Grammatical Sūtra: त्यदादीनामः tyadādīnāmaḥ 
Individual Word Components: tyadādīnām aḥ Sūtra with anuvṛtti words: tyadādīnām aḥ aṅgasya (6.4.1), vibhaktau (7.2.84) Type of Rule: vidhi Preceding adhikāra rule:7.2.91 (1maparyantasya)
Description: Source:Laghusiddhānta kaumudī (Ballantyne) 7.2.102.jpg) |
For the final of ((tyad)) and the rest, there is substituted ((a)), when an affix, called vibhakti, follows. Source: Aṣṭādhyāyī 2.0 The substitute phoneme /a/ (short) replaces [the áṅga 6.4.1 final 1.1.52 phoneme of the class of pronominal stems 4.1.1] beginning with tyád- `that' [before 1.1.66 vibhákti sUP triplets 84]. Source: From Aṣṭādhyāyī of Pāṇini In Roman Transliteration translated by Sumitra M. Katre, Copyright © 1987. Courtesy of the University of Texas Press. |
Source:Srisa Chandra Vasu's Aṣṭādhyāyī of Pāṇini |
Anuvṛtti: 7.2.84 |
Mahābhāṣya: With kind permission: Dr. George Cardona
1/43:tyadādīnām dviparyantānām akāravacanam |* 2/43:tyadādīnām dviparyantānām atvam vaktavyam | 3/43:kim prayojanam | 4/43:yuṣmadasmadantānām bhavadantānām vā mā bhūt iti | 5/43:tat tarhi vaktavyam |
See More 1/43:tyadādīnām dviparyantānām akāravacanam |* 2/43:tyadādīnām dviparyantānām atvam vaktavyam | 3/43:kim prayojanam | 4/43:yuṣmadasmadantānām bhavadantānām vā mā bhūt iti | 5/43:tat tarhi vaktavyam | 6/43:na vaktavyam | 7/43:tyadādīnām akāreṇa siddhatvāt yuṣmadasmadoḥ , śeṣe lopasya lopena jñāyate prāk tataḥ at iti |* 8/43:yat ayam tyadādīnām atvena siddhe yuṣmadasmadoḥ śeṣe lopam śāsti tat jñāpayati ācāryaḥ prāk tataḥ atvam bhavati iti | 9/43:na sarveṣām iti | 10/43:api vā upasamastārtham atvābhāvāt kṛtam bhavet |* 11/43:na etat asti prayojanam | 12/43:upasamastārtham etat syāt : atiyūyam , ativayam | 13/43:upasamastānām hi tyadādīnām atvam na iṣyate : atitat , atitadau , atitadaḥ | 14/43:ṭilopaḥ ṭābabhāvārthaḥ kartavyaḥ iti tat smṛtam |* 15/43:yaḥ tu śeṣe lopaḥ ṭilopaḥ saḥ vaktavyaḥ | 16/43:kim prayojanam | 17/43:ṭāppratiṣedhārtham | 18/43:ṭāp mā bhūt iti | 19/43:saḥ tarhi ṭilopaḥ vaktavyaḥ | 20/43:na vaktavyaḥ | 21/43:atha vā śeṣasaptamyā śeṣe lopaḥ vidhīyate |* 22/43:iha yuṣmadasmadoḥ lopaḥ iti iyatā antyasya lopaḥ siddhaḥ | 23/43:saḥ ayam evam siddhe sati yat śeṣagrahaṇam karoti tasya etat prayojanam avaśiṣṭasya lopaḥ yathā syāt iti | 24/43:luptaśiṣṭe hi tasya āhuḥ kāryasiddhim manīṣiṇaḥ |* 25/43:evam tarhi ācāryapravṛttiḥ jñāpayati na sarveṣām tyadādīnām atvam bhavati iti yat ayam kimaḥ kaḥ iti kādeśam śāsti | 26/43:itarathā hi kimaḥ at bhavati iti eva brūyāt | 27/43:siddhe vidhiḥ ārabhyamāṇaḥ jñāpakārthaḥ bhavati na ca kimaḥ attvena sidhyati | 28/43:attve hi sati antyasya prasajyeta | 29/43:siddham antyasya pūrveṇa eva tatra ārambhasāmarthyāt ikārasya bhaviṣyati | 30/43:kutaḥ nu khalu etat anantyārthe ārambhe sati ikārasya bhaviṣyati na punaḥ kakārasya syāt | 31/43:yat tarhi kimaḥ grahaṇam karoti | 32/43:itarathā hi kaṭ at bhavati iti eva brūyāt | 33/43:evam api kakāramātrāt parasya prāpnoti | 34/43:tyadādīnām iti vartate na ca anyat kimaḥ tyadādiṣu kakāravat asti | 35/43:evam api anaikāntikam jñāpakam | 36/43:etāvat tu jñāpyate na sarveṣām tyadādīnām atvam bhavati iti tatra kutaḥ etat dviparyantānām bhaviṣyati na punaḥ yuṣmadasmadantānām vā syāt bhavadantānām vā | 37/43:kim ca avaśyam khalu api uttarārtham kimaḥ grahaṇam kartavyam | 38/43:ku tihoḥ kva ati iti | 39/43:kādeśaḥ khalu api avaśyam sākackārthaḥ vaktavyaḥ kaḥ kau ke iti evam artham | 40/43:tasmāt dviparyantānām atvam vaktavyam | 41/43:tyadādīnām akāreṇa siddhatvāt yuṣmadasmadoḥ , śeṣe lopasya lopena jñāyate prāk tataḥ at iti |* 42/43:api vā upasamastārtham atvābhāvāt kṛtam bhavet , ṭilopaḥ ṭābabhāvārthaḥ kartavyaḥ iti tat smṛtam |* 43/43:atha vā śeṣasaptamyā śeṣe lopaḥ vidhīyate , luptaśiṣṭe hi tasya āhuḥ kāryasiddhim manīṣiṇaḥ*
Kielhorn/Abhyankar (III,309.15-310.25) Rohatak (V,174.2-178.6)*Kātyāyana's Vārttikas |
Commentaries:
Kāśikāvṛttī1: tyadityevam ādīnām akārādeśo bhavati vibhaktau parataḥ. tyad syaḥ, tyau, tye. ta See More tyadityevam ādīnām akārādeśo bhavati vibhaktau parataḥ. tyad syaḥ, tyau, tye. tad
saḥ, tau, te. yad yaḥ, yau, ye. etad eṣaḥ, etau, ete. idam ayam, imau, ime. adas asau,
amū, amī. dvi dvau. dvābhyām. dviparyantānāṃ tyadādīnāmatvamiṣyate. iha na
bhavati, bhavat bhavān. saṃjñopasarjanībhūtāḥ tyadādayaḥ pāṭhādeva paryudastāḥ iti iha na
bhavati, tyad, tyadau, tyadaḥ. atityad, atityadau, atityadaḥ. tyadādipradhāne tu
śabde bhavatyeva, paramasaḥ paramatau, parmate. Kāśikāvṛttī2: tyadādīnām aḥ 7.2.102 tyadityevam ādīnām akārādeśo bhavati vibhaktau parataḥ. t See More tyadādīnām aḥ 7.2.102 tyadityevam ādīnām akārādeśo bhavati vibhaktau parataḥ. tyad syaḥ, tyau, tye. tad saḥ, tau, te. yad yaḥ, yau, ye. etad eṣaḥ, etau, ete. idam ayam, imau, ime. adas asau, amū, amī. dvi dvau. dvābhyām. dviparyantānāṃ tyadādīnāmatvamiṣyate. iha na bhavati, bhavat bhavān. saṃjñopasarjanībhūtāḥ tyadādayaḥ pāṭhādeva paryudastāḥ iti iha na bhavati, tyad, tyadau, tyadaḥ. atityad, atityadau, atityadaḥ. tyadādipradhāne tu śabde bhavatyeva, paramasaḥ paramatau, parmate. Nyāsa2: tyadādīnāmaḥ. , 7.2.102 "syaḥ" iti. "tadoḥ saḥ sāvanantyayoḥ" See More tyadādīnāmaḥ. , 7.2.102 "syaḥ" iti. "tadoḥ saḥ sāvanantyayoḥ" 7.2.106 iti takārasya sakāraḥ. "tyaḥ" iti. "jasaḥ sī" 7.1.17 iti śībhāvaḥ, "ādguṇaḥ" 6.1.84. "imau" iti. "daśca" 7.2.109 iti matvam(). "asau" iti. "adasa au sulopaśca" 7.2.107. "amū" iti. "adaso'serdādu do maḥ" 8.2.80) iti matvotve, "prathamayoḥ pūrvasavarṇaḥ" 6.1.98 iti dīrghaḥ. "amī" iti. "eta īdbahuvacane" 8.2.81 itīttvam().
atheha kasmānna bhavati--bhavāniti? ata āha--"dviparyantānām()" ityādi. etacca "śeṣe lopaḥ" 7.2.90 ityatra prāgvi jñāpitam(). "bhavān()" iti. "ugidacām()" 7.1.70 iti num(), "atvasantasya cādhātoḥ" 6.4.14 iti dīrghaḥ.
atheha saṃjñopasarjanībhūtānāmapi kasmānna bhavati tyādadau--tyad? atisyad(), atityadaḥ? ityata āha--"saṃjñopasarajanībhūtāḥ" ityādi. sarvādyantaḥpātinastyadādayaḥ. sarvādayaścāsaṃjñībhūtā anupasarjanībhūtaśca paṭha()nte. tathā hi--teṣāṃ "sarvanāmāni" (1.1.27) iti mahatyāḥ saṃjñāyāḥ karaṇasyaitat? prayojanam()--sarveṣāṃ nāmabhūtānāṃ saṃjñā yathā syāt(). ye tu kasyācideva saṃjñābhūtā upasarjanībhūtāśca, teṣāṃ mā bhūditi. tasmāt? saṃjñopasarjanībhūtāstyadādayaḥ pāṭhādeva paryudastāḥ, tyadādibhyo bahiṣkṛtā ityarthaḥ. tasmādatyadāditvāt? teṣāṃ na bhavati tyadādikāryam. "tyadādipradhāne śabde tu bhavatyeva" iti. tyadādayaḥ pradhānā yasmin? śabde sa tyadādipradhānaḥ, tatra bhavatyevāttvam(); tasya pāṭhāpadaryudastatvāt(). aparyudastatvaṃ tu sarvanāmasaṃjñāyastadantavidheḥ sarvāderabhyupagamāt()॥
Laghusiddhāntakaumudī1: eṣāmakāro vibhaktau. (dviparyyantānāmeveṣṭiḥ). dvau 2. dvābhyām 3. dvayoḥ
2.. p Sū #193 See More eṣāmakāro vibhaktau. (dviparyyantānāmeveṣṭiḥ). dvau 2. dvābhyām 3. dvayoḥ
2.. pāti lokamiti papīḥ sūryaḥ.. Laghusiddhāntakaumudī2: tyadādīnāmaḥ 193, 7.2.102 eṣāmakāro vibhaktau. (dviparyyantānāmeveṣṭiḥ). dvau 2. See More tyadādīnāmaḥ 193, 7.2.102 eṣāmakāro vibhaktau. (dviparyyantānāmeveṣṭiḥ). dvau 2. dvābhyām 3. dvayoḥ 2॥ pāti lokamiti papīḥ sūryaḥ॥ Bālamanoramā1: dvi-au iti sthite-. tyadādīnāmaḥ. `aṣṭana ā vibhaktā'vityato
vibhaktāvitya Sū #263 See More dvi-au iti sthite-. tyadādīnāmaḥ. `aṣṭana ā vibhaktā'vityato
vibhaktāvityanuvartate. eṣāmiti. tyadādīnāmityarthaḥ. tyadādiryeṣāmiti vigrahaḥ.
`antādeśaḥ' ityalo'ntyaparibhāṣālabhyaḥ. vibhaktau kim ?. tatphalam.
`svamornapuṃsakā'diti luki atvaṃ na.
tyadādayaḥ paṭhitāsteṣāmiha dviparyantānāmeva grahaṇe bhāṣyakārasyecchatyarthaḥ.
dviśabdasya dvivacaneṣu parato'tve kṛte rāmaśabdavadrūpāṇītyāha-dvāvityādi.
dviparyantānāmiti kimiti. yuṣmadasmadorātvayavatvayalopairbādhāt, kimaḥ
kādeśavidhānācca teṣāṃ tyadādiṣvantarbhāve'pi na doṣa iti praśnaḥ. bhavān
bhavantāviti. bhavat-siti sthite `ugidacā'miti numi halṅyādilope saṃyogāntalope
`atvasantasya ce'ti dīrghe `bhavā'niti rūpam. dviparyantānā'mityabhāve tu bhavat-
siti sthite takārasya ?tve kṛte `ato guṇe' iti pararūpe `ugidacā miti numi
`sarvanāmasthāne' iti dīrghe sulope nalope `bhavā' iti syāt. tathā`bhavat-au' iti
sthite pūrvavattakārasyā'tve numi dīrghe ca `bhavānā'viti syāditi bhāvaḥ. atha
yaduktaṃ `saṃjño pasarjanībhūtānāṃ sarvādigaṇakāryamantargaṇakāryaṃ ca na bhavatī'ti
tatsmārayati–saṃjñāyāmityādinā. dvirnāmeti. `nāme'tyavyayaṃ prasiddhau.
`dvi'riti prasiddhaḥ kaścidityarthaḥ. atra ca saṃjñābhūtasya dviśabdasya
ekadvibahuvacanāni santi, ekadvitryādiṣvapi dvisaṃjñakatvasaṃbhavādityabhipretya āha-
-dviḥ dvī dvaya iti. atidviriti. `atyādayaḥ' iti samāsaḥ. paramadvāviti.
karmadhārayo'yam. saṃjñopasarjanatvābhāvādihā'tvaṃ bhavatyeva. āṅgatvena
padāṅgādhikāraparibhāṣayā tadantagrahaṇāditi bhāvaḥ. uḍūni nakṣatrāṇīva lomāni yasya sa
uḍulomā. tasyāpatyamauḍulobhiḥ. `bāhvādibhyaśce'ti iñ. `nastaddhite' iti ṭilopaḥ.
ādivṛddhi asya ekavacanadvivacanayoḥ sarvatra harivadrūpam. tadāha auḍulomirauḍḍalomī iti.
bahuvacane tūḍulomā iti.
prasaṅgādityata āha–lomno'patyeṣu. lomanśabdādbahuṣvapatyeṣu vivakṣiteṣvakāraḥ
pratyayo vaktavya ityarthaḥ. bāhvādīña iti. bāhvādigaṇādvihitasya iño'pavāda
ityarthaḥ. `uḍuloman-a' iti sthite `nastaddhite' iti ṭilopaḥ.
ñṇittvā'bhāvātkittvā'bhāvācca nādivṛddhiḥ. `uḍuloma'śabdo'kārāntaḥ. tasya
sarvatra bahuvacaneṣu rāmavadrūpamiti bhāvaḥ. iti idantaprakaraṇam. athedānīmīkārāntā
nirūpyante. tatra vātapramīśabdo dvidhā. `māṅbhāne'iti dhātorīpratyayāntaḥ
kvibantaśca. tatra prathamaṃ vyutpādayati–vātapramīrityādinā. `ki'dityanantaraṃ
`nipātyate' iti śeṣaḥ. vātamiti vātamityupapade kartari māṅdhātorīpratyaye
kittvāt `āto lopa iṭi ce'tyallope `upapadamatiṅi'ti samāse tasmātsubutpattau
`vātapramī'riti prathamaikavacanam. aṅyantatvānna sulopaḥ. etadarthameva halṅyādisūtre
satyapi dīrghagrahaṇe ṅībgrahaṇamiti bhāvaḥ. dīrghāditi. vātapramī-au iti sthite
`dīrghājjasi ce'ti pūrvasavarṇadīrghe niṣiddhe `iko yaṇacī'ti yaṇi vātapramyāviti
rūpamityarthaḥ. he vātapramīriti. dīrghāntatvāt. `hyasvasya guṇaḥ' iti na. amīti.
vātapramī–am iti sthite `ami pūrvaḥ' iti pūrvarūpe `vātapramī'miti
rūpamityarthaḥ. `eranekācaḥ' iti yaṇtu na, īpratyayāntasya dhātutvā'bhāvāt.
vātapramīniti. pūrvasavarṇadīrghe `tasmācchasaḥ' iti natvam. vātapramyeti. aghitvāt
`āṅo nā'striyā' miti nābhāvasyā'bhāve yaṇ. vātapramye iti aghitvānheṅasiṅassu
`gherṅitī'ti guṇo na. vātapramyāmiti. āmi yaṇādeśe rūpam. dīrghatvānna nuṭ,
`hyasvanadyāpaḥ' iti hyasvagrahaṇāditi bhāvaḥ. ṅau tviti. `vātapramī–i' iti sthite
paratvādyaṇādeśaṃ bādhitvā savarṇadīrghe `vātapramī'ti rūpam.
aghitvādidudantatvā'bhāvācca `acca ghe'riti, `au'diti ca na bhavati. vastutastu `īdūtau
ca saptamyarthe' iti sūtre `saptamyantamīdūdantaṃ loke nāsti. ataḥ `somo gaurī
adhiśritaḥ' `māmakī tanū' iti veda eva tadudāharaṇa'miti bhāṣyavirodhādvātapramī iti
saptamyantasya loke prayogo netyanumīyata iti śabdenduśekhare spaṣṭam. Bālamanoramā2: tyadādīnāmaḥ 263, 7.2.102 dvi-au iti sthite-. tyadādīnāmaḥ. "aṣṭana ā vibha See More tyadādīnāmaḥ 263, 7.2.102 dvi-au iti sthite-. tyadādīnāmaḥ. "aṣṭana ā vibhaktā"vityato vibhaktāvityanuvartate. eṣāmiti. tyadādīnāmityarthaḥ. tyadādiryeṣāmiti vigrahaḥ. "antādeśaḥ" ityalo'ntyaparibhāṣālabhyaḥ. vibhaktau kim?. tatphalam. "svamornapuṃsakā"diti luki atvaṃ na. dviparyantānāmiti. sarvādigaṇe ye tyadādayaḥ paṭhitāsteṣāmiha dviparyantānāmeva grahaṇe bhāṣyakārasyecchatyarthaḥ. dviśabdasya dvivacaneṣu parato'tve kṛte rāmaśabdavadrūpāṇītyāha-dvāvityādi. dviparyantānāmiti kimiti. yuṣmadasmadorātvayavatvayalopairbādhāt, kimaḥ kādeśavidhānācca teṣāṃ tyadādiṣvantarbhāve'pi na doṣa iti praśnaḥ. bhavān bhavantāviti. bhavat-siti sthite "ugidacā"miti numi halṅyādilope saṃyogāntalope "atvasantasya ce"ti dīrghe "bhavā"niti rūpam. dviparyantānā"mityabhāve tu bhavat-siti sthite takārasya?tve kṛte "ato guṇe" iti pararūpe "ugidacā miti numi "sarvanāmasthāne" iti dīrghe sulope nalope "bhavā" iti syāt. tathā"bhavat-au" iti sthite pūrvavattakārasyā'tve numi dīrghe ca "bhavānā"viti syāditi bhāvaḥ. atha yaduktaṃ "saṃjño pasarjanībhūtānāṃ sarvādigaṇakāryamantargaṇakāryaṃ ca na bhavatī"ti tatsmārayati--saṃjñāyāmityādinā. dvirnāmeti. "nāme"tyavyayaṃ prasiddhau. "dvi"riti prasiddhaḥ kaścidityarthaḥ. atra ca saṃjñābhūtasya dviśabdasya ekadvibahuvacanāni santi, ekadvitryādiṣvapi dvisaṃjñakatvasaṃbhavādityabhipretya āha--dviḥ dvī dvaya iti. atidviriti. "atyādayaḥ" iti samāsaḥ. paramadvāviti. karmadhārayo'yam. saṃjñopasarjanatvābhāvādihā'tvaṃ bhavatyeva. āṅgatvena padāṅgādhikāraparibhāṣayā tadantagrahaṇāditi bhāvaḥ. uḍūni nakṣatrāṇīva lomāni yasya sa uḍulomā. tasyāpatyamauḍulobhiḥ. "bāhvādibhyaśce"ti iñ. "nastaddhite" iti ṭilopaḥ. ādivṛddhi asya ekavacanadvivacanayoḥ sarvatra harivadrūpam. tadāha auḍulomirauḍḍalomī iti. bahuvacane tūḍulomā iti. nanu tathā rūpaṃ kathaṃ, bāhvādigaṇasthatvena iñaḥ prasaṅgādityata āha--lomno'patyeṣu. lomanśabdādbahuṣvapatyeṣu vivakṣiteṣvakāraḥ pratyayo vaktavya ityarthaḥ. bāhvādīña iti. bāhvādigaṇādvihitasya iño'pavāda ityarthaḥ. "uḍuloman-a" iti sthite "nastaddhite" iti ṭilopaḥ. ñṇittvā'bhāvātkittvā'bhāvācca nādivṛddhiḥ. "uḍuloma"śabdo'kārāntaḥ. tasya sarvatra bahuvacaneṣu rāmavadrūpamiti bhāvaḥ. iti idantaprakaraṇam. athedānīmīkārāntā nirūpyante. tatra vātapramīśabdo dvidhā. "māṅbhāne"iti dhātorīpratyayāntaḥ kvibantaśca. tatra prathamaṃ vyutpādayati--vātapramīrityādinā. "ki"dityanantaraṃ "nipātyate" iti śeṣaḥ. vātamiti vātamityupapade kartari māṅdhātorīpratyaye kittvāt "āto lopa iṭi ce"tyallope "upapadamatiṅi"ti samāse tasmātsubutpattau "vātapramī"riti prathamaikavacanam. aṅyantatvānna sulopaḥ. etadarthameva halṅyādisūtre satyapi dīrghagrahaṇe ṅībgrahaṇamiti bhāvaḥ. dīrghāditi. vātapramī-au iti sthite "dīrghājjasi ce"ti pūrvasavarṇadīrghe niṣiddhe "iko yaṇacī"ti yaṇi vātapramyāviti rūpamityarthaḥ. he vātapramīriti. dīrghāntatvāt. "hyasvasya guṇaḥ" iti na. amīti. vātapramī--am iti sthite "ami pūrvaḥ" iti pūrvarūpe "vātapramī"miti rūpamityarthaḥ. "eranekācaḥ" iti yaṇtu na, īpratyayāntasya dhātutvā'bhāvāt. vātapramīniti. pūrvasavarṇadīrghe "tasmācchasaḥ" iti natvam. vātapramyeti. aghitvāt "āṅo nā'striyā" miti nābhāvasyā'bhāve yaṇ. vātapramye iti aghitvānheṅasiṅassu "gherṅitī"ti guṇo na. vātapramyāmiti. āmi yaṇādeśe rūpam. dīrghatvānna nuṭ, "hyasvanadyāpaḥ" iti hyasvagrahaṇāditi bhāvaḥ. ṅau tviti. "vātapramī--i" iti sthite paratvādyaṇādeśaṃ bādhitvā savarṇadīrghe "vātapramī"ti rūpam. aghitvādidudantatvā'bhāvācca "acca ghe"riti, "au"diti ca na bhavati. vastutastu "īdūtau ca saptamyarthe" iti sūtre "saptamyantamīdūdantaṃ loke nāsti. ataḥ "somo gaurī adhiśritaḥ" "māmakī tanū" iti veda eva tadudāharaṇa"miti bhāṣyavirodhādvātapramī iti saptamyantasya loke prayogo netyanumīyata iti śabdenduśekhare spaṣṭam. yāporiti. "pāpoḥ kiddvoṣece"tyauṇādikasūtram. yādhātoḥ, pādhātośca īpratyayaḥ syāt, saca kit. prakṛtibhūtayostayordvitvaṃ cetyarthaḥ. kittvādāto lopa iṭi cetyāllopaḥ. abhyāsahyasvaḥ. kvibantavāteti. "māṅ māne" ityasmātkartari kvipi "ghumāsthe"tīttve "vātapramī"śabda iti kecit. tanna, "īttvamavakārādau" iti vārtikavirodhāt. "mīñ hiṃsāyā"miti mīdhātoḥ kvipi tu "vātapramī"śabdo nirbādhaḥ. vakṣyamāṇo yaṇiti. amipūrvarūpaṃ, śasi pūrvasavarṇadīrghaḥ, ṅau savarṇadīrghaṃ ca bādhitvā paratvāt "eranekācaḥ" iti yaṇ, īkārāntadhātutvāditi bhāvaḥ. pradhīvaditi. prakṛṣṭaṃ dhyāyatīti pradhīḥ. "dhyāyateḥ saṃprasāraṇaṃ ce"ti kvipi yakārasya saṃprasāraṇamikāraḥ. "saṃprasāraṇācce"ti pūrvarūpam. "halaḥ" iti dīrghaḥ. asya ca īkārāntadhātutvādami ṅasi ṅau ca "eranekācaḥ" iti yaṇādeśaḥ. bahvaya iti. "bahvādibhyaśce"ti ṅīṣ. śreyasya iti. atipraśastā ityarthaḥ. "dvivacanavibhajyopapade" iti īyasun. "praśasyasya śraḥ" iti śraḥ. "ugitaśce"ti ṅīp. bahuśreyasīti. "striyāḥ puṃva"diti puṃvattvam. "gostriyori"ti hyasvavastu na, "īyasobaha#uvrīherneti vācya"miti tanniṣedhāt. bahuśreyasī-siti sthite prakriyāṃ darśayati--dīrghaṅyantatvāditi. nanu śreyasīśabda eva ṅyantaḥ, pratyayagrahaṇe yasmātsa vihitastadādereva grahaṇāt. naca "strīpratyaye na tadādiniyamaḥ" iti niṣedhānneha tadādiniyama iti vācyam, anupasarjana eva strīpratyaye hi na tadādiniyama iti pratiṣedhaḥ. iha tūpasarjananvāttadādiniyamo'styeveti cet, astu śreyasīśabdasyaiva ṅyantatvam, natu bahuśreyasīśabdasya. tathāpi halṅyādilopo'tra nirbādhaḥ. soṅryantāt śreyasīśabdātparatvasyā'napāyāt. nahi"halṅyābbhya" iti vihitaviśeṣaṇaṃ, pramāṇā'bhāvāt. yā sā ketyādāvavyāpteśca, tatra soṣṭābantādvihitatvā'bhāvāt. nahi"halṅyābbhya"iti vihitaviśeṣaṇaṃ, pramāṇā'bhāvāt. yā sā ketyādāvavyāpteśca, tatra soṣṭābantādvihitatvā'bhāvāt, yatttkimiti halantebhyaḥ subutpattau tyadādyatve satyeva ṭāpaḥ pravṛtteḥ. naca tatra halantādvihitatvena nirvāhaḥ śaṅkyaḥ, yaḥ saḥ ka ityādāvativyāpteḥ, kartā sakhetyādāvavyāpteścetyāstāṃ tāvat. "dīrghājjhasi ce"ti pūrvasavarṇadīrghaniṣedhe yaṇi bahuśreyasyau. baha#uśreyasyaḥ. Tattvabodhinī1: tyadādināmaḥ. `aṣṭana ā vibhaktau'ityato'nuvartanādāha-vibhaktāviti kim?.
Sū #225 See More tyadādināmaḥ. `aṣṭana ā vibhaktau'ityato'nuvartanādāha-vibhaktāviti kim?.
tad.yad. sorlukā luptatvātpratyayalakṣaṇaṃ na.
yuṣmadasmacchabdayoriṣṭa\ufffdābhāve'pi doṣo nāsti,
ātvayatvalopairviśeṣavihitairatvasya bādhanāt. tathā kiṃśabde'pi na doṣaḥ, kimaḥ kādeśasya
viśiṣṭasya vidhānāditi praśnaḥ. bhavāniti. bhavat-su iti sthite takārasthāne atve
kṛte `ato guṇe' iti pararūpe `ugidacām—-'iti numi sati `sarvanāmasthāne'ityanena
dīrghe sulope nalope ca sati `bhavā'iti rūpaṃ syāditi bhāvaḥ. bhavantāviti.
pūrvavattakārasyā'tve pararūpe numi dīrghe `bhavānā'viti rūpaṃ syāditi bhāvaḥ. uḍūnīva
lomāni yasya tasyāpatyamauḍulomiḥ.\r\niño'pavāda iti. tathā ca bahutve
akārānto'yamuḍulomaśabdaḥ, sa auḍulomiśabdādanya eva, tasya ca ikārānteṣu vyutpādanaṃ
prāsaṅgikamiti bodhyam. iti idantāḥ. kiditi. tena `āto lopa iṭi ce' tyālopa iti
bhāvaḥ. kvibantavātapramīti. māṅdhātoḥ kkipi `īttvamavakārādau'iti niṣedhādīttvaṃ
neti śaṅkyāyāṃ mīnātereva kkibbodhyaḥ. yadvā
īpratyayāntavātapramīśabdādācārakkibantātkartari kkibodhyaḥ. śreyasya iti.
`praśasyaśraḥ'itīyasuni śrādeśaḥ. `ugitaśce'ṅīp. bahuśreyasīti. `striyāḥ
puṃvat–'iti puṃvadbhāvaḥ. `īyasaśce'ti na kap. nā'pyusarjanahyasvaḥ, `īyaso
bahuvrīhirne'ti niṣedhāt. Tattvabodhinī2: tyadādināmaḥ 225, 7.2.102 tyadādināmaḥ. "aṣṭana ā vibhaktau"ityato'nuv See More tyadādināmaḥ 225, 7.2.102 tyadādināmaḥ. "aṣṭana ā vibhaktau"ityato'nuvartanādāha-vibhaktāviti kim(). tad.yad. sorlukā luptatvātpratyayalakṣaṇaṃ na.dviparyantānāṃ kimiti. yuṣmadasmacchabdayoriṣṭa()ābhāve'pi doṣo nāsti, ātvayatvalopairviśeṣavihitairatvasya bādhanāt. tathā kiṃśabde'pi na doṣaḥ, kimaḥ kādeśasya viśiṣṭasya vidhānāditi praśnaḥ. bhavāniti. bhavat-su iti sthite takārasthāne atve kṛte "ato guṇe" iti pararūpe "ugidacām----"iti numi sati "sarvanāmasthāne"ityanena dīrghe sulope nalope ca sati "bhavā"iti rūpaṃ syāditi bhāvaḥ. bhavantāviti. pūrvavattakārasyā'tve pararūpe numi dīrghe "bhavānā"viti rūpaṃ syāditi bhāvaḥ. uḍūnīva lomāni yasya tasyāpatyamauḍulomiḥ.iño'pavāda iti. tathā ca bahutve akārānto'yamuḍulomaśabdaḥ, sa auḍulomiśabdādanya eva, tasya ca ikārānteṣu vyutpādanaṃ prāsaṅgikamiti bodhyam. iti idantāḥ. kiditi. tena "āto lopa iṭi ce" tyālopa iti bhāvaḥ. kvibantavātapramīti. māṅdhātoḥ kkipi "īttvamavakārādau"iti niṣedhādīttvaṃ neti śaṅkyāyāṃ mīnātereva kkibbodhyaḥ. yadvā īpratyayāntavātapramīśabdādācārakkibantātkartari kkibodhyaḥ. śreyasya iti. "praśasyaśraḥ"itīyasuni śrādeśaḥ. "ugitaśce"ṅīp. bahuśreyasīti. "striyāḥ puṃvat--"iti puṃvadbhāvaḥ. "īyasaśce"ti na kap. nā'pyusarjanahyasvaḥ, "īyaso bahuvrīhirne"ti niṣedhāt. 1.Source: Arsha Vidya Gurukulam 2.Source: Sanskrit Documents |
Research Papers and Publications
|
| | |