Kāśikāvṛttī1:
sakārādāvasici ārdhadhātuke kṛta cṛta chṛda tṛda nṛta ityetebhyo dhātubhyo vā iḍ
See More
sakārādāvasici ārdhadhātuke kṛta cṛta chṛda tṛda nṛta ityetebhyo dhātubhyo vā iḍāgamo
bhavati. kṛta kartsyati. akartsyat. cikṛtsati. kartiṣyati. akartiṣyat.
cikartiṣati. cṛta caetsyati. acartsyat. cicṛtsati. cartiṣyati. acartiṣyat.
cicartiṣati. chṛda chartsyati. acchartsyat. cicchṛtsati. chardiṣyati.
acchardiṣyat. cichardiṣati. tṛda tartsyati. atartsyat. titṛtsasi. tardiṣyati.
atardiṣyat. titardiṣati. nṛta nartsyati. anartsyat. ninṛtsati. nartiṣyati.
anartiṣyat. ninartiṣati. se iti kim? kartitā. asici iti kim? akartīt.
Kāśikāvṛttī2:
se 'sici kṛtacṛtacchṛdatṛdanṛtaḥ 7.2.57 sakārādāvasici ārdhadhātuke kṛta cṛta c
See More
se 'sici kṛtacṛtacchṛdatṛdanṛtaḥ 7.2.57 sakārādāvasici ārdhadhātuke kṛta cṛta chṛda tṛda nṛta ityetebhyo dhātubhyo vā iḍāgamo bhavati. kṛta kartsyati. akartsyat. cikṛtsati. kartiṣyati. akartiṣyat. cikartiṣati. cṛta caetsyati. acartsyat. cicṛtsati. cartiṣyati. acartiṣyat. cicartiṣati. chṛda chartsyati. acchartsyat. cicchṛtsati. chardiṣyati. acchardiṣyat. cichardiṣati. tṛda tartsyati. atartsyat. titṛtsasi. tardiṣyati. atardiṣyat. titardiṣati. nṛta nartsyati. anartsyat. ninṛtsati. nartiṣyati. anartiṣyat. ninartiṣati. se iti kim? kartitā. asici iti kim? akartīt.
Nyāsa2:
sake'sici kṛtacṛtacchṛdatṛdanṛtaḥ. , 7.2.57 "kṛtī chedane" (dhā.pā.143
See More
sake'sici kṛtacṛtacchṛdatṛdanṛtaḥ. , 7.2.57 "kṛtī chedane" (dhā.pā.1435) iti taudādikaḥ, "kṛtī veṣṭane" (dhā.pā.1447) iti raudhādikaḥ--viśeṣānupādanāddvayorapi grahaṇam(). "cṛtī hiṃsāsaṃgranthayoḥ" ["hiṃsāśranthanayoḥ"--dhā.pā.] (dhā.pā.1324), u chṛdir? dīptidevanayoḥ" (dhā.pā.1445), "u tṛdir? hiṃsādānayoḥ" ["hiṃsā'nādarayoḥ"--dhā.pā.] (dhā.pā.1446). ukārau "udito vā" 7.2.56 iti viśeṣaṇārtho. ikārarephāvapi "irito vā" 3.1.57 iti viśeṣaṇārthādeva. "nṛtī gātravikṣepe" (dhā.pā.1116). sarvevāmeṣānudāttatvānnityamiṭi prāpte sico'nyatra sakārādau vikalpārthaṃ vacanam(). "se" ityetasyākāroccāraṇamatantram(); avivakṣitatvāt(). tena sye'pari vikalpo bhavati. atantratvaṃ tu punarasya "asici" iti sicaḥ pratiṣedhādvijñeyam(). yadi hratantramakāroccāraṇam(), evaṃ sati "svasici" ityevaṃ kasmānnoktam()? sandehabhayāt(). evaṃ hrucyamāne "sye sici ca" ityeṣo'pyartha āśaṅkyeta. "se'sici" ityucyamāne tu saptamīdvayorupādānāt? sijvirjite sakārādāvityabhimato'rtho vijñāyate. nanvatrāpi sandehaḥ syāt()--evamucyamāne kimarthaṃ sici na veti? yadi hi sicyapi syāt? tadupādānamanarthakaṃ syāt(), sītyevaṃ brāūyāt(). "katsyaiti" iti lṛṭ(). "akatsryat()" iti. luṅ(). "cikṛtsati" iti. san(), "halantācca" 1.2.10 iti kitvādguṇābhāvaḥ॥
Laghusiddhāntakaumudī1:
ebhyaḥ parasya sijbhinnasya sāderārdhadhātukasyeḍvā. nartiṣyati, nartsyati.
nṛt Sū #633
See More
ebhyaḥ parasya sijbhinnasya sāderārdhadhātukasyeḍvā. nartiṣyati, nartsyati.
nṛtyatu. anṛtyat. nṛtyet. nṛtyāt. anartīt. anartiṣyat, anartsyat..
trasī udvege.. 4.. vā bhrāśeti śyanvā. trasyati, trasati. tatrāsa..
Laghusiddhāntakaumudī2:
se'sici kṛtacṛtacchṛdatṛdanṛtaḥ 633, 7.2.57 ebhyaḥ parasya sijbhinnasya sāderārd
See More
se'sici kṛtacṛtacchṛdatṛdanṛtaḥ 633, 7.2.57 ebhyaḥ parasya sijbhinnasya sāderārdhadhātukasyeḍvā. nartiṣyati, nartsyati. nṛtyatu. anṛtyat. nṛtyet. nṛtyāt. anartīt. anartiṣyat, anartsyat॥ trasī udvege॥ 4॥ vā bhrāśeti śyanvā. trasyati, trasati. tatrāsa॥
Bālamanoramā1:
se'sici. se- asicīti chedaḥ. saptamī ṣaṣṭha\ufffdrthe. kṛta cṛta chṛta tṛda nṛt Sū #335
See More
se'sici. se- asicīti chedaḥ. saptamī ṣaṣṭha\ufffdrthe. kṛta cṛta chṛta tṛda nṛt
eṣāṃ samāhāradvandvātpañcamī. `udito ve'tyato veti, ādrdhadhātukasyeḍiti
cānuvartate. tadāha–ebhya ityādinā. nityamiṭi prāpte vikalpārthamidaṃ vacanam.
anartīditi. `se'sicī'tyukternityamiḍiti bhāvaḥ. trasī udvege. `vā
jṛ?bhramutrasā'mityettvābhyāsavikalpau matvāha– tresatuḥ tatrasaturiti. kutha
pūtībhāve iti. pavitrībhavane ityarthaḥ, durgandhakaraṇe iti vā. `pūtigandhastu
durgandhaḥ' ityamaraḥ. tima ṣṭima ṣṭīmeti. dvitīyatṛtīyau ṣopadeśau. dvitīya idupadhaḥ.
tṛtīyastu īdupadhaḥ. ṣaha ṣuheti. ṣopadeśau. cakārthastṛptiriti. yadpi `caka tṛptau
pratighāte ce'tyuktaṃ tathāpi tṛptireveha vivakṣitā, vyākhyānāt. ṣuheḥ `napuṃsake
bhāve ktaḥ' iti ktapratyaye suhitaśabdaḥ. suhitastṛptiriti `pūraṇaguṇe'ti sūtre
kaiyaṭaḥ. jṛ?ṣ jhṛ?ṣ.seṭkau. jīryatīti. `ṛta iddhāto'riti ittve `hali ce'ti dīrgha
iti bhāvaḥ. atusādau `ṛcchatyṛ?tā'miti guṇe raparatve `vā
jṛ?bhramutrasā'mityettvābhyāsalopavikalpa iti bhāvaḥ. jajaritha. ``vṛ?to ve'ti matvāha-
- jaritā jarīteti. ṣūṅ. prasavaḥ– utpādanam. ṣopadeśo'yam. vikalpamiti. `paramapī'ti
śeṣaḥ. niṣedhe prāpte iti. purastātpratiṣedhakāṇḍārambhasāmathryāditi bhāvaḥ. dūṅ
paritāpe iti. pīḍane, pīḍitībhavane vetyarthaḥ. ādye sakarmakaḥ. dvitīye akarmakaḥ. dīṅ
kṣaye iti. kṣayo–hyasvo, nāśo vā.
Bālamanoramā2:
se'sici kṛtacṛtachṛdatṛdanṛtaḥ 335, 7.2.57 se'sici. se- asicīti chedaḥ. saptamī
See More
se'sici kṛtacṛtachṛdatṛdanṛtaḥ 335, 7.2.57 se'sici. se- asicīti chedaḥ. saptamī ṣaṣṭha()rthe. kṛta cṛta chṛta tṛda nṛt eṣāṃ samāhāradvandvātpañcamī. "udito ve"tyato veti, ādrdhadhātukasyeḍiti cānuvartate. tadāha--ebhya ityādinā. nityamiṭi prāpte vikalpārthamidaṃ vacanam. anartīditi. "se'sicī"tyukternityamiḍiti bhāvaḥ. trasī udvege. "vā jṛ()bhramutrasā"mityettvābhyāsavikalpau matvāha-- tresatuḥ tatrasaturiti. kutha pūtībhāve iti. pavitrībhavane ityarthaḥ, durgandhakaraṇe iti vā. "pūtigandhastu durgandhaḥ" ityamaraḥ. tima ṣṭima ṣṭīmeti. dvitīyatṛtīyau ṣopadeśau. dvitīya idupadhaḥ. tṛtīyastu īdupadhaḥ. ṣaha ṣuheti. ṣopadeśau. cakārthastṛptiriti. yadpi "caka tṛptau pratighāte ce"tyuktaṃ tathāpi tṛptireveha vivakṣitā, vyākhyānāt. ṣuheḥ "napuṃsake bhāve ktaḥ" iti ktapratyaye suhitaśabdaḥ. suhitastṛptiriti "pūraṇaguṇe"ti sūtre kaiyaṭaḥ. jṛ()ṣ jhṛ()ṣ.seṭkau. jīryatīti. "ṛta iddhāto"riti ittve "hali ce"ti dīrgha iti bhāvaḥ. atusādau "ṛcchatyṛ()tā"miti guṇe raparatve "vā jṛ()bhramutrasā"mityettvābhyāsalopavikalpa iti bhāvaḥ. jajaritha. ""vṛ()to ve"ti matvāha-- jaritā jarīteti. ṣūṅ. prasavaḥ-- utpādanam. ṣopadeśo'yam. vikalpamiti. "paramapī"ti śeṣaḥ. niṣedhe prāpte iti. purastātpratiṣedhakāṇḍārambhasāmathryāditi bhāvaḥ. dūṅ paritāpe iti. pīḍane, pīḍitībhavane vetyarthaḥ. ādye sakarmakaḥ. dvitīye akarmakaḥ. dīṅ kṣaye iti. kṣayo--hyasvo, nāśo vā.
Tattvabodhinī1:
se'sici. nātaṣyati. natsryatīti. ninartiṣati. ninṛtsati. kartiṣyati.
katsryati. Sū #291
See More
se'sici. nātaṣyati. natsryatīti. ninartiṣati. ninṛtsati. kartiṣyati.
katsryati.cikartiṣati. cikṛtsati. ityādi jñeyam. anartīditi.
`asicī'tyuktatvādiha nityamiṭ. tresaturiti. vā
jṛ?bhramutrasā'mītyettvābhyāsalopau. kutha. pūtībhāvaḥ– pavitrībhavanam. kuthyati
bhūmiḥ. pavitrībhavatītyarthaḥ. puṣpa vikasane. `kālātsādhupuṣyatpacyamāneṣvi'tyatra
puṣyatiḥ śatrantaḥ. pacādyaci puṣpam. saṃjñāyāṃ kan. `puṣpakam. vrīḍa. `gurośca
halaḥ' ityapratyaye ṭāp. vrīḍā. ghañi tu vrīḍaḥ. `ata eva vrīḍamāvahati me sa
saṃpratī'ti kālidāsaḥ. `vrīḍādivābhyāsagatairvililye' iti māghaśca. ṣaha ṣuha.
`parinivibhyaḥ' ityatra sahetyakāra uccāraṇārtha iti ṣatvamiha bhavati. pariṣahrati.
`tīṣasahe'tīḍvikalpastu nā'sya bhavati, `sahe'ti śabantanirdeśāt, kiṃ tu `ṣaha marṣaṇe'
ityasyaiva sa ityātreyādayaḥ. saheti nirdeśasyobhayatra tulyatve `tīṣasahe'tyatra śapā
nirdeśaḥ, `parinivibhyaḥ' ityatra tu netyadrdhajaratīyamidaṃ heyameva. tattvaṃ tu
prayogamanusṛtya mahadbhireva nirdhāryam. napuṃsake bhāve ktaḥ. suhataṃtṛptiḥ. ata eva
`pūraṇaguṇe'ti sūtre suhitārthāstṛptyarthā iti vyākhya#ātam. jeraturiti.
`ṛcchatyṛ?tā'miti guṇe kṛte `na śasadade'ti guṇaśabdena bhāvitasya niṣedhāt `ata
ekahalmadhye' ityaparvṛttau `vā jṛ?bhramutrasā'mityetvābhyāsalopavikalpaḥ. ṣūṅ.
prasava utpattiḥ. `mṛtpiṇḍo ghaṭaṃ sūyate' ityādiprayogā'bhāvātprāṇītyuktam.
`svādaya oditaḥ' iti vakṣyamāṇatvāt `oditaśce'ti niṣṭhātasya natvam. prasūnam.
vikalpamiti. `paramapī'ti śeṣaḥ. niṣedhe prāpte iti.
purastātpratiṣedhakāṇḍārambhasāmathryāditi bhāvaḥ.
Tattvabodhinī2:
se'sici kṛtacṛtachṛdatṛdanṛtaḥ 291, 7.2.57 se'sici. nātaṣyati. natsryatīti. nina
See More
se'sici kṛtacṛtachṛdatṛdanṛtaḥ 291, 7.2.57 se'sici. nātaṣyati. natsryatīti. ninartiṣati. ninṛtsati. kartiṣyati. katsryati.cikartiṣati. cikṛtsati. ityādi jñeyam. anartīditi. "asicī"tyuktatvādiha nityamiṭ. tresaturiti. vā jṛ()bhramutrasā"mītyettvābhyāsalopau. kutha. pūtībhāvaḥ-- pavitrībhavanam. kuthyati bhūmiḥ. pavitrībhavatītyarthaḥ. puṣpa vikasane. "kālātsādhupuṣyatpacyamāneṣvi"tyatra puṣyatiḥ śatrantaḥ. pacādyaci puṣpam. saṃjñāyāṃ kan. "puṣpakam. vrīḍa. "gurośca halaḥ" ityapratyaye ṭāp. vrīḍā. ghañi tu vrīḍaḥ. "ata eva vrīḍamāvahati me sa saṃpratī"ti kālidāsaḥ. "vrīḍādivābhyāsagatairvililye" iti māghaśca. ṣaha ṣuha. "parinivibhyaḥ" ityatra sahetyakāra uccāraṇārtha iti ṣatvamiha bhavati. pariṣahrati. "tīṣasahe"tīḍvikalpastu nā'sya bhavati, "sahe"ti śabantanirdeśāt, kiṃ tu "ṣaha marṣaṇe" ityasyaiva sa ityātreyādayaḥ. saheti nirdeśasyobhayatra tulyatve "tīṣasahe"tyatra śapā nirdeśaḥ, "parinivibhyaḥ" ityatra tu netyadrdhajaratīyamidaṃ heyameva. tattvaṃ tu prayogamanusṛtya mahadbhireva nirdhāryam. napuṃsake bhāve ktaḥ. suhataṃtṛptiḥ. ata eva "pūraṇaguṇe"ti sūtre suhitārthāstṛptyarthā iti vyākhya#ātam. jeraturiti. "ṛcchatyṛ()tā"miti guṇe kṛte "na śasadade"ti guṇaśabdena bhāvitasya niṣedhāt "ata ekahalmadhye" ityaparvṛttau "vā jṛ()bhramutrasā"mityetvābhyāsalopavikalpaḥ. ṣūṅ. prasava utpattiḥ. "mṛtpiṇḍo ghaṭaṃ sūyate" ityādiprayogā'bhāvātprāṇītyuktam. "svādaya oditaḥ" iti vakṣyamāṇatvāt "oditaśce"ti niṣṭhātasya natvam. prasūnam. vikalpamiti. "paramapī"ti śeṣaḥ. niṣedhe prāpte iti. purastātpratiṣedhakāṇḍārambhasāmathryāditi bhāvaḥ.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents