām. abobhūvuḥ. abobhaviṣyat॥ .

yaṅo vā. `nābhyastasyācī'ti sūtrātpiti sārvadhātuka iti,`uto vṛddhi'rityato halīti cānuvartate, `brāuva ī'ḍityata īḍiti ca. tadetadāha– yaṅantādityādi. yaṅo lukyapi pratyayalakṣaṇenā'tra yaṅantatvam. etena yaṅantāddhalādipitsārvadhātukaṃ na saṃbhavatīti yaṅśabdena yaṅlugantaṃ lakṣyata iti vyākhyānaṃ parāstam. uktarītyā yaṅantatvānapāyāt. kiṃ ca yaṅantādvalādipinna saṃbhavatīti yaṅśabdena yaṅlugante lakṣite'pi `sanyaṅo'riti dvitvasya yaṅante caritārthatayā yaṅlugantalakṣaṇāyāṃ bījā'bhāvādyaṅluki dvitvā'bhāvaprasaṅgāditi dik. chandasi nipātanāditi. guṇaniṣedhe siddhe nipātanamidaṃ `chandasyeva guṇaniṣedho nā'nyatre'ti niyamārthamityarthaḥ. bobhūtviti. samudāyasyā'tiriktatvāt `bhūsuvo'riti guṇaniṣedho na prāpnotīti nipātanamidaṃ na niyamārthamityāśaṅkāyāmāha– na cet. dviḥ prayoga iti. tathā ca prakṛtigrahaṇe yaṅlugantasyāpi grahaṇamityetannyāyasiddhaṃ, nā'pūrvaṃ vacanamiti bāvaḥ. bobhuvatīti. `adabhyastā'dityat. bobhūvīditi. kecidiha `bhuvo vugi'ti sūtre `oḥ supī'tyata orityanuvartate. tathā ca uvarṇāntasya bhuvo vugityarthādguṇe kṛte vukaḥ prāptirna#āstītyanityo vuk. sa ca parābhyāṃ guṇavṛddhibhyāṃ bādhyate. tenā'bobhavī'diti rūpamāhuḥ. taccintyam. `bhuvo vuko nityatvā'diti bhāṣyāgranthavirodhāt. tasmādvuko nityatvamāśritya `indhibhavatibhyāṃ ce'ti sūtraṃ pratyākhyātavato bhāṣyakṛta orityanuvartanasaṃmatameva. `āta' iti niyamājjusabhāvamāśaṅkyāha–abhyastāśraya iti. ayaṃ bhāvaḥ– `sijabhyaste' ti sūtreṇa sicaḥ paratvamāśritya yo jus prāptastasyaivā'yaṃ niyamo na tvabhyastāśrayasya jusa iti. `jusi ce'ti guṇamāśaṅkyāha— nityatvādvugiti. abobhūviriti. na cā'tra paratvāt `adabhyastā'dityadādeśaḥ syāditi vācyam, abhyastāśrayajuso'dādeśā'pavādatvāt. pāspardhītīti. spardha saṃgharṣe. `dīrgho'kitaḥ' ityabhyāsasyadīrghaḥ. `yaṅo ve'ti īḍvikalpaḥ. īḍabhāpakṣe `jhaṣastatho'riti dhatvaṃ, `jharo jhari savarṇe' iti vā dhalopaḥ. liṭi– pāspardhācakāra. luṭa- - pāspardhitā. lṛṭi– pāsparddhiṣyati. loṭi pāspardhītu. pāsparddhu. pāspardhāt. pāspardhām. pāspardhatu. pāspadrdhīti. herdhitve vā dhalopaḥ. laṅi iḍāgamapakṣe– apāspardhīt. rutvapakṣe iti. pakṣāntare tu apāspat. apāsdadrdha. liṅi– pāspadhryāt. pāspadhryātām. pāspadhryāstām. luṅi- - `astisico'pṛkte' iti nityamīṭ. `iṭa īṭī'ti salopaḥ. apāspardhīti. apāsparddhiṣṭām. apāspardhiṣuḥ. lṛṅi— apāspardhiṣyat. jāgāddhīti. gādhṛ pratiṣṭhādau. īṭpakṣe tu jāgādhīti. jāghātsīti `ekāca' iti bhaṣbhāvaḥ. dhasya