1/48:na yattadoḥ iti vaktavyam |
2/48:iha api yathā syāt |
3/48:yakām yakām adhīte , takām takām pacāmahe iti |
4/48:pratiṣedhe tyakanaḥ upasaṅkhyānam |*
5/48:pratiṣedhe tyakanaḥ upasaṅkhyānam kartavyam |
6/48:upatyakā , adhityakā |
7/48:tat tarhi upasaṅkhyānam kartavyam |
8/48:na kartavyam |
9/48:ācāryapravṛttiḥ jñāpayati na evañjātīyakānām ittvam bhavati iti yat ayam mṛdaḥ tikan iti ittvabhūtam nirdeśam karoti |
10/48:pāvakādīnām chandasi upasaṅkhyānam |*
11/48:pāvakādīnām chandasi upasaṅkhyānam kartavyam |
12/48:hiraṇyavarṇāḥ śrucayaḥ pāvakāḥ , ṛkṣakāḥ , alomakāḥ |
13/48:chandasi iti kimartham |
14/48:pāvikā , alomikā |
15/48:āśiṣi ca |*
16/48:āśiṣi ca upasaṅkhyānam kartavyam |
17/48:jīvatāt jīvakā , nandatāt nandakā , bhavatāt bhavakā |
18/48:uttarapadalope ca |*
19/48:uttarapadalope ca upasaṅkhyānam kartavyam |
20/48:devadattikā , devakā , yajñadattikā , yajñakā |
21/48:kṣipakādīnām ca |*
22/48:kṣipakādīnām ca upasaṅkhyānam kartavyam |
23/48:kṣipakā , dhruvakā , dhuvakā |
24/48:tārakā jyotiṣi |*
25/48:tārakā jyotiṣi upasaṅkhyānam kartavyam |
26/48:tārakā |
27/48:jyotiṣi iti kimartham |
28/48:tārikā dāsī |
29/48:varṇakā tānave |*
30/48:varṇakā tāntave upasaṅkhyānam kartavyam |
31/48:varṇakā |
32/48:tāntave iti kimartham |
33/48:varṇikā bhāgurī lokāyatasya |
34/48:vartakā śakunau prācām |*
35/48:vartakā śakunau prācām upasaṅkhyānam kartavyam |
36/48:vartakā śakuniḥ |
37/48:śakunau iti kimartham |
38/48:vartikā bhāgurī lokāyatasya |
39/48:prācām iti kimartham |
40/48:vartikā |
41/48:aṣṭakā pitṛdevatye |*
42/48:aṣṭakā pitṛdevatye upasaṅkhyānam kartavyam |
43/48:aṣṭakā |
44/48:pitṛdevatye iti kimartham |
45/48:aṣṭikā khārī |
46/48:vā sūtakāputrakāvṛndārakāṇām |*
47/48:vā sūtakāputrakāvṛndārakāṇām upasaṅkhyānam kartavyam |
48/48:sūtakā , sūtikā , putrakā , putrikā , vṛndārakā , vṛndārikā

yā sā ityetayoḥ ikārādeśo na bhavati. yakā. sakā. yā sā iti nirdeśo 'tantram, yattadorupalakṣaṇametat. iha api pratiṣedha iṣyate, yakāṃ yakāmadhīmahe takāṃ pacāmahe iti. yāsayorittvapratiṣedhe tyakana upasaṅkhyānam. upatyakā. adhityakā. pāvakādīnāṃ chandasyupasaṅkhyānam. hiraṇyavarṇāḥ śucayaḥ pāvakāḥ. yāsu alomakāḥ. chandasi iti kim? pāvikā. āśiṣi ca upasaṅkhyānam. jīvatāt jīvakā. nandatāt nandakā. bhavatāt bhavakā. uttarapadalope ca upasaṅkhyānam. devadattikā, devakā. yajñadattikā, yajñakā. kṣipakādīnāṃ ca upasaṅkhyānam. kṣipakā. dhruvakā. tārakā jyotiṣyupasaṅkhyānam. tārakā. jyotiṣi iti kim? tārikā dāsī. varṇakā tāntava upasaṅkhyānam. varṇakā prāvaraṇabhedaḥ. tāntave iti kim? vaṇikā bhāgurī laukāyate. vartakā śakunau prācām upasaṅkhyānam. vartakā śakuniḥ. prācām anyatra udīcāṃ tu vartikā. śakunau iti kim? vartikā bhāgurī laukāyatasya. aṣṭakā pitṛdaivatye. aṣṭakā. pitṛdaivatye iti kim? aṣṭikā khārī. vā sutakāputrakāvṛndārakāṇām upasaṅkhyānam. sutikā, sutakā. putrikā, putrakā. vṛndārikā, vṛndārakā.

na yāsayoḥ 7.3.45 yā sā ityetayoḥ ikārādeśo na bhavati. yakā. sakā. yā sā iti nirdeśo 'tantram, yattadorupalakṣaṇametat. iha api pratiṣedha iṣyate, yakāṃ yakāmadhīmahe takāṃ pacāmahe iti. yāsayorittvapratiṣedhe tyakana upasaṅkhyānam. upatyakā. adhityakā. pāvakādīnāṃ chandasyupasaṅkhyānam. hiraṇyavarṇāḥ śucayaḥ pāvakāḥ. yāsu alomakāḥ. chandasi iti kim? pāvikā. āśiṣi ca upasaṅkhyānam. jīvatāt jīvakā. nandatāt nandakā. bhavatāt bhavakā. uttarapadalope ca upasaṅkhyānam. devadattikā, devakā. yajñadattikā, yajñakā. kṣipakādīnāṃ ca upasaṅkhyānam. kṣipakā. dhruvakā. tārakā jyotiṣyupasaṅkhyānam. tārakā. jyotiṣi iti kim? tārikā dāsī. varṇakā tāntava upasaṅkhyānam. varṇakā prāvaraṇabhedaḥ. tāntave iti kim? vaṇikā bhāgurī laukāyate. vartakā śakunau prācām upasaṅkhyānam. vartakā śakuniḥ. prācām anyatra udīcāṃ tu vartikā. śakunau iti kim? vartikā bhāgurī laukāyatasya. aṣṭakā pitṛdaivatye. aṣṭakā. pitṛdaivatye iti kim? aṣṭikā khārī. vā sutakāputrakāvṛndārakāṇām upasaṅkhyānam. sutikā, sutakā. putrikā, putrakā. vṛndārikā, vṛndārakā.

na yāsayoḥ. , 7.3.45 yetayetasya "udīcāmātaḥ sthāne" 7.3.46 ityādinā vikalpe prāpte, setyasya pūrveṇa nitye prāpte pratiṣedho'yamārabhyate; prāptipūrvakatvāt? pratiṣedhasya. yadā tayorakajbhavati tadā'yaṃ pratiṣedho vijñāyate. "yakā", "sakā" iti. yattadoḥ pūrvavadakac(), suḥ, tyadādyatvañca. "yāseti nirdeśo'tantram()" iti. apradhānamityarthaḥ. kiṃ kāraṇam()? ityāha--"yattadorupalakṣaṇārthametat()" iti. kiṃ kāraṇamevaṃ vyākhyāyate? ityāha--"ihāpi" ityādi. yāseti prathamaikavacanāntarūpam(). tatara yadyayaṃ nirdeśastantraṃ syāt(), prathamaikavacanantayogrrahaṇādvibhaktyantare yakām(), takāmityatra na syāt(), iṣyate ca tatrāpi. tasmādatantramayaṃ nirdeśo yattadoḥ prātipadikayorupalakṣaṇārthametat()--ityucyate. "yāsayorittvapratiṣedhe" ityādi. upasaṃkhyānaśabdasya pratipādanamarthaḥ. tadetaduktaṃ bhavati--yattadoḥ pratiṣedha ityasmin? kriyamāṇe tyakanpratyayāntasya tyakanpratyayāntasya pratiṣedhapratipādanaṃ katrtavyamiti. tatredaṃ pratipādanam()--neti yogavibhāgo'tra kriyate, tena tyakanpratyayāntasya pratiṣedho bhaviṣyatīti. evamuttaratrāpyupasaṃkhaghyānaśabdasya pratipādanārtho veditavyaḥ. pratipādanamapyetadeva yogavibāgakaraṇamāśritaya katrtavyam(). "upatyakā, adhatyakā" iti. "upādhibhyāṃ tyakannāsannārūḍhayoḥ 5.2.34 iti tyakan(). "pāvakā" iti. ṇvul(). "alomakā" iti. nāsyā lomāni santīti bahuvrīhiḥ. "śeṣādvibhāṣā" 5.4.154 iti kap(). "jīvakā, nandakā" ti. "āśiṣi ca" 3.1.150 iti vun(). "devakā, yajñakā" iti. devadattayajñadattaśabdābhyāṃ "anukampāyāṃ kan()" (5.3.76) iti kani kṛte "anajādau ca vibhāṣā lopo vaktavyaḥ" (vā. 614) ityuttarapadalopaḥ. "kṣipakā, dhruvakā" iti. "kṣipa preraṇe" (dhā.pā.1285), "dhruva sthairye" (dhā.pā.943), "igupadhajñāprīkiraḥ kaḥ" 3.1.135. tadantādajñātādyarthe "prāgavātkaḥ" 5.3.70. "tārakā" iti. taraterṇvul(). "varṇakā" tāntavaḥ" iti. tantūnāṃ vikāra iti "orañ()" 4.3.137, "orguṇaḥ" 6.4.146. tāntavaḥ=prāvaraṇaviśeṣaḥ. tatra varṇaketyupasaṃkhyātavyā. "varṇa