dvitīyā tṛtiyā ityetābhyām uttarasya ṅitaḥ pratyayasya vibhāṣā syāṭāgamo bhavati, dvitīyātṛtiyāyośca hrasvo bhavati. dvitīyasyai, dvitiyāyai. tṛtīyasyai, tṛtīyāyai.

vibhāṣā dvitīyātṛtīyābhyām 7.3.115 dvitīyā tṛtiyā ityetābhyām uttarasya ṅitaḥ pratyayasya vibhāṣā syāṭāgamo bhavati, dvitīyātṛtiyāyośca hrasvo bhavati. dvitīyasyai, dvitiyāyai. tṛtīyasyai, tṛtīyāyai.

vibhāṣā dvitīyātṛtayābhyām?. , 7.3.115 asarvanāmārthaṃ vacanam(). ye tu "vāprakaraṇe tīyasya ṅitsūpasaṃkhyānam()" (vā. 6) iti sarvanāmasaṃjñāṃ tīyasyopasañcakṣate ta idaṃ sūtraṃ pratyācakṣate; tenaiva siddhatvāt(). taccopasaṃkhyānamavaśyaṃ katrtavyam(), smāyādayo ṅiti vikalpena yathā syuriti--dvitīyasmai, dvitīyāya, dvitīyasmin(), dvitīya iti. anye tvanenaiva smāyādayaḥ sidhyantītyupasaṃkhyānameva pratyācakṣate. katham()? "sarvanāmnaḥ" ityetadihānuvatrtate, syāḍiti nivṛttam(), tenaivamabhisambandhaḥ kriyate--sarvanāmno ṅiti yaduktaṃ tadvibhāṣa dvitīyātṛtīyābhyāṃ bhavatīti. tena syāyādayo'payanenaiva bhaviṣyantīti nārtha upasaṃkhyānena॥

vibhāṣā. `gherṅitī'tyato ṅitītyunuvṛttaṃ ṣaṣṭha\ufffdā vipariṇamyate. `yāḍāpaḥ' ityata āpa iti, `sarvanāmnaḥ syāṭ' ityataḥ `syā'ṅiti, `hyasva' iti cānuvartate. tadāha–ābhyāmityādinā. idamiti. `vibhāṣā dvitīyātṛtīyābhyā'miti sūtraṃ na kartavyamityarthaḥ. kuta ityata āha–tīyasyeti. vibhāṣāprakaraṇe tīyapratyayāntasya ṅitsu sarvanāmatvopasaṅkhyānādityarthaḥ. naca tīyasya ṅitsūpasaṅkhyānameva tyajyatāmiti vācyaṃ, puṃnapuṃsakārthaṃ tasyāvaśyakatvāt. ambārtheti. vyākhyātamidaṃ puṃsīdantādhikāre. tatra nadīviṣaye udāhyatam, ambārthānudāharati-he ambetyādi. śeṣaṃ ramāvat. atra bhāṣye `ḍalakavatīnāṃ pratiṣedho vaktavyaḥ. he ambāḍe. he ambāle. he ambike. tadidaṃ vārtikaṃ na kartavyamityuktvā `dvyackasyaivāmbārthasya hyasva' iti sthitam. yathāśrutavārtike tu he alletyatrā'vyāptiḥ syāditi tadāśayaḥ. dvyackānāmambārthānāṃ hyasva ityasyāṅgatvāttadantavidhiḥ. ato jagadambetyatra dvyackāmbāntatvādbhavati hyasvaḥ. jareti. `jṛ?ṣ vayohānau'. `ṣidbhidādibhyaḥ' ityaṅa. `ṛdṛśo'ṅī'ti guṇaḥ, raparatvam. adantatvāṭṭāp, suḥ, halṅyādinā sulopa iti bhāvaḥ. jarasāviti. jarāyā jarasanyatarasyā'miti ajādau jarasādeśa iti bhāvaḥ. nanu śībhāve kṛte sati ābantasannipātamupajīvya pravṛttasya tasya sannipātaparibhāṣayā ābantatvavidhātakajarasādeśanimittatvā'sambhavena jarasādeśā'bhāve ādguṇe `jare' ityeva syādityata āha–śobhāvāditi. jarasi kṛte tu ābabhāvānna śībhāva iti bhāvaḥ. jarasaḥ. jarasaṃ jarasau jarasaḥ. ṭā-jarasā. na cātra jarā ā iti sthite jarasādeśaṃ bādhitvā paratvāt `āṅi cāpaḥ' ityettve'yādeśe jarayetyeva yuktamiti vācyam, ekadeśavikṛtanyāyena kṛte'pyetyeva pravṛttasya jarasādeśasya nityatayā tasyāva pravṛtteḥ, parānnityasya balavattvāt, āpaḥ parasya ṅitaḥ supo vihitasya yāṭo bahvāśrayatvena bahiraṅgatvāt. ṅasiṅasoḥ-jarasāḥ. atrāpi pūrvavadyāṭ na. jarasoḥ. ettvaṃ bādhitvā nityatvājjaram. āmi-jarasām. nanvāmi nuṭi kṛta#e ajādivibhaktyabhāvātkathaṃ jarasādeśa ityata āha–āmi nuṭa iti. ṅau jarasi. paramapi ṅe rāmaṃ yāṭaṃ ca nitytvādantaraṅgatvācca krameṇa bādhitvā jaras. pakṣe halādau ca ramāvaditi. jarasādeśā'bhāvapakṣe halādāvapi ramāvadityarthaḥ.

vibhāṣā dvitīyātṛtīyābhyām 291, 7.3.115 vibhāṣā. "gherṅitī"tyato ṅitītyunuvṛttaṃ ṣaṣṭha()ā vipariṇamyate. "yāḍāpaḥ" ityata āpa iti, "sarvanāmnaḥ syāṭ" ityataḥ "syā"ṅiti, "hyasva" iti cānuvartate. tadāha--ābhyāmityādinā. idamiti. "vibhāṣā dvitīyātṛtīyābhyā"miti sūtraṃ na kartavyamityarthaḥ. kuta ityata āha--tīyasyeti. vibhāṣāprakaraṇe tīyapratyayāntasya ṅitsu sarvanāmatvopasaṅkhyānādityarthaḥ. naca tīyasya ṅitsūpasaṅkhyānameva tyajyatāmiti vācyaṃ, puṃnapuṃsakārthaṃ tasyāvaśyakatvāt. ambārtheti. vyākhyātamidaṃ puṃsīdantādhikāre. tatra nadīviṣaye udāhyatam, ambārthānudāharati-he ambetyādi. śeṣaṃ ramāvat. atra bhāṣye "ḍalakavatīnāṃ pratiṣedho vaktavyaḥ. he ambāḍe. he ambāle. he ambike. tadidaṃ vārtikaṃ na kartavyamityuktvā "dvyackasyaivāmbārthasya hyasva" iti sthitam. yathāśrutavārtike tu he alletyatrā'vyāptiḥ syāditi tadāśayaḥ. tadatra phalitamāha--asaṃyuktā iti. dvyackānāmambārthānāṃ hyasva ityasyāṅgatvāttadantavidhiḥ. ato jagadambetyatra dvyackāmbāntatvādbhavati hyasvaḥ. jareti. "jṛ()ṣ vayohānau". "ṣidbhidādibhyaḥ" ityaṅa. "ṛdṛśo'ṅī"ti guṇaḥ, raparatvam. adantatvāṭṭāp, suḥ, halṅyādinā sulopa iti bhāvaḥ. jarasāviti. jarāyā jarasanyatarasyā"miti ajādau jarasādeśa iti bhāvaḥ. nanu śībhāve kṛte sati ābantasannipātamupajīvya pravṛttasya tasya sannipātaparibhāṣayā ābantatvavidhātakajarasādeśanimittatvā'sambhavena jarasādeśā'bhāve ādguṇe "jare" ityeva syādityata āha--śobhāvāditi. jarasi kṛte tu ābabhāvānna śībhāva iti bhāvaḥ. jarasaḥ. jarasaṃ jarasau jarasaḥ. ṭā-jarasā. na cātra jarā ā iti sthite jarasādeśaṃ bādhitvā paratvāt "āṅi cāpaḥ" ityettve'yādeśe jarayetyeva yuktamiti vācyam, ekadeśavikṛtanyāyena kṛte'pyetyeva pravṛttasya jarasādeśasya nityatayā tasyāva pravṛtteḥ, parānnityasya balavattvāt, āpaḥ parasya ṅitaḥ supo vihitasya yāṭo bahvāśrayatvena bahiraṅgatvāt. ṅasiṅasoḥ-jarasāḥ. atrāpi pūrvavadyāṭ na. jarasoḥ. ettvaṃ bādhitvā nityatvājjaram. āmi-jarasām. nanvāmi nuṭi kṛta#e ajādivibhaktyabhāvātkathaṃ jarasādeśa ityata āha--āmi nuṭa iti. ṅau jarasi. paramapi ṅe rāmaṃ yāṭaṃ ca nitytvādantaraṅgatvācca krameṇa bādhitvā jaras. pakṣe halādau ca ramāvaditi. jarasādeśā'bhāvapakṣe halādāvapi ramāvadityarthaḥ. matāntaraṃ dūṣayitumanuvadati-iha pūrvetyādinā. iha=jarāśabde jarā au iti sthite śībhāvamāśritya jarasī iti kecidāhurityanvayaḥ. āśrityetyanantaraṃ-"jarasādeśe kṛte" iti śeṣaḥ. nanu śībhāvaṃ bādhitvā paratvājjarasādeśa eva yukta ityata āha--pūrvavipratiṣedheneti. "vipratiṣedhe para"mityatra paraśabdasyeṣṭavācitāmāśritya kvacitpūrvasya pravṛttyāśrayaṇenetyarthaḥ. nanvābantasaṃnipātamupajīvya pravṛttasya śībhāvasya saṃnipātaparibhāṣayā ābantasaṃnipātavighātakajarasādeśanimittatvaṃ na sambhavatītyata āha--saṃnipātaparibhāṣāyā anityatāṃ ceti. tannirmūlamiti. pūrvavipratiṣedhāśrayaṇasya bhāṣyāparigaṇiteṣvapravṛtteḥ saṃnipātaparibhāṣāyāḥ sarvatrānityatvāśrayaṇe pramāṇā'bhāvācceti bhāvaḥ. syādetat. jarasau, jarasāmityatra "auṅa āpaḥ" "hyasvanadyāpo nu" ḍityapekṣayā paratvādastu jarasādeśaḥ. astu ca ṅeṅasiṅassu jarase jarasa ityatra yāṭamantaraṅgatvāt bādhitvā jarasādeśaḥ, astu ca ṅau jarasītyatra nityatvādāmamantaraṅgatvādyāṭaṃ ca bādhitvā jarasādeśaḥ. tathāpi tasya=jarasādeśasya sthānivattvena ābantatvāttamāśritya ettvaśībhāvayāḍnuḍāgamāḥ kuto na syuḥ. kiñcā'nenaiva nyāyena nāsikāśabdasya niśāśabdasya pṛtanāśabdasya ca ettvaśībhāvayāḍnuḍāgamān bādhitvā jarasādeśaḥ. tathāpi tasya=jarasādeśasya sthānivattvena ābantatvāttamāśritya ettvaśībhāvayāḍnuḍāgamā prasajyeranniti śaṅkate--yadyapītyādinā. pariharati--tathāpīti. sthānībhūtābantāśrayavidhaya ete ettvādividhayaḥ, atasteṣu kartavyeṣu jarasādyādeśānāṃ sthānivattvaṃ na sambhavati, analvidhāviti tanniṣedhāt. tataśca jarasādyādeśānāmābantatvā'lābhādettvādividhiyo na bhavantītyarthaḥ. nanvaltvavyāpyā'kāratvādidharmapuraskāreṇa sthānyalamāśritya pravartamāno vidhiralvidhiḥ, natu yathākathañcidalāśrayavidhirapi, rāmāyetyatra "supi ce"ti dīrghā'bhāvaprasaṅgāt. tatra hi dīrgho yañādisupi parato vidhīyate. yādeśasya ca suptvaṃ sthānivattvalabhyam. yādeśasya ca