Kāśikāvṛttī1:
ūrṇoteriḍādau sici parasmaipadapare parato yibhāṣā vṛddhir na bhavati. praurṇavī
See More
ūrṇoteriḍādau sici parasmaipadapare parato yibhāṣā vṛddhir na bhavati. praurṇavīt,
praurṇāvīt. vibhāṣor ṇoḥ 1-2-3 iti aṅittvapakṣe vṛddhivikalpo 'yam.
ṅittvapakṣe tu guṇavṛddhyorabhāve uvaṅ bhavati. praurṇuvīt.
Kāśikāvṛttī2:
ūrṇoter vibhāṣā 7.2.6 ūrṇoteriḍādau sici parasmaipadapare parato yibhāṣā vṛddhi
See More
ūrṇoter vibhāṣā 7.2.6 ūrṇoteriḍādau sici parasmaipadapare parato yibhāṣā vṛddhir na bhavati. praurṇavīt, praurṇāvīt. vibhāṣor ṇoḥ 1.2.3 iti aṅittvapakṣe vṛddhivikalpo 'yam. ṅittvapakṣe tu guṇavṛddhyorabhāve uvaṅ bhavati. praurṇuvīt.
Nyāsa2:
ūrṇotervibhāṣā. , 7.2.6 nityaṃ vṛddhiprasaṅge prāpte vikalpārthaṃ vacanam()॥
&
See More
ūrṇotervibhāṣā. , 7.2.6 nityaṃ vṛddhiprasaṅge prāpte vikalpārthaṃ vacanam()॥
"neṭi" 7.2.4 iti pratiṣedhe prāpte vikalpārthamidamārabhyate. "akaṇīt(), akāṇīt()" iti. "aṇa raṇa vaṇa kaṇa bhaṇa kvaṇa" (dhā.pā.444-446,449,447,450) iti bhvādau paṭha()te. "araṇīt? arāṇīt()" iti. raṇirapi tatraiva.
"nyakuṭīt()" iti. "kuṭa kauṭilye (dhā.pā.1366). "nyapuṭīt()" iti. "puṭa saṃśleṣaṇe" (dhā.pā.1367) nanu cātra kuṭāditvānṅittve sati "kṅiti ca" 1.1.5 iti pratiṣedho bhaviṣyati, tato naitanniyuyartham? "ataḥ ityetat? katrtavyam()? ityata āha--"ata ityetasminnasati" ityādi. yadi "ataḥ" iti nocyeta, tato'vaśyam? "vadavrajahalantasyācaḥ" 7.2.3 ityanuvatrtayitavyam(); anyathā hranirdiṣṭasthānikatvādika eva laghorvikalpena vṛddhiḥ syāt()--adevīdityādau, akāṇīdityādau tvakārasya na syāt(). ajgrahaṇānuvṛttau tu satyāmajlakṣameyaṃ vṛddhiḥ syāt(), neglakṣaṇā; nirddiṣṭasthānikatvāt(). yatra hi sthānī na nirddiśyate sa iglakṣaṇāyā vṛddherviṣayaḥ, na tu yatra sthāno nirdiśyate so'pi, tataśca "kṅiti ca" 1.1.5 iti pratiṣedho na syāt(); tatra "ikaḥ" ityadhikārāt(). tasmānnyakuṭīt(), nyapuṭīdityatra vikalpena vṛddhirmā bhūdityevamarthamata iti vaktavyam().
"atakṣīt(), arakṣīt()" iti. "takṣū tvakṣū tanūkaraṇe" (dhā.pā.655,656), "rakṣa pālane" (dhā.pā.658). iha sica ānantarye'kārasya vṛddhirucyate, na kvacidanantaraḥ sic? sambhavati. tatra "yena nāvyavacānaṃ tena vyavahite'pi vacanaprāmāṇyāt()" (vyā.pa.46) iti vyavadhāne'pi vṛddhyā bhavitavyam().
evaṃ yathā akāṇīdityatra laghorakārasya bhavati, tathā acakāsīdityatrāpi laghorakārasya vṛddhyā bhaditavyameva? ityanenābhiprāyeṇāha--"atheha kasmānna bhavatyacakāsīt()" iti. "cakāsṛ dīptau" (dhā.pā.1074). "yena" ityādi parīhāraḥ. "halā vyavadhānamāśritam()" iti. halantasyetyanuvṛtterityabhiprāyaḥ.
laghoriti kimiti yenaivaṃ pṛṣṭam(), sa evaṃ laghugrahaṇaṃ pratyācikhyāsurāha--"atha punaḥ" ityādi. yadyevaṃ parikalpyate, vacanaprāmāṇyaddhalā vyavadhānamāśrīyate, na tvacā, "ato laghoḥ" iti vaktavyam(), anyathā hratakṣīdityādāvapi syāt()? atra hi halā vyavadhānam(), nācā. atha punarivaṃ parikalpyate--"yena nāvyavadhānaṃ tena vyavahate'pi vacanaprāmāṇyāta" (vyā.pa.46) ityekena varṇena vyavadhānamāśrīyate, na punaranekeneti nārtho laghorityaneneti, na hrevaṃ parikalpyamāne'takṣīdityādau prāpnoti yadyanekena varṇena vyavadhānam()? ityata āha--"tat? kriyate" ityādi॥
Bālamanoramā1:
ūrṇotervibhāṣā. `sici vṛddhiḥ parasmaipadeṣu' ityanuvartate, `neṭī039;ty Sū #280
See More
ūrṇotervibhāṣā. `sici vṛddhiḥ parasmaipadeṣu' ityanuvartate, `neṭī'tyata iṭīti
ca. tadāha–iḍādāviti. ātmanepade tu luṅi aurṇaviṣṭa aurṇuviṣṭa. aurṇaviṣyat–
aurṇuviṣyat. aurṇaviṣyata–aurṇuviṣyata. dyu iti. aniṭ. dyautīti. uto vṛddhiḥ.
sārvadhātuke liṭi ca yudhātuvat. dyoteti. dyoṣyati. adyauṣīt. ṣu prasava iti.
ṣopeśo'yam. aniṭ. sautītyādi dyudātuvat. evaṃ ku śabde itaypi. ṣṭuñ
stutāviti. ubhayapadī aniṭ. `turustuśamyayaḥ' iti īḍvikalpam, īḍabhāvapakṣe tu uto
vṛdiṃ?dha ca matvā āha– stauti stavītīti. stuvanti. stauṣi–stavīṣi, stuthaḥ-
- stuvīthaḥ, stutha-stuvītha. staumi-stavīmi, stuvaḥstuvīmaḥ. stumaḥ. stuvīmaḥ.
ātmanepade laṭi īḍvikalpaṃ matvā āha– stute. stuvīte iti. stuvāte stuvate.
stuṣe–stuvīṣe stuvāthe studhve-stuvīdve.stuve stuvahe–stuvīvahe
stumahe–stuvīmahe. liṭi–tuṣṭāva tuṣṭuvatuḥ tuṣṭuvuḥ. krāditvātthalyapi
neḍbhavati. tuṣṭotha tuṣṭuvathuḥ tuṣṭuva. tuṣṭāva–tuṣṭava. tuṣṭuva tuṣṭuma.
tuṣṭuve ityādi. stotā. stoṣyati stoṣyate. stautu– stuvītu, stutāt-
- stuvītāt, stutām–stuvītām, stuvantu. stuhi–stuvīhi, stutāt–
stuvītāt, stutam-stuvītam, stuta-stuvīta. stavāni stavāva stavāma. stutām–
stuvītām, stuvātām, stuvatām. stuṣva–stuvīṣva stuvāthām studhvam–
stuvīdhvam. stavai stavāvahai stavāvahai. laṅi–astaut-astavīt astutām-
- astuvītām astuvan. astauḥ– astavīḥ, astutam– astuvītam, astuta–
astuvīta. astavam, astuva-astuvīva, astuma-astuvīma. astuta– astuvīta
astuvātāmityādi. vidhiliṅi stuyāt–stuvīyādityādi. ātmanepade
stoṣīṣṭetyadi. luṅi sici iḍabhāve prāpte āha– stusudhūñbhya iti. tathā ca `iṭa
īṭī'ti sijlope sici vṛddhau astāvīditi phalati. astāviṣṭāmityādi.
`stusudhūñbhyaḥ' ityatra parasmaipadeṣvityanuvṛtterātmanepade iṇna. astoṣṭa
astoṣātāmityādi.