varṇakriyādhistāraguṇavacaneṣu"["varṇaṃ"--nāsti mudritanyasapāṭhe] (dhā.pā.1938) iti caurādiko dhātuḥ, tato ṇvul()--"varṇikā" iti. vyākhyatrītyarthaḥ. "vatrtakā" iti. "vṛtu vatrtane" (dhā.pā.758), ṇvul(). "varttikā" iti. adhyetrītyarthaḥ. "aṣṭakā pitṛdaivatye" iti. pitṛdaivatyam=vaidikakaramaviśeṣaḥ, tatrāṣṭaketyupasaṃkhyāyate. "aśū vyāptau" (dhā.pā.1264) ityasmāt? "iṣyasibhyāṃ takan()" (da.u.3-30) iti takan()pratyayaḥ, vraścādisūtreṇa 8.2.36 ṣatvam(), ṣṭutvam(). "aṣṭakā" iti. aṣṭau parimāṇamasyā iti "tadasya parimāṇam()" 5.1.66 iti "saṃkhyāyā atiśadantāyāḥ kam()" 5.1.22. "vā sūtakā" ityādi. upasaṃkhyātaśabdasaya pratipādanamarthaḥ. tatraidaṃ pratipādanam--sūtakā, sūtikā--ityādayaḥ śabdā pṛ()ṣodarāntaḥpātinaḥ, tena pṛṣodarāditvādevāyaṃ vikalpaḥ siddhaḥ॥

na yāsayoḥ. nātra kṛtaṭāpoḥ pratamāntayornirdeśaḥ. yatta dorityeva vivakṣitamiti bāṣye spaṣṭam. `pratyayasthā'dityato'ta iti iditi cānuvartate. tadāha–yattadoriti. yakā saketi. `avyayasarvanāmnā'miti yattacchabdayoṣṭeḥ prāgakaci sau tyadādyatvaṃ, pararūpaṃ, ṭāp, halṅyādinā sulopaḥ. tacchabde `tadoḥ saḥ sau' iti takārasya sakāraḥ. ubhayatrāpi `pratyayasthā'diti prāptamittvamatra sūtre niṣidhyate. atha `na yāsayo'rityasya prathamāntānukaraṇatve kiṃ bādhakamityata āha–yakāṃ takāmiti. `pratyayasthā'ditīttvapratiṣedho vaktavya ityarthaḥ. upatyakā adhityaketi. `upādhibhyāṃ tyakannāsannārūḍhayoḥ' iti tyakan, ṭāp, sorhalṅyādilopaḥ. `upatyakādrerāsannā bhūmirūdhrvamadhityakā' ityamaraḥ. nanu tyakanvidhau akārasya uccāraṇasāmathryādeva ittvaṃ na bhavati, anyathā tyikanameva vidadhyāt, ataḥ kiṃ tanniṣedheneti cet, maivam–`pañcopatyako grāma' ityatra akāraśravaṇārthatvādityalam.\r\nāśiṣīti. āśiṣi yo bun tasya yo'yamakādeśaḥ, tadakārasya `pratyayasthā'ditīttvaṃ neti vaktavyamityarthaḥ. jīvakā bhavaketi. jīvatāt, bhavatādityarthaḥ. jīvadhātoḥ bhūdhātauśca `āśiṣi ce'ti vun, `yuvoranākau' iti tasya akādeśaḥ, `sārvadhātukārdhadhātukayoḥ' iti bhūdhātorūkārasya guṇe'vādeśaśca. uttarapadeti. uttarapadalope'pīttvaṃ neti vaktavyamityarthaḥ. devaketi. devadattaśabdāṭṭāp. devadattiketi tu dattapadasya lopābhivyaktaye upanyastam. kṣipakādiśabdānāmittvaṃ neti vaktavyamityarthaḥ. kṣipakādigaṇaṃ paṭhati–kṣipaketi. `kṣipa preraṇe'. igupadhājñāprīkiraḥ kaḥ'. kittvānna laghūpadhaguṇaḥ, kṣipāśabdātsvārthe kaḥ, `ke'ṇaḥ' iti hyasvaḥ, punaṣṭāp. dhruvaketi. `dhruva sthairye' kuṭādiḥ, kṣipaketivadrūpam. yadvā `dhra sthairye' pacādyac, `gāṅkuṭādibhyaḥ' iti ṅittvānna guṇaḥ, uvaṅ. dhruvaśabdāṭṭāp. tataḥ svārthikaḥ kaḥ `ke'ṇaḥ' iti hyasvaḥ. punaṣṭāp. kanyaketi. kanyāśabdātkaḥ, `ke'ṇaḥ' iti hyasvaḥ, punaṣṭāp. caṭaketi. `caṭa bhedena. pacādyac, ṭāp. svārthe kaḥ, `ke'ṇaḥ' iti hyasvaḥ punaṣṭāp. kṣipakādirākṛtigaṇaḥ. tena alakā iṣṭakā ityādi. tārakā jyotiṣīti. vārtikamidam. jyotiṣi vācye tāraketi bhavati. ittvaṃ na bhavatīti yāvat. `tṛ? plavanasaṃtaraṇayoḥ' ṇvul, akādeśaḥ ṛkārasya vṛddhiḥ, raparatvaṃ, ṭāp. jyotirityanena nakṣatram, akṣṇaḥ kanīnikā ca vivakṣite. `nakṣatramṛkṣaṃ bhaṃ tārā tārakāpi' iti, `tārakākṣṇaḥ kanīnikā' iti cāmaraḥ. anyatreti. jyotiṣo'nyatra vācye tāriketyeva bhavatītyarthaḥ. tāntave gamye varṇaketi bhavati. ittvaṃ netyarthaḥ. tantūnāṃ vikārastāntavam. `oraña'. varṇaketi prāvaraṇaviśeṣaḥ. `varṇa varṇakriyāvistāraguṇavacaneṣu' curādiḥ. ṇyantāṇṇvul, akādeśaḥ, ṇilopaḥ, ṭāp. anyatreti. tāntavādanyatra varṇaketi ittvamityarthaḥ. varṇikā-stotrītyarthaḥ. varṇiketi granthaviśeṣasya saṃjñā vā. prācāṃ mate vartaketi bhavati, ittvaṃ na bhavatītyarthaḥ. prācāṅgrahaṇasya prayojanamāha– udīcāṃ tviti. udīcāṃ mate tu śakunau gamye vārtiketīttvaṃ bhavatītyarthaḥ. vartayaterṇvul, akādeśaḥ, ṇilopaḥ, svārthe kaḥ, ṭāp. `koyaṣṭikaṣṭiṭṭibhakā vartako vartikādayaḥ' ityamaraḥ. śakuneranyatra tu nityamevettvam. \r\naṣṭakā pitṛdevatye iti. idamapi vārtikam. pitaraśca tā devatāśca pitṛdevatāḥ. tadarthaṃ pitṛdevatyam. `devatāntāttādarthye ya'diti yat. pitrarthe karmaṇi vācye aṣṭaketi bhavati. `aśa bhojane' ityasmāt `iṣyaśibhyāṃ taka'nniti takan pratyayaḥ, `vraścā'dinā śasya ṣaḥ, takārasya ṣṭutvena ṭaḥ, aṣṭakaśabdāṭṭāp. aṣṭikānyeti. aṣṭābadhyāyāḥ parimāṇamasyā aṣṭikā pāṇinīyāṣṭādhyāyī, `saṅkhyāyāḥ atiśadantāyāḥ kan' iti sūtreṇa aṣṭau iti subantātkanpratyayaḥ, subantāttaddhitotpatteḥ siddhāntayiṣyamāṇatvāt. tatastaddhitāntatvena prātipadikatvāt `supo dhātuprātipadikayoḥ' iti jaso luki nimittāpāyādaṣṭana ātvanivṛttau, antarvartirnī vibhaktimāśritya padatvānnakāralope, aṣṭaśabdāṭṭāpi `pratyayasthā'ditīttvaṃ bhavatyeva. na cāntarvartisupaḥ paratvaṃ ṭāpaḥ śaṅkyaṃ, kakāreṇa vyavadhānāt. asupa ityasya `bahuparivrājakā nagarī'tyatrā'vyavahite supaḥ pare ṭāpi caritārthatvāt. ataeva `kṣipakādīnāṃ ne'ti niṣedho'rthavān. anyathā kṣipāśabdātsubantātsvārthike kapratyaye supo luki antarvartinīṃ vibhaktimāśritya ṭāpaḥ subapekṣayā paratvādasupaiti niṣedhasiddheḥ kiṃ tenetyalam. sūtakāputrikābṛndārakāṇā'miti vārtikamarthataḥ paṭhati–sūtaketi. atra putrikāśabda ikāramadhyo natvakāramadhyaḥ, striyāṃ putraśabdasya śāṅrgaravāditvena ṅīnantatvāditi kaiyaṭaḥ. atrettvavikalpabhramaṃ vārayati–iha vā a iti. savarmadīrghe sati vā iti nirdeśa iti bhāvaḥ. atra a iti luptaprathamākaṃ, kātpūrvasyetyanuvartate, ata iti nivṛttam, putrikāśabde ato'bhāvāt. tadāha–kātpūrvasyeti. nanvatra ittvavikalpa eva kutona vidhīyata ityata āha–teneti. atvavidhānenetyarthaḥ. putraśabdāccāṅrgaravāditvānṅīni svārthike kapratyaye `ke'ṇaḥ' iti hyasve, ṭāpi, putrikāśabdaḥ.atra ikārasya ittvavikalpavidhau putrikā putrīketi inmadhya īnmadhyaśca syāt. atvavidhau tu putrakā putriketyakāramadhyaḥ ikāramadhyaśca bhavatīti bhāvaḥ. nanu sūtakāśabdevṛndārakāśabde ca kātpūrvasyā'kārasya akāravidhiḥ kimarthamityatāaha–anyatreti. sūtakāśabde vṛndārakāśabde ca `pratyayasthā'diti nityamittve prāpte tadvikalpārthamityarthaḥ. `ṣūñprāṇigarbhavimocane'. dhātvarthenopasaṅgrahādakarmakaḥ. `gatyarthākarmake'tyādinā kartari ktaḥ, ṭāp, svārthikaḥ ka#ḥ, ke'ṇaḥ' iti hyasvaḥ, punaṣṭāp. atrākārasya attvā'bhāvapakṣe `pratyayasthā'ditītvam. vṛndamasyāstīti matvarthe `śrṛṅgabṛndābhyāmāraka'nnityārakanpratyayaḥ. amareṇa tāvaddevatāvācī bṛndārakaśabdaḥ `amarā nirjarā devāḥ' ityādinā puṃliṅgeṣvanukrāntaḥ. rūpivācī mukhyavācī ca triliṅgaḥ. `triṣūttare' ityupakramya `bṛndarakau rūpamukhyau' ityamaraḥ. striyāṃ ṭāp. atrāpyakārasya attvābhāvapakṣe ittvam.\t

na yāsayoḥ 458, 7.3.45 na yāsayoḥ. nātra kṛtaṭāpoḥ pratamāntayornirdeśaḥ. yatta dorityeva vivakṣitamiti bāṣye spaṣṭam. "pratyayasthā"dityato'ta iti iditi cānuvartate. tadāha--yattadoriti. yakā saketi. "avyayasarvanāmnā"miti yattacchabdayoṣṭeḥ prāgakaci sau tyadādyatvaṃ, pararūpaṃ, ṭāp, halṅyādinā sulopaḥ. tacchabde "tadoḥ saḥ sau" iti takārasya sakāraḥ. ubhayatrāpi "pratyayasthā"diti prāptamittvamatra sūtre niṣidhyate. atha "na yāsayo"rityasya prathamāntānukaraṇatve kiṃ bādhakamityata āha--yakāṃ takāmiti.tyakanaśca niṣedha iti. tyakanpratyayāntasyāpi "pratyayasthā"ditīttvapratiṣedho vaktavya ityarthaḥ. upatyakā adhityaketi. "upādhibhyāṃ tyakannāsannārūḍhayoḥ" iti tyakan, ṭāp, sorhalṅyādilopaḥ. "upatyakādrerāsannā bhūmirūdhrvamadhityakā" ityamaraḥ. nanu tyakanvidhau akārasya uccāraṇasāmathryādeva ittvaṃ na bhavati, anyathā tyikanameva vidadhyāt, ataḥ kiṃ tanniṣedheneti cet, maivam--"pañcopatyako grāma" ityatra akāraśravaṇārthatvādityalam.āśiṣīti. āśiṣi yo bun tasya yo'yamakādeśaḥ, tadakārasya "pratyayasthā"ditīttvaṃ neti vaktavyamityarthaḥ. jīvakā bhavaketi. jīvatāt, bhavatādityarthaḥ. jīvadhātoḥ bhūdhātauśca "āśiṣi ce"ti vun, "yuvoranākau" iti tasya akādeśaḥ, "sārvadhātukārdhadhātukayoḥ" iti bhūdhātorūkārasya guṇe'vādeśaśca. uttarapadeti. uttarapadalope'pīttvaṃ neti vaktavyamityarthaḥ. devaketi. devadattaśabdāṭṭāp. devadattiketi tu dattapadasya lopābhivyaktaye upanyastam. kṣipakādīnāṃ ceti. kṣipakādiśabdānāmittvaṃ neti vaktavyamityarthaḥ. kṣipakādigaṇaṃ paṭhati--kṣipaketi. "kṣipa preraṇe". igupadhājñāprīkiraḥ kaḥ". kittvānna laghūpadhaguṇaḥ, kṣipāśabdātsvārthe kaḥ, "ke'ṇaḥ" iti hyasvaḥ, punaṣṭāp. dhruvaketi. "dhruva sthairye" kuṭādiḥ, kṣipaketivadrūpam. yadvā "dhra sthairye" pacādyac, "gāṅkuṭādibhyaḥ" iti ṅittvānna guṇaḥ, uvaṅ. dhruvaśabdāṭṭāp. tataḥ svārthikaḥ kaḥ "ke'ṇaḥ" iti hyasvaḥ. punaṣṭāp. kanyaketi. kanyāśabdātkaḥ, "ke'ṇaḥ" iti hyasvaḥ, punaṣṭāp. caṭaketi. "caṭa bhedena. pacādyac, ṭāp. svārthe kaḥ, "ke'ṇaḥ" iti hyasvaḥ punaṣṭāp. kṣipakādirākṛtigaṇaḥ. tena alakā iṣṭakā ityādi. tārakā jyotiṣīti. vārtikamidam. jyotiṣi vācye tāraketi bhavati. ittvaṃ na bhavatīti yāvat. "tṛ? plavanasaṃtaraṇayoḥ" ṇvul, akādeśaḥ ṛkārasya vṛddhiḥ, raparatvaṃ, ṭāp. jyotirityanena nakṣatram, akṣṇaḥ kanīnikā ca vivakṣite. "nakṣatramṛkṣaṃ bhaṃ tārā tārakāpi" iti, "tārakākṣṇaḥ kanīnikā" iti cāmaraḥ. anyatreti. jyotiṣo'nyatra vācye tāriketyeva bhavatītyarthaḥ.varṇakā tāntava iti. idamapi vārtikam. tāntave gamye varṇaketi bhavati. ittvaṃ netyarthaḥ. tantūnāṃ vikārastāntavam. "oraña". varṇaketi prāvaraṇaviśeṣaḥ. "varṇa varṇakriyāvistāraguṇavacaneṣu" curādiḥ. ṇyantāṇṇvul, akādeśaḥ, ṇilopaḥ, ṭāp. anyatreti. tāntavādanyatra varṇaketi ittvamityarthaḥ. varṇikā-stotrītyarthaḥ. varṇiketi granthaviśeṣasya saṃjñā vā.vartakā śakunau prācāmiti. idamapi vārtikam. śakuniḥ pakṣī, tatra gamye prācāṃ mate vartaketi bhavati, ittvaṃ na bhavatītyarthaḥ. prācāṅgrahaṇasya prayojanamāha--udīcāṃ tviti. udīcāṃ mate tu śakunau gamye vārtiketīttvaṃ bhavatītyarthaḥ. vartayaterṇvul, akādeśaḥ, ṇilopaḥ, svārthe kaḥ, ṭāp. "koyaṣṭikaṣṭiṭṭibhakā vartako vartikādayaḥ" ityamaraḥ. śakuneranyatra tu nityamevettvam. aṣṭakā pitṛdevatye iti. idamapi vārtikam. pitaraśca tā devatāśca pitṛdevatāḥ. tadarthaṃ pitṛdevatyam. "devatāntāttādarthye ya"diti yat. pitrarthe karmaṇi vācye aṣṭaketi bhavati. "aśa bhojane" ityasmāt "iṣyaśibhyāṃ taka"nniti takan pratyayaḥ, "vraścā"dinā śasya ṣaḥ, takārasya ṣṭutvena ṭaḥ, aṣṭakaśabdāṭṭāp. aṣṭikānyeti. aṣṭābadhyāyāḥ parimāṇamasyā aṣṭikā pāṇinīyāṣṭādhyāyī, "saṅkhyāyāḥ atiśadantāyāḥ kan" iti sūtreṇa aṣṭau iti subantātkanpratyayaḥ, subantāttaddhitotpatteḥ siddhāntayiṣyamāṇatvāt. tatastaddhitāntatvena prātipadikatvāt "supo dhātuprātipadikayoḥ" iti jaso luki nimittāpāyādaṣṭana ātvanivṛttau, antarvartirnī vibhaktimāśritya padatvānnakāralope, aṣṭaśabdāṭṭāpi "pratyayasthā"ditīttvaṃ bhavatyeva. na cāntarvartisupaḥ paratvaṃ ṭāpaḥ śaṅkyaṃ, kakāreṇa vyavadhānāt. asupa ityasya "bahuparivrājakā nagarī"tyatrā'vyavahite supaḥ pare ṭāpi caritārthatvāt. ataeva "kṣipakādīnāṃ ne"ti niṣedho'rthavān. anyathā kṣipāśabdātsubantātsvārthike kapratyaye supo luki antarvartinīṃ vibhaktimāśritya ṭāpaḥ subapekṣayā paratvādasupaiti niṣedhasiddheḥ kiṃ tenetyalam."vā sūtakāputrikābṛndārakāṇā"miti vārtikamarthataḥ paṭhati--sūtaketi. atra putrikāśabda ikāramadhyo natvakāramadhyaḥ, striyāṃ putraśabdasya śāṅrgaravāditvena ṅīnantatvāditi kaiyaṭaḥ. atrettvavikalpabhramaṃ vārayati--iha vā a iti. savarmadīrghe sati vā iti nirdeśa iti bhāvaḥ. atra a iti luptaprathamākaṃ, kātpūrvasyetyanuvartate, ata iti nivṛttam, putrikāśabde ato'bhāvāt. tadāha--kātpūrvasyeti. nanvatra ittvavikalpa eva kutona vidhīyata ityata āha--teneti. atvavidhānenetyarthaḥ. putraśabdāccāṅrgaravāditvānṅīni svārthike kapratyaye "ke'ṇaḥ" iti hyasve, ṭāpi, putrikāśabdaḥ.atra ikārasya ittvavikalpavidhau putrikā putrīketi inmadhya īnmadhyaśca syāt. atvavidhau tu putrakā putriketyakāramadhyaḥ ikāramadhyaśca bhavatīti bhāvaḥ. nanu sūtakāśabdevṛndārakāśabde ca kātpūrvasyā'kārasya akāravidhiḥ kimarthamityatāaha--anyatreti. sūtakāśabde vṛndārakāśabde ca "pratyayasthā"diti nityamittve prāpte tadvikalpārthamityarthaḥ. "ṣūñprāṇigarbhavimocane". dhātvarthenopasaṅgrahādakarmakaḥ. "gatyarthākarmake"tyādinā kartari ktaḥ, ṭāp, svārthikaḥ ka#ḥ, ke'ṇaḥ" iti hyasvaḥ, punaṣṭāp. atrākārasya attvā'bhāvapakṣe "pratyayasthā"ditītvam. vṛndamasyāstīti matvarthe "śrṛṅgabṛndābhyāmāraka"nnityārakanpratyayaḥ. amareṇa tāvaddevatāvācī bṛndārakaśabdaḥ "amarā nirjarā devāḥ" ityādinā puṃliṅgeṣvanukrāntaḥ. rūpivācī mukhyavācī ca triliṅgaḥ. "triṣūttare" ityupakramya "bṛndarakau rūpamukhyau" ityamaraḥ. striyāṃ ṭāp. atrāpyakārasya attvābhāvapakṣe ittvam.

na yāsayoḥ. `pratyayasthā'diti prāpte niṣedho'yam. `yāse'ti yattadorupalakṣaṇamityāśayenāha—yattadoriti. yakā saketi. yattadorakac. tyadādyatve ṭāp. svarūpasya'vivakṣāyāṃ phalamāha–yakāṃ takāmiti. yadyapi `na yattado'rityeva sūtrayitumucitaṃ, tathāpi saṃnipātaparibhāṣāyā anityatvajñāpanārthaṃ `na yasayo'rityuktamityāhuoḥ. vastutastu [`na]yattado'rityukte'pyanityatvaṃ sidhyatyeva, anyathā anayorakārasyāpparatvaṃ durlabhamiti kimanena niṣedheneti. `mṛdastika'nnitivatprākriyālāghavāya `tyika'nniti vaktavye `tyaka'nnityakāranipardeśasāmathryādittvā'bhāve siddhe kimanena niṣedhavacanena?. maivam. pañcabhorupatyakābhiḥ krītaḥ `pañcopatyaka'ityādau taddhitaluki ruāīpratyayasyāpi lukyakārasya śravaṇārthatvāttasya. `tyika'nnityukte hi `pañcopatyika'iti syāt, iṣyate tu `pañcopatyaka'iti. tasmādāvaśyakameva niṣedhavacanam. `mṛdastika'nnityatrāpīkāroccāraṇaṃ taddhitaluki śravaṇārthaṃ na tu prakrīyālāghavārtham. anyathā pañcamirmṛttikābhiḥ krīta iti `ārhā'diti ṭhakaḥ `adhrdhapūrve'ti luki kṛte `luktaddhitalukī'ti ṭāpo lukī nimittā'bhāvāt `pratyayasthādi'tīttvaṃ na syāt–pañcamṛttika ityatra. naca lukaḥ prāgevā'ntāraṅgatvāt `pratyayasthāt–'itīttvaṃ sidhyatyeveti vācyam, `antaraṅgānapi vidhīn bahiraṅgo lugbādhate'ityabhyupagamāt. ataeva `sanīruāṃsate'ityādau nalopā'bhāvaḥ sidhyati. pañcabhiḥ khaṭvābhiḥ krītaḥ `pañcakhaṭva'ityādau ṭāpā sahaikādeśo'pi na bhavati, anyathā ekādeśasyādivadbhāvāṭṭābgrahaṇena grahaṇāt `luktaddhitalukī'tyanupasarjanastrīpratyayasya luki kṛte akārasya śravaṇaṃ na syāt. etacca bhāṣyakaiyaṭayoḥ spaṣṭam. upatyaketi. `upādhibhyāṃ tyakannāsannāruḍhayoḥ'.\r\nāśiṣīti. āśīrarthe vihitasya vunpratyayasyā'ta ittvaṃ na bhavatīti vaktavyamityarthaḥ. jīvakā. bhavaketi. jīvatādbhavatādityarthe jīvatibhavatibhyā `māśiṣi ce'ti bun, tasyā'kādeśe kṛte ṭāp.\r\nuttarapadalope na. devaketi devadattaśabdātsvārthikaḥ kaḥ. `anajādau vibhaṣā lopo vaktavyaḥ'iti prāgivīyeṣu vakṣyamāṇatvāddvitīyādaca ūdhrvasya dattaśabdasya lopaḥ. devadattikāśabdasyopanyāsastu dattalopamabhivyaṅktuṃ, taddabhāve ittvaniṣedhā'bhāvaṃ ca darśayitum. kṣipaketyādi. kṣiperigupadhalakṣaṇaḥ kaḥ. evaṃ `dhruva sthairye'ityasmādapi kaḥ. yadvā `dhru gatisthairyayoḥ'pacādyac. kuṭāditvānṅittvena guṇā'bhāve uvaṅ. `caṭa bhedane'pacādyac. tataṣṭāp. ajñātādau kaḥ. `ke'ṇaḥ'iti hyasvaḥ. punaṣṭāp. netrakanīnikā ca jyotiḥ. varṇakriyāvistāraguṇavacaneṣu'iti caurādikāṇṇvul. tantūnāṃ vikārastāntavam. anyatra varṇiketi. granthaviśeṣasya vyākhyā stotrakatrrī ca. prācām. vartaketi. vartayatīti vartakā. śakunāveva vācye'yaṃ vikalpaḥ, anyatra nityamevettvamiti bodhyam.\r\naṣṭakā pitṛdevatye. aṣṭaketi. pataraśca tacā devatāśca pitṛdevatāḥ. tadarthaṃ karma–pitṛdaivatyam. devatāntāttādarthye yat. aśranti brāāhṛṇā yasyāṃ sā aṣṭākā. `iṣyaśibhyāṃ takan'. aṣṭikānyeti. aṣṭau parimāṇamasyāḥ. `saṅkhyāyā atiśadantāyāḥ kan'. vetivaktavyam. sutaketi. sūtaśabdāt svārthe kan.vṛndamasyāstīti matvarthe `śrṛṅgavṛndābhyāṃ' mityārakan. devatāvācivṛndārakaśabdasya puṃliṅgatve'pi rūpimukhyavācinoḥ strīliṅgatvaṃ saṃbhavatyeva, ataeva `triṣūttare'ityupakramya `vṛndārakau rūpimukhyau'ityamareṇoktam.

na sāsayoḥ 413, 7.3.45 na yāsayoḥ. "pratyayasthā"diti prāpte niṣedho'yam. "yāse"ti yattadorupalakṣaṇamityāśayenāha---yattadoriti. yakā saketi. yattadorakac. tyadādyatve ṭāp. svarūpasya'vivakṣāyāṃ phalamāha--yakāṃ takāmiti. yadyapi "na yattado"rityeva sūtrayitumucitaṃ, tathāpi saṃnipātaparibhāṣāyā anityatvajñāpanārthaṃ "na yasayo"rityuktamityāhuoḥ. vastutastu ["na]yattado"rityukte'pyanityatvaṃ sidhyatyeva, anyathā anayorakārasyāpparatvaṃ durlabhamiti kimanena niṣedheneti.tyakanaśca niṣedhaḥ. tyakanaśca niṣedha iti. nanu "mṛdastika"nnitivatprākriyālāghavāya "tyika"nniti vaktavye "tyaka"nnityakāranipardeśasāmathryādittvā'bhāve siddhe kimanena niṣedhavacanena(). maivam. pañcabhorupatyakābhiḥ krītaḥ "pañcopatyaka"ityādau taddhitaluki ruāīpratyayasyāpi lukyakārasya śravaṇārthatvāttasya. "tyika"nnityukte hi "pañcopatyika"iti syāt, iṣyate tu "pañcopatyaka"iti. tasmādāvaśyakameva niṣedhavacanam. "mṛdastika"nnityatrāpīkāroccāraṇaṃ taddhitaluki śravaṇārthaṃ na tu prakrīyālāghavārtham. anyathā pañcamirmṛttikābhiḥ krīta iti "ārhā"diti ṭhakaḥ "adhrdhapūrve"ti luki kṛte "luktaddhitalukī"ti ṭāpo lukī nimittā'bhāvāt "pratyayasthādi"tīttvaṃ na syāt--pañcamṛttika ityatra. naca lukaḥ prāgevā'ntāraṅgatvāt "pratyayasthāt--"itīttvaṃ sidhyatyeveti vācyam, "antaraṅgānapi vidhīn bahiraṅgo lugbādhate"ityabhyupagamāt. ataeva "sanīruāṃsate"ityādau nalopā'bhāvaḥ sidhyati. pañcabhiḥ khaṭvābhiḥ krītaḥ "pañcakhaṭva"ityādau ṭāpā sahaikādeśo'pi na bhavati, anyathā ekādeśasyādivadbhāvāṭṭābgrahaṇena grahaṇāt "luktaddhitalukī"tyanupasarjanastrīpratyayasya luki kṛte akārasya śravaṇaṃ na syāt. etacca bhāṣyakaiyaṭayoḥ spaṣṭam. upatyaketi. "upādhibhyāṃ tyakannāsannāruḍhayoḥ".āśiṣīti. āśīrarthe vihitasya vunpratyayasyā'ta ittvaṃ na bhavatīti vaktavyamityarthaḥ. jīvakā. bhavaketi. jīvatādbhavatādityarthe jīvatibhavatibhyā "māśiṣi ce"ti bun, tasyā'kādeśe kṛte ṭāp.uttarapadalope na. devaketi devadattaśabdātsvārthikaḥ kaḥ. "anajādau vibhaṣā lopo vaktavyaḥ"iti prāgivīyeṣu vakṣyamāṇatvāddvitīyādaca ūdhrvasya dattaśabdasya lopaḥ. devadattikāśabdasyopanyāsastu dattalopamabhivyaṅktuṃ, taddabhāve ittvaniṣedhā'bhāvaṃ ca darśayitum.kṣipakādīnāṃ ca. kṣipakādīnāṃ ceti. "ne"tyanuṣajyate. kṣipaketyādi. kṣiperigupadhalakṣaṇaḥ kaḥ. evaṃ "dhruva sthairye"ityasmādapi kaḥ. yadvā "dhru gatisthairyayoḥ"pacādyac. kuṭāditvānṅittvena guṇā'bhāve uvaṅ. "caṭa bhedane"pacādyac. tataṣṭāp. ajñātādau kaḥ. "ke'ṇaḥ"iti hyasvaḥ. punaṣṭāp.tārakā jyotiṣi. tāraketaci. taraterṇvul. akādeśaḥ. nakṣatraṃ netrakanīnikā ca jyotiḥ.prāvāraviśeṣaḥ. "varṇa varṇakriyāvistāraguṇavacaneṣu"iti caurādikāṇṇvul. tantūnāṃ vikārastāntavam. anyatra varṇiketi. granthaviśeṣasya vyākhyā stotrakatrrī ca.vartakā śakunau prācām. vartaketi. vartayatīti vartakā. śakunāveva vācye'yaṃ vikalpaḥ, anyatra nityamevettvamiti bodhyam.aṣṭakā pitṛdevatye. aṣṭaketi. pataraśca tacā devatāśca pitṛdevatāḥ. tadarthaṃ karma--pitṛdaivatyam. devatāntāttādarthye yat. aśranti brāāhṛṇā yasyāṃ sā aṣṭākā. "iṣyaśibhyāṃ takan". aṣṭikānyeti. aṣṭau parimāṇamasyāḥ. "saṅkhyāyā atiśadantāyāḥ kan".sūtakāputrikāvṛndarakāṇāṃ vetivaktavyam. sutaketi. sūtaśabdāt svārthe kan.vṛndamasyāstīti matvarthe "śrṛṅgavṛndābhyāṃ" mityārakan. devatāvācivṛndārakaśabdasya puṃliṅgatve'pi rūpimukhyavācinoḥ strīliṅgatvaṃ saṃbhavatyeva, ataeva "triṣūttare"ityupakramya "vṛndārakau rūpimukhyau"ityamareṇoktam.