1/8:kimartham strīliṅganirdeśaḥ kriyate na yakapūrvasya iti eva ucyeta |
2/8:strīviṣayaḥ yaḥ ākāraḥ tasya sthāne yaḥ akāraḥ tasya pratiṣedhaḥ yathā syāt |
3/8:iha mā bhūt |
4/8:śubham yāti iti śubhaṃyāḥ śubhaṃyikā , bhadraṃyikā |
5/8:yakapūrve dhātvantapratiṣedhaḥ |*
6/8:yakapūrve dhātvantapratiṣedhaḥ vaktavyaḥ |
7/8:kim prayojanam |
8/8:sunayikā , aśokikā , apākikā

udīcām ācāryāṇāṃ matena yakārapūrvāyāḥ kakārapūrvāyāśca ātaḥ sthāne yo 'kāraḥ, tasyātaḥ sthāne ikarādeśo bhavati. udīcāṃ grahaṇaṃ vikalpārtham. ibhyikā, ibhyakā. kṣatriyikā, kṣatriyakā. kakārapūrvāyāḥ caṭakikā, caṭakakā. mūṣikikā, mūṣikakā. ātaḥ iti kim? sāṅkāśye bhavā sāṅkāśyikā. sthānagrahaṇam anuvāde 'pi sthānasambandhapratipattyartham. ātaḥ ityanena hyataḥ iti sthānī viśiṣyate. yakapūrvāyāḥ iti kim? aśvā aśvikā. yakapūrvāyāḥ iti strīliṅganirdeśaḥ ātaḥ strīpratyayasya pratipattyartham. iha na bhavati, śubhaṃ yāti iti śubhaṃyāḥ śubhaṃyikā. bhadraṃ yāti iti bhadraṃyā bhadraṃyikā. yakapūrvāyā dhātvantapratiṣedhaḥ. dhātvantayoḥ yakārakakārayorasya pratiṣedhasya pratiṣedho vaktavyaḥ. sunayikā. suśayikā. supākikā. aśokikā.

udīcāmātaḥ sthāne yakapūrvāyāḥ 7.3.46 udīcām ācāryāṇāṃ matena yakārapūrvāyāḥ kakārapūrvāyāśca ātaḥ sthāne yo 'kāraḥ, tasyātaḥ sthāne ikarādeśo bhavati. udīcāṃ grahaṇaṃ vikalpārtham. ibhyikā, ibhyakā. kṣatriyikā, kṣatriyakā. kakārapūrvāyāḥ caṭakikā, caṭakakā. mūṣikikā, mūṣikakā. ātaḥ iti kim? sāṅkāśye bhavā sāṅkāśyikā. sthānagrahaṇam anuvāde 'pi sthānasambandhapratipattyartham. ātaḥ ityanena hyataḥ iti sthānī viśiṣyate. yakapūrvāyāḥ iti kim? aśvā aśvikā. yakapūrvāyāḥ iti strīliṅganirdeśaḥ ātaḥ strīpratyayasya pratipattyartham. iha na bhavati, śubhaṃ yāti iti śubhaṃyāḥ śubhaṃyikā. bhadraṃ yāti iti bhadraṃyā bhadraṃyikā. yakapūrvāyā dhātvantapratiṣedhaḥ. dhātvantayoḥ yakārakakārayorasya pratiṣedhasya pratiṣedho vaktavyaḥ. sunayikā. suśayikā. supākikā. aśokikā.

udicāmātaḥ sthāne yakapūrvāyāḥ. , 7.3.46 pūrveṇa nityamittve prāpte vikalpārthaṃ vacanam(). yakau pūrve. yasyāḥ sā yakapūrvā. ko'nyapadārthaḥ? samudāyaḥ. tathā hi, pūrvaśabdo'vayave vatrtate. sa cāvayavaḥ samudāyasya bhavati, nāvayavāntarasya. na hi varṇo varṇasyāvayavo bhavati. avayavāntarāpekṣastu tasya pūrvatvavyapadeśaḥ. tat? punaravayāntaraṃ prakṛtatvāt? sthānyakāra eva vijñāyate. strīliṅganirdeśastu tasya[tasyetyārabhya "tu" iti paryantaṃ mudritanyāse nopalakṣyate] samudāyasyārthadharmeṇa strītvena veditavyaḥ. prayojanaṃ tu tasya vakṣyate. "ātaḥ sthāne" iti. yo'kāra iti vyavahitena sambandhaḥ. "ibhyikā" ityādi. ibhyādiśabdebhyaḥ "prāgivāt? kaḥ" 5.3.70, "ke'ṇaḥ" 7.4.13 iti hyasvaḥ. "sāṃkāśyikā" iti. "dhanvayopadhādvuñ()" 4.2.120. nātrātaḥ sthāne'kāra iti nityamevettvam(). atha sthānagrahaṇaṃ kimartham(), yāvatāt? ityeṣaiva ṣaṣṭhī sthāneyogaṃ pratipādayiṣyati, "ṣaṣṭhī sthāneyogā" (1.1.49) iti vacanāt()? ityata āha--"sthānagrahaṇam()" ityādi॥ akārasya sthāne lakṣaṇāntareṇa dihitasyākārasya saṃkītrtanam()nuvādaḥ. atrāpi sthāne sambandhapratipattiryathā syāt()--ityevamarthaṃ sthānagrahaṇam(). kiṃ punaḥ kāraṇam()--asati sthānagrahaṇe'nuvāde sambandhapratipattirna syāt()? ityāha--"āta ityanena" ityādi. ādeśavidhau "asterbhūḥ" 2.4.52 ityevamādau "ṣaṣṭhī sthāneyogā" 1.1.48 ityeṣā paribhāṣopatiṣṭhate, na tvanuvāde; vidhivākyaśeṣabhūtatvādasyāḥ. na cātrākārasya sthāne'kāro'nena vidhīyate, kiṃ tarhi? lakṣaṇāntareṇābhinirvṛtto'nena viśiṣyate--ātaḥ sthāne yo'kāra iti. tena nātra tasyāḥ paribhāṣāyā upasathānamiti tatra yadi sthānagrahaṇaṃ na kriyeta, tadātaḥ samīpo yo'kāra iti sāmīppasambandhapratipattiḥ syāt(). atha vā pūrvavat? praśne kṛta ityāha--"āta ityanena" ityādi. ikārasya yaḥ sthānitvenopātto'kāraḥ sa āta ityanena viśiṣyate. evañca viśeṣyatvādakārasya pradhānyam(); ākārasya viśeṣaṇatvādaprādhānyam(). tatrāsati sthānagrahame yadyapa#i sā paribhāṣānuvāda upatiṣṭheta tathāpi pradhāne kāryasampratyayādāta ityasyā eva ṣaṣṭhyāḥ sthānasambandho vijñāyeta, na tvāta ityasyāḥ. sthānagrahaṇe tu satyasyā api vijñāyate--etadarthaṃ sthānagrahaṇam(). "a()iākā" iti. pūrvavat? kaḥ, hyasvatvañca. atha "yakapūrvāyāḥ" iti strīliṅgena nirdeśaḥ krimarthaḥ? ityāha--"strīliṅgena nirdeśaḥ. asati tasminnākāramātrasthāne yo'kārastasya sthānitvaṃ vijñāyeta, tataśca yāteḥ śubhambhadraṃśabdayorupapadataḥ "vijupe cchabdasi" 3.2.73 iti "āto manibkvanibvanipaśca" 3.2.74 iti vic(). tadantāt? kapratyaye śurbhayikā, bhadraṃyikā ityatrāpi vikalpaḥ prasajyeta. tasmāt? tannivṛttyarthaṃ strīliṅganirdeśaḥ. śubhambhadraṃśabdau makārāntau nipātau. "yakapūrvāyāḥ" ityādi. grahaṇavākyām(). tasya "dhātvantayoryakārakakārayoḥ" ityādi. vivaraṇam(). "vaktavyam()" iti. vyākhyeyamityarthaḥ. tatredaṃ vyākhyānam()--vyavasthitavibhāṣāvijñānāddhātvantayorapi yakāravakārayoranantarasyākārasyettvapratiṣedhaḥ prāpnoti, sa na bhaviṣyatīti. "sunayikā, suśayikā" iti. ṇīñśīṅbhyāṃ "erac()" 3.3.56 ityac(). śobhano nayo'syāḥ, śobhanaḥ śayo'syāḥ--sunayā, suśayā, tataḥ "prāgivāt? kaḥ"5.3.70, "ke'ṇaḥ" 7.4.13 iti hyasvatvam(). "supākikā", "aśokikā" iti. "ḍupacaṣ? pāke" (dhā.pā.996), "śuca śoke" (dhā.pā.183), bhāve ghañ(). śobhanaḥ pāko'syāḥ, avidyamānaḥ śoko'syā iti bahuvrīhiḥ, "śeṣādvibhāṣā" 5.4.154 iti kap(), "āpo'nyatarasyām()" 7.4.15 iti hyasvatvam()॥

udīcāmātaḥ. `pratyayasthāt' iti sūtramanuvartate. yaśca kaśca yakau, tau pūrvau yasyā iti vigrahaḥ. yaketi varṇagrahaṇam, akārāvuccāraṇārthau. `yakapūrvāyā' ityetadāta ityasya viśeṣaṇam. tena arthagataṃ strītvamākāre āropya `yakapūrvāyā' iti strīliṅganirdeśaḥ. tena ākārasya strīvācakatvaṃ labhyate. tadāha– yakapūrvasyetyādinā. udīcāṃgrahaṇaṃ vikalpārthameva natu deśato vyavasthārthamiti `na veti vibhāṣā' iti sūtre bāṣye spaṣṭam. naca `ṣaṣṭhī sthāneyogā' ityeva siddheriha sthānegrahaṇaṃ vyarthamiti vācyam, anuvāde paribhāṣāṇāmanupasthiteḥ. tatra ca idameva sthānegrahaṇaṃ jñāpakam. ata eva `vṛddhiryasyācāmādistadvṛddha'mityatra yasyādirvṛddhirityanuvāde ikparibhāṣā na pravartate. tatpravṛttau tu śālāśabdasya vṛddhasaṃjñā na syāt, śakārādākārasya ikśtānikatvā'bhāvāt. tatasca śālīya iti `vṛddhācchaḥ' iti cho na syāt, `aupagavīya' ityādāveva syādityalam. ke'ṇa iti hyasva iti. āryāśabdātsvārthike kapratyaye yakārākārasya `ke'ṇaḥ' iti hyasva ityarthaḥ. punaṣṭāpi āryakāśabdaḥ. tatra yakārādakārasya ākārasthānikatvādittvavikalpaḥ. `pratyayasthā'diti nityasyettvasyāpavādaḥ. tadāha–āryakā-āryiketi. yakārapūrvasya udāharaṇamidam. atha kakārapūrvasya udāharati–caṭakakā caṭakiketi. caṭakāśabdātsvārthe kaḥ, `ke'ṇaḥ' iti hyasvaḥ, punaṣṭāp, ittvavikalpa iti bhāvaḥ. sāṅkhāśyiketi. saṅkāśena nirvṛttaṃ nagaraṃ sāṅkāśyam. `vṛñchaṇakaṭha'jityādinā saṅkāśidbhyo ṇyaḥ, ādivṛddhiḥ, `yasyeti ce'tyakāralopaḥ. sāṅkāśyaśabdādbhavārthe `dhanvayopadhādvuñ'. akādeśaḥ `yasyeti ce'tyakāralopaḥ, ṭāp, `pratyayasthā'diti nityamittvam. iha yakārādakārasya ākārasthānikatvā'bhāvādittvavikalpo na bhavatīti bhāvaḥ. nanu strībodhakasya ata idvā syādityevāstu, āta iti māstu. sāṅkāśyakāśabde yakārādakārasya vuñādeśāvayavatvena strībodhakatvābhā'diti cet, tahrrāt iti spaṣṭārthamityāhuḥ. a\ufffdiāketi. a\ufffdāāśabdātkaḥ, `ke'ṇaḥ' iti hyasvaḥ, punaṣṭāp, a\ufffdākāśabdaḥ. atra akārasya ākārasthānikatve'pi yakapūrvakatvā.ñabhāvādittvavikalpo na, kiṃtu `pratyayasthā'diti nityamittvamiti bhāvaḥ. strīpratyaya iti kimiti. `yakapūrvāyā' iti strīliṅganirdeśalabdhaṃ strīpratyayasyeti kimarthamiti praśnaḥ. śubhaṃyiketi. `śubha'miti māntamavyayam. tasminnupapade `yā prāpaṇe' iti dhātoḥ `anyebhyo'pi dṛśyate' iti vic. śubhaṃyāśabdātsvārthe kaḥ. `ke'ṇaḥ' iti hyasvaḥ, ṭāp, śubhaṃyakāśabdaḥ. atra yakārādakārasya dhātvavayavasya strīvācakatvā'bhāvādittvavikalpo na, kintu `pratyayasthāt' iti nityamevettvamiti bhāvaḥ. iti vārtikamarthataḥ saṃgṛhṇāti–dhātvantayakostu nityamiti. yaśca kaśceti vigrahaḥ. dhātvantayakārakakārayorupari vidyamānasya akārasya nityamittvam, na tu vikalpa ityarthaḥ. sunayiketi. ṇīñdhātoḥ pacādyac. `sārvadhātukārdhadhātukayo'riti guṇe'yādeśe nayaśabdaḥ. su=śobhano nayo yasyāḥ sā sunayā. tataḥ svārthe kaḥ, `ke'ṇaḥ' iti hyasvaḥ. punaṣṭāp, sunayakāśabdaḥ. atra yakārasya dhātvantatvāttataḥ parasyā'kārasya netvavikalpaḥ, kiṃtu `pratyayasthā'diti nityamittvamiti bhāvaḥ.

udīcāmātaḥ sthāne yakaḥ pūrvāyāḥ 459, 7.3.46 udīcāmātaḥ. "pratyayasthāt" iti sūtramanuvartate. yaśca kaśca yakau, tau pūrvau yasyā iti vigrahaḥ. yaketi varṇagrahaṇam, akārāvuccāraṇārthau. "yakapūrvāyā" ityetadāta ityasya viśeṣaṇam. tena arthagataṃ strītvamākāre āropya "yakapūrvāyā" iti strīliṅganirdeśaḥ. tena ākārasya strīvācakatvaṃ labhyate. tadāha--yakapūrvasyetyādinā. udīcāṃgrahaṇaṃ vikalpārthameva natu deśato vyavasthārthamiti "na veti vibhāṣā" iti sūtre bāṣye spaṣṭam. naca "ṣaṣṭhī sthāneyogā" ityeva siddheriha sthānegrahaṇaṃ vyarthamiti vācyam, anuvāde paribhāṣāṇāmanupasthiteḥ. tatra ca idameva sthānegrahaṇaṃ jñāpakam. ata eva "vṛddhiryasyācāmādistadvṛddha"mityatra yasyādirvṛddhirityanuvāde ikparibhāṣā na pravartate. tatpravṛttau tu śālāśabdasya vṛddhasaṃjñā na syāt, śakārādākārasya ikśtānikatvā'bhāvāt. tatasca śālīya iti "vṛddhācchaḥ" iti cho na syāt, "aupagavīya" ityādāveva syādityalam. ke'ṇa iti hyasva iti. āryāśabdātsvārthike kapratyaye yakārākārasya "ke'ṇaḥ" iti hyasva ityarthaḥ. punaṣṭāpi āryakāśabdaḥ. tatra yakārādakārasya ākārasthānikatvādittvavikalpaḥ. "pratyayasthā"diti nityasyettvasyāpavādaḥ. tadāha--āryakā-āryiketi. yakārapūrvasya udāharaṇamidam. atha kakārapūrvasya udāharati--caṭakakā caṭakiketi. caṭakāśabdātsvārthe kaḥ, "ke'ṇaḥ" iti hyasvaḥ, punaṣṭāp, ittvavikalpa iti bhāvaḥ. sāṅkhāśyiketi. saṅkāśena nirvṛttaṃ nagaraṃ sāṅkāśyam. "vṛñchaṇakaṭha"jityādinā saṅkāśidbhyo ṇyaḥ, ādivṛddhiḥ, "yasyeti ce"tyakāralopaḥ. sāṅkāśyaśabdādbhavārthe "dhanvayopadhādvuñ". akādeśaḥ "yasyeti ce"tyakāralopaḥ, ṭāp, "pratyayasthā"diti nityamittvam. iha yakārādakārasya ākārasthānikatvā'bhāvādittvavikalpo na bhavatīti bhāvaḥ. nanu strībodhakasya ata idvā syādityevāstu, āta iti māstu. sāṅkāśyakāśabde yakārādakārasya vuñādeśāvayavatvena strībodhakatvābhā'diti cet, tahrrāt iti spaṣṭārthamityāhuḥ. a()iāketi. a()āāśabdātkaḥ, "ke'ṇaḥ" iti hyasvaḥ, punaṣṭāp, a()ākāśabdaḥ. atra akārasya ākārasthānikatve'pi yakapūrvakatvā.ñabhāvādittvavikalpo na, kiṃtu "pratyayasthā"diti nityamittvamiti bhāvaḥ. strīpratyaya iti kimiti. "yakapūrvāyā" iti strīliṅganirdeśalabdhaṃ strīpratyayasyeti kimarthamiti praśnaḥ. śubhaṃyiketi. "śubha"miti māntamavyayam. tasminnupapade "yā prāpaṇe" iti dhātoḥ "anyebhyo'pi dṛśyate" iti vic. śubhaṃyāśabdātsvārthe kaḥ. "ke'ṇaḥ" iti hyasvaḥ, ṭāp, śubhaṃyakāśabdaḥ. atra yakārādakārasya dhātvavayavasya strīvācakatvā'bhāvādittvavikalpo na, kintu "pratyayasthāt" iti nityamevettvamiti bhāvaḥ."yaka pūrve dhātvantapratiṣedhaḥ" iti vārtikamarthataḥ saṃgṛhṇāti--dhātvantayakostu nityamiti. yaśca kaśceti vigrahaḥ. dhātvantayakārakakārayorupari vidyamānasya akārasya nityamittvam, na tu vikalpa ityarthaḥ. sunayiketi. ṇīñdhātoḥ pacādyac. "sārvadhātukārdhadhātukayo"riti guṇe'yādeśe nayaśabdaḥ. su=śobhano nayo yasyāḥ sā sunayā. tataḥ svārthe kaḥ, "ke'ṇaḥ" iti hyasvaḥ. punaṣṭāp, sunayakāśabdaḥ. atra yakārasya dhātvantatvāttataḥ parasyā'kārasya netvavikalpaḥ, kiṃtu "pratyayasthā"diti nityamittvamiti bhāvaḥ.

udīcām. yakau pūrvau yasyāḥ sā. arthagataṃ strītvamākāre āropya `yakapūrvāyā'iti strīliṅganirdeśaḥ. tena strīpratyayo labhyata ityaha– strīpratyayā'kārasyeti. atra `na yāsayo'rityato `ne'ti vartate. yakapūrvasya strīpratyayā''kārasya sthāne yo'kārastasya kātpūrvasyodīcāṃ mate ittvaṃ netyakṣarārthaḥ. evaṃ sthite phalitamāha—idvāsyāditi. evamagre'pyūhram. `ṣaṣṭhī sthāneyoge'tyanenaiva labdhe sūtre sthānagrahaṇamanūdyamānaviśeṣaṇeṣu paribhāṣānopatiṣṭhata, tadā aupagavīya ityādāveva `vṛddhācchaḥ'syāt natu `śalīyaḥ'`mālīya'ityādau.tatra hrākāravṛddheriksthānikatvā'bhāvāt. tathā `ato guṇe'ityatrekparibhāṣopasthitau `edhe'`pace'`yaje'ityādāveva pararūpaṃ syāt. `ṭita ātmanepadānā'miti iṭa etve kṛtve iksthānikatvādekāraguṇasya. `bhavantī'`pacantī'tyādau na syāt, tatreksthānikatvā'bhāvādakāraguṇasyetyapi bodhyam. navyāstu vṛddhācchaṃ bādhitvā `aṇṛgayanādibhyaḥ'ityaṇpratyayo yathā syādityetadarthabhṛgayanādigaṇe vyākaraṇaśabdaḥ paṭha\ufffdte. yadyanūdyamānaviśeṣaṇeṣu paribhāṣā upatiṣṭheran tarhi tatpaṭhanaṃ vyarthaṃ syāt. ākāravṛddheriksthānikatvā'bhāvane vṛddhasaṃjñāyā abhāvācchasyā'pravṛtteḥ. tathā ca tasmādeva pāṭhāduktārthajñāpanasaṃbhave sthānegrahaṇamiha spaṣṭarthamityāhuḥ. sāṅkāśyiketi. śaṅkāśena nirvṛttaṃ nagaraṃ sāṅkāśyaṃ, `vṛñcha'ṇādisūtreṇa `saṅkāśādibhyoḥ ṇyaḥ'. tato bhavārthe `dhanvayopadhādvuñ'. akādeśaḥ. sa ca sāṅkāśyabhavāṃ striyamāheti tadakārasyāpi vaikalpikamittvaṃ syāt, tasmādāta ityuktam. atra vadanti–yathā'yamakāro nā''kārasthānikaḥ, evaṃ strīpratyayasthāniko'pi neti vdyaṅgavikalametat, `ake'ti samudāyasya strīvācakavuñsthānikatve'pyakāramatrasyā'tathātvāt. tasmādāta iti spaṣṭārthameveti. śubhaṃyā iti. `anyebhyo'pi dṛśyate'iti vic. `śubha'miti mānto nipātaḥ. kaḥ. `ke'ṇaḥ'iti hyasvaḥ. evaṃ suṣṭhu pāko yasyāḥ sā supākikā.

udīcāmatāḥ sthāne yakapūrvāyāḥ 414, 7.3.46 udīcām. yakau pūrvau yasyāḥ sā. arthagataṃ strītvamākāre āropya "yakapūrvāyā"iti strīliṅganirdeśaḥ. tena strīpratyayo labhyata ityaha--strīpratyayā'kārasyeti. atra "na yāsayo"rityato "ne"ti vartate. yakapūrvasya strīpratyayā'‌'kārasya sthāne yo'kārastasya kātpūrvasyodīcāṃ mate ittvaṃ netyakṣarārthaḥ. evaṃ sthite phalitamāha---idvāsyāditi. evamagre'pyūhram. "ṣaṣṭhī sthāneyoge"tyanenaiva labdhe sūtre sthānagrahaṇamanūdyamānaviśeṣaṇeṣu paribhāṣānopatiṣṭhata, tadā aupagavīya ityādāveva "vṛddhācchaḥ"syāt natu "śalīyaḥ""mālīya"ityādau.tatra hrākāravṛddheriksthānikatvā'bhāvāt. tathā "ato guṇe"ityatrekparibhāṣopasthitau "edhe""pace""yaje"ityādāveva pararūpaṃ syāt. "ṭita ātmanepadānā"miti iṭa etve kṛtve iksthānikatvādekāraguṇasya. "bhavantī""pacantī"tyādau na syāt, tatreksthānikatvā'bhāvādakāraguṇasyetyapi bodhyam. navyāstu vṛddhācchaṃ bādhitvā "aṇṛgayanādibhyaḥ"ityaṇpratyayo yathā syādityetadarthabhṛgayanādigaṇe vyākaraṇaśabdaḥ paṭha()te. yadyanūdyamānaviśeṣaṇeṣu paribhāṣā upatiṣṭheran tarhi tatpaṭhanaṃ vyarthaṃ syāt. ākāravṛddheriksthānikatvā'bhāvane vṛddhasaṃjñāyā abhāvācchasyā'pravṛtteḥ. tathā ca tasmādeva pāṭhāduktārthajñāpanasaṃbhave sthānegrahaṇamiha spaṣṭarthamityāhuḥ. sāṅkāśyiketi. śaṅkāśena nirvṛttaṃ nagaraṃ sāṅkāśyaṃ, "vṛñcha"ṇādisūtreṇa "saṅkāśādibhyoḥ ṇyaḥ". tato bhavārthe "dhanvayopadhādvuñ". akādeśaḥ. sa ca sāṅkāśyabhavāṃ striyamāheti tadakārasyāpi vaikalpikamittvaṃ syāt, tasmādāta ityuktam. atra vadanti--yathā'yamakāro nā'‌'kārasthānikaḥ, evaṃ strīpratyayasthāniko'pi neti vdyaṅgavikalametat, "ake"ti samudāyasya strīvācakavuñsthānikatve'pyakāramatrasyā'tathātvāt. tasmādāta iti spaṣṭārthameveti. śubhaṃyā iti. "anyebhyo'pi dṛśyate"iti vic. "śubha"miti mānto nipātaḥ.dhātvantayakostu nityam. sunayiketa. suṣṭhu nayo yasyāḥ sā sunayā. tataḥ kaḥ. "ke'ṇaḥ"iti hyasvaḥ. evaṃ suṣṭhu pāko yasyāḥ sā supākikā.