1/108:ekājgrahaṇam kimartham |
2/108:ekājgrahaṇam jāgartyartham |*
3/108:ekājgrahaṇam kriyate jāgarteḥ iṭpratiṣedhaḥ mā bhūt iti |
4/108:jāgaritā , jāgaritum |
5/108:na etat asti prayojanam |
6/108:upadeśe anudāttāt iti ucyate jāgartiḥ ca upadeśe udāttaḥ |
7/108:na brūmaḥ ihārtham jāgartyartham ekājgrahaṇam kartavyam iti |
8/108:kim tarhi |
9/108:uttarārtham |
10/108:śryukaḥ kiti iti iṭpratiṣedham vakṣyati saḥ jāgarteḥ mā bhūt |
11/108:jāgaritaḥ , jāgaritavān iti |
12/108:etat api na asti prayojanam |
13/108:jāgarteḥ guṇaḥ ucyate vṛddhiviṣaye pratiṣedhaviṣaye ca saḥ bādhakaḥ bhaviṣyati |
14/108:tatra guṇe kṛte raparatve ca kṛte anugantatvāt iṭpratiṣedhaḥ na bhaviṣyati |
15/108:nanu ca upadeśādhikārāt prāpnoti |
16/108:upadeśagrahaṇam nivartayiṣyate |
17/108:yadi nivartyate stīrtvā , pūrtvā , ittvottvayoḥ kṛtayoḥ raparatve ca anugantatvāt iṭpratiṣedhaḥ na prāpnoti |
18/108:na eṣaḥ doṣaḥ |
19/108:ānupūrvyā siddham etat |
20/108:na atra akṛte iṭpratiṣedhe ittvottve prāpnutaḥ |
21/108:kim kāraṇam |
22/108:na ktvā seṭ iti kittvapratiṣedhāt |
23/108:idam tarhi |
24/108:ātistīrṣati , nipupūrṣati |
25/108:ittvottvayoḥ kṛtayoḥ raparatve cxa anugantatvāt iṭpratiṣedhaḥ na prāpnoti |
26/108:mā bhūt evam śryukaḥ kiti iti |
27/108:iṭ sani vā iti evam bhaviṣyati |
28/108:idam tarhi |
29/108:āstīrṇam , nipūrtāḥ piṇḍāḥ |
30/108:ittvottvayoḥ kṛtayoḥ raparatve ca anugantatvāt iṭpratiṣedhaḥ na prāpnoti |
31/108:mā bhūt evam |
32/108:iṭ sani vā iti sani vibhāṣā yasya vibhāṣā iti pratiṣedhaḥ bhaviṣyati |
33/108:ihārtham eva tarhi vadhyartham ekājgrahaṇam kartavyam |
34/108:vadhaḥ iṭpratiṣedhaḥ mā bhūt iti |
35/108:vadhiṣīṣṭa iti |
36/108:etat api na asti prayojanam |
37/108:kriyamāṇe api vā ekājgrahaṇe vadhaḥ iṭpratiṣedhaḥ prāpnoti |
38/108:vadhiṣīṣṭa iti |
39/108:kim kāraṇam |
40/108:vadhaḥ iṭpratiṣedhaḥ sannipāte ekāctvāt prakṛteḥ ca anudāttatvāt |*
41/108:sannipāte ca eva hi vadhiḥ ekāc śrūyate prakṛtiḥ ca asya anudāttā |
42/108:kim punaḥ kāraṇam evam vijñāyate upadeśe anudāttāt ekācaḥ śrūyamāṇāt iti |
43/108:yaṅlopārtham |
44/108:yaṅlope mā bhūt iti |
45/108:bebhiditā , bebhiditum , cecchiditā , cecchiditum |
46/108:ekācaḥ upadeśe anudāttāt iti upadeśavacanam anudāttaviśeṣaṇam cet kṛñādibhyaḥ liṭi niyamānupapattiḥ aprāptatvāt pratiṣedhasya |*
47/108:ekācaḥ upadeśe anudāttāt iti upadeśavacanam anudāttaviśeṣaṇam cet kṛñādibhyaḥ liṭi niyamasya anupapattiḥ |
48/108:kim kāraṇam |
49/108:aprāptatvāt pratiṣedhasya |
50/108:dvirvacane kṛte upadeśe anudāttāt ekācaḥ śrūyamāṇāt iti iṭpratiṣedhaḥ na prāpnoti |
51/108:asati iṭpratiṣedhe niyamaḥ na upapadyate |
52/108:asati niyame kaḥ doṣaḥ |
53/108:tatra pacādibhyaḥ iḍvacanam |*
54/108:tatra pacādibhyaḥ iṭ vaktavyaḥ |
55/108:pecima , śekima |
56/108:sanaḥ ca iṭpratiṣedhaḥ |*
57/108:sanaḥ ca iṭpratiṣedhaḥ vaktavyaḥ |
58/108:bibhitsati , cicchitsati |
59/108:dvirvacane kṛte upadeśe anudāttāt ekācaḥ śrūyamāṇāt iti iṭpratiṣedhaḥ na prāpnoti |
60/108:iha ca nīttaḥ tatve kṛte anackatvāt iṭpratiṣedhaḥ na prāpnoti |
61/108:na eṣaḥ doṣaḥ |
62/108:ānupūrvyā siddham etat |
63/108:na atra akṛte iṭpratiṣedhe tatvam prāpnoti |
64/108:kim kāraṇam |
65/108:ti kiti iti ucyate |
66/108:yat api ucyate ekācaḥ upadeśe anudāttāt iti upadeśavacanam anudāttaviśeṣaṇam cet kṛñādibhyaḥ liṭi niyamānupapattiḥ aprāptatvāt pratiṣedhasya iti mā bhūt niyamaḥ |
67/108:nanu ca uktam tatra pacādibhyaḥ iḍvacanam iti |
68/108:na eṣaḥ doṣaḥ |
69/108:uktam tatra thalgrahaṇasya prayojanam samuccayaḥ yathā vijñāyeta thali ca seṭi kṅiti ca seṭi iti |
70/108:yat api ucyate sanaḥ ca iṭpratiṣedhaḥ iti |
71/108:ubhayaviśeṣaṇatvāt siddham |*
72/108:ubhayam upadeśagrahaṇena viśeṣayiṣyāmaḥ |
73/108:upadeśe anudāttāt upadeśe ekācaḥ iti |
74/108:yaṅlope ca tadantadvirvacanāt |*
75/108:sanyaṅantasya sthāne dvirvacanam tatra sampramugdhatvāt prakṛtipratyayasya naṣṭaḥ saḥ bhavati yaḥ saḥ ekājupadeśe anudāttaḥ |
76/108:atha api dviḥprayogaḥ dvirvacanam evam api na doṣaḥ |
77/108:na hi asya bhidyupadeśe upadeśaḥ |
78/108:atha api bhidyupadeśe upadeśaḥ evam api na doṣaḥ |
79/108:akāreṇa vyavahitatvāt na bhaviṣyati |
80/108:nanu ca lope kṛte na asti vyavadhānam |
81/108:sthānivadbhāvāt vyavadhānam eva |
82/108:na sidhyati |
83/108:pūrvavidhau sthānivadbhāvaḥ na ca ayam pūrvavidhiḥ |