Bālamanoramā2:
ūrṇotervibhāṣā 280, 7.2.6 ūrṇotervibhāṣā. "sici vṛddhiḥ parasmaipadeṣu"
See More
ūrṇotervibhāṣā 280, 7.2.6 ūrṇotervibhāṣā. "sici vṛddhiḥ parasmaipadeṣu" ityanuvartate, "neṭī"tyata iṭīti ca. tadāha--iḍādāviti. ātmanepade tu luṅi aurṇaviṣṭa aurṇuviṣṭa. aurṇaviṣyat--aurṇuviṣyat. aurṇaviṣyata--aurṇuviṣyata. dyu iti. aniṭ. dyautīti. uto vṛddhiḥ. sārvadhātuke liṭi ca yudhātuvat. dyoteti. dyoṣyati. adyauṣīt. ṣu prasava iti. ṣopeśo'yam. aniṭ. sautītyādi dyudātuvat. evaṃ ku śabde itaypi. ṣṭuñ stutāviti. ubhayapadī aniṭ. "turustuśamyayaḥ" iti īḍvikalpam, īḍabhāvapakṣe tu uto vṛdiṃ()dha ca matvā āha-- stauti stavītīti. stuvanti. stauṣi--stavīṣi, stuthaḥ-- stuvīthaḥ, stutha-stuvītha. staumi-stavīmi, stuvaḥstuvīmaḥ. stumaḥ. stuvīmaḥ. ātmanepade laṭi īḍvikalpaṃ matvā āha-- stute. stuvīte iti. stuvāte stuvate. stuṣe--stuvīṣe stuvāthe studhve-stuvīdve.stuve stuvahe--stuvīvahe stumahe--stuvīmahe. liṭi--tuṣṭāva tuṣṭuvatuḥ tuṣṭuvuḥ. krāditvātthalyapi neḍbhavati. tuṣṭotha tuṣṭuvathuḥ tuṣṭuva. tuṣṭāva--tuṣṭava. tuṣṭuva tuṣṭuma. tuṣṭuve ityādi. stotā. stoṣyati stoṣyate. stautu-- stuvītu, stutāt-- stuvītāt, stutām--stuvītām, stuvantu. stuhi--stuvīhi, stutāt--stuvītāt, stutam-stuvītam, stuta-stuvīta. stavāni stavāva stavāma. stutām--stuvītām, stuvātām, stuvatām. stuṣva--stuvīṣva stuvāthām studhvam--stuvīdhvam. stavai stavāvahai stavāvahai. laṅi--astaut-astavīt astutām-- astuvītām astuvan. astauḥ-- astavīḥ, astutam-- astuvītam, astuta--astuvīta. astavam, astuva-astuvīva, astuma-astuvīma. astuta-- astuvīta astuvātāmityādi. vidhiliṅi stuyāt--stuvīyādityādi. ātmanepade stoṣīṣṭetyadi. luṅi sici iḍabhāve prāpte āha-- stusudhūñbhya iti. tathā ca "iṭa īṭī"ti sijlope sici vṛddhau astāvīditi phalati. astāviṣṭāmityādi. "stusudhūñbhyaḥ" ityatra parasmaipadeṣvityanuvṛtterātmanepade iṇna. astoṣṭa astoṣātāmityādi.
Tattvabodhinī1:
`sici vṛddhi'riti sūtraṃ, `neṭī'tyatra iṭīti cānuvartata ityāśayenāha Sū #245
See More
`sici vṛddhi'riti sūtraṃ, `neṭī'tyatra iṭīti cānuvartata ityāśayenāha–
- iḍādāvityādi. stavītīti. `turustuśamyamaḥiti īḍvā. `stusudhūñ?bhyaḥ' ityatra
parasmaipadeṣvityukterātmanepade tu neṭ. astoṣṭa. astoṣātām.
Tattvabodhinī2:
ūrṇotervibhāṣā 245, 7.2.6 "sici vṛddhi"riti sūtraṃ, "neṭī"ty
See More
ūrṇotervibhāṣā 245, 7.2.6 "sici vṛddhi"riti sūtraṃ, "neṭī"tyatra iṭīti cānuvartata ityāśayenāha--- iḍādāvityādi. stavītīti. "turustuśamyamaḥiti īḍvā. "stusudhūñ()bhyaḥ" ityatra parasmaipadeṣvityukterātmanepade tu neṭ. astoṣṭa. astoṣātām.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents