śri ityetasya ugantānāṃ ca kiti pratyaye parataḥ iḍāgamo na bhavati. śri śritvā. śritaḥ. śritavān. ugantānāṃ cayutvā. yutaḥ. yutavān. lūtvā. lūnaḥ. lūnavān. vṛtvā. vṛtaḥ. vṛtavān. tīrtvā. vīrṇaḥ. tīrṇavān. śryukaḥ iti kim? viditaḥ. kiti iti kim? śrayitā. śrayitum. śrayitavyam. kecidatra dvikakāranirdeśena gakārapraśleṣaṃ varnayanti, bhūṣṇuḥ ityevaṃ yathā syāt. sautratvāc ca nirdeśasya śryukaḥ kiti ityatra cartvasya asiddhatvamanāśritya rorutvaṃ na kṛtam visarjanīyaśca kṛtaḥ iti. glājisthaśca kṣnuḥ 3-2-139 ityatra sthā ā ityākārapraśleṣeṇa sthāsnoḥ siddhatvān na kiṃcidetat. upadeśe ityeva, tīrṇa ityatra api yathā syāt. itve hi kṛte raparatve cana syāt. mā bhūdevam. iṭ sani vā 7-2-41) iti vikalpe vihite yasya vibhāṣā (*7,2.15 iti niṣṭhāyāṃ pratiṣedho bhaviṣyati? kasya punaḥ sā vibhāṣā? ṛ\u0304taḥ. yadyevam itve hi kṛte na ayam ṛ\u0304karānto bhaviṣyati? sthānivadbhāvād bhaviṣyati. analvidhau sthānivadbhāvaḥ, alvidhiścāyam? tasmādanuvartayitavyam upadeśe iti. tathā ca sati jāgaritaḥ, jāgaritavānityatra api prāpnoti, tadartham ekācaḥ ityanuvartayitavyam. ūrṇotestu vācya ūrṇorṇuvadbhāvo yaṅprasiddhiḥ prayojanam. āmaśca pratiṣedhārtham ekācaśceḍupagrahāt. prorṇutaḥ. prorṇutavān.

śryukaḥ kiti 7.2.11 śri ityetasya ugantānāṃ ca kiti pratyaye parataḥ iḍāgamo na bhavati. śri śritvā. śritaḥ. śritavān. ugantānāṃ cayutvā. yutaḥ. yutavān. lūtvā. lūnaḥ. lūnavān. vṛtvā. vṛtaḥ. vṛtavān. tīrtvā. vīrṇaḥ. tīrṇavān. śryukaḥ iti kim? viditaḥ. kiti iti kim? śrayitā. śrayitum. śrayitavyam. kecidatra dvikakāranirdeśena gakārapraśleṣaṃ varnayanti, bhūṣṇuḥ ityevaṃ yathā syāt. sautratvāc ca nirdeśasya śryukaḥ kiti ityatra cartvasya asiddhatvamanāśritya rorutvaṃ na kṛtam visarjanīyaśca kṛtaḥ iti. glājisthaśca kṣnuḥ 3.2.139 ityatra sthā ā ityākārapraśleṣeṇa sthāsnoḥ siddhatvān na kiṃcidetat. upadeśe ityeva, tīrṇa ityatra api yathā syāt. itve hi kṛte raparatve cana syāt. mā bhūdevam. iṭ sani vā 7.2.41 iti vikalpe vihite yasya vibhāṣā 7.2.15 iti niṣṭhāyāṃ pratiṣedho bhaviṣyati? kasya punaḥ sā vibhāṣā? ṝtaḥ. yadyevam itve hi kṛte na ayam ṝkarānto bhaviṣyati? sthānivadbhāvād bhaviṣyati. analvidhau sthānivadbhāvaḥ, alvidhiścāyam? tasmādanuvartayitavyam upadeśe iti. tathā ca sati jāgaritaḥ, jāgaritavānityatra api prāpnoti, tadartham ekācaḥ ityanuvartayitavyam. ūrṇotestu vācya ūrṇorṇuvadbhāvo yaṅprasiddhiḥ prayojanam. āmaśca pratiṣedhārtham ekācaśceḍupagrahāt. prorṇutaḥ. prorṇutavān.

śrayukaḥ kiti. , 7.2.11 udāttārthaṃ ārambhaḥ. "lūnaḥ" iti. "lvādibhyaśca" 8.2.44 iti natvam(). "tīrṇaḥ" iti. atrāpi "radābhyām()" 8.2.42 iti. "kecit()" ityādi "glājisthasca ksnuḥ" (3.2.139) iti "bhuvaśceti vaktavyam()" (3.2.138) ["bhuvaśca"--iti sūtram()] ityatra bhavateḥ ksnupratyaye giti kṛte sati vidhīyamānasvād? gitīṭpratiṣedho na prāpnoti, tataśca bhūṣṇuriti na sidhyet(). tasmād? bhūṣṇurityatreṭpratiṣedhārthaṃ kecit? ()ābhūti--vyāṅiprabhṛtayaḥ "śrayukaḥ kiti" ityatra dvikakāranirdeśeva hetunā catrvabhūto gakāraḥ praśliṣṭa ityevamācakṣate. yadi catrvabhūto gakāraḥ praśliṣṭaḥ, evaṃ sati "sasajuṣo ruḥ" (8.2.66) iti rutve kṛte catrvasyāsiddhatvāt? "haśi ca" (6.1.114) iti rorutvena bhavitavyam? na tu visarjanīyena, tataśca "śrayukaḥ kiti" iti nirdeśo na yujyate? ityetaccodyaṃ nirākarttumāha--"sautratvānnirdeśasya" ityādi. catrvabhūtasyāsiddhatvamanāśritya rorutvaṃ na kṛtam(), visarjanīyaśca kṛta iti varṇayanti. kimarthaṃ punaste ksnupratyeya gittvaṃ pratijānate, yasmin? satīdaṃ vyākhyānaṃ katrtavyaṃ jāyate? sthāsnuśabdasya siddhyartham. evaṃ hi te manyante--ksnoḥ kittve sati "dhumāsthāgādi" 6.4.66 sūtreṇa tiṣṭhaterīttvaṃ syāt(), tataśca sthāsnuriti na sa#iddhyediti. "glājisthaśca ksnu ityatra" ityādi. gittve hi sati ksnoraṭpratiṣedhārthamevaṃ vyākhyāyate, na ca tasya gittvam(). kiṃ tarhi? kittvameva. na ca kittve satīttvaṃ prasajyate, yasmāt? "glājisthaśca ksnuḥ" 3.2.139 ityatra sthā+ā ityakārapraśleṣaḥ kṛtaḥ. tiṣṭhateḥ ksnupratyayāntasyākārāntasyākārāntataiva yathā syātad(), īkārāntatā mā bhūdityevamarthaḥ. ākārāpraśleṣe hi satīttvāpavādastiṣṭhaterākārādeśo bhavati, atastena bādhitvādīttvaṃ na pravatrtate. tadevaṃ kittve satyakarapraśleṣāt? sthāsnuśabdasya siddhatvāt? na kiñcidetat(). etadvyāsyānamasāramityarthaḥ. "tīrṇam()" ityatrāpi kiṃ punaḥ kāraṇamasatyupadeśagrahaṇe'tri na syāt(), yāvatā taratirayamugantaḥ paṭha()te? ityāha--"ittve hi" ityādi. "ṛt? iddhātoḥ" 7.1.100 itīttve ca kṛta ugantatā vihatetyasatyupadeśagrahaṇe na syāt(), ta()smastu sati bhavati. yadyapyuttarakālaṃ taratiruganto na bhavati, tathāpyupadeśa eva. "mā bhūdevam()" ityādi. codakaḥ. "kasya punaḥ" ityādotaraḥ. "ṝtaḥ"["kṛtaḥ" iti mudritaḥ pāṭhaḥ] iti codakaḥ. "yadyevam()" ityādītaraḥ. "sthānivadbhāvāt()" iti. alvidhitvaṃ punarugiti pratyāhāragrahaṇāt(). "tasmāt()" iti. āha--yasmādedamasatyupadeśagrahaṇe tīrṇa ityatra pratiṣedho na prāpnoti, tasmādupadeśa ityanuvatrtanīyam(). "tathā ca sati" ityādi. upadeśe'nuvatrtamāne satītyarthaḥ. "jāgarita ityatrāpi prāpnoti" iti. jāgatrterupadeśāvasthāyāmugantatvāt(). "tadartham()" iti. jāgarita ityādāviṭpratiṣedhaprāptinivṛttyartham(); arthaśabdasya nivṛttivācitvāt(). yadi tarhi "ekācaḥ" 7.2.10 ityanuvatrtate, prorṇutaḥ, prorṇutavanityatreṭpratiṣedho na prāpnoti; ūraṇoteranekāṇtvāt()? ityata āha--"vācya ūrṇorṇuvat()" ityādi. asyāḥ kārikāyāḥ pūrvamevārtho vyākhyāta iti na punavryākhyāyate॥

śryukaḥ kiti 653, 7.2.11 śriña ekāca ugantācca gitkitoriṇ na. paramapi svaratyādivikalpaṃ bādhitvā purastātpratiṣedha kāṇḍārambha sāmarthyādanena niṣedhe prāpte krādiniyamānnityamiṭ. dudhuviva. dudhuve. adhāvīt, adhaviṣṭa, adhoṣṭa. adhaviṣyat, adhoṣyat. adhaviṣyatām, adhoṣyatām. adhaviṣyata, adhoṣyata॥

atra iṇniṣedhaṃ śaṅkitumāha– śryukaḥ kkiti. śriśca uk ceti samāhāradvandvāt ṣaṣṭhī. uk pratyāhāraḥ. aṅgasyetyadhikṛtaṃ pañcamyā vipariṇatam ukā viśeṣyate. tadantavidhiḥ. `ekāca upadeśe'ityata ityanuvṛttamigante'nveti. `neḍvaśi kṛtī'tyato neḍiti. kkitīti saptamī ṣaṣṭha\ufffdrthe. gac kac kkau, tau itau yasyeti vigrahaḥ. gakārasya cartvena nirdeśaḥ. tadāha– śriña ekāca ityādinā. gakārapraśleṣaḥ kim ?. bhūṣṇuḥ. `glājisthaścagsnu'riti cakārādbhūdhātorgsnuḥ. tasya gittvādiṇna. kittve tu sthāsnurityatra `ghumāsthe'ti īt syāt. iṇna syādityanantaram– anena niṣedhe prāpte ityanvayaḥ. nanviyaṃ śaṅkā na yujyate, `śrayukaḥ kkitī'ti niṣedhaṃ bādhitvā paratvāt `svaratisūtī'ti vikalpasya prāpterityata āha–paramapītyādi, sāmathryādityantam. purastātpratiṣedhakāṇḍārambhasāmathryātparamapi svaratyādivikalpaṃ bādhitvā anena niṣedhe prāpte ityanvayaḥ. `ādrdhadhātukasye'ḍityādividhikāṇḍātprāgeva `neḍvaśi kṛtī'tyādi pratiṣedhakāṇḍārambhasāmathryāda`tsvaratī'ti vikalpo'pyanena bādhyate ityarthaḥ. paramapītyādiḥ, prāpte ityantaḥ śaṅkāgranthaḥ. pariharati- - krādiniyamānnityamiḍiti. prakṛtyāśrayaḥ pratyayāśrayo vā yāvāniṇniṣedhaḥ sa liṭi cettarhi krādibhya evetyuktatvāditi bhāvaḥ. luṭi–svaritā svartā. lṛṭi sye `svaratī'tivikalpaṃ nirasyati– paratvāditi. svaratu. asvarat. svaret. svaryāditi. āśīrliṅi `guṇo'rtisaṃyogādyo'riti guṇaḥ. asvārīditi. `svaratī'tīṭpakṣe vṛddhiriti bhāvaḥ. asvārṣīditi. iḍabhāve `sici vṛddhi'riti vṛddhiriti bhāvaḥ. smṛcintāyāmiti. ayamapyaniṭ. smarati. liṭi `ṛtaśce'ti kityapi guṇaḥ. ṇali tu guṇe upadhāvṛddhiḥ. sasmāra sasmaratuḥ sasmaruḥ. ṛdantatvādbhāradvājamate'pi krādiniyamaprāptasya iṭasthali nityaniṣedhaḥ. sasmartha sasmarathuḥ sasmara. sasmāra–sasmara sasmariva sasmarima. smartā. lṛṭi sye `ṛddhano'ritīṭ–smariṣyati. smaratu. asmarat. smaret. āśīrliṅa `guṇo'rtī'ti guṇaḥ–smaryāt. luṅi sici vṛddhau raparatvam–asmārṣīt. asmaraṣyat. dvṛ saṃvaraṇe iti.ayamapi smṛdhātuvat. [asyaiva dvāramityādi]. sṛ gatāviti. ṛdanto'yamaniṭ. sarati. liṭi saṃyogāditvā'bhāvādṛtaśceti guṇo na. sasāra saruātuḥ. krādatvānneḍiti. sṛdhātoḥ krāda#isthatvāditi bhāvaḥ. sasartheti. krāditvātthalyapi nityaṃ niṣedha iti bhāvaḥ. saruāthuḥ saruā.sasāra sasāra sasṛva sasṛma. ityapi jñeyam. sartā. lṛṭi `ṛddhano'ritīṭ–sariṣyati. saratu. asarat. saret. āśīrliṅi saṃyogāditvā'bhāvāt `guṇo'rtī'ti na guṇaḥ. kiṃtu `riṅ śayagliṅkṣu' iti riṅityāha– riṅiti. riuāyāditi. rīṅi prakṛteriṅ?vidhisāmathryānna dīrgha iti bhāvaḥ. asārṣīditi. sici vṛddhau raparatvam.

śryukaḥ kkiti 218, 7.2.11 atra iṇniṣedhaṃ śaṅkitumāha-- śryukaḥ kkiti. śriśca uk ceti samāhāradvandvāt ṣaṣṭhī. uk pratyāhāraḥ. aṅgasyetyadhikṛtaṃ pañcamyā vipariṇatam ukā viśeṣyate. tadantavidhiḥ. "ekāca upadeśe"ityata ityanuvṛttamigante'nveti. "neḍvaśi kṛtī"tyato neḍiti. kkitīti saptamī ṣaṣṭha()rthe. gac kac kkau, tau itau yasyeti vigrahaḥ. gakārasya cartvena nirdeśaḥ. tadāha-- śriña ekāca ityādinā. gakārapraśleṣaḥ kim?. bhūṣṇuḥ. "glājisthaścagsnu"riti cakārādbhūdhātorgsnuḥ. tasya gittvādiṇna. kittve tu sthāsnurityatra "ghumāsthe"ti īt syāt. iṇna syādityanantaram-- anena niṣedhe prāpte ityanvayaḥ. nanviyaṃ śaṅkā na yujyate, "śrayukaḥ kkitī"ti niṣedhaṃ bādhitvā paratvāt "svaratisūtī"ti vikalpasya prāpterityata āha--paramapītyādi, sāmathryādityantam. purastātpratiṣedhakāṇḍārambhasāmathryātparamapi svaratyādivikalpaṃ bādhitvā anena niṣedhe prāpte ityanvayaḥ. "ādrdhadhātukasye"ḍityādividhikāṇḍātprāgeva "neḍvaśi kṛtī"tyādi pratiṣedhakāṇḍārambhasāmathryāda"tsvaratī"ti vikalpo'pyanena bādhyate ityarthaḥ. paramapītyādiḥ, prāpte ityantaḥ śaṅkāgranthaḥ. pariharati-- krādiniyamānnityamiḍiti. prakṛtyāśrayaḥ pratyayāśrayo vā yāvāniṇniṣedhaḥ sa liṭi cettarhi krādibhya evetyuktatvāditi bhāvaḥ. luṭi--svaritā svartā. lṛṭi sye "svaratī"tivikalpaṃ nirasyati-- paratvāditi. svaratu. asvarat. svaret. svaryāditi. āśīrliṅi "guṇo'rtisaṃyogādyo"riti guṇaḥ. asvārīditi. "svaratī"tīṭpakṣe vṛddhiriti bhāvaḥ. asvārṣīditi. iḍabhāve "sici vṛddhi"riti vṛddhiriti bhāvaḥ. smṛcintāyāmiti. ayamapyaniṭ. smarati. liṭi "ṛtaśce"ti kityapi guṇaḥ. ṇali tu guṇe upadhāvṛddhiḥ. sasmāra sasmaratuḥ sasmaruḥ. ṛdantatvādbhāradvājamate'pi krādiniyamaprāptasya iṭasthali nityaniṣedhaḥ. sasmartha sasmarathuḥ sasmara. sasmāra--sasmara sasmariva sasmarima. smartā. lṛṭi sye "ṛddhano"ritīṭ--smariṣyati. smaratu. asmarat. smaret. āśīrliṅa "guṇo'rtī"ti guṇaḥ--smaryāt. luṅi sici vṛddhau raparatvam--asmārṣīt. asmaraṣyat. dvṛ saṃvaraṇe iti.ayamapi smṛdhātuvat. [asyaiva dvāramityādi]. sṛ gatāviti. ṛdanto'yamaniṭ. sarati. liṭi saṃyogāditvā'bhāvādṛtaśceti guṇo na. sasāra saruātuḥ. krādatvānneḍiti. sṛdhātoḥ krāda#isthatvāditi bhāvaḥ. sasartheti. krāditvātthalyapi nityaṃ niṣedha iti bhāvaḥ. saruāthuḥ saruā.sasāra sasāra sasṛva sasṛma. ityapi jñeyam. sartā. lṛṭi "ṛddhano"ritīṭ--sariṣyati. saratu. asarat. saret. āśīrliṅi saṃyogāditvā'bhāvāt "guṇo'rtī"ti na guṇaḥ. kiṃtu "riṅ śayagliṅkṣu" iti riṅityāha-- riṅiti. riuāyāditi. rīṅi prakṛteriṅ()vidhisāmathryānna dīrgha iti bhāvaḥ. asārṣīditi. sici vṛddhau raparatvam.

śryukaḥ kiti. `ekāca upadeśe' ityata ekāca ityanuvartate. tacca uko viśeṣaṇamityāha– ekāca ugantāditi. śritaḥ. śritavān?. śritvā. bhūtaḥ. bhūtvā. bhūtiḥ. gityudāharaṇaṃ– bhūṣṇuḥ. `glājisthaśce'ti gsnuḥ. sa ca gidbhavati na kit. sthāsnurityatra `ghumāsthe'tīttvaprasaṅgāt. ekāca iti kim ?. jāgaritaḥ. jāgaritavān. ūrṇotestu nuvadbhāve–ūrṇutaḥ. ūrṇutavāniti sidhyati. ugantātkim ?. śayitaḥ. śayitavān. purastādityādi. `ādrdhadhātukasyeḍvalāde'rityādi vidhikāṇḍātprāgeva `nejvaśi kṛtī'tyādipratiṣedhakāṇḍārambhasāmathryādityarthaḥ. niṣedhe prāpte iti. svṛtaḥ. sūtaḥ. dhūta ityādau yatheti bhāvaḥ. sṛ gatau. sarati. sariṣyati.

śryukaḥ kkiti 190, 7.2.11 śryukaḥ kiti. "ekāca upadeśe" ityata ekāca ityanuvartate. tacca uko viśeṣaṇamityāha-- ekāca ugantāditi. śritaḥ. śritavān(). śritvā. bhūtaḥ. bhūtvā. bhūtiḥ. gityudāharaṇaṃ-- bhūṣṇuḥ. "glājisthaśce"ti gsnuḥ. sa ca gidbhavati na kit. sthāsnurityatra "ghumāsthe"tīttvaprasaṅgāt. ekāca iti kim?. jāgaritaḥ. jāgaritavān. ūrṇotestu nuvadbhāve--ūrṇutaḥ. ūrṇutavāniti sidhyati. ugantātkim?. śayitaḥ. śayitavān. purastādityādi. "ādrdhadhātukasyeḍvalāde"rityādi vidhikāṇḍātprāgeva "nejvaśi kṛtī"tyādipratiṣedhakāṇḍārambhasāmathryādityarthaḥ. niṣedhe prāpte iti. svṛtaḥ. sūtaḥ. dhūta ityādau yatheti bhāvaḥ. sṛ gatau. sarati. sariṣyati.