Kāśikāvṛttī1:
kiti ca taddhite parato 'ṅgasyācām ādeḥ acaḥ sthāne vṛddhir bhavati. naḍādibhyaḥ
See More
kiti ca taddhite parato 'ṅgasyācām ādeḥ acaḥ sthāne vṛddhir bhavati. naḍādibhyaḥ phak
4-1-99 nāḍāyanaḥ. cārāyaṇaḥ prāgvahateṣṭhak 4-4-1 ākṣikaḥ. śālākikaḥ. iti yāṃ vṛttau saptamādhyāyasya dvitīyaḥ pādaḥ. saptamādhyāyasya tṛtīyaḥ pādaḥ.
Kāśikāvṛttī2:
kiti ca 7.2.118 kiti ca taddhite parato 'ṅgasyācām ādeḥ acaḥ sthāne vṛddhir bha
See More
kiti ca 7.2.118 kiti ca taddhite parato 'ṅgasyācām ādeḥ acaḥ sthāne vṛddhir bhavati. naḍādibhyaḥ phak 4.1.99 nāḍāyanaḥ. cārāyaṇaḥ prāgvahateṣṭhak 4.4.1 ākṣikaḥ. śālākikaḥ. iti kāśikāyāṃ vṛttau saptamādhyāyasya dvitīyaḥ pādaḥ. saptamādhyāyasya tṛtīyaḥ pādaḥ.
Nyāsa2:
kiti ca. , 7.2.118 yadyapi "taddhiteṣu" 7.2.117 iti bahuvacanāntaṃ pra
See More
kiti ca. , 7.2.118 yadyapi "taddhiteṣu" 7.2.117 iti bahuvacanāntaṃ prakṛtam(), tathāpohaikavacananirdeśādekavacanaviṣayo bahuvacanasya vipariṇāmena vijñāyate, itayata āha--"kiti ca taddhite parataḥ" iti. "nāḍāyanaḥ, jārāyaṇaḥ" iti. "naḍādibhyaḥ phak()" 4.1.99 iti phak(). "ākṣikaḥ, śālākikaḥ ti. akṣiśalākāśabdābhyāṃ "tena dīvyata khanati jayati jitam" 4.4.2 iti ṭhak(); "ṭhasyekaḥ" 7.3.50॥
iki bodhisattvadeśīyācārya śrījinendrabuddhipādaviracitāyāṃ
kāśikāvivaraṇapañjikāyāṃ saptamādhyāyasya
dvitīyaḥ pādaḥ
- - -
atha saptamo'dhyāyaḥ
tṛtīyaḥ pādaḥ
Laghusiddhāntakaumudī1:
kiti taddhite cācāmāderaco vṛddhiḥ syāt. vāhīkaḥ. (gorajādiprasaṅge yat).
gorap Sū #1004
See More
kiti taddhite cācāmāderaco vṛddhiḥ syāt. vāhīkaḥ. (gorajādiprasaṅge yat).
gorapatyādi gavyam..
Laghusiddhāntakaumudī2:
kiti ca 1004, 7.2.118 kiti taddhite cācāmāderaco vṛddhiḥ syāt. vāhīkaḥ. (gorajād
See More
kiti ca 1004, 7.2.118 kiti taddhite cācāmāderaco vṛddhiḥ syāt. vāhīkaḥ. (gorajādiprasaṅge yat). gorapatyādi gavyam॥
Bālamanoramā1:
kiti ca. tatheti. acāmāderaco vṛddhirityarthaḥ. idaṃ sūtraṃ prakṛtānupaykutmapi Sū #1060
See More
kiti ca. tatheti. acāmāderaco vṛddhirityarthaḥ. idaṃ sūtraṃ prakṛtānupaykutmapi
vyākhyāsokaryāyehopanyastam. apatyādīti. ādinā samūhādyarthasaṅgrahaḥ.
ā\ufffdāpatamiti. a\ufffdāpateraṇi ādivṛddhau `yasyeti ce'tīkāralopaḥ. gāṇapatamiti.
a\ufffdāpatyādiṣu gaṇapatiśabdaḥ paṭhita iti bhāvaḥ. gāṇapatya iti. gaṇapatirdevatā asya
mantrasyeti vigrahaḥ. prāmādikameveti. pramādādāyātamityarthaḥ.
gaṇapatikṣetrapatyādīnāma\ufffdāpatyādigaṇe pāṭhasya vṛttau darśanā padāditi.
patiruttarapadaṃ yasya tasmāditi vigrahaḥ. prāgdīvyatīyeṣvartheṣviti.
`prāgdīvyata' ityanuvṛtteriti bāvaḥ. aṇo'pavādaiti. viśeṣavihitatvāditi bhāvaḥ.
daitya iti. diterapatyamiti vigrahaḥ. diteṇryapratyayaḥ. `cuṭū' iti ṇakāra it,
ādivṛddhiḥ, `yasyeti ce'tīkāralopaḥ. aditeḥ, ādityasya veti. `apatyādī'ti śeṣaḥ.
āditya iti. jātādyarthe ṇye ādivṛddhau `yasyeti ce'ti lope `āditya' iti rūpam.
ādityaśabdāṇṇye ādivṛddhau `yasyeti ce'ti lope `yaṇo mayaḥ' iti pūrvakārasya
dvitve sati `halo yamā'mityādyayakārasya lope dviyakāraṃ rūpam. dvitvā'bhāve lope
cā'sati dviyakārameva. asati dvitve yakāralope ca satyekayakāraṃ rūpam. anapatyātvāt,
`āpatyasya ce'ti yalopo na. aditerapatye ṇye, ādityaśabdātpunarapatye ṇye
`āpatyasya ce'ti yalopaḥ prājāpatya iti. patyuttarapadāt prajāpatiśabdāṇṇye
ādivṛddhau `yasyeti ce'ti lopaḥ. `daiteyā' iti tvasādhveva.
sādhutvaśraddhājāḍa\ufffde tu pṛṣodarāditvātsamādheyam. kāsikāyāmiti. bāṣye
tvidaṃ na dṛśyata iti bhāvaḥ. yāmya iti. yamasyāpatyādītivigrahaḥ.
ñā'ñāviti. ñaśca, añ ca vaktavyāvityarthaḥ. pārtiveti. pṛthivyā apatyādīti
vigrahaḥ. ñapratyaye `cuṭū' iti ñakāra it, ādivṛddhiḥ,`yasyeti ce'ti lopaḥ.
striyāmadantatvāṭṭāp. pārthivīti. añi `ṭiḍḍhāṇa'ñiti ṅīp. ñapratyayasyaiva vidhau
ṅīb na syāt. aña eva vidhau ṭāb na syāt. tasmādubhayavidhiḥ. #etatsūcanāyaḥ
strīliṅgodāharaṇamiti bodhyam. devāditi. devaśabdādyañ, añ ca pratyayau
prāgdīvyatīyeṣvartheṣu vaktavyāvityarthaḥ. daivyaṃ daivamiti. `devasyāpatyādī'ti
vigrahaḥ. yañi añi ca ādivṛddhau `yasyeti ce'ti lopaḥ.
sakārāntamavyayam. tasmātprāgdīvyatīyeṣvartheṣu yañ, prakṛteṣṭilopaśceti
vaktavyamityarthaḥ. bāhra iti. bahirbhava ityādi vigrahaḥ. yañi ṭilope ādivṛddhiḥ.
`avyayānāṃ bhamātre ṭilopa' ityasyā'nityatvajñāpanārthamiha ṭilopavidhānam. tena
ārādbhava ārātīya ityādi sidhyati.\r\nīkak ceti. bahiṣa īkak ca syāt,
prakṛteṣṭilopaśceti vaktavyamityarthaḥ. bāhīka iti. bahiṣa īkaki ṭilope `kiti
ce'tyādivṛddhiḥ.
prāgdīvyatīyeṣvarteṣu vācya ityarthaḥ. aṇo'pavādaḥ. a\ufffdātthāma iti.
a\ufffdāsyeva sthāmā=sthitiryasyeti vigrahaḥ. a\ufffdātthāmno'patyaṃ, tatra jāta
ityādirvigrahaḥ. pratyayavidhitve'pi bhāṣye udāharaṇāttadantavidhiḥ.
a\ufffdāsthāmanśabdādakārapratyaye `nastaddhite' iti ṭilopaḥ. aṇi tu ādi vṛddhiḥ
syāt.
pṛṣodakāditvāditi. bhavārthe tu lugvācya iti. `akārapratyayasye'ti
śeṣaḥ.
ityarthaḥ. bāhvādīña iti. bāhvāditvaprayuktasya iño'pavāda ityarthaḥ. uḍulomā iti.
uḍūni nakṣatrāṇīva lomāni yasya sa uḍulomā, tasyāpatyamiti vigrahaḥ
lomno'patyayogā'saṃbhavātpratyayavidhitve'pi tadantavidhiḥ. akārapratyaye sati
`nasyataddhite' iti ṭilopaḥ. auḍulomiriti. uḍulomno'patyamiti vigrahaḥ.
atrāpatyabahutvā'bhāvādakārapratyayo na. kiṃtu bāhvāditvādiñi ṭilopa iti bhāvaḥ.
Bālamanoramā2:
kiti ca 1060, 7.2.118 kiti ca. tatheti. acāmāderaco vṛddhirityarthaḥ. idaṃ sūtra
See More
kiti ca 1060, 7.2.118 kiti ca. tatheti. acāmāderaco vṛddhirityarthaḥ. idaṃ sūtraṃ prakṛtānupaykutmapi vyākhyāsokaryāyehopanyastam. apatyādīti. ādinā samūhādyarthasaṅgrahaḥ. ā()āpatamiti. a()āpateraṇi ādivṛddhau "yasyeti ce"tīkāralopaḥ. gāṇapatamiti. a()āpatyādiṣu gaṇapatiśabdaḥ paṭhita iti bhāvaḥ. gāṇapatya iti. gaṇapatirdevatā asya mantrasyeti vigrahaḥ. prāmādikameveti. pramādādāyātamityarthaḥ. gaṇapatikṣetrapatyādīnāma()āpatyādigaṇe pāṭhasya vṛttau darśanā padāditi. patiruttarapadaṃ yasya tasmāditi vigrahaḥ. prāgdīvyatīyeṣvartheṣviti. "prāgdīvyata" ityanuvṛtteriti bāvaḥ. aṇo'pavādaiti. viśeṣavihitatvāditi bhāvaḥ. daitya iti. diterapatyamiti vigrahaḥ. diteṇryapratyayaḥ. "cuṭū" iti ṇakāra it, ādivṛddhiḥ, "yasyeti ce"tīkāralopaḥ. aditeḥ, ādityasya veti. "apatyādī"ti śeṣaḥ. āditya iti. jātādyarthe ṇye ādivṛddhau "yasyeti ce"ti lope "āditya" iti rūpam. ādityaśabdāṇṇye ādivṛddhau "yasyeti ce"ti lope "yaṇo mayaḥ" iti pūrvakārasya dvitve sati "halo yamā"mityādyayakārasya lope dviyakāraṃ rūpam. dvitvā'bhāve lope cā'sati dviyakārameva. asati dvitve yakāralope ca satyekayakāraṃ rūpam. anapatyātvāt, "āpatyasya ce"ti yalopo na. aditerapatye ṇye, ādityaśabdātpunarapatye ṇye "āpatyasya ce"ti yalopaḥ prājāpatya iti. patyuttarapadāt prajāpatiśabdāṇṇye ādivṛddhau "yasyeti ce"ti lopaḥ. "daiteyā" iti tvasādhveva. sādhutvaśraddhājāḍa()e tu pṛṣodarāditvātsamādheyam. kāsikāyāmiti. bāṣye tvidaṃ na dṛśyata iti bhāvaḥ. yāmya iti. yamasyāpatyādītivigrahaḥ. pṛthivyā ñā'ñāviti. ñaśca, añ ca vaktavyāvityarthaḥ. pārtiveti. pṛthivyā apatyādīti vigrahaḥ. ñapratyaye "cuṭū" iti ñakāra it, ādivṛddhiḥ,"yasyeti ce"ti lopaḥ. striyāmadantatvāṭṭāp. pārthivīti. añi "ṭiḍḍhāṇa"ñiti ṅīp. ñapratyayasyaiva vidhau ṅīb na syāt. aña eva vidhau ṭāb na syāt. tasmādubhayavidhiḥ. #etatsūcanāyaḥ strīliṅgodāharaṇamiti bodhyam. devāditi. devaśabdādyañ, añ ca pratyayau prāgdīvyatīyeṣvartheṣu vaktavyāvityarthaḥ. daivyaṃ daivamiti. "devasyāpatyādī"ti vigrahaḥ. yañi añi ca ādivṛddhau "yasyeti ce"ti lopaḥ. bahiṣa iti. "bahi"siti sakārāntamavyayam. tasmātprāgdīvyatīyeṣvartheṣu yañ, prakṛteṣṭilopaśceti vaktavyamityarthaḥ. bāhra iti. bahirbhava ityādi vigrahaḥ. yañi ṭilope ādivṛddhiḥ. "avyayānāṃ bhamātre ṭilopa" ityasyā'nityatvajñāpanārthamiha ṭilopavidhānam. tena ārādbhava ārātīya ityādi sidhyati.īkak ceti. bahiṣa īkak ca syāt, prakṛteṣṭilopaśceti vaktavyamityarthaḥ. bāhīka iti. bahiṣa īkaki ṭilope "kiti ce"tyādivṛddhiḥ. sthāmna iti. sthāmanśabdādakārapratyayaḥ. prāgdīvyatīyeṣvarteṣu vācya ityarthaḥ. aṇo'pavādaḥ. a()ātthāma iti. a()āsyeva sthāmā=sthitiryasyeti vigrahaḥ. a()ātthāmno'patyaṃ, tatra jāta ityādirvigrahaḥ. pratyayavidhitve'pi bhāṣye udāharaṇāttadantavidhiḥ. a()āsthāmanśabdādakārapratyaye "nastaddhite" iti ṭilopaḥ. aṇi tu ādi vṛddhiḥ syāt. nanūdaḥ paratvā'bhāvātkathamiha sakārasya thakāra ityata āha--pṛṣodakāditvāditi. bhavārthe tu lugvācya iti. "akārapratyayasye"ti śeṣaḥ.lomna iti. lomanśabdādbahuṣu apatyeṣu vācyeṣu akārapratyayo vaktavya ityarthaḥ. bāhvādīña iti. bāhvāditvaprayuktasya iño'pavāda ityarthaḥ. uḍulomā iti. uḍūni nakṣatrāṇīva lomāni yasya sa uḍulomā, tasyāpatyamiti vigrahaḥ lomno'patyayogā'saṃbhavātpratyayavidhitve'pi tadantavidhiḥ. akārapratyaye sati "nasyataddhite" iti ṭilopaḥ. auḍulomiriti. uḍulomno'patyamiti vigrahaḥ. atrāpatyabahutvā'bhāvādakārapratyayo na. kiṃtu bāhvāditvādiñi ṭilopa iti bhāvaḥ. sarvatra goriti. lomno'patyeṣviti pūrvavārtikādapatyagrahaṇānuvṛttinivṛttyarthaṃ "sarvatra"grahaṇam. apatye tadanyeṣu ca prāgdīvyatīyeṣvartheṣu gośabdādajādipratyayaprasaṅge sati yatpratyayo vācya ityarthaḥ. gavyamiti. gavi bhavaṃ, gorāgatamityādi vigrahaḥ. aṇapavādo yat. gorūpyaṃ gomayamiti. "hetumanuṣyebhyo'nyatarasyā"miti rūpya ityarthaḥ. "mayaḍvaitayo"riti rūpyamayaṭau. halāditvānnaitayoryatpratyayo bādhaka iti bhāvaḥ.
Tattvabodhinī1:
kiti ca. `vāhīkaḥ' ityādyarthamapīdaṃ sugamavyākhyānāyatraivopanyastam.
`a Sū #886
See More
kiti ca. `vāhīkaḥ' ityādyarthamapīdaṃ sugamavyākhyānāyatraivopanyastam.
`acāmāde'riti nirdiṣṭasthānikatvādikparibhāṣā'tra nopatiṣṭhata ityāśayenodāharati–
ā\ufffdāpatimityādi. prāmādikameveti. etacca haradattagranthe sthitam. yadi tu
devatārthakā'ṇṇantāccāturvaṇryāderākṛtigaṇatvātṣyañiti vyākhyāyate tadā
nirduṣṭa evāyaṃ prayogaḥ. a\ufffdāpati gaṇapati rāṣṭrapati kulapati gṛhapati paśupati
kṣetrapatītya\ufffdāpatyādiḥ.
Tattvabodhinī2:
kiti ca 886, 7.2.118 kiti ca. "vāhīkaḥ" ityādyarthamapīdaṃ sugamavyākh
See More
kiti ca 886, 7.2.118 kiti ca. "vāhīkaḥ" ityādyarthamapīdaṃ sugamavyākhyānāyatraivopanyastam. "acāmāde"riti nirdiṣṭasthānikatvādikparibhāṣā'tra nopatiṣṭhata ityāśayenodāharati--ā()āpatimityādi. prāmādikameveti. etacca haradattagranthe sthitam. yadi tu devatārthakā'ṇṇantāccāturvaṇryāderākṛtigaṇatvātṣyañiti vyākhyāyate tadā nirduṣṭa evāyaṃ prayogaḥ. a()āpati gaṇapati rāṣṭrapati kulapati gṛhapati paśupati kṣetrapatītya()āpatyādiḥ.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents