1/25:kimartham idam ucyate na acaḥ tāsvat thali aniṭaḥ nityam iti eva siddham |
2/25:evam tarhi niyamārthaḥ ayam ārambhaḥ |
3/25:ṛtaḥ eva bhāradvājasya na anyataḥ bhāradvājasya iti |
4/25:kva mā bhūt |
5/25:yayitha , vavitha iti |
6/25:ṛtaḥ bhāradvājasya iti niyamānupapattiḥ aprāptatvāt pratiṣedhasya |*
7/25:ṛtaḥ bhāradvājasya iti niyamānupapattiḥ |
8/25:kim kāraṇam |
9/25:aprāptatvāt pratiṣedhasya |
10/25:guṇe kṛte raparatve ca anajantatvāt pratiṣedhaḥ na prāpnoti |
11/25:asati niyame kaḥ doṣaḥ |
12/25:tatra pacādibhyaḥ iḍvacanam |*
13/25:tatra pacādibhyaḥ iṭ vaktavyaḥ |
14/25:pecitha , śekitha iti |
15/25:yadiḥ punaḥ ayam bhāradvājaḥ purastāt apakṛṣyeta |
16/25:acaḥ tāsvat thali aniṭaḥ nityam bhāradvājasya |
17/25:upadeśe atvataḥ bhāradvājasya |
18/25:tataḥ ṛtaḥ |
19/25:bhāradvājasya iti nivṛttam |
20/25:sidhyate evam ayam tu bhāradvājaḥ svasmāt matāt pracyāvitaḥ bhavati |
21/25:evam tarhi yogavibhāgāt siddham |*
22/25:yogavibhāgaḥ kariṣyate |
23/25:acaḥ tāsvat thali aniṭaḥ nityam upadeśe |
24/25:tataḥ atvataḥ |
25/25:atvataḥ ca upadeśe iti

ṛkārāntād ghātoḥ bhāradvājasya acāryasya matena tāsāviva nityāniṭasthali iḍāgamo na bhavati. smartā sasmartha. dhvartā dadhvartha. siddhe satyārambho niyamārthaḥ, ṛta eva bhāradvājasya, nānyeṣāṃ dhātūnām. yayitha. vavitha. pecitha. śekitha. tadayam arthāt pūrvayoḥ yogayorvikalpaḥ. taparakaraṇam ṛkārāntasya nivṛttyartham. tathā hi sati vidhyartham etat syāt.

ṛto bhāradvājasya 7.2.63 ṛkārāntād ghātoḥ bhāradvājasya acāryasya matena tāsāviva nityāniṭasthali iḍāgamo na bhavati. smartā sasmartha. dhvartā dadhvartha. siddhe satyārambho niyamārthaḥ, ṛta eva bhāradvājasya, nānyeṣāṃ dhātūnām. yayitha. vavitha. pecitha. śekitha. tadayam arthāt pūrvayoḥ yogayorvikalpaḥ. taparakaraṇam ṛkārāntasya nivṛttyartham. tathā hi sati vidhyartham etat syāt.

ṛto bhāradvājasya. , 7.2.63 "sasmartha" iti. "smu cintāyām()" (dhā.pā.933). "dadhvartha" iti. "dhvṛ hūrchane" (dhā.pā.939). nanu yadyapyakārāntānāṃ madye vṛṅvṛñāvudāttau tatrāpi vṛṅasthalna sambhavatyeva, ātmanepaditatvāt(). vṛñastu "vavartheti nigame" 7.2.64 nipātanādbhāṣāyāmiṭā bhavitavyameva, tasmāt? tayoriṭpratiṣedhārthametannopapadyate; ye tvanye ṛkārāntāḥ, teṣāmanudattatvāt? tāsau nityamaniṭtvāmiti "acastāsvat? thalyaniṭo nityam()" 7.2.61 itīṭpratiṣedhaḥ siddha eva, paratvādguṇe kṛte raparatye cānajantatvānna sidhyatītyevametannāśaṅkanīyam(); upadeśagrahaṇasya purastādanukṛṣṭasya "acaḥ" ityanenābhisambhandhāt(); atha vā--"acaḥ" iti vihitaviśeṣaṇā pañcamī, tatraivaṃ vijñāsyāmaḥ--ajantādyo vahitasthaliti, tasmādacastāsvadityanenaiva ṛkārantebhyaḥ pratiṣedhaḥ siddhaḥ, tatkimartho'pyamārambhaḥ? ityāha--"siddhe satyārambho niyamārthaḥ" iti. "nānyebhyaḥ" iti. ke punaste? ya ṛkārāntādanye'jantāḥ, anajantāścopadeśe'tvantaḥ. athaivaṃ kasmānniyamo na vijñāyate--ṛto bhāradvājyaiva, nānyeṣāmācāryāṇāmiti? evaṃ manyate--pūrvasūtrādayo'tvata iti canuvatrtate, tadanuvṛtteretadeva prayojanam()--anena niyamena sannidhānāt? tasyaivājantasyānuvṛ()ttasyātvataśca prakṛtasya dhātoḥ. tathā ca tadanuvṛttirapārthikā syāt(). tasmāvṛta eva bhāradvājasyetyayameva niyamo vijñāyata ityāha--"tat()" ityādi. taditi hetau. yasmādevaṃvidho'tra niyamaḥ--tasmādṛta eva bhāradvājasya pratiṣedho bhavati, nānyebhyo dhātubhya ti. tena yadyapi pūrvayogābhyāṃ nityamiṭpratiṣedhaḥ kṛtaḥ, tathāṃ ca sāmarththāt? pūrvayogayorayaṃ vikalpo bhavati. yadyapi tatra vāgrahaṇam(), ācaryagrahaṇaṃ ca kriyate, tathāpyarthāllabhyate. atha taparakaraṇaṃ kimartham(), na "urbhāradvājasya" ityevocyeta? ityāha--"taparakaraṇam()" ityādi. yadi hrurityevocyeta, tato'ṇ? savarṇān? gṛhṇātīti ṛkārāntānāmapi grahaṇaṃ syāt(). tatastannivṛttyarthaṃ taparakaraṇam(). kiṃ punaḥ syādyadyukārāntānāṃ grahaṇaṃ na syāt()? ityata āha--"tathā hi" ityādi. tathetyevamarthe. hiśabdo yasmādarye. evaṃ yasmāt? taparakaraṇamantareṇāpi ṛkārānātānāṃ grahaṇe sati vidhyarthametat? sambhāvyeta. asati hi vidheye niyamo bhavati. ṛkārāntānāṃ grahaṇe sati teṣāmeva pratiṣedho vidheyaḥ syāt(), na hi teṣāṃ pūrveṇa pratiṣedhaḥ siddhaḥ. sarveṣāmṛkārāntānāṃ tāsau nityam(); seṭtvāt?. taparakaraṇe tu sati takāreṇa dīrghanivṛttau kṛtāyāṃ vidheyatābhāvānniyamo'yaṃ sampadyate॥

tāsau nityāniṭa ṛdantādeva thalo neṭ bhāradvājasya mate. tena anyasya syādeva. ayamatra saṃgrahaḥ — ajanto'kāravānvā yastāsyaniṭthali veḍayam. ṛdanta īdṛṅnityāniṭ krādyanyo liṭi seḍbhavet.ॅhikṣayitha, cikṣetha. cikṣiyathuḥ. cikṣiya. cikṣāya, cikṣaya. cikṣiyiva. cikṣiyima. kṣetā. kṣeṣyati. kṣayatu. akṣayat. kṣayet..

ṛto bhāradvājasya 484, 7.2.63 tāsau nityāniṭa ṛdantādeva thalo neṭ bhāradvājasya mate. tena anyasya syādeva. ayamatra saṃgrahaḥ --- ajanto'kāravānvā yastāsyaniṭthali veḍayam. ṛdanta īdṛṅnityāniṭ krādyanyo liṭi seḍbhavet॥cikṣayitha, cikṣetha. cikṣiyathuḥ. cikṣiya. cikṣāya, cikṣaya. cikṣiyiva. cikṣiyima. kṣetā. kṣeṣyati. kṣayatu. akṣayat. kṣayet॥

ṛto bhā. tāsau nityamaniṭa iti, thalīti, neti, iḍiti cānuvartate. bhāradvājasya mate ṛdantāddhātoḥ parasya thalo neḍiti phalitaṃ. hmañdhṛñādau `acastāsva'dityeva siddham. ato niyamārthamidamityāha– ṛdantādeveti. anṛdantātparasya tu thala iṭ syādevetyevakārārthaḥ. tadāha–anyasya syādeveti. ṛdantabhinnātparasya thala iṭ syādevetyarthaḥ. tathā ca ṛdantabhinnāddhātoḥ parasya thalo neṇnivṛttirati bhāradvājamate phalatīti na vaiyathryamiti bhāvaḥ. tathā ca anṛdantāddhātoḥ parasya thalo bhāradvājamate iṭ,matāntare tu acastāsvaditi upadeśe'tvata ti ca tatra neḍati vikalpaḥ phalatīti bhāvaḥ. tadyathā–papitha-papātha. pecitha- papaktha. ayamatreti. kṛsṛbhṛvṛstudruruāuśruvo liṭī'ti, `acastāsvatthalyaniṭo nitya'miti, `upadeśe'tvata' iti, `ṛto bhāradvājasye'ti ca sūtracatuṣṭayasya viṣayāṇāṃ saṅgraho vakṣyata ityarthaḥ. ajanta iti. yo dhātuḥ ṛdantabhinnā'janto hyasvākāravān vā tāsau nityā'niṭ nityā'niḍityarthaḥ. `acastāsva'diti pāṇinimate `ṛto bhāradvājasye'ti bhāradvājamate'pi tasya aniṭkatvāditi bhāvaḥ. krādyanya iti. krādyaṣṭabhyo'nyo dhāturliṭi nityaṃ seḍityarthaḥ. krādyaṣṭabhya eva parasya liṭi neḍiti kṛsṛbhṛvṛ iti sūtreṇa niyamitatvāditi bhāvaḥ. nanvatra krādyanya ityuktyā krādīnāmaṣṭānāṃ liṭi nityāniṭkatvavagataṃ tadanupapannaṃ, studruruāuśruvāmṛdantabhinnatvena tebhyasthali acastāsvaditi niṣedhasya bhāradvājamate'pravṛttyā iḍvikalpasya durvāratvāt. nacaivaṃ sati kṛsṛbhṛvṛ iti sūtre studruruāuśrugrahaṇamanarthakamiti vācyaṃ, tuṣṭuva tuṣṭumetyādau vamādiṣu krādiniyamaprāptasya iṭo nivṛttyā caritārthatvādityāśaṅkya nirākaroti– na ceti. kuta ityata āha– acastāsvaditi. ṛdantādeva parasya thala iṇniṣedhaḥ, anṛdantātparasya tu thala iṇniṣedho neti bhāradvājīyaṃ matam. ayaṃ ca iṇniṣedhasya niṣedhaḥ `acastvāsva' diti `upadeśe'tvata' itica sūtradvayaprāptasyaiva iṇniṣedhasya pakṣe nivartako na tukrādisūtraprāptasya iṭ pratiṣedhasyāpītyarthaḥ. kuta ityata āha– anantarasyeti. `acastāsva'diti `upadeśe'tvata' iti `ṛto bhāradvājasye'tica sūtrakramaḥ. kṛsṛbhṛvṛ iti sūtraṃ tu tataḥ prāgbahuvyavahitamiti bhāvaḥ. kiṃca `neḍvaśi kṛtī' tyādipratiṣedhakāṇḍottaram `ādrdhadhātukasyeḍvalāde' riti vidhikāṇḍārambhasāmathryādapi studrusruśruvāmiṇniṣedho bhāradvājaniyamaṃ bādhata iti `neḍvaśi kṛtī' tyatra , `vasvekājāddhasā'mityatra ca bhāṣye spaṣṭam. tataśca prakṛte ajesthali vībhāve tasya ajantatvāttāsau nityā'niṭttvācca iḍvikalpa iti siddhaṃ. tadāha—vivayitha vivetheti. sibādeśasya thalaḥ pittvādasaṃyogāditi kittvā'bhāvādguṇaḥ. iṭpakṣe'yādeśaḥ. ājitheti. `valādāvādrdhadhātuke veṣyate iti vībhāvā'bhāvapakṣe ajadhātoranudāttopadeśabahirbhūtatvādiṭ. dvitvam. halādiḥ śeṣaḥ. `ata āde'riti dīrghaḥ. vivyathuriti. athusi vībhāve dvitve abhyāsahyasve asaṃyogāditi kittvādguṇā'bhāve iyaṅapavāde `eranekāca' iti yaṇi rūpam. vivyeti. thasya akāre vībhāvādi. vivāya vivayeti. `ṇaluttamo ve'ti ṇittvavikalpādvṛddhivikalpaḥ. vivyiva vivyimeti. `krādyanyo liṭi seḍbhave'diti nityamiṭi yaṇ. vetā ajiteti. luṭi tāsi vībhāvavikalpaḥ. veṣyati ajiṣyatīti. lṛṭi sye vībhāvavikalpaḥ. vīyāditi. āśīrliṅādeśasya ādrdhadhātukatvādvībhāvaḥ.

ṛto bhāradvājasya 139, 7.2.63 ṛto bhā. tāsau nityamaniṭa iti, thalīti, neti, iḍiti cānuvartate. bhāradvājasya mate ṛdantāddhātoḥ parasya thalo neḍiti phalitaṃ. hmañdhṛñādau "acastāsva"dityeva siddham. ato niyamārthamidamityāha-- ṛdantādeveti. anṛdantātparasya tu thala iṭ syādevetyevakārārthaḥ. tadāha--anyasya syādeveti. ṛdantabhinnātparasya thala iṭ syādevetyarthaḥ. tathā ca ṛdantabhinnāddhātoḥ parasya thalo neṇnivṛttirati bhāradvājamate phalatīti na vaiyathryamiti bhāvaḥ. tathā ca anṛdantāddhātoḥ parasya thalo bhāradvājamate iṭ,matāntare tu acastāsvaditi upadeśe'tvata ti ca tatra neḍati vikalpaḥ phalatīti bhāvaḥ. tadyathā--papitha-papātha. pecitha- papaktha. ayamatreti. kṛsṛbhṛvṛstudruruāuśruvo liṭī"ti, "acastāsvatthalyaniṭo nitya"miti, "upadeśe'tvata" iti, "ṛto bhāradvājasye"ti ca sūtracatuṣṭayasya viṣayāṇāṃ saṅgraho vakṣyata ityarthaḥ. ajanta iti. yo dhātuḥ ṛdantabhinnā'janto hyasvākāravān vā tāsau nityā'niṭ nityā'niḍityarthaḥ. "acastāsva"diti pāṇinimate "ṛto bhāradvājasye"ti bhāradvājamate'pi tasya aniṭkatvāditi bhāvaḥ. krādyanya iti. krādyaṣṭabhyo'nyo dhāturliṭi nityaṃ seḍityarthaḥ. krādyaṣṭabhya eva parasya liṭi neḍiti kṛsṛbhṛvṛ iti sūtreṇa niyamitatvāditi bhāvaḥ. nanvatra krādyanya ityuktyā krādīnāmaṣṭānāṃ liṭi nityāniṭkatvavagataṃ tadanupapannaṃ, studruruāuśruvāmṛdantabhinnatvena tebhyasthali acastāsvaditi niṣedhasya bhāradvājamate'pravṛttyā iḍvikalpasya durvāratvāt. nacaivaṃ sati kṛsṛbhṛvṛ iti sūtre studruruāuśrugrahaṇamanarthakamiti vācyaṃ, tuṣṭuva tuṣṭumetyādau vamādiṣu krādiniyamaprāptasya iṭo nivṛttyā caritārthatvādityāśaṅkya nirākaroti-- na ceti. kuta ityata āha-- acastāsvaditi. ṛdantādeva parasya thala iṇniṣedhaḥ, anṛdantātparasya tu thala iṇniṣedho neti bhāradvājīyaṃ matam. ayaṃ ca iṇniṣedhasya niṣedhaḥ "acastvāsva" diti "upadeśe'tvata" itica sūtradvayaprāptasyaiva iṇniṣedhasya pakṣe nivartako na tukrādisūtraprāptasya iṭ pratiṣedhasyāpītyarthaḥ. kuta ityata āha-- anantarasyeti. "acastāsva"diti "upadeśe'tvata" iti "ṛto bhāradvājasye"tica sūtrakramaḥ. kṛsṛbhṛvṛ iti sūtraṃ tu tataḥ prāgbahuvyavahitamiti bhāvaḥ. kiṃca "neḍvaśi kṛtī" tyādipratiṣedhakāṇḍottaram "ādrdhadhātukasyeḍvalāde" riti vidhikāṇḍārambhasāmathryādapi studrusruśruvāmiṇniṣedho bhāradvājaniyamaṃ bādhata iti "neḍvaśi kṛtī" tyatra , "vasvekājāddhasā"mityatra ca bhāṣye spaṣṭam. tataśca prakṛte ajesthali vībhāve tasya ajantatvāttāsau nityā'niṭttvācca iḍvikalpa iti siddhaṃ. tadāha---vivayitha vivetheti. sibādeśasya thalaḥ pittvādasaṃyogāditi kittvā'bhāvādguṇaḥ. iṭpakṣe'yādeśaḥ. ājitheti. "valādāvādrdhadhātuke veṣyate iti vībhāvā'bhāvapakṣe ajadhātoranudāttopadeśabahirbhūtatvādiṭ. dvitvam. halādiḥ śeṣaḥ. "ata āde"riti dīrghaḥ. vivyathuriti. athusi vībhāve dvitve abhyāsahyasve asaṃyogāditi kittvādguṇā'bhāve iyaṅapavāde "eranekāca" iti yaṇi rūpam. vivyeti. thasya akāre vībhāvādi. vivāya vivayeti. "ṇaluttamo ve"ti ṇittvavikalpādvṛddhivikalpaḥ. vivyiva vivyimeti. "krādyanyo liṭi seḍbhave"diti nityamiṭi yaṇ. vetā ajiteti. luṭi tāsi vībhāvavikalpaḥ. veṣyati ajiṣyatīti. lṛṭi sye vībhāvavikalpaḥ. vīyāditi. āśīrliṅādeśasya ādrdhadhātukatvādvībhāvaḥ.

ṛto bhāradvājasya. taparakaraṇātkṛ?gṛ?prabhṛtiṣu dīrghānteṣu nāyaṃ niṣedhaḥ pravartate. hyasvānteṣu hmañdhṛñādiṣu `acastāsva'dityeva siddhaṃ, vṛrañvṛṅau tu yadyapi seṭau, tathāpi vṛṅaḥ thaleva nāsti, ātmanepaditvāt, vṛñastu chandasi `vavarthe'ti nipātanādvavaritheti bhāṣāyamiṭā bhāvyam. tsamānniyamo'yamityāha— ṛdantādeveti. jahartha. dadhartha. anyasya syādeveti. evaṃ ca bhāradvājamate syādanyamate na syāditi vikalpaḥ phalitaḥ. papitha. papātha. pecitha. papaktha. iyajitha. iyaṣṭha. akāravāniti. hyasvā'kāravānityarthaḥ. īdṛgiti. yastāsyaniṭ sa ṛdantasthali nityā'niḍbhavatītyarthaḥ. nanu studruruāuśruvāmapi thali bhāradvājaniyamādiṭ syāt. na caivaṃ krādisūtre teṣāṃ paṭhanaṃ nirarthakaṃ syāditi vācyaṃ, tatpaṭhanasya vamādiṣviṇnivṛttyarthatayā saphalatvāt. anyathā krādiniyamāttatra iḍāgamo durvāraḥ syādityāśaṅkyāha– na ceti. yogadvayeti. krādiyogaprāpitasya tu na nivartaka iti bhāvaḥ. kuta ityākāṅkṣāyāmāha– anantarasyeti. na caivam `upadeśe'tvataḥ' ityasyaiva bādhaḥ syāditi vācyam, atvatsu dhātuṣu ṛdantatvā'darśanena yadyatvatasthali iṇniṣedhastarhi ṛdantādeveti niyantumaśakyatvāt. nanu tarhi `acastāsva'dityasyaiva bādho'stu, tatkathaṃ `yagodvayaprāpitasye'tyuktam. atrāhuḥ– `upadeśe'castāsva'dityeva sūtre kṛte'pi tāsvatthalītyādipadānāmivopadeśapadasyāpyanuvṛttisaṃbave atvata iti sūtre upadeśapadasya, aca iti pūrvasūtre tu tāsvatthalītyādeśca karaṇādubhayoḥ samānayogakṣema iti jñāyate. tasmādiṣṭānurodhācca yogadvayamapi bhāradvājaniyamena bādhyate. yadi tu `upadeśe'tvato'castāsvatthalyaniṭo nitya'miti eko yogaḥ svīkriyate tadātra nāstyeva śaṅkāleśo'pīti bodhyamiti. anye tu vyācakṣate– `acastāsva'diti sūtrānantarameva `ṛto bhāradvājasye'ti paṭhanīyaṃ. dvayoranantaramasyārambhādiha `\ttāsvatthalyaniṭo nityaṃ' `tāsī'tyanuvarttya yo'yaṃ tāsi nityāniṭasthali iṇniṣedhaḥ sa bādhakamastu, purastātpratiṣedhakāṇḍārambhasāmathryāt. anāśritavidhānaviśeṣamiṇmātramanārabhyādhītena pratiṣedhena yathā bādhetetyetadartho hi sa ārambhaḥ. amumevārthaṃ siddhavatkṛtya `tataścaturṇāṃ thali bhāradvājaniyamaprāpitasya vamādiṣu krādiniyamaprāpitasya ceṭo niṣedhārthara'miti mūle'pyupanibaddhamiti. vivyiva. vivyimeti. krādiniyamānnityamiṭ.

ṛto bhāradvājasya 114, 7.2.63 ṛto bhāradvājasya. taparakaraṇātkṛ()gṛ()prabhṛtiṣu dīrghānteṣu nāyaṃ niṣedhaḥ pravartate. hyasvānteṣu hmañdhṛñādiṣu "acastāsva"dityeva siddhaṃ, vṛrañvṛṅau tu yadyapi seṭau, tathāpi vṛṅaḥ thaleva nāsti, ātmanepaditvāt, vṛñastu chandasi "vavarthe"ti nipātanādvavaritheti bhāṣāyamiṭā bhāvyam. tsamānniyamo'yamityāha--- ṛdantādeveti. jahartha. dadhartha. anyasya syādeveti. evaṃ ca bhāradvājamate syādanyamate na syāditi vikalpaḥ phalitaḥ. papitha. papātha. pecitha. papaktha. iyajitha. iyaṣṭha. akāravāniti. hyasvā'kāravānityarthaḥ. īdṛgiti. yastāsyaniṭ sa ṛdantasthali nityā'niḍbhavatītyarthaḥ. nanu studruruāuśruvāmapi thali bhāradvājaniyamādiṭ syāt. na caivaṃ krādisūtre teṣāṃ paṭhanaṃ nirarthakaṃ syāditi vācyaṃ, tatpaṭhanasya vamādiṣviṇnivṛttyarthatayā saphalatvāt. anyathā krādiniyamāttatra iḍāgamo durvāraḥ syādityāśaṅkyāha-- na ceti. yogadvayeti. krādiyogaprāpitasya tu na nivartaka iti bhāvaḥ. kuta ityākāṅkṣāyāmāha-- anantarasyeti. na caivam "upadeśe'tvataḥ" ityasyaiva bādhaḥ syāditi vācyam, atvatsu dhātuṣu ṛdantatvā'darśanena yadyatvatasthali iṇniṣedhastarhi ṛdantādeveti niyantumaśakyatvāt. nanu tarhi "acastāsva"dityasyaiva bādho'stu, tatkathaṃ "yagodvayaprāpitasye"tyuktam. atrāhuḥ-- "upadeśe'castāsva"dityeva sūtre kṛte'pi tāsvatthalītyādipadānāmivopadeśapadasyāpyanuvṛttisaṃbave atvata iti sūtre upadeśapadasya, aca iti pūrvasūtre tu tāsvatthalītyādeśca karaṇādubhayoḥ samānayogakṣema iti jñāyate. tasmādiṣṭānurodhācca yogadvayamapi bhāradvājaniyamena bādhyate. yadi tu "upadeśe'tvato'castāsvatthalyaniṭo nitya"miti eko yogaḥ svīkriyate tadātra nāstyeva śaṅkāleśo'pīti bodhyamiti. anye tu vyācakṣate-- "acastāsva"diti sūtrānantarameva "ṛto bhāradvājasye"ti paṭhanīyaṃ. dvayoranantaramasyārambhādiha " tāsvatthalyaniṭo nityaṃ" "tāsī"tyanuvarttya yo'yaṃ tāsi nityāniṭasthali iṇniṣedhaḥ sa bādhakamastu, purastātpratiṣedhakāṇḍārambhasāmathryāt. anāśritavidhānaviśeṣamiṇmātramanārabhyādhītena pratiṣedhena yathā bādhetetyetadartho hi sa ārambhaḥ. amumevārthaṃ siddhavatkṛtya "tataścaturṇāṃ thali bhāradvājaniyamaprāpitasya vamādiṣu krādiniyamaprāpitasya ceṭo niṣedhārthara"miti mūle'pyupanibaddhamiti. vivyiva. vivyimeti. krādiniyamānnityamiṭ.