Kāśikāvṛttī1:
sarvaṃ nivṛttam, aṅgasya iti vartate. arti hrī vlī rī knūyī kṣmāyī
ityeteṣām aṅg
See More
sarvaṃ nivṛttam, aṅgasya iti vartate. arti hrī vlī rī knūyī kṣmāyī
ityeteṣām aṅgānām ākārāntānāṃ ca pugāgamo bhavati ṇau parataḥ. arti arpayati. hrī
hrepayati. vlī vlepayati. rī repayati. knūyī knopayati. kṣmāyī kṣmāpyati.
ākārāntānām dāpayati. dhāpayati. arti iti ṛ gatiprāpaṇayoḥ, ṛ gatau iti dvayorapi
dhātvor grahaṇam. rī ityapi rī gatireṣaṇayoḥ, rīṅ śravaṇe iti. pukaḥ pūrvāntakaraṇam
adīdapatityatra upadhāhrasvo yathā syātiti.
Kāśikāvṛttī2:
artihvīvlīrīknūyīkṣmāyyātāṃ pug ṇau 7.3.36 sarvaṃ nivṛttam, aṅgasya iti vartate
See More
artihvīvlīrīknūyīkṣmāyyātāṃ pug ṇau 7.3.36 sarvaṃ nivṛttam, aṅgasya iti vartate. arti hrī vlī rī knūyī kṣmāyī ityeteṣām aṅgānām ākārāntānāṃ ca pugāgamo bhavati ṇau parataḥ. arti arpayati. hrī hrepayati. vlī vlepayati. rī repayati. knūyī knopayati. kṣmāyī kṣmāpyati. ākārāntānām dāpayati. dhāpayati. arti iti ṛ gatiprāpaṇayoḥ, ṛ gatau iti dvayorapi dhātvor grahaṇam. rī ityapi rī gatireṣaṇayoḥ, rīṅ śravaṇe iti. pukaḥ pūrvāntakaraṇam adīdapatityatra upadhāhrasvo yathā syātiti.
Nyāsa2:
arttihvīvlīrīknūyīkṣmāyyātāṃ pugṇau. , 7.3.36 atrtīti śtitā nirdeśaḥ. ṛkārāntasy
See More
arttihvīvlīrīknūyīkṣmāyyātāṃ pugṇau. , 7.3.36 atrtīti śtitā nirdeśaḥ. ṛkārāntasya grahaṇaṃ mā vijñāyīti, yathā--"ṛdṛśo'ṅi guṇaḥ" 7.4.16 iti. "arpayati" iti. hetumaṇṇic(), "pugantalaghūpadhasya" 7.3.86 iti guṇaḥ. "hyepayati, vlepayati" iti. "hyī lajjāyām()" (dhā.pā.1085) "vlo varaṇe (dhā.pā.1502). "knopayati, kṣmāpayati" iti. "knūyo śabde" (dhā.pā.4.85), "kṣmāyī vidhūnane" (dhā.pā.486). "lopo vyorvali" 6.1.64 iti yakāralopaḥ. "dvayorapi dhātvogrrahaṇam()" iti. viseṣābhāvāt().
rotyetasyāpi "rī gatiśoṣaṇayoḥ" (dhā.pā.1500), "roṅ? śravaṇe" (dhā.pa.1138)--iti dvayorapi grahaṇamityapekṣyate. nanu ca "niranubandhakagrahaṇe na sānubandhakasya" (vyā.pa.53) iti rīṅo grahaṇaṃ na prāpnoti? naiṣa doṣaḥ; atra hralpāctaratvāt? hrovlyātāmanyatamasya pūrvanipāte katrtavye "alpāctaram()" (2.2.34) ityetadanapekṣyārttiśabdasya pūrvaṃ nipātaṃ kurvatā'nyadapi kiñcidiha śāstravacanaṃ nāpekṣyata ityetat? sūcitam(). tena niranubandhakaparibhāṣā nāpekṣyata iti rīṅo'pi grahaṇaṃ bhavati.
atha kimarthaṃ punaḥ puk pūrvāntaḥ kriyate, na parādireva puṅ? vidhīyatām(); puṭi sati guṇavidhau pugantagrahaṇaṃ na katrtavyaṃ bhavati, "sārvadhātukārdhadhātukayoḥ" (7.3.84) ityevaṃ siddhatvāt? puṭi; avaśyaṃ puḍgrahaṇaṃ katrtavyam(), anyathā hi "aco ñṇiti" (7.2.115) iti vṛddhiḥ syāditi cet()? naitadasti; nāprāpte ṇico vṛrddhi prati nimittatve puṭaṃ pratyāgamitvamucyata ityuttarasya bādhakaṃ bhaviṣyatīti nāsti vṛddheḥ prasaṅgaḥ. ayaṃ tarhi parādau doṣaḥ--dāpyate, dāpyata iti--atra ṇerlopenāpahmatatvāt? pakārasya śravaṇaṃ na syāditi? eṣo'pyadoṣa-; na hi ṇilopaḥ sarvāpahārī bhavati, yena ṇernivṛttau puḍāgamo'pi nivatrtata. pratyayalaśraṇañcāstīti nivṛtte'pi ṇau puṭaḥ śravaṇaṃ bhaviṣyatītyāha--"pukaḥ pūrvāntakaraṇam()" ityādi. dāpayaterluṅ(), cliḥ, tasya "ṇiśridru ruāubhyaḥ katrtara" 3.1.48 iti caṅi ṇilopaḥ, "ṇau caṅyupadhāyā hyasvaḥ" 7.4.1 iti hyasvatvam(), "caṅi" 6.1.11 iti dvirvacanam(), "sanvallaghuni caṅpare" 7.4.93 itīttvam(), "dīrgho laghoḥ" 7.4.94 iti dīrghatvam()--adīdapat(). atra yadi puṭ? kriyate tadā hyasvatvaṃ na syāt(); anupadhātvāt(). puki tu sati bhavati. ato hyasvārthaṃ pukaḥ pūrvāntakaraṇam()॥
Laghusiddhāntakaumudī1:
sthāpayati.. Sū #705
Laghusiddhāntakaumudī2:
artihrīvlīrīknūyīkṣmāyyātāṃ puṅ ṇau 705, 7.3.36 sthāpayati॥
Bālamanoramā1:
arti hyī vlī rī knūyī kṣmāyī āt eṣāṃ dvandvātṣaṣṭhī. `puk ṇau' iti
chedaḥ. Sū #398
See More
arti hyī vlī rī knūyī kṣmāyī āt eṣāṃ dvandvātṣaṣṭhī. `puk ṇau' iti
chedaḥ. tadāha – eṣāṃ puksyāṇṇau iti. puki kakāra it, ukāra uccāraṇārthaḥ.
kittvādantāvayavaḥ. cāp i iti sthite cetyanuvarttya mittvasyā'nukarṣaṇena
mittvāddhrasve `capī'tyasmāttibādau pariniṣṭhitamāha – capayatīti.
āttvā'bhāvapakṣe tvāha – cayayatīti. cerṇici vṛddhau āyādeśe mittvādupadhāhyasva
iti bhāvaḥ. nanu ciñdhātoriha ñitkaraṇaṃ vyartham, ṇyantāṇṇicaścetyeva
ubhayapadasiddheḥ. caurādikasyā'sya nityaṃ ṇyantatvena cayati cayate iti
kevalasyā'ṇyantasya śaśaśṛṅgāyamāṇatvadityatāaha – ñitkaraṇasāmathryāditi. evaṃ ca
ṇijabhāvapakṣe ubhayapadārthamiha ñitkaraṇamarthavaditi bhāvaḥ. `śeṣe vibhāṣā'kakhādau' iti
ṇatvanavikalpaṃ matvā āha– praṇicayati pranicayati iti. `nānye mito'hetau' iti.
curādigaṇasūtram. ahetābiti cchedaḥ. kimapekṣayā anye ityākāṅkṣāyāṃ mitaḥ
prāk paṭhitajñapādiciñantebhya iti labhyate. tadāha – ahetau svārthaṃ ṇicītyādinā.
ahetāvityasya vyākhyānaṃ– svārthe ṇicīti. teneti.
jñapādiciñantavyatiriktacurādīnāṃ mittvaniṣedhenetyarthaḥ. śamādīnāmiti. `śama
ālocane' `ama roge'ityādīnāmagre curādau paṭhiṣyamāṇānāmityarthaḥ. amantatveti.
`janījṛṣknasurañjau'mantāśce'tyamantatvanimittakamityartha-. kṛ?ta
saṃśabdane.
Bālamanoramā2:
artihyīvlīrīknūyīkṣmāyyātāṃ puṅṇau 398, 7.3.36 arti hyī vlī rī knūyī kṣmāyī āt e
See More
artihyīvlīrīknūyīkṣmāyyātāṃ puṅṇau 398, 7.3.36 arti hyī vlī rī knūyī kṣmāyī āt eṣāṃ dvandvātṣaṣṭhī. "puk ṇau" iti chedaḥ. tadāha -- eṣāṃ puksyāṇṇau iti. puki kakāra it, ukāra uccāraṇārthaḥ. kittvādantāvayavaḥ. cāp i iti sthite cetyanuvarttya mittvasyā'nukarṣaṇena mittvāddhrasve "capī"tyasmāttibādau pariniṣṭhitamāha -- capayatīti. āttvā'bhāvapakṣe tvāha -- cayayatīti. cerṇici vṛddhau āyādeśe mittvādupadhāhyasva iti bhāvaḥ. nanu ciñdhātoriha ñitkaraṇaṃ vyartham, ṇyantāṇṇicaścetyeva ubhayapadasiddheḥ. caurādikasyā'sya nityaṃ ṇyantatvena cayati cayate iti kevalasyā'ṇyantasya śaśaśṛṅgāyamāṇatvadityatāaha -- ñitkaraṇasāmathryāditi. evaṃ ca ṇijabhāvapakṣe ubhayapadārthamiha ñitkaraṇamarthavaditi bhāvaḥ. "śeṣe vibhāṣā'kakhādau" iti ṇatvanavikalpaṃ matvā āha-- praṇicayati pranicayati iti. "nānye mito'hetau" iti. curādigaṇasūtram. ahetābiti cchedaḥ. kimapekṣayā anye ityākāṅkṣāyāṃ mitaḥ prāk paṭhitajñapādiciñantebhya iti labhyate. tadāha -- ahetau svārthaṃ ṇicītyādinā. ahetāvityasya vyākhyānaṃ-- svārthe ṇicīti. teneti. jñapādiciñantavyatiriktacurādīnāṃ mittvaniṣedhenetyarthaḥ. śamādīnāmiti. "śama ālocane" "ama roge"ityādīnāmagre curādau paṭhiṣyamāṇānāmityarthaḥ. amantatveti. "janījṛṣknasurañjau'mantāśce"tyamantatvanimittakamityartha-. kṛ()ta saṃśabdane.
Tattvabodhinī1:
artihyī. paratvādantaraṅgatvācca ādau puk, paścādguṇaḥ. arpayati. hyepayati.
vl Sū #347
See More
artihyī. paratvādantaraṅgatvācca ādau puk, paścādguṇaḥ. arpayati. hyepayati.
vlepayati. repayati. yalopaḥ. knopayati. kṣmapayati. sthāpayati. capayatīti. varṇagrahaṇe
lakṣaṇapratipadoktaparibhāṣā na pravartate, `āto'nupasarge' iti kabādhanāya
`hvāvāmaśce'tyārambhāditi bhāvaḥ. jñapādibhya iti. mukhyamate pañca jñapādayaḥ.
matāntare tu sapta pūrṇa ityeke. puṇetyanye iti. īdṛśeṣu
pāṭhaśuddhinirṇetumaśakyā. ata eva kṣīrasvāminoktam?–`pāṭhe'rthe
cāgamabhraṃśānmahatāmapi mohataḥ. navidmaḥ kiṃ jahīmo'tra kimupādadmahe vayam'. iti.
pūlapūrṇādiṣu pāṭhe bhraṃśaḥ. pajadhātormārgasaṃskāro'rtha uta saṃskāra evetyarthe
bhraṃśaḥ. āgamabhraṃśāt—śāstrabhraṃśāt. cūrṇa saṃkovane. preraṇe paṭhitasya punaḥ
pāṭho'rthabhedakṛtaḥ. marca ceti. kvaciddhātupāṭhe'syā'dṛṣṭatve'pi nā'yama prāmāṇika
iti mantavyam. `midaco'ntyātparaḥ' iti sūtre kaiyaṭenā'syopanyastatvāt. `marto
martaṃ marcayati dvayene'ti prayogadarśanācca.
Tattvabodhinī2:
artihyīvlīrīknūyīkṣmāyyātāṃ puḍṇau. 347, 7.3.36 artihyī. paratvādantaraṅgatvācca
See More
artihyīvlīrīknūyīkṣmāyyātāṃ puḍṇau. 347, 7.3.36 artihyī. paratvādantaraṅgatvācca ādau puk, paścādguṇaḥ. arpayati. hyepayati. vlepayati. repayati. yalopaḥ. knopayati. kṣmapayati. sthāpayati. capayatīti. varṇagrahaṇe lakṣaṇapratipadoktaparibhāṣā na pravartate, "āto'nupasarge" iti kabādhanāya "hvāvāmaśce"tyārambhāditi bhāvaḥ. jñapādibhya iti. mukhyamate pañca jñapādayaḥ. matāntare tu sapta pūrṇa ityeke. puṇetyanye iti. īdṛśeṣu pāṭhaśuddhinirṇetumaśakyā. ata eva kṣīrasvāminoktam()--"pāṭhe'rthe cāgamabhraṃśānmahatāmapi mohataḥ. navidmaḥ kiṃ jahīmo'tra kimupādadmahe vayam". iti. pūlapūrṇādiṣu pāṭhe bhraṃśaḥ. pajadhātormārgasaṃskāro'rtha uta saṃskāra evetyarthe bhraṃśaḥ. āgamabhraṃśāt---śāstrabhraṃśāt. cūrṇa saṃkovane. preraṇe paṭhitasya punaḥ pāṭho'rthabhedakṛtaḥ. marca ceti. kvaciddhātupāṭhe'syā'dṛṣṭatve'pi nā'yama prāmāṇika iti mantavyam. "midaco'ntyātparaḥ" iti sūtre kaiyaṭenā'syopanyastatvāt. "marto martaṃ marcayati dvayene"ti prayogadarśanācca.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents