1/19:kim udāharaṇam |
2/19:ayaṃsīt , vyaraṃsīt , anaṃsīt , ayāsīt , avāsīt |
3/19:na etat asti |
4/19:na asti atra viśeṣaḥ sati vā iṭi asati vā |
5/19:idam tarhi |
6/19:ayaṃsiṣṭām , ayaṃsiṣuḥ , vyaraṃsiṣṭām , vyaraṃsiṣuḥ , anaṃsiṣṭām , anaṃsiṣuḥ , ayāsiṣṭām , ayāsiṣuḥ , avāsiṣṭām , avāsiṣuḥ |
7/19:idam ca api udāharaṇam |
8/19:ayaṃsīt , vyaraṃsīt , anaṃsīt , ayāsīt , avāsīt |
9/19:nanu ca uktam na asti atra viśeṣaḥ sati vā iṭi asati vā iti |
10/19:ayam asti viśeṣaḥ |
11/19:yadi atra iṭ na syāt vṛddhiḥ prasajyeta |
12/19:iṭi punaḥ sati na iṭi iti pratiṣedhaḥ siddhaḥ bhavati |
13/19:mā bhūt evam hmyantānām iti evam bhaviṣyati |
14/19:atra api na iṭi iti anuvartate |
15/19:tat ca avaśyam iḍgrahaṇam anuvartyam adhākṣīt iti evamartham |
16/19:ākārāntāḥ ca api padapūrvāḥ ekavacane udāharaṇam |
17/19:mā hi yāsīt |
18/19:yadi atra iṭ na syāt anudāttasya īṭaḥ śravaṇam prasajyeta |
19/19:iṭi punaḥ sati uktam etat arthavat tu sicaḥ citkaraṇasāmarthyāt hi iṭaḥ udāttatvam iti tatra ekādeśaḥ udāttena udāttaḥ iti udāttatvam siddham bhavati

yama rama nama ityeṣām aṅgānām ākārāntānāṃ ca sagāgamo bhavati parasmaipade sici, iḍāgamaśca. yam ayaṃsīt, ayaṃsiṣṭām ayaṃsiṣṭāṃ, ayaṃsiṣuḥ. ram araṃsīt, araṃsiṣṭām, araṃsiṣuḥ. nam anaṃsīt, anaṃsiṣṭām anaṃsiṣuḥ. akārāntānām ayāsīt, ayāsiṣṭām, ayāsiṣuḥ. yamādīnāṃ halantalakṣaṇā vṛddhiḥ prāptā sā neṭi pratiṣidhyate. parasmaipadeṣu ityeva, ayaṃsta. araṃsta. anaṃsta.

yamaramanamā'tāṃ sak ca 7.2.73 yama rama nama ityeṣām aṅgānām ākārāntānāṃ ca sagāgamo bhavati parasmaipade sici, iḍāgamaśca. yam ayaṃsīt, ayaṃsiṣṭām ayaṃsiṣṭāṃ, ayaṃsiṣuḥ. ram araṃsīt, araṃsiṣṭām, araṃsiṣuḥ. nam anaṃsīt, anaṃsiṣṭām anaṃsiṣuḥ. akārāntānām ayāsīt, ayāsiṣṭām, ayāsiṣuḥ. yamādīnāṃ halantalakṣaṇā vṛddhiḥ prāptā sā neṭi pratiṣidhyate. parasmaipadeṣu ityeva, ayaṃsta. araṃsta. anaṃsta.

yamaramanamātaṃ sak? ca. , 7.2.73 "yama uparame" (dhā.pā.984), "ramu krīḍāyām()" (dhā.pā.853), "ṇama prahvatve śabde ca" (dhā.pā.981). ākārāntāḥ "yā prāpaṇe" (dhā.pā.1049) ityevamādayaḥ. sarveṣāmanudattatvādiṭpratiṣedhe prāpte'yamārambhaḥ. atra ṣaṣṭhīnirdeśādyamādīnāṃ sagbhavati, iṭ? punarārdhadhātukādhikārāt? sica eva. "vyaraṃsīt()" iti. "vyāṅparibhyo ramaḥ" 1.3.83 iti parasmaipadam(). dvivacanabahuvacanayoryuktamudāharaṇam(); asti hi tatra sagiṭoḥ śrutau viśeṣaḥ; ekavacanasya tvayuktam(), viśeṣābhāvāt()--iti yo veśayet(), taṃ prati tatrāpi vṛddhipratiṣedho viśeṣo'stīti darśayitumāha--"yamādīnām()" ityādi. "āyaṃsta" ["ayaṃsta"--kāśikā, padamañjayamipi--"āyaṃsta" ityeva pratīkīddhāraḥ] iti. "āṅo yamahanaḥ" 1.3.28 ityātmanepadam(). "araṃsta" iti. atrāpi "anudātta" 1.3.12 ityādinā॥

eṣāṃ sak syādebhyaḥ sica iṭ syātparasmaipadeṣu. aglāsīt. aglāsyat.. hvṛ kauṭilye.. 18.. hvarati..

yamaramanamātāṃ sak ca 497, 7.2.73 eṣāṃ sak syādebhyaḥ sica iṭ syātparasmaipadeṣu. aglāsīt. aglāsyat॥ hvṛ kauṭilye॥ 18॥ hvarati॥

sico lugabhāvapakṣe āha– yamarama. yama, rama, nama, āt-eṣāṃ dvandvātṣaṣṭhībahuvacanam. `ā'dityanena ādantaṃ gṛhrate. tadāha–eṣāṃ sagiti. saki kakāra it. akāra uccāraṇārthaḥ. kittvādantāvayavaḥ. cakāreṇa `iḍattyartī'tyata iḍiti, `stusudhūñbhyaḥ' ityataḥ parasmaipadeṣviti cānukṛṣyate. `añjeḥ sicī'tyataḥ sicīti ca.tacca ṣaṣṭha\ufffdā vipariṇamyate. tadāha–sica iṭ ceti. adhāsīditi. dhātoḥ sagāgamaḥ. sica iṭ, īṭ. `iṭa īṭi' iti sijlopaḥ. adhāsiṣṭāmiti. apṛktatvā'bhāvādīḍabhāvānna sijlopaḥ.sasya ṣatve takārasya ṣṭutvena ṭaḥ. āthāsiṣuriti. adhāsīḥ adhāsiṣṭam adhāsiṣṭa. adhāsiṣam adhāsiṣva adhāsiṣma. yadyapi adhāsīdityatra sagiṭorvidhivryartha eva, tathāpi adhāsiṣṭāmityādyarthamātaḥ sagiḍvidhānam. yamādīnaṃ tu ayaṃsīdityādau halantalakṣaṇavṛddherabhāvārtham, ayaṃsiṣṭāmityādyarthaṃ ca.tadetattattaddhātuṣu spaṣṭībhaviṣyati. adhāsyat. glai mlai. dhātukṣaya iti. balakṣaya ityarthaḥ. aniṭāvimau. glāyatīti. śapi āyādeśaḥ. śidviṣayatvādāttvaṃ na. jaglāviti. ṇali āttve `āta ṇau ṇala' iti aubhāve vṛddhiriti bāvaḥ. atusādau dvitve kṛte āto lopaḥ. jaglatuḥ jagluḥ. bhāradvājaniyamātthali veḍityāha– jaglitha jaglātheti. iṭpakṣe āllopaḥ. jaglathuḥ jagla. jaglau jagliva jaglima. glātā. glāsyati. glāyatu. aglāyat. glāyet.

yamaramanamātāṃ sak ca 214, 7.2.73 sico lugabhāvapakṣe āha-- yamarama. yama, rama, nama, āt-eṣāṃ dvandvātṣaṣṭhībahuvacanam. "ā"dityanena ādantaṃ gṛhrate. tadāha--eṣāṃ sagiti. saki kakāra it. akāra uccāraṇārthaḥ. kittvādantāvayavaḥ. cakāreṇa "iḍattyartī"tyata iḍiti, "stusudhūñbhyaḥ" ityataḥ parasmaipadeṣviti cānukṛṣyate. "añjeḥ sicī"tyataḥ sicīti ca.tacca ṣaṣṭha()ā vipariṇamyate. tadāha--sica iṭ ceti. adhāsīditi. dhātoḥ sagāgamaḥ. sica iṭ, īṭ. "iṭa īṭi" iti sijlopaḥ. adhāsiṣṭāmiti. apṛktatvā'bhāvādīḍabhāvānna sijlopaḥ.sasya ṣatve takārasya ṣṭutvena ṭaḥ. āthāsiṣuriti. adhāsīḥ adhāsiṣṭam adhāsiṣṭa. adhāsiṣam adhāsiṣva adhāsiṣma. yadyapi adhāsīdityatra sagiṭorvidhivryartha eva, tathāpi adhāsiṣṭāmityādyarthamātaḥ sagiḍvidhānam. yamādīnaṃ tu ayaṃsīdityādau halantalakṣaṇavṛddherabhāvārtham, ayaṃsiṣṭāmityādyarthaṃ ca.tadetattattaddhātuṣu spaṣṭībhaviṣyati. adhāsyat. glai mlai. dhātukṣaya iti. balakṣaya ityarthaḥ. aniṭāvimau. glāyatīti. śapi āyādeśaḥ. śidviṣayatvādāttvaṃ na. jaglāviti. ṇali āttve "āta ṇau ṇala" iti aubhāve vṛddhiriti bāvaḥ. atusādau dvitve kṛte āto lopaḥ. jaglatuḥ jagluḥ. bhāradvājaniyamātthali veḍityāha-- jaglitha jaglātheti. iṭpakṣe āllopaḥ. jaglathuḥ jagla. jaglau jagliva jaglima. glātā. glāsyati. glāyatu. aglāyat. glāyet.

yamaramanamātām. iha `ādrdhadhātukasyeḍvalāde'ritītaḍanuvartate. `añjeḥ sicī'tyataḥ sijgrahaṇaṃ, `stusudhūñbhya' ityataḥ parasmaipadagrahaṇaṃ ca. tadāha— ebhyaḥ sica iḍityādi. ayaṃsīt. ayaṃsiṣṭām. vyaraṃsīt. vyaraṃsiṣṭām. anaṃsīt. anaṃsiṣṭām. parasmaipadeṣu kim ?. udāyaṃsta bhāram. araṃsta. araṃsātām.

yamaramanamātāṃ sak ca 186, 7.2.73 yamaramanamātām. iha "ādrdhadhātukasyeḍvalāde"ritītaḍanuvartate. "añjeḥ sicī"tyataḥ sijgrahaṇaṃ, "stusudhūñbhya" ityataḥ parasmaipadagrahaṇaṃ ca. tadāha--- ebhyaḥ sica iḍityādi. ayaṃsīt. ayaṃsiṣṭām. vyaraṃsīt. vyaraṃsiṣṭām. anaṃsīt. anaṃsiṣṭām. parasmaipadeṣu kim?. udāyaṃsta bhāram. araṃsta. araṃsātām.