catrvam. loṭi– jāgādhītu. jāgāddhu. jāgāddhām. jāgādhatu. laṅi– ajagādhīt. ajāghāt. ajāgāddhām. ajāgādhuḥ. luṅi– ajāgādhīt. ajāgādhiṣṭām. nātha nādhṛ yācñādau. nānāttīti. īṭpakṣe – dādadhīti. luṅi `ato halāde'riti vā vṛddhiḥ. coskundīti. skudi. āpravaṇe. `iditaḥ' iti num. īḍabhāve `jharo jhari savarṇe' iti vā lopaḥ. laṅi–īṭpakṣe–acoskundīt. luṅi tu `astisicaḥ' iti nityamiṭ. acoskundīt. acoskundiṣṭām. momudītīti. muda harṣe. `nābhyastasyā'cī'ti laghūpadhaguṇaniṣedhaḥ. momoditeti. na cā'tra `na dhātulopa' iti guṇaniṣedhaḥ śaṅkyaḥ, bahulagrahaṇena prāptasya yaṅluko'naimittikatvāt. luṅi guṇa iti. sijnimittako'yaṃ guṇastena `nābhyastasyācī'ti niṣedho na śaṅkanīya iti bhāvaḥ. cokūrtīti. kurda khurda gurda guda krīḍāyām. laṅi tipi īṭpakṣe acokūrdīt. acokhūrdīt. acogūrdīt. pakṣe acokūriti. `daśce'ti rutvapakṣe ityarthaḥ. vanīvañcītīti. vañca gatau. `nityaṃ kauṭilye gatau' iti yaṅ. `nīgvañcu' ityabhyāsasya nīgāgamaḥ. yaṅo lukā luptatvānna tadāśrito nalopaḥ. vanīvakta iti. taso ṅittvadiha syādeva `aniditā'miti nalopaḥ. loṭi- - vanīvañcītu. vanīvaṅktu. vanīvaktāt. vanīvaktām. vanīvacatu. vanīvagdhi. vanīvañcāni. jahgamītīti. `nugato'nunāsikāntasye'ti nuk. jaṅgmatīti. `gamahane'tyupadhālopaḥ. ajaṅganniti. īṭpakṣe tvajaṅgamīt. ajaṅgatām. ajaṅgmuḥ. ajaṅgamīḥ. ajaṅgatam. ajaṅgata. ajaṅgamam. ajaṅganva. ajaṅgama. sāmanyāpekṣeti. ayaṃ bhāvaḥ– ekāca ityatraikājgrahaṇādyaṅluki dvirvacanaṃ na kutrāpi prāpnoti, tathā ca `guṇo yaṅluko' ityabhyāsasya vidhīyamāno guṇo dvirvacanaṃ vināniveśamalabhamānaḥ san `śtipā śapā' iti sarveṣāmapi niṣedhānāṃ kvacidyaṅalukyapravṛtiṃ?ta jñāpayatīti. tathā ca prayujyate– `rājā vṛtraṃ jaṅghanat' ityādi. dvitvaṃ tu na bhavatīti. vadhyāt avadhīdityatra kṛtadvirvacanasya `hano vadha liṅi', `luṅi ca' iti vadhādeśātpunardvitvaṃ na bhavatītyarthaḥ. tatra hetumāha– sthānivattveneti. āṅpūrvāditi. prakṛtigrahaṇe yaṅlugantasyāpi grahaṇāditi bhāvaḥ. cañcūrtīti. caratirgatau bhakṣaṇe ca. `caraphalośca' ityabhyāsasya nuk. `utaparasyā'taḥ' ityutvam. `hali ca' iti dīrghaḥ. acañcūrityatra tu padāntaviṣayatvāt `rvorupadhāyāḥ' iti dīrghaḥ. caṅkhanītīti. khanu avadāraṇe. caṅkhāta iti. yattu keciddhātugrahaṇena kṛtaṃ kāryaṃ yaṅluki veti `janasane'tyātvā'bhāve `anunāsikasya kvijhaloḥ' iti dīrgho'pi na bhavati. kvipsāharyāddhi jhalādiḥ kṛdeva tatra gṛhrate na tu tiṅityabhyupetya caṅkhanta iti rūpamāhuḥ, tadayuktam. dhātugrahaṇena kṛtasya yaṅlukyapravṛttau mānā'bhāvāt. satyapi pramāṇe ātvaṃ veti vikalpottayā caṅkhāta iti rūpaṃ kena vāryatām. yaccoktam `anunāsikasya' iti sūtre kvipsāhacaryāddhi jhalādirapi kṛdeva gṛhrata iti, tadapyuktameva. yadi hi kṛdeva kvipsyāttadā sāhacaryoktiḥ saṅgaccheta. kiṃ tu kṛdbhinno'pyastyevācārakvip. ataeva rājānati carmāṇatītyādau mādhavādibhiḥ kvinimitto dīrgha uktaḥ. caṅkhāhīti. herapittvena ṅitvāt `janasane' tyātvam. acaṅkhānīditi. `ato halādeḥ' iti vā vṛddhiḥ. jāhetītyādi. hāṅhākostulyāni ra#ūpāṇi, ṅittvaprayuktasyātmanepadasya yaṅlukyapravṛtteḥ. `bhṛñāmit' iti hāṅa ittvasya ślunimittābhyāsasyaiva vihitatvācca. naca akitaiti niṣedhena hāko'bhyāsasya dīrgho durlabha iti kathamubhayostulyarūpateti śaṅkyam, akita ityatra hi na vidyate kidysayābhyāsasyeti bahuvrīhirāśrīyate, tena `dviḥ prayogo dvirvacanaṃ ṣāṣṭham' ityasyā'bhyupagamāddhātoḥ kittve abhyāsasya kittve'pi vanīvañcītītyādāviva kittvā'bhāvānna doṣaḥ. kiṃca dvitvā'bhāve kevalasyārthavattve'pi dvitve sati samudāya evārthavāniti hi sarvasaṃmatam. tathā kittvamapi samudāyasyaivāstu na tu pratyavayavamiti nāstyeva dīrghe pratibandhaḥ. jāhīyāditi. `ī halyaghoḥ' itītvam. lukā lupta iti. sarvavidhibhyo lugvidherbalīyastvāt. akṛtavyūhaparibhāṣayā ca lukaḥ pūrvaṃ na śaṅkyameveti bhāvaḥ. utvaṃ neti. phalitārthakathanamidam. `svapisyami' ityādinā vidhīyamānaṃ yatsaṃprasāraṇaṃ tannetyarthaḥ. asāsvāpīditi. `ato halādeḥ'- - iti vikalpena vṛddhiḥ.

yaṅo vā 410, 7.3.94 yaṅo vā. "nābhyastasyācī"ti sūtrātpiti sārvadhātuka iti,"uto vṛddhi"rityato halīti cānuvartate, "brāuva ī"ḍityata īḍiti ca. tadetadāha-- yaṅantādityādi. yaṅo lukyapi pratyayalakṣaṇenā'tra yaṅantatvam. etena yaṅantāddhalādipitsārvadhātukaṃ na saṃbhavatīti yaṅśabdena yaṅlugantaṃ lakṣyata iti vyākhyānaṃ parāstam. uktarītyā yaṅantatvānapāyāt. kiṃ ca yaṅantādvalādipinna saṃbhavatīti yaṅśabdena yaṅlugante lakṣite'pi "sanyaṅo"riti dvitvasya yaṅante caritārthatayā yaṅlugantalakṣaṇāyāṃ bījā'bhāvādyaṅluki dvitvā'bhāvaprasaṅgāditi dik. chandasi nipātanāditi. guṇaniṣedhe siddhe nipātanamidaṃ "chandasyeva guṇaniṣedho nā'nyatre"ti niyamārthamityarthaḥ. bobhūtviti. samudāyasyā'tiriktatvāt "bhūsuvo"riti guṇaniṣedho na prāpnotīti nipātanamidaṃ na niyamārthamityāśaṅkāyāmāha-- na cet. dviḥ prayoga iti. tathā ca prakṛtigrahaṇe yaṅlugantasyāpi grahaṇamityetannyāyasiddhaṃ, nā'pūrvaṃ vacanamiti bāvaḥ. bobhuvatīti. "adabhyastā"dityat. bobhūvīditi. kecidiha "bhuvo vugi"ti sūtre "oḥ supī"tyata orityanuvartate. tathā ca uvarṇāntasya bhuvo vugityarthādguṇe kṛte vukaḥ prāptirna#āstītyanityo vuk. sa ca parābhyāṃ guṇavṛddhibhyāṃ bādhyate. tenā'bobhavī"diti rūpamāhuḥ. taccintyam. "bhuvo vuko nityatvā"diti bhāṣyāgranthavirodhāt. tasmādvuko nityatvamāśritya "indhibhavatibhyāṃ ce"ti sūtraṃ pratyākhyātavato bhāṣyakṛta orityanuvartanasaṃmatameva. "āta" iti niyamājjusabhāvamāśaṅkyāha--abhyastāśraya iti. ayaṃ bhāvaḥ-- "sijabhyaste" ti sūtreṇa sicaḥ paratvamāśritya yo jus prāptastasyaivā'yaṃ niyamo na tvabhyastāśrayasya jusa iti. "jusi ce"ti guṇamāśaṅkyāha--- nityatvādvugiti. abobhūviriti. na cā'tra paratvāt "adabhyastā"dityadādeśaḥ syāditi vācyam, abhyastāśrayajuso'dādeśā'pavādatvāt. pāspardhītīti. spardha saṃgharṣe. "dīrgho'kitaḥ" ityabhyāsasyadīrghaḥ. "yaṅo ve"ti īḍvikalpaḥ. īḍabhāpakṣe "jhaṣastatho"riti dhatvaṃ, "jharo jhari savarṇe" iti vā dhalopaḥ. liṭi-- pāspardhācakāra. luṭa-- pāspardhitā. lṛṭi-- pāsparddhiṣyati. loṭi pāspardhītu. pāsparddhu. pāspardhāt. pāspardhām. pāspardhatu. pāspadrdhīti. herdhitve vā dhalopaḥ. laṅi iḍāgamapakṣe-- apāspardhīt. rutvapakṣe iti. pakṣāntare tu apāspat. apāsdadrdha. liṅi-- pāspadhryāt. pāspadhryātām. pāspadhryāstām. luṅi-- "astisico'pṛkte" iti nityamīṭ. "iṭa īṭī"ti salopaḥ. apāspardhīti. apāsparddhiṣṭām. apāspardhiṣuḥ. lṛṅi--- apāspardhiṣyat. jāgāddhīti. gādhṛ pratiṣṭhādau. īṭpakṣe tu jāgādhīti. jāghātsīti "ekāca" iti bhaṣbhāvaḥ. dhasya catrvam. loṭi-- jāgādhītu. jāgāddhu. jāgāddhām. jāgādhatu. laṅi-- ajagādhīt. ajāghāt. ajāgāddhām. ajāgādhuḥ. luṅi-- ajāgādhīt. ajāgādhiṣṭām. nātha nādhṛ yācñādau. nānāttīti. īṭpakṣe -- dādadhīti. luṅi "ato halāde"riti vā vṛddhiḥ. coskundīti. skudi. āpravaṇe. "iditaḥ" iti num. īḍabhāve "jharo jhari savarṇe" iti vā lopaḥ. laṅi--īṭpakṣe--acoskundīt. luṅi tu "astisicaḥ" iti nityamiṭ. acoskundīt. acoskundiṣṭām. momudītīti. muda harṣe. "nābhyastasyā'cī"ti laghūpadhaguṇaniṣedhaḥ. momoditeti. na cā'tra "na dhātulopa" iti guṇaniṣedhaḥ śaṅkyaḥ, bahulagrahaṇena prāptasya yaṅluko'naimittikatvāt. luṅi guṇa iti. sijnimittako'yaṃ guṇastena "nābhyastasyācī"ti niṣedho na śaṅkanīya iti bhāvaḥ. cokūrtīti. kurda khurda gurda guda krīḍāyām. laṅi tipi īṭpakṣe acokūrdīt. acokhūrdīt. acogūrdīt. pakṣe acokūriti. "daśce"ti rutvapakṣe ityarthaḥ. vanīvañcītīti. vañca gatau. "nityaṃ kauṭilye gatau" iti yaṅ. "nīgvañcu" ityabhyāsasya nīgāgamaḥ. yaṅo lukā luptatvānna tadāśrito nalopaḥ. vanīvakta iti. taso ṅittvadiha syādeva "aniditā"miti nalopaḥ. loṭi-- vanīvañcītu. vanīvaṅktu. vanīvaktāt. vanīvaktām. vanīvacatu. vanīvagdhi. vanīvañcāni. jahgamītīti. "nugato'nunāsikāntasye"ti nuk. jaṅgmatīti. "gamahane"tyupadhālopaḥ. ajaṅganniti. īṭpakṣe tvajaṅgamīt. ajaṅgatām. ajaṅgmuḥ. ajaṅgamīḥ. ajaṅgatam. ajaṅgata. ajaṅgamam. ajaṅganva. ajaṅgama. sāmanyāpekṣeti. ayaṃ bhāvaḥ-- ekāca ityatraikājgrahaṇādyaṅluki dvirvacanaṃ na kutrāpi prāpnoti, tathā ca "guṇo yaṅluko" ityabhyāsasya vidhīyamāno guṇo dvirvacanaṃ vināniveśamalabhamānaḥ san "śtipā śapā" iti sarveṣāmapi niṣedhānāṃ kvacidyaṅalukyapravṛtiṃ()ta jñāpayatīti. tathā ca prayujyate-- "rājā vṛtraṃ jaṅghanat" ityādi. dvitvaṃ tu na bhavatīti. vadhyāt avadhīdityatra kṛtadvirvacanasya "hano vadha liṅi", "luṅi ca" iti vadhādeśātpunardvitvaṃ na bhavatītyarthaḥ. tatra hetumāha-- sthānivattveneti. āṅpūrvāditi. prakṛtigrahaṇe yaṅlugantasyāpi grahaṇāditi bhāvaḥ. cañcūrtīti. caratirgatau bhakṣaṇe ca. "caraphalośca" ityabhyāsasya nuk. "utaparasyā'taḥ" ityutvam. "hali ca" iti dīrghaḥ. acañcūrityatra tu padāntaviṣayatvāt "rvorupadhāyāḥ" iti dīrghaḥ. caṅkhanītīti. khanu avadāraṇe. caṅkhāta iti. yattu keciddhātugrahaṇena kṛtaṃ kāryaṃ yaṅluki veti "janasane"tyātvā'bhāve "anunāsikasya kvijhaloḥ" iti dīrgho'pi na bhavati. kvipsāharyāddhi jhalādiḥ kṛdeva tatra gṛhrate na tu tiṅityabhyupetya caṅkhanta iti rūpamāhuḥ, tadayuktam. dhātugrahaṇena kṛtasya yaṅlukyapravṛttau mānā'bhāvāt. satyapi pramāṇe ātvaṃ veti vikalpottayā caṅkhāta iti rūpaṃ kena vāryatām. yaccoktam "anunāsikasya" iti sūtre kvipsāhacaryāddhi jhalādirapi kṛdeva gṛhrata iti, tadapyuktameva. yadi hi kṛdeva kvipsyāttadā sāhacaryoktiḥ saṅgaccheta. kiṃ tu kṛdbhinno'pyastyevācārakvip. ataeva rājānati carmāṇatītyādau mādhavādibhiḥ kvinimitto dīrgha uktaḥ. caṅkhāhīti. herapittvena ṅitvāt "janasane" tyātvam. acaṅkhānīditi. "ato halādeḥ" iti vā vṛddhiḥ. jāhetītyādi. hāṅhākostulyāni ra#ūpāṇi, ṅittvaprayuktasyātmanepadasya yaṅlukyapravṛtteḥ. "bhṛñāmit" iti hāṅa ittvasya ślunimittābhyāsasyaiva vihitatvācca. naca akitaiti niṣedhena hāko'bhyāsasya dīrgho durlabha iti kathamubhayostulyarūpateti śaṅkyam, akita ityatra hi na vidyate kidysayābhyāsasyeti bahuvrīhirāśrīyate, tena "dviḥ prayogo dvirvacanaṃ ṣāṣṭham" ityasyā'bhyupagamāddhātoḥ kittve abhyāsasya kittve'pi vanīvañcītītyādāviva kittvā'bhāvānna doṣaḥ. kiṃca dvitvā'bhāve kevalasyārthavattve'pi dvitve sati samudāya evārthavāniti hi sarvasaṃmatam. tathā kittvamapi samudāyasyaivāstu na tu pratyavayavamiti nāstyeva dīrghe pratibandhaḥ. jāhīyāditi. "ī halyaghoḥ" itītvam. lukā lupta iti. sarvavidhibhyo lugvidherbalīyastvāt. akṛtavyūhaparibhāṣayā ca lukaḥ pūrvaṃ na śaṅkyameveti bhāvaḥ. utvaṃ neti. phalitārthakathanamidam. "svapisyami" ityādinā vidhīyamānaṃ yatsaṃprasāraṇaṃ tannetyarthaḥ. asāsvāpīditi. "ato halādeḥ"-- iti vikalpena vṛddhiḥ.