ekāro'l sthānī. tataśca dīrghasya svanimittabhūtasuptvāṃśe tadāśrayatvādanalvidhāviti niṣedhāddīrghe kartavye yādeśasya sthānivattvā'bhāvena suptvā'bhāvattasmin parato dīrgho na syāt. altvabyāpyā'kāratvādidharmapuraskāreṇa sthānyalamāśritya pravartamāno vidhiralvidhirityāśrayaṇe tu na doṣaḥ. dīrgho hi yādeśasthānibhūtamekāramekāratvena nāśrayati. kiṃtu suptvenaiva. suptvaṃ cāltvavyāpyaṃ na bhavati, bhyāmādāvapi sattvāt. tataśca dīrghasyānalvidhātvāttasmin kartavye yādeśasya sthānivattvena suptvasaṃbhavāddīrgho nirbādhaḥ. prakṛte ca ettvādividhayo jarasādeśasthānībhūtābantatvapuraskāreṇa saṃbhavatpravṛttikāḥ. āptvaṃ ca samudāsya dharmaḥ, natvākāramātrasyā. tataśca ettvādividhīnāmanalvidhitvātteṣu kartavyeṣu jarasādeśasya sthānivattvenābantatvaṃ durvāramityāśaṅkyāha--ā ābityādinā. "āṅi cāpaḥ" ityādiṣu savarṇadīrgheṇa ā ābiti praśliṣya ākārarūpābantāśrayaṇena ettvādayo vidhīyante. tataśca te ākāratvarūpeṇāpyāpamāśrayantīti teṣāmalvidhitvātteṣu kartavyeṣu jarasādeśasya sthānivattvādābantatvaṃ na saṃbhavati. tataśca ettvādividhayo'tra na bhavantītyarthaḥ. prasaṅgādāha--evamiti. yathā "āṅi cāpaḥ" ityādiṣu ā-ābiti praśleṣaḥ, evaṃ "halṅyābbhyāṃ" ityatra ṅī ī, ā ābiti savarṇadīrgheṇa praśleṣāddīrghagrahaṇaṃ pratyākhyeyamityanvayaḥ. nanu tatra dīrghagrahaṇā'bhāve--"atikhaṭvaḥ" "niṣkauśāmbi"rityatrāpi sulopaḥ syāt. tathāhi khaṭvāśabdaṣṭābantaḥ khaṭvāmatikrānto'tikhaṭvaḥ. "atyādayaḥ krāntādyarthe " iti samāsaḥ. kuśāmbena nirvṛttā nagarī kauśāmbī. "tena nirvṛtta mityaṇ. "ṭiḍḍhāṇa"ñiti ṅīp. niṣkrāntaḥ kauśāmbyāḥ-niṣkauśāmbiḥ. "nirādayaḥ krāntādyarthe pañcamyā" iti samāsaḥ. ubhayatrāpi "gostriyo"riti āpo ṅīpaśca hyasvaḥ, tataḥ subutpattiriti sthitiḥ. atra sthānivattvenā'‌'kārarūpābantatvasya īkārarūpavyantatvasya cānapāyātsorhalṅyādilope prāpte tannivṛttyarthaṃ dīrghagrahaṇamāvaśyakamevetyata āha--atikhaṭvo niṣkauśāmbirityādisiddheriti. ayamāśayaḥ-ṅī ī, ā ābiti praśleṣe sati ātvarūpeṇa ītvarūpeṇa ca ṅyāpāvāśritya sulopapravṛttirvaktavyā. ītvātvayośca altvavyāpyadharmatvāttatpuraskāreṇa pravartamānavalopavidheralvidhitvānna sthānivattvena ṅyābantatvamastīti na sulopa iti. evañca dīrghagrahaṇaprayojanasya praśleṣeṇaiva siddhatvāddhalṅyādisūtre dīrghagrahaṇaṃ na kartavyamityanyatra vistaraḥ. syādetat. "yāḍāpaḥ" ityatra "ā-ā"biti praśleṣe satyapi atikhaṭvāyetyatra yāḍ durvāraḥ. khaṭvāmatikrānto'tikhaṭvaḥ. "atyādayaḥ" iti samāse "gostriyo"riti hyasvatve rūpam. tato ṅeryādeśe "supi ce"ti dīrghe atikhaṭvāyeti rūpam. tatra "yāḍāpaḥ" iti yāṭ syāt. dīrghe sati sthānivattvenā'‌'kārarūpāptvasya sattvāt. nacākāratvasya altvavyāpyadharmatvāttatpuraskāreṇa pravartamānayāḍvidheralvidhitvānna dīrghasya sthānivattvenā'‌'kāratvāvacchinnāptvamiti vācyaṃ, yāḍvividhirhi ākārarūpā'‌'bāśrayaḥ. tatra ākārarūpatvaṃ dīrghasya svata eva siddhamiti na tatsthānivattvalabhyam. kintu āptvameva sthānivattvalabhyam. āptvaṃ ca samudāyadharma eva. natvaltvavyāpyadharmaḥ. tena rūpeṇa sthānyalāśrayatve'pi alvidhitvā'bhāvādyāḍvidhau sthānivattvaṃ durvāramiti śaṅkāmudbhāvyapariharati-na ceti. evamapīti. "yāḍāpa#ḥ" ityatrā'‌'kārapraśleṣe satyapītyarthaḥ.svāśrayamiti. svaḥ ākāra āśrayo yasyākāratvasya tatsvāśrayam. stavassiddhamiti yāvat. evamapītyārabhya yāṭ syādityantaḥ saṃdarbhaḥ śaṅkāparaḥ. iti ca na vācyamityanvayaḥ. kuta ityata āha--ābantaṃ yadaṅgamiti. "yāḍapaḥ" ityatra hi ābgrahaṇena pratyayagrahaṇaparibhāṣayā ābantaṃ gṛhrate. aṅgasyeti tadviśeṣaṇaṃ bhavati. tataścābantādaṅgātparasya ṅito yāḍvidhīyate. yasmācchabdādyaḥ pratyayo vihitastādṛśaprakṛtibhūtaśabdarūpādyavayavakasya tatpratyayarūpāntāvayavakasya samudāyasya grahaṇamiti parabhāṣārthaḥ. pratyayagrahaṇe prakṛtipratyayasamudāyasya grahaṇamiti paryavasannārthaḥ. prakṛte cātikhaṭvāyetyatra khaṭvaśabdādadantāṭṭābvidhānātkhaṭvetyeva ṭābantam. tattu ṅitaṃ vibhakiṃ()ta prati nāṅgam, atikhaṭvaśabdādeva ṅito vidhānāt. yattvamaṅganatikhaṭveti, na taṭṭābantamataḥ sthānivattvena āptve satyapi na yāḍiti bhāvaḥ. nanu "ṣyaṅaḥ samprasāraṇa"mityatra bhāṣye "strīpratyaye cānupasarjane ne"tyupasarjanādanyatraiva tadādiniyamaniṣedhasyoktatayā tadante gṛhīte tenāṅgasya viśeṣaṇādābantāntaṃ yadaṅgamityarthādatikhaṭvāyetyatra sa doṣastadavastha iti vācyam, aṅgasya viśeṣaṇatvāśrayaṇāt. ata eva "ṅyābgrahaṇe adīrgha ādeśo na sthāniva"diti vārtikakāramataṃ hyasve phalā'bhāvena sthānivadbhāvā'prasaktyā kathaṃ tatsthānike dīrghe tallābha iti bhāṣyakāreṇa dūṣitam. atha nāsikāśabde viśeṣamāha--paddanniti. śasi-nasaḥ. ṭā-nasā. nobhyāmityādīti. nas--bhyāmityatra "svādiṣu" iti padatve "sasajuṣo ruḥ" iti rutve "haśi ce"tyutve guṇe nobhyāṃ nobhirityādi rūpamityarthaḥ. nassu. pakṣe iti. śasādau naśādeśā'bhāvapakṣe ityarthaḥ. atha niśāśabde viśeṣaṃ darśayati-niśāyā niśiti. "śasādau "paddanno" ityanene"ti śeṣaḥ. niś-bhyāmiti sthite.

tyaktuṃ śakyamiti. na cābantasya dvitīyādiśabdasya tīyapratyayāntatvā'bhāvādvibhāṣā dvitīyeti sūtramāvaśyakamiti śaṅkyam, ekādeśasya pūrvāntasya dvitīyādiśabdasya tīyapratyayāntātvā'bhāvādvibhāṣā dvitīyeti sūtramāvaśyakamiti śaṅkyam, ekādeśasya pūrvāntatvena grahaṇādābantasyāpi tīyapratyayāntatvāt. tīyasyeti. punaṃpuṃsakārthamavaśyaṃ vaktavyenā'nenaiva siddhau `vibhāṣādvitīye'ti sūtraṃ na kartavyamiti bhāvaḥ. atra `ambārthaṃ dvyakṣaraṃ yadī'taci vacanāt dvyackasyaivā'mbārthasya hyasvo bhavati nānyeṣāmityāśayena phalitamāha–\r\nasaṃyuktā ye ḍalakāstadvatāṃ hyasvo na.- asaṃyuktā ye ḍalakā ityādi. jareti. `jṛ?ṣ vayohānā'vityāsmātṣidbhidādibhya ityādi `ṛddaśo'ṅī'ti guṇe kṛte ṭāp. śībhāvātparatvājjarasityādi. nu `auṅ āpaḥ' `hyasvanadyāpo nu'ḍityāpekṣyā `jarāyā'iti sūtrasya paratvādastvevaṃ, parantu `āhi cāpaḥ'`yāḍāpaḥ'`ṅerā'miti vidhayo jarasādeśaṃ bādhitvā paratvātsyuriti cedatrāhuḥ,–`āhi cāpaḥ'ityekārādeśe kṛte'pyekadeśavikṛtanyāyena `jarāyāḥ'iti jarasādeśaprasaktyā nityatvādekārādeśaṃ bādhitvā jarasādeśa eva bhavati. na caikārādeśo'pi nityaeva, jarasādeśe kṛte'pi sthānivattvenābantatvādaṅi cāpa iti parvṛttiriti vācyam, `ākārārūpasyaivāpaḥ sarvatra grahaṇā 'dityanupadameva vakṣyamāṇatvāttadapravṛtteḥ. `yāḍapaḥ'iti yāḍagamaṃ tu jarasādeśo'ntaraṅgatvābdādhate. ākārarūpādāpaḥ parasya ṅitaḥ supo vihitasya yāṭo bahvāśrayatvena bahiraṅgatvāt. ṅerāmamapi jarasādeśo nityatvābdādhate. na cākārarūpābantātparasya ṅerāmi kṛte saṃnipātaparibhāṣayā jarasādeśasyā'pravṛtterna tasya nityateti vācyam, rūpamālāyāṃ `jarasī'ityuktatvādiṣṭānurodhenoktaparibhāṣāyā anityatvābhyupagame bādhakā'bhāvāditi. svāśrayamiti. yañādisubāśrayaṃ. tannimittakamityarthaḥ. yañādisupa eva yāḍādamāpādanātsvaśabdena tatparāmṛśyate. sthānivadbhāneveti. na caivaṃ lakṣaṇikatvātkathamiha yāṭ la syāditi vācyam, atideśaviṣaye lakṣaṇapratipadoktaparibhāṣāyāḥ pravṛttāvatideśasya vaiyathryāpatteḥ. ato vyācaṣṭe ābantaṃ yadaṅgamiti. `yasmātpratyayavidhistadādestadantasya grahaṇa'miti niyamādatikhaṭveti yadaṅgaṃ tadābantaṃ na bhavati, yaccābantaṃ `khaṭve'ti, tadaṅgaṃ na bhavatīti nātra #āḍādamaprasaktiriti bhāvaḥ. atra navyāḥ–pratyayagrahaṇe tadantagrahaṇa'mityābgrahaṇenābantaṃ gṛhrate. abantasyāṅgaviśeṣaṇe tvābantāntagrahaṇadatikhaṭvāyetyatroktadoṣatādavasthamiti yadyucyate, tahrraṅgenābantaṃ viśeṣyatām—`aṅgasaṃjñakaṃ yadābanta'miti, tathai ca noktātiprasaṅgaśaṅkāleśa ityāhuḥ. strīpratyaye tadādiniyamo netyāśaṅkyāha– upasarjameti. ayaṃ bhāvaḥ–`strīpratyaye cānupalarjane ne'tyanupasarjanastrīpratyaye tadādiniyamapratiṣedho vakṣyate na tūpasarjane'pi. ataeva paramakārīṣagandhaputravadatikārīṣagandhyaputra ityatra `ṣyaṅaḥ saṃprasāraṇaṃ putrapatyostatpuruṣe'iti saṃprasāraṇaṃ na bhavati. atikārīṣagandhyasya hi ṣyahantatvā'bhāvāt. na ca `bahuśreyasī'–tyatra `śreyasī'tyuttarabhāgasya ṅyantatvādya thā halṅyādilopaḥ pravartate tathā tatrāpyuttarabhāgasya ṣyaṅantatvātsaṃprasāraṇaṃ syādeveti śaṅkyaṃ, pūrvapadasya ṣyaṅantasya putrapatyoruttacarapadayoḥ saṃprasāraṇamiti `ṣyaṅaḥ saṃprasāraṇa'mityatraiva vakṣyamāṇatvāt.

vibhāṣā dvitīyatṛtīyābhyām 253, 7.3.115 tyaktuṃ śakyamiti. na cābantasya dvitīyādiśabdasya tīyapratyayāntatvā'bhāvādvibhāṣā dvitīyeti sūtramāvaśyakamiti śaṅkyam, ekādeśasya pūrvāntasya dvitīyādiśabdasya tīyapratyayāntātvā'bhāvādvibhāṣā dvitīyeti sūtramāvaśyakamiti śaṅkyam, ekādeśasya pūrvāntatvena grahaṇādābantasyāpi tīyapratyayāntatvāt. tīyasyeti. punaṃpuṃsakārthamavaśyaṃ vaktavyenā'nenaiva siddhau "vibhāṣādvitīye"ti sūtraṃ na kartavyamiti bhāvaḥ."ambārthanadyohryasvaḥ". atra "ambārthaṃ dvyakṣaraṃ yadī"taci vacanāt dvyackasyaivā'mbārthasya hyasvo bhavati nānyeṣāmityāśayena phalitamāha--asaṃyuktā ye ḍalakāstadvatāṃ hyasvo na.-asaṃyuktā ye ḍalakā ityādi. jareti. "jṛ()ṣ vayohānā"vityāsmātṣidbhidādibhya ityādi "ṛddaśo'ṅī"ti guṇe kṛte ṭāp. śībhāvātparatvājjarasityādi. nu "auṅ āpaḥ" "hyasvanadyāpo nu"ḍityāpekṣyā "jarāyā"iti sūtrasya paratvādastvevaṃ, parantu "āhi cāpaḥ""yāḍāpaḥ""ṅerā"miti vidhayo jarasādeśaṃ bādhitvā paratvātsyuriti cedatrāhuḥ,--"āhi cāpaḥ"ityekārādeśe kṛte'pyekadeśavikṛtanyāyena "jarāyāḥ"iti jarasādeśaprasaktyā nityatvādekārādeśaṃ bādhitvā jarasādeśa eva bhavati. na caikārādeśo'pi nityaeva, jarasādeśe kṛte'pi sthānivattvenābantatvādaṅi cāpa iti parvṛttiriti vācyam, "ākārārūpasyaivāpaḥ sarvatra grahaṇā "dityanupadameva vakṣyamāṇatvāttadapravṛtteḥ. "yāḍapaḥ"iti yāḍagamaṃ tu jarasādeśo'ntaraṅgatvābdādhate. ākārarūpādāpaḥ parasya ṅitaḥ supo vihitasya yāṭo bahvāśrayatvena bahiraṅgatvāt. ṅerāmamapi jarasādeśo nityatvābdādhate. na cākārarūpābantātparasya ṅerāmi kṛte saṃnipātaparibhāṣayā jarasādeśasyā'pravṛtterna tasya nityateti vācyam, rūpamālāyāṃ "jarasī"ityuktatvādiṣṭānurodhenoktaparibhāṣāyā anityatvābhyupagame bādhakā'bhāvāditi. svāśrayamiti. yañādisubāśrayaṃ. tannimittakamityarthaḥ. yañādisupa eva yāḍādamāpādanātsvaśabdena tatparāmṛśyate. sthānivadbhāneveti. na caivaṃ lakṣaṇikatvātkathamiha yāṭ la syāditi vācyam, atideśaviṣaye lakṣaṇapratipadoktaparibhāṣāyāḥ pravṛttāvatideśasya vaiyathryāpatteḥ. ato vyācaṣṭe ābantaṃ yadaṅgamiti. "yasmātpratyayavidhistadādestadantasya grahaṇa"miti niyamādatikhaṭveti yadaṅgaṃ tadābantaṃ na bhavati, yaccābantaṃ "khaṭve"ti, tadaṅgaṃ na bhavatīti nātra #āḍādamaprasaktiriti bhāvaḥ. atra navyāḥ--pratyayagrahaṇe tadantagrahaṇa"mityābgrahaṇenābantaṃ gṛhrate. abantasyāṅgaviśeṣaṇe tvābantāntagrahaṇadatikhaṭvāyetyatroktadoṣatādavasthamiti yadyucyate, tahrraṅgenābantaṃ viśeṣyatām---"aṅgasaṃjñakaṃ yadābanta"miti, tathai ca noktātiprasaṅgaśaṅkāleśa ityāhuḥ. strīpratyaye tadādiniyamo netyāśaṅkyāha--upasarjameti. ayaṃ bhāvaḥ--"strīpratyaye cānupalarjane ne"tyanupasarjanastrīpratyaye tadādiniyamapratiṣedho vakṣyate na tūpasarjane'pi. ataeva paramakārīṣagandhaputravadatikārīṣagandhyaputra ityatra "ṣyaṅaḥ saṃprasāraṇaṃ putrapatyostatpuruṣe"iti saṃprasāraṇaṃ na bhavati. atikārīṣagandhyasya hi ṣyahantatvā'bhāvāt. na ca "bahuśreyasī"--tyatra "śreyasī"tyuttarabhāgasya ṅyantatvādya thā halṅyādilopaḥ pravartate tathā tatrāpyuttarabhāgasya ṣyaṅantatvātsaṃprasāraṇaṃ syādeveti śaṅkyaṃ, pūrvapadasya ṣyaṅantasya putrapatyoruttacarapadayoḥ saṃprasāraṇamiti "ṣyaṅaḥ saṃprasāraṇa"mityatraiva vakṣyamāṇatvāt.