1/17:kṛdgrahaṇam kimartham |
2/17:iha mā bhūt |
3/17:dadau , dadhau |
4/17:na etat asti prayojanam |
5/17:aciṇṇaloḥ iti vartate |
6/17:yadi aciṇṇaloḥ iti vartate adāyi , adhāyi iti atra na prāpnoti |
7/17:vacanāt ciṇi bhaviṣyati |
8/17:aciṇṇaloḥ iti vartate |
9/17:evam api cauḍiḥ , bālākiḥ iti atra prāpnoti |
10/17:lopaḥ atra bādhakaḥ bhaviṣyati |
11/17:idam iha sampradhāryam |
12/17:lopaḥ kriyatām yuk iti kim atra kartavyam |
13/17:paratvāt yuk |
14/17:evam tarhi acām ādeḥ iti vartate |
15/17:yatra acām ādiḥ ākāraḥ tatra yuk iti |
16/17:evam api jñā devatā asya sthālīpākasya jñaḥ sthālīpākaḥ , atra prāpnoti |
17/17:tasmāt kṛdgrahaṇam kartavyam

ākārāntasya aṅgasya ciṇi kṛti ñṇiti yugāgamo bhavati. adāyi. adhāyi. kṛti dāyaḥ. dāyakaḥ. dhāyaḥ. dhāyakaḥ. ciṇkṛtoḥ iti kim? dadau. dadhau. cauḍiḥ, bālākiḥ, bāhvāditvātiñ. jñā devatā asya jñaḥ.

āto yuk ciṇkṛtoḥ 7.3.33 ākārāntasya aṅgasya ciṇi kṛti ñṇiti yugāgamo bhavati. adāyi. adhāyi. kṛti dāyaḥ. dāyakaḥ. dhāyaḥ. dhāyakaḥ. ciṇkṛtoḥ iti kim? dadau. dadhau. cauḍiḥ, bālākiḥ, bāhvāditvātiñ. jñā devatā asya jñaḥ.

āto yukciṇkṛtoḥ. , 7.3.33 "ciṇi kṛti ca" ["ca" nāsti--kāśikā] iti. ciṇgrahaṇamakṛdartham(). akṛttvaṃ tu tasya dvitīyadhātvadhikāre'vihitatvāt(). "adāyi, adhāyi" iti. dadātidadhātyoḥ pūrvavalluṅādikāryam(). "dāyaḥ, dhāyaḥ" iti. dhañ(). "dāyakaḥ, dhāyakaḥ" iti. ṣvul(). "dadau, dadhau" iti. "āta au ṇalaḥ" 7.1.34 ityautvam(). "cauṅiḥ, bālākiḥ" iti. cūḍābalākābhyāṃ bāhvādīñ(). acāmāderityanuvṛtteratra na bhaviṣyatīti yo manyeta, taṃ pratyudāharaṇāntaramāha--"jñā devatā asyeti jñaḥ" (iti). "sāsya devatā" 4.2.23 ityaṇ(). atra vyapadeśivadabhāvenācāmādirākāro bhavati. atrāsati ciṇkṛdgrahaṇe satyāmapyacāmāderityanuvṛttau syādevātra yuk. "vyapadeśivadabhāvo'prātipadikena" (śāka.pa.65) ityetacca pratyayavadhiviṣaya eva hruktam()॥

ādantānāṃ yugāgamaḥ syācciṇi ñṇiti kṛti ca. dāyitā, dātā. dāyiṣīṣṭa, dāsīṣṭa. adāyi. adāyiṣātām.. bhajyate..

āto yuk ciṇkṛtoḥ 760, 7.3.33 ādantānāṃ yugāgamaḥ syācciṇi ñṇiti kṛti ca. dāyitā, dātā. dāyiṣīṣṭa, dāsīṣṭa. adāyi. adāyiṣātām॥ bhajyate॥

ātoyuk. aṅgasyetyatyadhikṛtamātā viśeṣitaṃ, tadantavidhiḥ. `aco ñṇitī'tyo ñṇitītyanuvṛttaṃ kṛtaeva viśeṣaṇaṃ, natu ciṇaḥ, tasya ṇittvā'vyabhicārāt. tadāha- - ādantānāmityādi. dāyiteti.ciṇvadiṭpakṣe yuk. adāyiṣātāmiti. `sthādhvoricce'tyetadbādhitvā paratvāccimvadiṭi kṛte `ghumāsthe'tīttvaṃ na, ajāditvāttvaṃ na, ajāditvāt. punaḥ `sthādhvoricce'riti tu na bhavati, ajhalāditvāt. tatra hi `iko jha'liti sūtrajhalityanuvṛttaṃ. tathā ca jhalādireva sic kiditi lābhādiḍādiḥ sijna kit, tatsaṃniyogādittvamapi na bhavatītyāhuḥ. vastutastu satyapi tasminnā'tra kācit kṣatiḥ. sicaḥ kittave'pyaniglakṣaṇayā vṛddhyā rūpasiddheriti dik. atha hanadhātoḥ karmalakāre āha– hanyate iti. aciṇṇaloriti. luṭi ciṇvadiṭi vṛddhau `hanasto'ciṇṇalo'riti hano nakārasya takāro na bhavati, ciṇvavattvādityarthaḥ. kutvamiti. tasyaṇiti vihitasyā'tra ciṇvattvātprāptiriti bhāvaḥ. ghāniṣyate iti. `ṛddhano'riti bādhitvā nityatvācciṇvadiṭa. `ṛddhano'riti tu ciṇvadiṭi kṛte na bhavatītyanityaṃ, tatra valītyanuvṛtteriti bhāvaḥ. nanvāśīrliṅi ghāniṣīṣṭetyatra han sīṣṭa ita#i sthite paramapi ciṇvattvaṃ bādhitvā vadhādeśaḥ prāpnoti, ādrdhadhātuke vivakṣite vihitatvena vadhādeśasyā'ntaraṅgatvādityata āha– āśīrliṅītyādi. nu ghānitetyādau aprāpte'pi vadhādeśe ārambhātkathaṃ vadhādeśasya ciṇvadbhāvo'pavādaḥ syādityata āha- - ādrdhadhātuke sīyuṭīti. `syasicsīyu'ḍiti sūtre ajantasya sye, ajantasya sici, ajantasya ādrdhadhātuke, sīyuṭi, ajantasya tāsau, ityajantasya catvāri vākyāni. evaṃ hanagrahadṛśāmapyekaikasya catvāri vākyānīti sthitiḥ. tatra hana ādrdhadhātuke sīyuṭiciṇvadiḍvidhirniravakāśatvādvadhādeśāpavādaḥ, aprāpta eva vadhādeśe ārambhāt. vadhādeśastu na ciṇvadiṭo'pavādaḥ, tasya vadhyādityatrakartari liṅi caritārthatvāditi bhāvaḥ. pakṣe iti. ciṇvattvā'bhāvapakṣe. `hano vadha liṅī'ti vadhādeśe valādilakṣaṇe iṭi ato lope rūpam, vadhādeśasyā'dantatvāt. na ca hanadhātoranudāttatvādupadeśe ekāctvāttadīyavadhādeśasyāpi tathāvidhatvādiha kathaṃ valādilakṣama iḍiti vācyam, `ekāca upadeśe' ityatra `aca' ityekatvasāmathryādekatve siddhe punarekagrahaṇabalena iṭi ato lope rūpam, vadhādeśasyā'dantatvāt. na ca hanadhātoranudāttatvādupadeśe ekāctvāttadīyavadhādeśasyāpi tathāvidhatvādiha kathaṃ valādilakṣaṇa iḍiti vācyam, `ekāca upadeśe' ityatra `aca' ityekatvavasāmathryādekatve siddhe punarakegrahaṇabalena `ya upadeśe ekājeva natu kadāpyanekā'jiti labhyate. tena vadherhantyupadeśamādāya ekāco'pi na niṣedhaḥ. ādeśopadeśe anekāctvādityuktaṃ prāk. luṅi tu sicaściṇi upadhāvṛddhau kutvena ghaḥ. `\tātmanepadeṣvanyatarasyā'miti vadhādeśā'bhāvaḥ. aghāniṣātāmiti. ciṇvadiṭi vadhādeśā'bhāvapakṣe rūpam.ahasātāmiti. ciṇvadiḍabhāvapakṣe `hanaḥ si'jiti kittvādanudāttopadeśetyanunāsikalopaḥ. pakṣe avadhīti. `ātmanepadeṣvanyatasyā'miti vadhādeśapakṣe ityarthaḥ avadhiṣātāmiti. `ātmanepadeṣvanyatasyā'miti vadhādeśasyāpi pākṣikatayā'prāptepi vadhādeśe ciṇvattvasyārambhannāpavādatvamiti bhāvaḥ. nanu ciṇi vadhādeśasya dṛṣṭatvātsyādiṣu ciṇvattvādvadhādeśaḥ syādityāśaṅkya pariharati– na cetyādinā. āṅgasyaiveti. vadhādeśastu dvaitīyīkaḥ, na tvaṅgādhikārastha iti bhāvaḥ. atha `graha upādāne' ityasmādadupadhātkarmalakāre udāharati– gṛhrate iti. `grahijye'ti saṃprasāraṇam. atha luṭi tāsi ciṇvadiṭi `graho'liṭī'ti dīrghamāśaṅkyāha– ciṇvadiṭo na dīrghatvamiti. kuta ityata āha– prakṛtasyeti. valādilakṣaṇasya iṭaḥ prakṛtatvāttasyaiva `graho'liṭī'ti dīrghavidhau grahaṇaṃ natu ciṇvadiṭa iti bhāṣye spaṣṭam. atha dṛśeḥ karmalakāre udāharati– dṛśyate iti. liṭi- dadṛśe. luṭi tāsi ciṇvadiṭpakṣe– darśitā. ciṇvattvā'bāve `sṛjidṛśo'rityam. draṣṭā.darśiṣyate. drakṣyate. darśiṣīṣṭa. ciṇvadiḍabhāve tu `liṅsicāvātmanepadeṣu' iti sicaḥ kittvāt `sṛjidṛśo'rityamna. nāpi laghūpadhaguṇaḥ. dṛkṣīṣṭa. adarśītiॅhiṇi laghūpadhaguṇaḥ. adarśiṣātāmiti. ciṇvadiṭi rūpam. ciṇvattvā'bhāve tvāha–sicaḥ kittvādamneti. `liṅsicāvātmanepadeṣu' iti sicaḥ kittvāt `sṛjidṛśo'rityamna bhavati, akitīti paryudāsādityarthaḥ. atha gṛ?dhātoḥ karmalakāre yaki ṛta ittve `hali ce'ti dīrghe– gīryate. jagare. luṭi tāsi ciṇvattvapakṣe– gāritā. ciṇvattvā'bhāve valādilakṣaṇe iṭi guṇe raparatve– garitā garītā. `vṛ?to ve'ti vā dīrghaḥ. gāriṣyate gariṣyate garīṣyate. gīryatām. agīryata. gīryeta. gāriṣīṣṭa. ciṇvattvā'bhāvapakṣe tu `liṅsicorātmanepadeṣu' iti iḍvikalpaḥ. iḍabhāvapakṣe `uśce'ti kittvam. ittvam. raparatvam. `hali ce'ti dīrghaḥ. ṣatvam. gīrṣīṣṭa. iṭpakṣe tu –gāriṣīṣṭa. luṅi– agāri. agāriṣātām. agīrṣātām- agariṣātāmiti siddhavatkṛtya āha– luṅi dhvami caturadhikaṃ śatamiti. `rūpāṇī'ti śeṣaḥ. tadevopapādayati– tathāhiti. agāridhvamiti. gṛ? s dhvam iti sthite ciṇvadiṭi vṛddhau raparatve `dhice'ti salope rūpamiti bhāvaḥ. dvitīye tviṭīti. ciṇvadiḍabhāvapapakṣe valāditalakṣaṇe sica iṭi ṛkārasya guṇe rapatve `dhi ce'ti salope `vato vā' iti dīrghavikalpe agaridhvam, agarīdhvamiti rūpadvayamityarthaḥ. eṣāmiti. eṣāṃ trayāṇāṃ madhye ekaikasmin rephasya `aci vibhāṣe'ti latvam. `vibhāṣeṭaḥ' iti vā dhasya ḍhatvam. tathā dhasya,tadādeśaḍhasya,vasya, masya ca dvitvatrayamityevaṃ pañca vaikalpikānītyarthaḥ tatra dhaḍhayormasya ca `anaci ce'ti dvitvavikalpaḥ. vakārasya tu `maya' iti pañcamīmāśritya `yaṇo mayaḥ' iti dvitvavikalpaiti vivekaḥ. yadyapi dhaḍhayorvasya masay ca dvitvacatuṣṭayamiti vaktumucitaṃ, tathāpi ḍhasya dhasthānikatayā dhaḍhayorekatvamabhipretya `dvitvatraya'mityuktiḥ. itthamiti. evaṃ ca trayāṇāmeṣāṃ latvavikalpe rephavanti trīṇi, lakāravanti trīṇīti ṣaṭ (6). eṣu ṣaṭsu dhasya dvitvavikalpe ekadhāni ṣaṭ, dvidhāni ca ṣaḍiti dvādaśa (12). tathā rephavatsu triṣu lakāravatsu ca triṣu ḍhasya dvitvavikalpe ekaḍhāni ṣaṭ, dviḍhāni ca ṣaḍiti dvādaśa (12). ubhayeṣāmapi dvādaśānāṃ melane caturviṃśatiḥ. (24). eṣu vasya dvitvavikalpe ekavāni caturviṃśati, dvivāni caturviṃśatirityaṣṭācatvāriṃśat. (48). eṣu masyadvitvavikalpe ekamānyaṣṭācatvāriṃśat,dvimānyaṣṭācatvāriṃśaditi (96) ṣaṇṇavatirityarthaḥ. liṅsicoritīti. ciṇvadiḍabhāvapakṣe valādilakṣaṇasya iṭo `liṅsicoriti vikalpitatvāttadabhāvapakṣe `uśce' ti sicaḥ kittvādguṇā'bhāve ṛta ittve raparatve `hali ce'tidīrge rephādiṇaḥ paratvāt `iṇaḥ ṣīdhva'miti nityaṃ ḍhatve argīḍhvamiti rūpamityarthaḥ. ḍhavamānāmiti. ḍhasya `aco rahābhyā'miti dvitvavikalpe ekaḍhaṃ dviḍhamiti dve rūpe. tayorvasya `yaṇo mayaḥ' iti dvitvavikalpe ekave dve , dvive dve iti catvāri (4). eṣu caturṣu masya `anaci ce'ti dvitvavikalpe ekamāni catvāri, dvimāni catvārītyaṣṭau (8) rūpāṇītyarthaḥ. ṣaṇṇavatyeti. uktaṣaṇṇavatyā aṣṭānāṃ melane sati yā saṅkhyā sidhyati sā caturuttaraśatasaṅkyā (104) ukteti jñeyamityarthaḥ. uktaprakriyāṃ ślokena saṅgṛhṇāti– iṭdīrgha ityādinā. valādilak,ṇa iṭ, `vṛ?to ve'ti dīrghaḥ. ajantalakṣaṇaściṇvadiṭ, `aci vibhāṣe'ti latvaṃ, `vibhāṣeṭa' iti vā ḍhatvaṃ, dhaḍhavamānāṃ dvitvatrikamityaṣṭānāṃ vikalpāccaturadhikaṃ śataṃ rūpāṇītyarthaḥ. `śamayte moho mukundene'tyatra prakriyāṃ darśayati– hetumaṇṇyantāditi. śamadhātorhetumaṇṇau upadhāvṛddhau mantatvena mittvāddhrasve śamītyasmātkarmaṇi laḥ, natu bhāve, hetumaṇṇyantasya sakarmakatvaniyamāditi bhāvaḥ. yagiti. taṅi kṛte `sārvadhātuke ya'gityanena'ti śeṣaḥ. ṇilopa iti. `ṇeraniṭītyanene'ti śeṣaḥ. luṭi tāsi śami i tā iti sthite amantatvena mittvānnityamupadhāhyasve prāpte—

āto yuk ciṇkṛtoḥ 586, 7.3.33 ātoyuk. aṅgasyetyatyadhikṛtamātā viśeṣitaṃ, tadantavidhiḥ. "aco ñṇitī"tyo ñṇitītyanuvṛttaṃ kṛtaeva viśeṣaṇaṃ, natu ciṇaḥ, tasya ṇittvā'vyabhicārāt. tadāha-- ādantānāmityādi. dāyiteti.ciṇvadiṭpakṣe yuk. adāyiṣātāmiti. "sthādhvoricce"tyetadbādhitvā paratvāccimvadiṭi kṛte "ghumāsthe"tīttvaṃ na, ajāditvāttvaṃ na, ajāditvāt. punaḥ "sthādhvoricce"riti tu na bhavati, ajhalāditvāt. tatra hi "iko jha"liti sūtrajhalityanuvṛttaṃ. tathā ca jhalādireva sic kiditi lābhādiḍādiḥ sijna kit, tatsaṃniyogādittvamapi na bhavatītyāhuḥ. vastutastu satyapi tasminnā'tra kācit kṣatiḥ. sicaḥ kittave'pyaniglakṣaṇayā vṛddhyā rūpasiddheriti dik. atha hanadhātoḥ karmalakāre āha-- hanyate iti. aciṇṇaloriti. luṭi ciṇvadiṭi vṛddhau "hanasto'ciṇṇalo"riti hano nakārasya takāro na bhavati, ciṇvavattvādityarthaḥ. kutvamiti. tasyaṇiti vihitasyā'tra ciṇvattvātprāptiriti bhāvaḥ. ghāniṣyate iti. "ṛddhano"riti bādhitvā nityatvācciṇvadiṭa. "ṛddhano"riti tu ciṇvadiṭi kṛte na bhavatītyanityaṃ, tatra valītyanuvṛtteriti bhāvaḥ. nanvāśīrliṅi ghāniṣīṣṭetyatra han sīṣṭa ita#i sthite paramapi ciṇvattvaṃ bādhitvā vadhādeśaḥ prāpnoti, ādrdhadhātuke vivakṣite vihitatvena vadhādeśasyā'ntaraṅgatvādityata āha-- āśīrliṅītyādi. nu ghānitetyādau aprāpte'pi vadhādeśe ārambhātkathaṃ vadhādeśasya ciṇvadbhāvo'pavādaḥ syādityata āha-- ādrdhadhātuke sīyuṭīti. "syasicsīyu"ḍiti sūtre ajantasya sye, ajantasya sici, ajantasya ādrdhadhātuke, sīyuṭi, ajantasya tāsau, ityajantasya catvāri vākyāni. evaṃ hanagrahadṛśāmapyekaikasya catvāri vākyānīti sthitiḥ. tatra hana ādrdhadhātuke sīyuṭiciṇvadiḍvidhirniravakāśatvādvadhādeśāpavādaḥ, aprāpta eva vadhādeśe ārambhāt. vadhādeśastu na ciṇvadiṭo'pavādaḥ, tasya vadhyādityatrakartari liṅi caritārthatvāditi bhāvaḥ. pakṣe iti. ciṇvattvā'bhāvapakṣe. "hano vadha liṅī"ti vadhādeśe valādilakṣaṇe iṭi ato lope rūpam, vadhādeśasyā'dantatvāt. na ca hanadhātoranudāttatvādupadeśe ekāctvāttadīyavadhādeśasyāpi tathāvidhatvādiha kathaṃ valādilakṣama iḍiti vācyam, "ekāca upadeśe" ityatra "aca" ityekatvasāmathryādekatve siddhe punarekagrahaṇabalena iṭi ato lope rūpam, vadhādeśasyā'dantatvāt. na ca hanadhātoranudāttatvādupadeśe ekāctvāttadīyavadhādeśasyāpi tathāvidhatvādiha kathaṃ valādilakṣaṇa iḍiti vācyam, "ekāca upadeśe" ityatra "aca" ityekatvavasāmathryādekatve siddhe punarakegrahaṇabalena "ya upadeśe ekājeva natu kadāpyanekā"jiti labhyate. tena vadherhantyupadeśamādāya ekāco'pi na niṣedhaḥ. ādeśopadeśe anekāctvādityuktaṃ prāk. luṅi tu sicaściṇi upadhāvṛddhau kutvena ghaḥ. " ātmanepadeṣvanyatarasyā"miti vadhādeśā'bhāvaḥ. aghāniṣātāmiti. ciṇvadiṭi vadhādeśā'bhāvapakṣe rūpam.ahasātāmiti. ciṇvadiḍabhāvapakṣe "hanaḥ si"jiti kittvādanudāttopadeśetyanunāsikalopaḥ. pakṣe avadhīti. "ātmanepadeṣvanyatasyā"miti vadhādeśapakṣe ityarthaḥ avadhiṣātāmiti. "ātmanepadeṣvanyatasyā"miti vadhādeśasyāpi pākṣikatayā'prāptepi vadhādeśe ciṇvattvasyārambhannāpavādatvamiti bhāvaḥ. nanu ciṇi vadhādeśasya dṛṣṭatvātsyādiṣu ciṇvattvādvadhādeśaḥ syādityāśaṅkya pariharati-- na cetyādinā. āṅgasyaiveti. vadhādeśastu dvaitīyīkaḥ, na tvaṅgādhikārastha iti bhāvaḥ. atha "graha upādāne" ityasmādadupadhātkarmalakāre udāharati-- gṛhrate iti. "grahijye"ti saṃprasāraṇam. atha luṭi tāsi ciṇvadiṭi "graho'liṭī"ti dīrghamāśaṅkyāha-- ciṇvadiṭo na dīrghatvamiti. kuta ityata āha-- prakṛtasyeti. valādilakṣaṇasya iṭaḥ prakṛtatvāttasyaiva "graho'liṭī"ti dīrghavidhau grahaṇaṃ natu ciṇvadiṭa iti bhāṣye spaṣṭam. atha dṛśeḥ karmalakāre udāharati-- dṛśyate iti. liṭi- dadṛśe. luṭi tāsi ciṇvadiṭpakṣe-- darśitā. ciṇvattvā'bāve "sṛjidṛśo"rityam. draṣṭā.darśiṣyate. drakṣyate. darśiṣīṣṭa. ciṇvadiḍabhāve tu "liṅsicāvātmanepadeṣu" iti sicaḥ kittvāt "sṛjidṛśo"rityamna. nāpi laghūpadhaguṇaḥ. dṛkṣīṣṭa. adarśīti.ciṇi laghūpadhaguṇaḥ. adarśiṣātāmiti. ciṇvadiṭi rūpam. ciṇvattvā'bhāve tvāha--sicaḥ kittvādamneti. "liṅsicāvātmanepadeṣu" iti sicaḥ kittvāt "sṛjidṛśo"rityamna bhavati, akitīti paryudāsādityarthaḥ. atha gṛ()dhātoḥ karmalakāre yaki ṛta ittve "hali ce"ti dīrghe-- gīryate. jagare. luṭi tāsi ciṇvattvapakṣe-- gāritā. ciṇvattvā'bhāve valādilakṣaṇe iṭi guṇe raparatve-- garitā garītā. "vṛ()to ve"ti vā dīrghaḥ. gāriṣyate gariṣyate garīṣyate. gīryatām. agīryata. gīryeta. gāriṣīṣṭa. ciṇvattvā'bhāvapakṣe tu "liṅsicorātmanepadeṣu" iti iḍvikalpaḥ. iḍabhāvapakṣe "uśce"ti kittvam. ittvam. raparatvam. "hali ce"ti dīrghaḥ. ṣatvam. gīrṣīṣṭa. iṭpakṣe tu --gāriṣīṣṭa. luṅi-- agāri. agāriṣātām. agīrṣātām- agariṣātāmiti siddhavatkṛtya āha-- luṅi dhvami caturadhikaṃ śatamiti. "rūpāṇī"ti śeṣaḥ. tadevopapādayati-- tathāhiti. agāridhvamiti. gṛ? s dhvam iti sthite ciṇvadiṭi vṛddhau raparatve "dhice"ti salope rūpamiti bhāvaḥ. dvitīye tviṭīti. ciṇvadiḍabhāvapapakṣe valāditalakṣaṇe sica iṭi ṛkārasya guṇe rapatve "dhi ce"ti salope "vato vā" iti dīrghavikalpe agaridhvam, agarīdhvamiti rūpadvayamityarthaḥ. eṣāmiti. eṣāṃ trayāṇāṃ madhye ekaikasmin rephasya "aci vibhāṣe"ti latvam. "vibhāṣeṭaḥ" iti vā dhasya ḍhatvam. tathā dhasya,tadādeśaḍhasya,vasya, masya ca dvitvatrayamityevaṃ pañca vaikalpikānītyarthaḥ tatra dhaḍhayormasya ca "anaci ce"ti dvitvavikalpaḥ. vakārasya tu "maya" iti pañcamīmāśritya "yaṇo mayaḥ" iti dvitvavikalpaiti vivekaḥ. yadyapi dhaḍhayorvasya masay ca dvitvacatuṣṭayamiti vaktumucitaṃ, tathāpi ḍhasya dhasthānikatayā dhaḍhayorekatvamabhipretya "dvitvatraya"mityuktiḥ. itthamiti. evaṃ ca trayāṇāmeṣāṃ latvavikalpe rephavanti trīṇi, lakāravanti trīṇīti ṣaṭ (6). eṣu ṣaṭsu dhasya dvitvavikalpe ekadhāni ṣaṭ, dvidhāni ca ṣaḍiti dvādaśa (12). tathā rephavatsu triṣu lakāravatsu ca triṣu ḍhasya dvitvavikalpe ekaḍhāni ṣaṭ, dviḍhāni ca ṣaḍiti dvādaśa (12). ubhayeṣāmapi dvādaśānāṃ melane caturviṃśatiḥ. (24). eṣu vasya dvitvavikalpe ekavāni caturviṃśati, dvivāni caturviṃśatirityaṣṭācatvāriṃśat. (48). eṣu masyadvitvavikalpe ekamānyaṣṭācatvāriṃśat,dvimānyaṣṭācatvāriṃśaditi (96) ṣaṇṇavatirityarthaḥ. liṅsicoritīti. ciṇvadiḍabhāvapakṣe valādilakṣaṇasya iṭo "liṅsicoriti vikalpitatvāttadabhāvapakṣe "uśce" ti sicaḥ kittvādguṇā'bhāve ṛta ittve raparatve "hali ce"tidīrge rephādiṇaḥ paratvāt "iṇaḥ ṣīdhva"miti nityaṃ ḍhatve argīḍhvamiti rūpamityarthaḥ. ḍhavamānāmiti. ḍhasya "aco rahābhyā"miti dvitvavikalpe ekaḍhaṃ dviḍhamiti dve rūpe. tayorvasya "yaṇo mayaḥ" iti dvitvavikalpe ekave dve , dvive dve iti catvāri (4). eṣu caturṣu masya "anaci ce"ti dvitvavikalpe ekamāni catvāri, dvimāni catvārītyaṣṭau (8) rūpāṇītyarthaḥ. ṣaṇṇavatyeti. uktaṣaṇṇavatyā aṣṭānāṃ melane sati yā saṅkhyā sidhyati sā caturuttaraśatasaṅkyā (104) ukteti jñeyamityarthaḥ. uktaprakriyāṃ ślokena saṅgṛhṇāti-- iṭdīrgha ityādinā. valādilak,ṇa iṭ, "vṛ()to ve"ti dīrghaḥ. ajantalakṣaṇaściṇvadiṭ, "aci vibhāṣe"ti latvaṃ, "vibhāṣeṭa" iti vā ḍhatvaṃ, dhaḍhavamānāṃ dvitvatrikamityaṣṭānāṃ vikalpāccaturadhikaṃ śataṃ rūpāṇītyarthaḥ. "śamayte moho mukundene"tyatra prakriyāṃ darśayati-- hetumaṇṇyantāditi. śamadhātorhetumaṇṇau upadhāvṛddhau mantatvena mittvāddhrasve śamītyasmātkarmaṇi laḥ, natu bhāve, hetumaṇṇyantasya sakarmakatvaniyamāditi bhāvaḥ. yagiti. taṅi kṛte "sārvadhātuke ya"gityanena"ti śeṣaḥ. ṇilopa iti. "ṇeraniṭītyanene"ti śeṣaḥ. luṭi tāsi śami i tā iti sthite amantatvena mittvānnityamupadhāhyasve prāpte---

āto yuk. `aco ñṇitī'tyato ñṇitītyanuvartate. tacca kṛto viśeṣaṇaṃ na tu ciṇaḥ, tasya ṇittvenā'vyabhicārāt. ciṇkṛtoḥ kim ?. cauḍiḥ. bālākiḥ. bāhvāditvādiñ. dadau. ñṇitīti kiṃ ?. pānīyam. dānīyam. adāyiṣātāmiti. `sthādhavoricce'tyetadbādhitvā paratvācciṇvadiṭi kṛte `ghumāsthe' tītvaṃ na bhavati, ajāditvāt. `sthādhvoricce'tyapi punarn bhavati, ajjhalāditvādityāhuḥ. teṣāmayamāśayaḥ– iko jha'liti sūtrājjhalanuvartate. tathā ca jhalādireva sic kinna tvayamiḍādiḥ sic. evaṃ ca tatsaṃniyogaśiṣṭatvādittvamapyatra na bhavatīti. vastutastu satyapi tasminneha kācitkṣatiḥ- sicaḥ kittve'pyaniglakṣaṇāyā aniṣedhāt `aco ñṇitī'ti vṛddhyā rūpaniṣpatteḥ. āśīrliṅīti. na tu luṅi. tatra ciṇvadbhāvāt `ātmanepadeṣvanyatasyāra'miti vadhādeśasyāpi vaikalpikatayā yena nāprāptinyāya'bhāvāditi bhāvaḥ. ādrdhadhātuke sīyuṭītyādi. yadyapi `hano vadha liṅī' tyatrāpi ādrdhadhātukādhikārādādrdhadhātuke liṅītyapi samānaṃ, tathāpi liṅīti padadvayasādhāraṇaṃ , sīyuṭ tu ātmanepada eveti viśeṣavihitatvamastīti bhāvaḥ. ahasātāmiti. ciṇvadiṭo'bhāve `hanaḥ si'jiti kittvāt, `anudāttopadeśe' tyanunāsikalopaḥ. ciṇi vadhādeśasya dṛṣṭatvācciṇvadbhāvena syādiṣu prāptimāśaṅkya paraharati- - nacetyādinā. adarśiṣātāmiti. `na dṛśaḥ' iti ksasya niṣedhādiha sici ciṇvadiṭ. sicaḥ kittvāditi. `liṅgicāvātmanepadeṣu' ityanena. latvamiti. `aci vibhāṣe'ti. girate rephasya lve ṣaṭ. ḍhatvamiti. `vibhāṣeṭaḥ' ityanena. ṣaṇṇāṃ ḍhatve dvādaśa. dvitvatrayaṃ ceti. `anaci ce'ti. dvādaśānāṃ madhye ṣaṇṇāṃ ḍhasya, ṣaṇṇāṃ dhasya ca dvitve caturviśatiḥ (24). `maya' iti pañcamī `yaṇa' iti ṣaṣṭhīti pakṣe vakārasya dvitve tvaṣṭācatvāriṃśat (48). anaci ce'ti makārasya dvitve ṣaṇṇavatiḥ (96). ḍhavamānāmiti. `aco rahābhyā'miti dvitve dvayam (2). dvayorapi vasya `yaṇo mayaḥ' iti dvitve catvāri (4). caturṇāmapi masya `anaci ca' iti dvitve tvaṣṭau (8).

āto yuk ciṇkṛtoḥ 482, 7.3.33 āto yuk. "aco ñṇitī"tyato ñṇitītyanuvartate. tacca kṛto viśeṣaṇaṃ na tu ciṇaḥ, tasya ṇittvenā'vyabhicārāt. ciṇkṛtoḥ kim?. cauḍiḥ. bālākiḥ. bāhvāditvādiñ. dadau. ñṇitīti kiṃ?. pānīyam. dānīyam. adāyiṣātāmiti. "sthādhavoricce"tyetadbādhitvā paratvācciṇvadiṭi kṛte "ghumāsthe" tītvaṃ na bhavati, ajāditvāt. "sthādhvoricce"tyapi punarn bhavati, ajjhalāditvādityāhuḥ. teṣāmayamāśayaḥ-- iko jha"liti sūtrājjhalanuvartate. tathā ca jhalādireva sic kinna tvayamiḍādiḥ sic. evaṃ ca tatsaṃniyogaśiṣṭatvādittvamapyatra na bhavatīti. vastutastu satyapi tasminneha kācitkṣatiḥ- sicaḥ kittve'pyaniglakṣaṇāyā aniṣedhāt "aco ñṇitī"ti vṛddhyā rūpaniṣpatteḥ. āśīrliṅīti. na tu luṅi. tatra ciṇvadbhāvāt "ātmanepadeṣvanyatasyāra"miti vadhādeśasyāpi vaikalpikatayā yena nāprāptinyāya'bhāvāditi bhāvaḥ. ādrdhadhātuke sīyuṭītyādi. yadyapi "hano vadha liṅī" tyatrāpi ādrdhadhātukādhikārādādrdhadhātuke liṅītyapi samānaṃ, tathāpi liṅīti padadvayasādhāraṇaṃ , sīyuṭ tu ātmanepada eveti viśeṣavihitatvamastīti bhāvaḥ. ahasātāmiti. ciṇvadiṭo'bhāve "hanaḥ si"jiti kittvāt, "anudāttopadeśe" tyanunāsikalopaḥ. ciṇi vadhādeśasya dṛṣṭatvācciṇvadbhāvena syādiṣu prāptimāśaṅkya paraharati-- nacetyādinā. adarśiṣātāmiti. "na dṛśaḥ" iti ksasya niṣedhādiha sici ciṇvadiṭ. sicaḥ kittvāditi. "liṅgicāvātmanepadeṣu" ityanena. latvamiti. "aci vibhāṣe"ti. girate rephasya lve ṣaṭ. ḍhatvamiti. "vibhāṣeṭaḥ" ityanena. ṣaṇṇāṃ ḍhatve dvādaśa. dvitvatrayaṃ ceti. "anaci ce"ti. dvādaśānāṃ madhye ṣaṇṇāṃ ḍhasya, ṣaṇṇāṃ dhasya ca dvitve caturviśatiḥ (24). "maya" iti pañcamī "yaṇa" iti ṣaṣṭhīti pakṣe vakārasya dvitve tvaṣṭācatvāriṃśat (48). anaci ce"ti makārasya dvitve ṣaṇṇavatiḥ (96). ḍhavamānāmiti. "aco rahābhyā"miti dvitve dvayam (2). dvayorapi vasya "yaṇo mayaḥ" iti dvitve catvāri (4). caturṇāmapi masya "anaci ca" iti dvitve tvaṣṭau (8).