84/108:evam tarhi pūrvasmāt api vidhiḥ pūrvavidhiḥ |
85/108:kaḥ punaḥ upadeśaḥ nyāyyaḥ |
86/108:yaḥ kṛtsnaḥ |
87/108:kaḥ ca kṛtsnaḥ |
88/108:yaḥ ubhayoḥ |
89/108:yadi tarhi yaḥ ubhayoḥ saḥ kṛtsnaḥ saḥ ca nyāyyaḥ vadhaḥ iṭpratiṣedhaḥ prāpnoti |
90/108:āvadhiṣīṣṭa iti |
91/108:na eṣaḥ doṣaḥ |
92/108:ādyudāttanipātanam kariṣyate saḥ nipātanasvaraḥ prakṛtisvarasya bādhakaḥ bhaviṣyati |
93/108:evam api upadeśivadbhāvaḥ vaktavyaḥ |
94/108:yathā eva hi saḥ nipātanasvaraḥ prakṛtisvaram bādhate evam pratyayasvaram api bādheta : āvadhiṣīṣṭa iti |
95/108:na eṣaḥ doṣaḥ |
96/108:ārdhadhātukīyāḥ sāmānyena bhavanti anavasthiteṣu pratyayeṣu |
97/108:tatra ārdhadhātukasāmānye vadhibhāve kṛte satiśiṣṭatvāt pratyayasvaraḥ bhaviṣyati |
98/108:atha ke punaḥ anudāttāḥ |
99/108:ādantāḥ , adaridrāḥ |
100/108:ivarṇāntāḥ ca aśviśriḍīśīdīdhīvevīṅaḥ |
101/108:uvarṇāntāḥ yuruṇukṣukṣṇusnūrṇuvarjam |
102/108:ṛdantāḥ ca ajāgṛvṛṅvṛñaḥ |
103/108:śakiḥ kavargāntānām |
104/108:pacivacisicimuciricivicipracchiyajibhajisṛjityajibhujibhrasjibhañjirujiyujiṇijivijisiñjisvañjayaḥ cavargāntānām |
105/108:sadiśadihadicchiditudisvidibhidiskandikṣudikhidyativindividyatirādhiyudhibudhiśudhikrudhirudhisādhivyadhibandhisidhyatihanimanyatayaḥ tavargāntānām |
106/108:tapitipivapiśapicupilupilipisvapyāpikṣipisṛpitṛpidṛpiyabhirabhilabhiyamiraminamigamayaḥ pavargāntānām |
107/108:ruśiriśidiśiviśiliśispṛśidṛśikruśimṛśidaṃśitviṣikṛṣiśliṣiviṣipiṣituṣiduṣidviṣighasivasidahidihivahiduhinahiruhilihimihayaḥ ca uṣmāntānām |
108/108:vasiḥ prasāraṇī

upadeśe ya ekāc dhāturanudāttaśca tasmādiḍāgamo na bhavati. prakṛtyāśrayo 'yaṃ pratiṣedhaḥ. ke punarupadeśe 'nudāttāḥ? ye tathā gaṇe paṭhyante, ta eva vispaṣṭārtham aniṭkārikāsu pravibhaktāḥ pradarśyante. aniṭsvarānto bhavati iti dṛśyatāmimāṃstu seṭaḥ pravadanti tadvidaḥ. adantamṛ\u0304dantamṛtāṃ ca vṛṅvṛñau śviḍīṅivarṇeṣvatha śīṅśriñāvapi. guṇasthamūdantamutāṃ ca rusnuvau kṣuvaṃ tathorṇotimatho yuṇukṣṇavaḥ. iti svarāntā nipuṇaṃ samuccitāstato halantānapi sannibodhata. dvaye eva dhātavaḥ, svarāntāḥ vyañjanāntāśca. tatra sarve svarāntāḥ ekācaḥ anudāttāḥ. avadhiṣṭa. ṛ\u0304dantam taritā, tarītā. ṛtāṃ ca vṛṅvṛñau nirvaritā, nirvarītā. pravaritā, pravarītā. śviḍīṅivarṇeṣvatha śīṅśriñāvapi śvayitā. uḍḍayitā. śayitā. śrayitā. gaṇasthamūdantam lavitā. pavitā. utāṃ ca ursnuvau kṣuvaṃ tathorṇotimatho yuṇukṣṇavaḥ ravitā. prasnavitā. kṣavitā. prorṇavitā. vācya ūrṇorṇuvadbhāvo yaṅprasiddhiḥ prayojanam ityatideśādekāctvam ūrṇoterasti iti udātta upadiśyate. yavitā. navitā. kṣṇavitā. iti svarāntā nipuṇaṃ samuccitās tato halantānapi sannibodhata. śakistu kānteṣvaniḍeka iṣyate ghasiśca sāntesu vasiḥ prasāraṇī. ghasiḥ prakṛtyantaram asti ghastā. vasiḥ prasāraṇī vastā. prasāraṇī iti kim? vasitā vastrāṇām. vasa nivāse ityasya yajāditvāt saṃprasāraṇaṃ vihitam, na tu vasa ācchādane ityasya. sabhistu bhānteṣvatha maithune yabhistatastṛtīyo labhireva netare. ārabdhā. yabdhā. labdhā. yamiryamanteṣvaniḍeka iṣyate ramisca yaśca śyani paṭhyate maniḥ. namiścaturtho hanireva pañcamo gamiśca ṣaṣṭhaḥ pratiṣedhavācinām. yantā. rantā. mantā. śyani iti kim? manuteḥ manitā ityeva bhavati. nantā. hantā. gantā. dihirduhirmehatirohatī vahirnahistu ṣaṣtho dahatistathā lihiḥ. ime 'niṭo 'ṣṭāviha muktasaṃśayā gaṇeṣu hāntāḥ pravibhajya kīrtitāḥ. degdhā. dogdhā. meḍhā. roḍhā. voḍhā. naddhā. dagdhā. leḍhā. muktasaṃśayāḥ iti kim? tantrāntare catvāro 'pare paṭhyante. sahimuhirihiluhayaḥ. tatra sahervikalpastakārādau, muhirapi radhādau paṭhyate, tena tau sasaṃśayau savikalpau. itarau tu dhātuṣu na paṭhyete, kaiścidabhyupagamyete iti svarūpeṇa eva sasaṃśayau. diśiṃ dṛśiṃ daṃśimatho mṛśiṃ spṛśiṃ riśiṃ ruśiṃ krośatimaṣṭamaṃ viśim. liśaṃ ca śāntānaniṭaḥ purāṇagāḥ paṭhanti pāṭheṣu daśaiva netarān. deśṭā. draṣtā. daṃṣṭā. āmraṣṭā, āmarṣṭā. spraṣṭā, sparṣṭā. ṛdupadhānām udāttopadeśānāṃ mṛjidṛśī varjayitvā anudāttasya cardupadhasya anyatarasyām 6-1-59 iti ramāgamavikalpaḥ. reṣṭā. roṣṭā. kroṣṭā. praveṣṭā. leṣṭā. rudhiḥ sarādhiryudhibandhisādhayaḥ krudhakṣudhī śudhyatibudhyatī vyadhiḥ. ime tu dhāntā daśa ye 'niṭo matāstataḥ paraṃ sidhyatireva netare. roddhā. rāddhā. yoddhā. banddhā. sāddhā. kroddhā. kṣoddhā. śoddhā. boddhā. vyaddhā. seddhā. budhyatisidhyatyoḥ śyanā nirdeśāt nyāyyavikaraṇayor buddhisidhyoriḍ bhavatyeva. bodhitā. sidhitā. niṣṭhāyāmāpi pratiṣedhābhāvāt budhitam, sidhitam ityeva bhavati. śiṣiṃ piṣiṃ śuṣyatipuṣyatī tviṣiṃ viṣiṃ śliṣiṃ tuṣyatiduṣyatī dviṣim. imān. daśaivopadiśantyaniḍvidhau gaṇeṣu ṣāntān kṛṣikarṣatī tathā. śeṣṭā. peṣṭā. śoṣṭa. poṣṭā. tveṣṭā. veṣṭā. śleṣṭa. toṣṭā. doṣṭā. dveṣṭā. kraṣṭa. karṣṭā. kṛṣestaudādikasya bhauvādikasya ca kṛṣikarṣatī iti nirdeśaḥ. tapiṃ tipiṃ cāpimatho vapiṃ svapiṃ lipiṃ lupiṃ tṛpyatidṛpyatī sṛpim. svareṇa vīcena śapiṃ chupiṃ kṣipiṃ pratīhi pāntān paṭhitāṃstrayodaśa. taptā. teptā. āptā. vaptā. svaptā. leptā. loptā. tṛpyatidṛpyatyoranudāttatvamamāgamārthameva. iṭ tvanayoḥ radhādipāṭhād vikalpena bhavati. traptā, tarptā, tarpitā. draptā, darptā, darpitā. tudādiṣu tu yau tṛpidṛpī tāvudattāveva. sraptā, sarptā. śaptā. choptā. kṣeptā. adiṃ hadiṃ skandibhidicchidikṣudīn śadiṃ sadiṃ svidyatipad yatī khidim. tudiṃ nudiṃ vidyati vinta ityapi pratīhi dāntān daśa pañca cāniṭaḥ. attā. hattā. skantā. bhettā. chettā. kṣottā. śattā. sattā. svettā. svidyati iti śyanā nirdeśo ñiṣvidā ityasya grahaṇaṃ mā bhūtiti. udātta eva ayam. pattā. khettā. tottā. nottā. vettā. vidyati vinta ityapi śyanā śnamā ca nirdeśo 'nyavikaraṇanivṛttyarthaḥ. vettivindatī udāttau eva. veditā vidyānām. veditā dhanānām. paciṃ vaciṃ viciricirañjipṛcchatīn nijiṃ siciṃ mucibhajibhañjibhṛjjātīn. tyajiṃ yajiṃ yujirujisañjimajjatīn bhujiṃ svajiṃ sṛjimṛjī viddhyaniṭsvarān. paktā. vaktā. vivektā. rektā. raṅktā. praṣṭā. nirṇektā. sektā. moktā. bhaktā. bhaṅktā. bhraṣṭā, bharṣṭā. tyaktā. yaṣṭā. yoktā. roktā. saṅktā. maṅktā. bhoktā. pariṣvaktā. sraṣṭā. mārṣṭā. mṛjirayamūdit paṭhyate, tato 'sya vikalpena iṭā bhavitavyam. mārṣṭā, marjitā iti, amāgamo 'pyasya na dṛśyate? tadiha pāṭhasya prayojanaṃ cintyam. kecidasya sthāne vijiṃ paṭhanti, sṛjiṃ vijiṃ viddhyaniṭsvarāniti. nijādiṣu yo vijirasau aniḍiṣyate. tathā ca tantrāntare nijivijiṣvañjivarjam ityuktam. ekāca iti kim? avadhīt. vṛddhinivṛttyarthamadanto vidhirupadiśyate. upadeśagrahaṇaṃ kim? iha ca yathā syāt, laviṣyati, paciṣyati. iha ca mā bhūt, kartā kaṭān, kartum iti.

ekāca upadeśe 'nudāttāt 7.2.10 upadeśe ya ekāc dhāturanudāttaśca tasmādiḍāgamo na bhavati. prakṛtyāśrayo 'yaṃ pratiṣedhaḥ. ke punarupadeśe 'nudāttāḥ? ye tathā gaṇe paṭhyante, ta eva vispaṣṭārtham aniṭkārikāsu pravibhaktāḥ pradarśyante. aniṭsvarānto bhavati iti dṛśyatāmimāṃstu seṭaḥ pravadanti tadvidaḥ. adantamṝdantamṛtāṃ ca vṛṅvṛñau śviḍīṅivarṇeṣvatha śīṅśriñāvapi. guṇasthamūdantamutāṃ ca rusnuvau kṣuvaṃ tathorṇotimatho yuṇukṣṇavaḥ. iti svarāntā nipuṇaṃ samuccitāstato halantānapi sannibodhata. dvaye eva dhātavaḥ, svarāntāḥ vyañjanāntāśca. tatra sarve svarāntāḥ ekācaḥ anudāttāḥ. avadhiṣṭa. ṝdantam taritā, tarītā. ṛtāṃ ca vṛṅvṛñau nirvaritā, nirvarītā. pravaritā, pravarītā. śviḍīṅivarṇeṣvatha śīṅśriñāvapi śvayitā. uḍḍayitā. śayitā. śrayitā. gaṇasthamūdantam lavitā. pavitā. utāṃ ca ursnuvau kṣuvaṃ tathorṇotimatho yuṇukṣṇavaḥ ravitā. prasnavitā. kṣavitā. prorṇavitā. vācya ūrṇorṇuvadbhāvo yaṅprasiddhiḥ prayojanam ityatideśādekāctvam ūrṇoterasti iti udātta upadiśyate. yavitā. navitā. kṣṇavitā. iti svarāntā nipuṇaṃ samuccitās tato halantānapi sannibodhata. śakistu kānteṣvaniḍeka iṣyate ghasiśca sāntesu vasiḥ prasāraṇī. ghasiḥ prakṛtyantaram asti ghastā. vasiḥ prasāraṇī vastā. prasāraṇī iti kim? vasitā vastrāṇām. vasa nivāse ityasya yajāditvāt saṃprasāraṇaṃ vihitam, na tu vasa ācchādane ityasya. sabhistu bhānteṣvatha maithune yabhistatastṛtīyo labhireva netare. ārabdhā. yabdhā. labdhā. yamiryamanteṣvaniḍeka iṣyate ramisca yaśca śyani paṭhyate maniḥ. namiścaturtho hanireva pañcamo gamiśca ṣaṣṭhaḥ pratiṣedhavācinām. yantā. rantā. mantā. śyani iti kim? manuteḥ manitā ityeva bhavati. nantā. hantā. gantā. dihirduhirmehatirohatī vahirnahistu ṣaṣtho dahatistathā lihiḥ. ime 'niṭo 'ṣṭāviha muktasaṃśayā gaṇeṣu hāntāḥ pravibhajya kīrtitāḥ. degdhā. dogdhā. meḍhā. roḍhā. voḍhā. naddhā. dagdhā. leḍhā. muktasaṃśayāḥ iti kim? tantrāntare catvāro 'pare paṭhyante. sahimuhirihiluhayaḥ. tatra sahervikalpastakārādau, muhirapi radhādau paṭhyate, tena tau sasaṃśayau savikalpau. itarau tu dhātuṣu na paṭhyete, kaiścidabhyupagamyete iti svarūpeṇa eva sasaṃśayau. diśiṃ dṛśiṃ daṃśimatho mṛśiṃ spṛśiṃ riśiṃ ruśiṃ krośatimaṣṭamaṃ viśim. liśaṃ ca śāntānaniṭaḥ purāṇagāḥ paṭhanti pāṭheṣu daśaiva netarān. deśṭā. draṣtā. daṃṣṭā. āmraṣṭā, āmarṣṭā. spraṣṭā, sparṣṭā. ṛdupadhānām udāttopadeśānāṃ mṛjidṛśī varjayitvā anudāttasya cardupadhasya anyatarasyām 6.1.58 iti ramāgamavikalpaḥ. reṣṭā. roṣṭā. kroṣṭā. praveṣṭā. leṣṭā. rudhiḥ sarādhiryudhibandhisādhayaḥ krudhakṣudhī śudhyatibudhyatī vyadhiḥ. ime tu dhāntā daśa ye 'niṭo matāstataḥ paraṃ sidhyatireva netare. roddhā. rāddhā. yoddhā. banddhā. sāddhā. kroddhā. kṣoddhā. śoddhā. boddhā. vyaddhā. seddhā. budhyatisidhyatyoḥ śyanā nirdeśāt nyāyyavikaraṇayor buddhisidhyoriḍ bhavatyeva. bodhitā. sidhitā. niṣṭhāyāmāpi pratiṣedhābhāvāt budhitam, sidhitam ityeva bhavati. śiṣiṃ piṣiṃ śuṣyatipuṣyatī tviṣiṃ viṣiṃ śliṣiṃ tuṣyatiduṣyatī dviṣim. imān. daśaivopadiśantyaniḍvidhau gaṇeṣu ṣāntān kṛṣikarṣatī tathā. śeṣṭā. peṣṭā. śoṣṭa. poṣṭā. tveṣṭā. veṣṭā. śleṣṭa. toṣṭā. doṣṭā. dveṣṭā. kraṣṭa. karṣṭā. kṛṣestaudādikasya bhauvādikasya ca kṛṣikarṣatī iti nirdeśaḥ. tapiṃ tipiṃ cāpimatho vapiṃ svapiṃ lipiṃ lupiṃ tṛpyatidṛpyatī sṛpim. svareṇa vīcena śapiṃ chupiṃ kṣipiṃ pratīhi pāntān paṭhitāṃstrayodaśa. taptā. teptā. āptā. vaptā. svaptā. leptā. loptā. tṛpyatidṛpyatyoranudāttatvamamāgamārthameva. iṭ tvanayoḥ radhādipāṭhād vikalpena bhavati. traptā, tarptā, tarpitā. draptā, darptā, darpitā. tudādiṣu tu yau tṛpidṛpī tāvudattāveva. sraptā, sarptā. śaptā. choptā. kṣeptā. adiṃ hadiṃ skandibhidicchidikṣudīn śadiṃ sadiṃ svidyatipad yatī khidim. tudiṃ nudiṃ vidyati vinta ityapi pratīhi dāntān daśa pañca cāniṭaḥ. attā. hattā. skantā. bhettā. chettā. kṣottā. śattā. sattā. svettā. svidyati iti śyanā nirdeśo ñiṣvidā ityasya grahaṇaṃ mā bhūtiti. udātta eva ayam. pattā. khettā. tottā. nottā. vettā. vidyati vinta ityapi śyanā śnamā ca nirdeśo 'nyavikaraṇanivṛttyarthaḥ. vettivindatī udāttau eva. veditā vidyānām. veditā dhanānām. paciṃ vaciṃ viciricirañjipṛcchatīn nijiṃ siciṃ mucibhajibhañjibhṛjjātīn. tyajiṃ yajiṃ yujirujisañjimajjatīn bhujiṃ svajiṃ sṛjimṛjī viddhyaniṭsvarān. paktā. vaktā. vivektā. rektā. raṅktā. praṣṭā. nirṇektā. sektā. moktā. bhaktā. bhaṅktā. bhraṣṭā, bharṣṭā. tyaktā. yaṣṭā. yoktā. roktā. saṅktā. maṅktā. bhoktā. pariṣvaktā. sraṣṭā. mārṣṭā. mṛjirayamūdit paṭhyate, tato 'sya vikalpena iṭā bhavitavyam. mārṣṭā, marjitā iti, amāgamo 'pyasya na dṛśyate? tadiha pāṭhasya prayojanaṃ cintyam. kecidasya sthāne vijiṃ paṭhanti, sṛjiṃ vijiṃ viddhyaniṭsvarāniti. nijādiṣu yo vijirasau aniḍiṣyate. tathā ca tantrāntare nijivijiṣvañjivarjam ityuktam. ekāca iti kim? avadhīt. vṛddhinivṛttyarthamadanto vidhirupadiśyate. upadeśagrahaṇaṃ kim? iha ca yathā syāt, laviṣyati, paciṣyati. iha ca mā bhūt, kartā kaṭān, kartum iti.

ekāca upadeśe'nudāttāt?. , 7.2.10 "anudāttāt()" iti. bahuvrīhirayam()--nāsyodātto'stītyanudāttaḥ. anvarthaśabdo'yamanudāttaśabdaḥ. śāstrīye hranudātte gṛhramāṇa ekavarṇā eva dhātavo gṛhreran(). tathā cānyevāṃ dhātūnāmanudāttapratijñānamanarthakaṃ syāt(). iha cekājgrahamamupadeśaviśeṣaṇam(). "upadeśe" iti. prakṛtipāṭha ityarthaḥ. "anudāttaśca" iti. upadeśa ityapekṣate; tenopadeśagrahaṇamubhayaviśeṣaṇamiti darśayati. tasya prayojanaṃ pratyudāharaṇeṣvāviṣkariṣyati. "ye tathā gaṇe paṭha()nte" iti. etena gaṇapāṭhādeva te veditavyā iti darśayati. "ta eva" ityādinā dvitīyaṃ parijñānahetumāha. kāḥ punastā aniṭ()kārikāḥ? ityāha--"aniṭsvarāntaḥ" ityādi. yāvātan kaścit? svarānto'janto dhātuḥ sa sarvo'niṅbhavatotyetadadṛśyatām(), avagamyatām(). aniḍiti bahuvrīhiḥ--nāsmādiḍastīti. "aniṭ? svarāntaḥ" ityasyotsargasyāpavādamāha--"imāṃstu" ityādi. imāṃstvadantādīn? vakṣyamāṇān? seṭaḥ pravadanti. iṭā saha vatrtanta iti seṭaḥ. ke vadanti? tadvidaḥ seḍaniḍvida ityarthaḥ. "adantam()" iti bahuvrīhiḥ--akārastaparo'nto yasaya sa tathoktaḥ. taparakaraṇaṃ dīrghanivṛttyartham(). "ṝdantam()" iti. ayamapi bahuvrīhiḥ. taparakaraṇamasandehārtham(). rantamityucyamāne, kimayaṃ rephasya nirdeśaḥ? utta ṝkārasya? iti sandeha--syāt(). "ṝtāṃ ca" iti. ṝtāmiti nirdhāraṇe ṣaṣṭhī. ṛkārāntānāṃ madhye vṛṅavṛño seṭau pravadanti. taparakaraṇaṃ pādaparaṇārtham(). pūrvamṛkārāntagrahaṇāgena hi hyasvasya grahaṇamihāvasīyate. "()iāḍīṅivarṇeṣu" iti. nirghāraṇe saptamī. ivarṇānteṣu, madhye ()iāḍīṅau seṭau pravadanta. "ṭu o()iā gativṛddhyoḥ" (dhā.pā.1010), "ḍīṅ? vihāyasāgatau" (dhā.pā.968). "atha śīṅśriñāvapi" iti. "athetyānantarye. anayoḥ pūrvaktayoranantaraṃ śīṅśriñāvapi seṭau pravadanti. "ghīṅ? svapne" (dhā.pā.1032), "śriñ? sevāyām()" (dhā.pā.897). "gaṇastham()" iti. svarūpakhyānametat(), na tu viśeṣaṇam()--gaṇanivṛttyarthamiti; tasyāsambhavāt(). "ūntam()" iti. "lūñ? chedane" (dā.pā.1483), "pūñ? pavane" (dhā.pā.1482) ityevamādayaḥ. "uttāñca" iti. nirdhāraṇaṣaṣṭhī. "ru śabde" (dhā.pā.1034), "snu praruāvaṇe"[ṣṇu--dhā.pā.] (dhā.pā.1038). "kṣuvaṃ tathorṇotim()" ityādi. "ṭu kṣu śabde" (dhā.pā.1036), "ūrṇuñ? ācchādane" (dhā.pā.1039), "yu miśraṇa" (dhā.pā.1033), [miśraṇe'miśraṇe ca--dhā.pā.] "ṇu stutau" (dhā.pā.1035), "kṣṇu tejane" (dhā.pā.1037). "āvadhiṣṭa" iti. āṅpūrvāddhanterluṅ, "āṅoyamahanaḥ" 1.3.28 ityātmanepadam(); "ātmanepadeṣvanyatarasyām()" 2.4.44 iti vadhādeśaḥ. sa cāvadhīdityatra vṛddhirmā bhūdityevamarthamadantaḥ paṭha()te. iṭ(), "ato lopaḥ" 6.4.48 ityakāralopaḥ. atha kimarthamūrṇotirudātta upadiśyate? iṭpratiṣedho mā bhūditi cet()? naitadasti; ekāco hīṭ()pratiṣedha ucyate, na cāsyaikācatvamasti? ityata āha--"vācya ūrṇorṇuvadbhāvaḥ" iti. "ekāctvam()" iti. padāntasyāpi kutvābhāvaḥ, kutvasyānityatvāt(). anityatvaṃ tu "bahvacpūrvapadāt()" 4.4.64, "alpāctaram()" 2.2.34 iti nirdeśādveditavyam(). "iti" ityevamarthaḥ. "nipuṇam()" iti. samyagaviparītamityarthaḥ. kriyāviśeṣaṇañcaitat(). "samuccitāḥ" iti. udāttānudāttasaṅkīrṇāddhāturāśeḥ pṛthagvyavasthitā ityarthaḥ. "tataḥ" iti. svarāntadhātusamuccayanāduttarakālam(). "halantānapi nibodhata", avagacchatetyarthaḥ. "śakistu" ityādi. "śaklṛ śaktau" (dhā.pā.1261). "ghasiśca" ityādi. nanu cādiṃ hadimityādeḥ svarūpagrahaṇe sati tasya sthāne "luṅsanorthaslṛ" 2.4.37 iti vihitasya ghaslādeśasyāpi syānivadbhāvenāniṭtvaṃ sidhyatyeva, tatkimarthaṃ ghasiḥ pṛthagupādīyate? ityāha--"ghasiḥ prakṛtyantaramasti" iti. anyadeva hīdaṃ dhātvantaraṃ "ghaslu adane" (dhā.pā.715) ityadādau paṭha()te, tasyedaṃ grahaṇam(), na tvādeśasya. "prasāraṇī" iti. prasāraṇam()=samprasāraṇam(), tadasyāstīti prasāraṇī. "vasitā" iti. "vasa ācchādane" (dhā.pā.1023). "vasa nivāse" ityasya samprasāraṇaṃ vihitam()" iti. vācyādisūtreṇa 6.1.15. etena nivāsārtho vasiḥ prasāraṇī, na tvācchādanārthaṃ iti darśayati. "rabhiśca" ityādi. "rabha rābhasye" (dhā.pā.974) "yabha maithune (dhā.pā.980) "ḍu labhaṣ? prāpto" (dhā.pā.975). "yamiñaṃmanteṣu" ityādi. "ñam()" iti ñakārādārabhya amo makāreṇa pratyāharagrahaṇam(). "yama uparame" (dhā.pā.984), "ramu krīḍāyām()" (dhā.pā.853), "mana jñāne" (dhā.pā.1176), "ṇama prahvatve śabde ca" (dhā.pā.981), "hana hiṃsāgatyoḥ" (dhā.pā.1012), "gamlṛ sṛplṛ gatau" (dhā.pā.982,983). "śyanipaṭha()te" iti. śyangrahaṇena sāhacaryāt? divādirlakṣyate. divādau paṭha()ta ityarthaḥ. "pratiṣedhadācinām()" iti. pratiṣedhaṃ vaktuṃ śīlaṃ yeṣāṃ te tathoktāḥ dhātava eva hranudāttaliṅgānuṣaktāḥ pratiṣedhaṃ pratipādayantati pratiṣedhavācina ucyante. atha vā--iṭpratiṣedhamātmaviṣayamācāryeṇa vācayantyabhidhāpayantīti pratiṣedhavācina ityucyante. evañcātra sambandhaḥ katrtavyaḥ--ñamanteṣu madhye ye paratiṣedhavācino dhātavasteṣāṃ madhye yamiraniḍiṣyate. "ramiśca" ityādi. atha vā--pratiṣedhavācināmityatra matenetyadhyāhāryam(). tatraivaṃ sambandha katrtavyaḥ--iṭpratiṣedhavācināmācāryāṇāṃ matena yamirñamanteṣvaniḍeka iṣyata iti. "manuteḥ" iti. "manu avabodhane" (dhā.pā.1471) ityetasya tānādikasya. "dihiḥ" ityādi. "diha upacaye" (dhā.pā.1015), "duha prapūraṇe" (dhā.pā.1014), "miha secane" (dhā.pā.992) "ruha janmani prādurbhāve" (dā.pā.859), "vaha prāpaṇe" (dhā.pā.1004), "ṇaha bandhane" (dhā.pā.1166), "daha bhasmīkaraṇe" (dhā.pā.991), "liha āsvādane" (dhā.pā.1016). "muktasaṃśayāḥ" iti. muktaḥ= tyaktaḥ saṃśayo yeṣu yairvā te tathoktāḥ. "pravibhajya kīrttitāḥ" iti. seḍaniṅ()vibhāgena vyavasthāpya kīrttitā ityarthaḥ. "degdhā, dogdhā" iti. "dāderdhātordhaḥ" 8.2.32 iti dhatvam(), "jhaṣastathordho'dhaḥ" 8.2.40 iti dhatvam(), "jhalāṃ jaś? jhaśi" 8.4.52 iti jaśtvamityete vidhayaḥ katrtavyāḥ. "meḍhā, "āroḍhā" iti. "ho ḍhaḥ" 8.2.31 iti ḍhatvam(), pūrvavaddhatvam(), "ṣṭuna ṣṭuḥ" 8.4.40 ṣṭutvam(), "ḍho ḍhe lopaḥ" 8.3.13 iti ḍalopaḥ. "voḍhā" iti. pūrvavaḍḍhatvādi; "sahivaborodavarṇasya" 6.3.111 ityottvam(). "naddhā" iti. "naho dhaḥ" 8.2.34 iti dhatvam(), pūrvavajjaśtavam(). "tannāntare" iti. āpiśale vyākaraṇe. "sahervikalpastakarādau" iti. "tīṣasaha" 7.2.48 ityādinā takārādau sahervikalpa uktaḥ. "muhirapi radhādau paṭha()te" iti. etena muherapi "radhādibhyaśca" 7.2.45 iti vikalpaṃ darśayati. "tena tau sasaṃśayau savikalpau" iti. etena vikalpātmakena saṃśayena tau sasaṃśayau na tu sandehātmakeneti darśayati. "itarau" iti. rihiluhī. "kaiścidabhyupagamyete" iti. āpiśaliprabhṛtibhiḥ. "svarūpeṇaiva sasaṃśayau" iti. svarūpeṇeti svabhāvena. sasaṃśayau=sasandehau. saṃśayo hratara sandehe vatrtate. sandehastu--dhātuṣvapāṭhāt(). atha ca kaiścidabhyupagamācca. tayoścaiko hiṃsāyāṃ vatrtamāno'byupagamyate, aparastu gādhrye. "diśiṃ dṛśim()" ityādi. "diśa atisarjane" (dhā.pā.1283) "dṛśir? prekṣaṇe" (dhā.pā.988), "danśa daśane" (dhā.pā.981) "atho śabdaḥ pādapūraṇe. mṛśa āmadrdane" (dhā.pā.1425),["āmarśane"--dhā.pā.] "spṛśa saṃsparśe"["saṃsparśane"--dhā.pā.] (dhā.pā.1422) "ruśa riśa hiṃsāyām" (dhā.pā.1419,1420), "krūśa āhvānega rodane ca" (dhā.pā.856), "viśa praveśane" (dhā.pā.1424), "liśa alpībhāve" (dhā.pā.1179). "purāṇagāḥ" iti. purāṇam()=vyākaraṇam(), cirantanatvāt()ṣa tadagāyantyadhīyate yete purāṇagāḥ. "pāṭheṣu" iti aniṭkārikāpāṭheṣu, dhātupāṭheṣu vā. "netarān()" iti. "spaśa bādhanasparśanayoḥ" (dhā.pā.887) ityemādīniti. "deṣṭā" iti. vraścādisūtre 8.2.36 ṣatvam(). "anudāttasya" 6.1.58 ityādinā mṛśiprabhṛtīnāmanudātteṭpratiṣedhādadhikaṃ kathaṃ darśayati. "rudhiḥ sarādhiḥ" ityādi. saha rādhinā vatrtata iti sarādhiḥ. "rudhir? āvaraṇe" (dhā.pā.1438), "rādha sādha saṃsiddhau" (dhā.pā.1162,1163). "rādho'karmakād()vṛddhau" iti. dvayorapi grahaṇamiṣyate, viśeṣābhāvāt(). "yudha samprahāre" (dhā.pā.1190), "śudha śauce" (dā.pā.1191), "budha avagamane" (dhā.pā.1172), "vyadha tāḍane" (dhā.pā.1181), "sidhu saṃrāddhau"["ṣidhu"--dhā.pā.] (dhā.pā.1192). "netare" iti. indhiprabhṛtayaḥ. "nyāyyavikaraṇayoḥ" iti śabvikaraṇayorityarthaḥ. "budha bodhane" (dhā.pā.875), ["budhir()"--dhā.pā.] "ṣidhu gatyām()" (dhā.pā.47)["vidha"--dhā.pā.] ityetayoḥ. "niṣṭhāyāmapi" ityādi. atha kataṃ budherbhauvādikasya prati,#edha āśaṅkitaḥ? sidherudittvena pratiṣiddhatvāt(). "uditto vā" (7.2.56) iti katvāpratyaye vikalpavidhānāt? "yasya vibhāṣā" 7.2.15 iti niṣṭhāyāṃ pratiṣedhena bhavitavyamiti yuktā pratiṣedhāśaṅkā. budhestu na kiñcinniṣṭhāyāṃ pratiṣedhāśaṅkākāraṇamasti. tasyāpyasti--iha bhauvādikadaivādikayorbudhyorartharūpe samāne, ataścārtharūpasāmyādupajātabhrāntiḥ pratipattā; eka evāyaṃ dhātuḥ, vikaraṇadvayārthamubhayorgaṇayoḥ pāṭhaḥ, tasya cādrdhadhātuka iḍapyuktaḥ, anena sūtreṇeṭpratiṣedho'pītyekaviṣayatvādvidhipratiṣedhayoḥ paryāyapratipatto vibhāṣeṭtvam(), ataḥ "yasya vibhāṣā" 7.2.15 iti niṣṭhāyāṃ pratiṣedhe na bhavitavyamiti kaiścinmanyate. tasmāt? tanmatamāśaṅkyedamuktam()--niṣṭhāyāmapītyādi. evaṃ manyate--anya eva bhaudādiko budhiryasyeṅavidhiḥ, anyaśca vaivādiko yasyeṭpratiṣedhaḥ; tasmāt? bhinnaviṣayatvādvidhipratiṣedhayorvibhāṣeṭtvaṃ nopapadyata iti. atha siṣerniṣṭhāyā pratiṣedhābhāvaḥ kathamuktaḥ, yāvatīdisvāt? tasya "udito vā" (7.2.56) iti vibhāṣeṭtvāt? "yasya vibhāṣā" (7.2.15) iti niṣṭhāyāṃ bhavitavyameva pratiṣedhena? evaṃ manyate--sidherudittvamanārṣameva, yada tasyodittvaṃ syāt(), bhvādau pāṭho'narthakaḥ syāt(); yadanena sādhyaṃ rūpaṃ tasya "ṣidhū śātre" (dhā.pā.48) ["śāstre māṅgalye ca"--dhā.pā] ityanenaiva siddhatvāt(). anudittve tu tasya sidhitamityetatsiddhaye'rthavān? pāṭho bhavati. na hretat? "ṣidhū śāstre" ityatena sidhyatīti. ūdittvenāsya "svaritasūti" 7.2.44 ityādinā vibhāṣiteṭaḥ "yasya vibhāṣā" 7.2.15 iti niṣṭhāyāmiṭpratiṣedhāt(). tasmād? bhvādipāṭhādeva siddhe sidherudittvamanārṣameva. "śirṣi piṣim()" ityādi. "śiṣlṛ viśaraṇe" (dhā.pā.1451), ["viśeṣaṇe"--dhā.pā.] "piṣlṛ sañcūrṇane" (dhā.pā.1452), "śuṣa śoṣaṇe" (dhā.pā.1183), "puṣa puṣṭau" (dhā.pā.1182), "tviṣa dīptau" (dhā.pā.1001). "jiṣu viṣu miṣu secane" (dhā.pā.697,698,699), "śriṣu śliṣu praṣu pluṣu dāhe" (dhā.pā.701-704)--dvayorapi grahaṇam(). "tuṣa tuṣṭau" (dhā.pā.1184), ["prītau"--dhā.pā.(tūṣa tuṣṭo--dhā.pā.674)] "duṣa vaikṛtye" (dhā.pā.1185), "dviṣa aprītau" (dhā.pā.1013), "kṛṣa vilekhane" (dhā.pā.1286)--bhauvādikataudādikau. "puṣyati" iti. śyanā nirdeśo bhauvādikakaiyādikayornivṛttyarthaḥ. śuṣyatiprabhṛtīnāṃ tu vṛttabhaṅgaparihārārthaḥ. "kraṣṭā, karṣṭā" iti. pūrvavadvikalpenāmāgamaḥ. "tapiṃ tipim()" ityādi. "tapa santāpe" (dhā.pā.985), "tapa aiśyarye" [dāhe ai()ārye vā---dhā.pā.] (dhā.pā.984)--dvayorapi grahaṇam(). "tipṛ tepṛ ṣṭepṛ kṣaraṇārthāḥ, (dhā.pā.362,363,365), "āplṛ vyāptau" (dhā.pā.1260), "ṭu vapabījatantusantāne" (dhāpā.1003),[ḍu vapa bījatantusantāne, chedane'pi--dhā.pā.] "ñi ṣvap? śaye" ["ṣvapa"--dhā.pā.] (dhā.pā.1068), "lipa upadāhe" (dhā.pā.1433), "luplū chedane" (dhā.pā.1431), "tṛpa pīṇane" (dhā.pā.1195), "hapa harṇaṇamocanayoḥ" (dhā.pā.1196), ["harṣamohanayo-dhā.pā.] "gamlṛ sṛplṛ gatau" (dhā.pā.982,983). "svareṇa nīcena" iti. anudāttenetyarthaḥ. "śapa ākrośe" (dhā.pā.1000), "śapa upālambhe" ["ākrośe"--dhā.pā.] (dhā.pā.1168)--ubhayorapi grahaṇam(). "chupa sparśe" (dhā.pā.1418), "kṣipa preraṇe" (dhā.pā.1285). tṛpyati dṛpyatyoranudāttettvamamāgamārtham(), "anudāttasya" 6.1.58 ityādinā pakṣe'māgamo yathā syāt(). idpratiṣedhārthaṃ kasmānna bhavati? ityāha--"iṭ? tvanayoḥ" ityādi. "tudādiṣu yau tṛpidṛpī" iti. "tṛpa tṛmpa tṛptau"["tṛnpha"--dhā.pā.] (dhā.pā.1307,1308), dṛpa upakleśe"["ullakeśe--dhā.pā.] (dhā.pā.1313) ityetau. "adiṃ hadim()" ityādi. "ada bhakṣaṇe" (dhā.pā.1011),"hada puroṣotsarge" (dhā.pā.977), "skandirgatiśoṣaṇayoḥ" (dhā.pā.959), "bhidir? vidāraṇe" (dhā.pā.1439), "chidir? dvaidhīkaraṇe" (dhā.śa.1440), "kṣudir? sampeṣaṇe" (dhā.pā.1443), "śadlu śātane" (dhā.pā.855), "ṣadlṛ viśaraṇagatyavasādaneṣu" (dhā.pā.854), "ñi ṣvidā gātraprakṣaraṇe" (dhā.pā.1188), "pada gatau" (dhā.pā.1169). "khida dainye" (dhā.pā.1170), "khida paridyāte" (dhā.pā.1282), "vida sattāyām()" (dhā.pā.1188), "pada gatau" (dhā.pā.1169), "vida vicāraṇe" (dhā.pā.1450). "ñiṣvidetyasya grahaṇaṃ mā bhūt()" iti. "ñiṣvidā snehamocanayoḥ (dhā.pā.744) ["snehanamocanayoḥ--dhā.pā.] ityasya. "anyavikaraṇanivṛttyarthaḥ" iti. "vida jñāne" (dhā.pā.1064) iti lagvikaraṇasya, "vidlṛ lābhe" (dhā.pā.1432) ityasya śavikaraṇasya ca nivṛttyarthaḥ. "vida vedanākhyānavivāseṣu" (dhā.pā.1708) ["cetanākhyānavivāseṣu"--dhā.pā.] ityasya caurādikasyānekāctvā devāprasaṅgaḥ. "paciṃ vacim()" ityādi. "ḍu pacaṣ? pāke" (dhā.pā.996). "vaca paribhāṣaṇe" (dhā.pā.1063), "vruvo vaciḥ" 2.4.53 iti ca dvayorapi grahaṇam(). sautro'pyupadeśo bhavatyeva. "vicir? pṛthagbhāve" (dhā.pā.1442), "vicir? vivecane" (dhā.1094), ["vijir? pṛthagbhāve"--dhā.pā.] "ranja rāge" (dhā.pā.999), "praccha jñīpsāyām()" (dhā.pā.1413), "ṇijir? śaucapoṣaṇayoḥ" (dhā.pā.1093), "ṣicir? kṣaraṇe" (dhā.pā.1434),["ṣica"--dhā.pā.] "muclṛmokṣaṇe" (dhā.pā.1430), "bhaja sevāyām()" (dhā.pā.998), "bhanjo āmardane" (dhā.pā.1453), "bhrasja pāke" (dhā.pā.1444), "yuja samādhau" (dhā.pā.1177)--dvayorapi grahaṇam(). "rujo bhaṅge" (dhā.pā.1416), "ṣanja saṅge" (dhā.pā.987), "ṭu masjo śuddhau" (dhā.pā.1415). "bhuja pālanābhyavahārayoḥ" (dhā.pā.1454), "bhujo kauṭilya" (dhā.pā.1417)--dvarorapi grahaṇam(). "ṣvañja pariṣvaṅge" (dhā.pā.976). kṛtānunāsikalopasya nirdeśo vṛttabhaṅgaparīhārārthaḥ. "sṛja visarge" (dhā.pā.1414). "mṛjū śuddhau" (dhā.pā.1066) ādādikaḥ. "mṛja śaucālaṅkārayoḥ" (dhā.pā.1848) ["mṛjū"--dhā.pā.] iti caurādikopyasti, so'pi yadā "ā dhuṣādvā" (dhā.pā.1805) anantaram()) iti ṇijanāsta#i, tadā śakya eva grahītum(). yadā tvasti, tadā'nekāctvādeveṭpratiṣedhāprasaṅgaḥ. "mṛjirayam()" ityādinapratiṣedhārthatāṃ mṛjeriha nirasyati. "amāgamo'pyasya" ityādi. anenāmāgamārthatām(). "tadiha" ityādi. yata eva hi prayojanadvayaṃ na sambhavati, tatsamādihāsya pāṭhe prayojanaṃ cintyam(). tatra kecidāhuḥ--yadyapyamāgamo na dṛśyate, tathāpyasau katrtavya eva anyathā hrasya pāṭho'narthakaḥ syāt(). na hi yanna dṛśyate tena na bhavitavyameva, anyatā hi "yathālakṣaṇamaprayukteṣu" ityetadvacanamaprayujyamānaṃ syāt(). anye tu varṇayanti--mṛjenirupapadāt(), kvibantādvikārāvayavavivakṣāyāṃ mājaṃ iti "anudāttāderañ()" (4.2.44) ityañ? yathā syāt()--ityetat? prayojanamiti; etaccāyuktam(); ekāctvāddhi nityaṃ mayaṭā bhavitavyam(). tathā hi--"nityaṃ vṛddhañarādibhyaḥ" 4.3.142 ityatra nityagrahaṇaṃ kimartham(), yāvatā'‌'rambhasāmathryādeva nityaṃ bhaviṣyati? iti codete, idamuktam()--"ekāco nityaṃ mayaṭamicchantīti tadarthametat? kriyate--tvaṅmayaṃ vāṅmayam()" iti. "kecit()" ityādi. kecit? prayojanamapaśyanto mṛjeḥ sthāne vijiṃ paṭhanti. kiṃ karaṇamityāha--"nijādiṣu hi" ityādi. "vijir? prathagbhāve" (dhā.pā.1094) iti nijādiṣu vijiḥ paṭha()te, sa yasmādaniḍiṣyate tasmānbhṛjimapanīya tasya sthāne vijiṃ paṭhanti. kathaṃ jñāyate'sāvaniḍiṣyate? ityāha--"tathā ca" ityādi. "tantrāntare"["granthāntare--iti pāṭhāntaram()] iti. āpiśaliṣyākaraṇe. atha "sujivijī" ityasmin? pāṭhe "ovijī bhayacalanayoḥ" (dhā.pā.1289) ityasya grahaṇaṃ kasmānna bhavati? īdittvāt(). taddhyevamarthaṃ kriyate--"()āodito niṣṭhāyām()" 7.2.14 itīṭpratiṣedho yathā syāt(). yadi ca tasyāpīha grahaṇaṃ syādanenaiva siddhatvādīdittvamanarthakaṃ syāt(). "avadhīt()" iti. "luṅi ca" 2.4.43 iti vādhādeśo'dantaḥ. sa cānudattasyādeśaḥ sthānivadbhāvenaiva bhavati. upadeśe'nudātta ekāca upadeśo na bhavatīti na bhavati pratiṣedhaḥ. kathaṃ punarayamekājbhavati? ityāha--"vṛddhinivṛttyartham()" ityādi. yadi hradanto vadhirnopadiśyeta, "ato halāderlaghoḥ" 7.2.5 iti vikalpena vṛddhiḥ syāt(). adante tu sati na bhavati, tatra "yena cyavadhānamāśriyam. adantatve tu sati vadherakāralopasya purvavidhau sthānivadbhāvenāpi vyavadhānaṃ bhavati, na kevalaṃ halaiva. yā'pi halantalakṣaṇā vṛddhiḥ, sā'pyadantatve sati na bhavatyeva;akāralopasya sthānivadbhāvādahalantatvāt(). tasmād()vṛttyarthamadanto vadhirupadiśyate. nanu yadyapyadanta upadiśyate, tathāpi sthānivadbhāvenaikājiti vyapadeśe sati bhavitavyameva pratiṣedhena? "natadasti; evaṃ hrekājgrahaṇamanarthakaṃ syāt(). tathā hi--jāgṛdaradrācakātprabhṛtīnāmudāttatvāt? naikājgrahaṇaṃ te prayojayanti. sanādyantānāṃ dhātūnāmupadeśatvaṃ nāsti; lākṣaṇikatvātsamudāyasaya. na cānyo'nekāj? dhāturūpadeśe'nudātto'sti ya ekājgrahaṇaṃ prayojayati. na cāsmin? vyapadeśe katrtavye sthānivadbhāve'sti; alvidhitvāt(). "iha ca yatā syāt()" iti. asatyupadeśagrahaṇe" ekāco dhātoranudāttādiḍāgamo na bhavatītyeva sūtrārthaḥ; evañca laviṣyati, paviṣyatītyatreḍāgamo na syāt(). bhavatyatra pratyayasvare kṛte śeṣānudāttatve dhāturanudāttaḥ. tathā ca--katrtā kaṭān(), karttumicchatītyatra tviḍāgamaḥ syādeva; tṛni tumuni ca kṛte nitsvareṇa dhātorudāttatvāt(). upadośagrahaṇe tu sati tenādyāvasthā viśeṣyata iti na bhavatyeva doṣaprasaṅgaḥ. yadyapyuttarakālaṃ lunātipunātī anudāttau, tathāpyupadeśāvasthāyāmudāttāveva. tathā yadyapyattarakālaṃ karotirudāttaḥ, tathāpyupadeśavasthāyāmanudātta eva. atha bibhicchabdasya prakṛtepāṭho nāsti, nāpyekāctvam(); tathāpi bhidestūbhayamidamasti. "dviṣprayogo dvirvacanam()" ityayamapi tatra pakṣa āśritaḥ, tena bhidireva tatra dvirucyate, tasya cobhayaviśeṣaṇaviśiṣṭatvāt? sidhyatyeva pratiṣedhaḥ॥

ekāca upadeśe'nudāttāt 477, 7.2.10 upadeśe yo dhāturekājanudāttaśca tata ārdhadhātukasyeṇna. ūdṝdantairyautirukṣṇuśīṅsnunukṣuśviḍīṅśribhiḥ. vṛṅvṛñbhyāṃ ca vinaikāco'janteṣu nihatāḥ smṛtāḥ॥kānteṣu śaklekaḥ. cānteṣu pacmucricvacvicsicaḥ ṣaṭ. chānteṣu pracchekaḥ. jānteṣu tyajnijirbhajbhañjbhujbhrasjmasjyajyujruj rañjvijirsvañjsañjsṛjaḥ pañcadaśa॥ dānteṣu adkṣudkhidchidtud nudpadyabhidvidyativinadvindśadsadsvidyaskandhadaḥ ṣoḍaśa. dhānteṣu krudhkṣudhbudhyabandhyudhrudhrādhvyadhsādhśudhsidhyā ekādaśa. nānteṣu manyahanī dvau. pānteṣu āpchupkṣiptaptiptṛpyadṛpyalipalupvapśapsvap sṛpastrayodaśa. bhānteṣu yabhrabhlabhastrayaḥ. mānteṣu gamyamnamramaścatvāraḥ. śānteṣu kraśdaṃśdiśdṛśmṛśriśruśliśviśspṛśo daśa. ṣānteṣu kṛṣ tviṣtuṣdviṣpuṣyapiṣviṣśiṣśuṣśliṣyā ekādaśa॥ sānteṣu ghasvasatī dvau. hānteṣu dahdihduhnahmihruhlihvaho'ṣṭau. anudāttā halanteṣu dhātavastryadhikaṃ śatam.gopāyāñcakartha. gopāyāñcakrathuḥ. gopāyāñcakra. gopāyāñcakāra. gopāyāñcakara. gopāyāñcakṛva. gopāyāñcakṛma. gopāyāmbabhūva, gopāyāmāsa. jugopa. jugupatuḥ. jugupuḥ॥

atha liṭi thāsaḥ sebhāve `kṛ' ityasya dvitvādau edhāṃ ca kṛ se iti sthite `ādrdhadhātukasyeḍvalāde'ritīḍāgame prāpte—ekāca upadeśe. `ṛta iddhāto' rityato dhāturityanuvartate. `neḍvaśi kṛtī'tyato neti ca. tadāha– upadeśe yo dhāturekājiti. #eko'c yasyeti bahuvrīhiḥ. ārdhadhātukasyeti. yadyapīdaṃ na śrutaṃ, nāpyanuvṛttalabhyaṃ, tathāpyārthikamidam, ādrdhadhātukasyaiveṭaḥ prāpteḥ. vṛttigranthe tu ādrdhadhātukasyeti nopāttam. nanvekāca upadeśe'nudāttādityatra yadi upadeśe ityetadekāca ityatrānveti tadā kartu mityatra iṇniṣedho na syāt, kṛñdhātorūdṛ?dantairityādinā'nudāttatvasya vakṣyamāmatve'pi tumunpratyaye kṛte `ñnatyādirnitya'mityādyudāttatvāt. yadi tūpadeśe ityetadanudāttādityanenānveti tadā yadyapi nāyaṃ doṣaḥ, kṛte tumunpratyaye udāttatve'pi dātūpadeśakāle'nudāttatvena tatra iṇniṣedhasya nirbādhatvāttathāpi edhāṃcakṛṣe ityādāviṇniṣedho na syāt, dvitve kṛte'kāctvādityata āha–upadeśa ityubhayānvayīti. `upadeśa' ityetat `ekā'jityatra, `anudāttā' dityatra cānveti, madhyamaminyāyāditi bhāvaḥ. nanūdṛ?dantairityādinā parigaṇitānāmanudāttopadeśadhātūnāmekāctvā'vyabhicārādekājgrahaṇaṃ māstu, upadeśe'nudāttādityevāstu, #etāvataiva kartuṃ cakṛṣa ityādāviṇniṣedhasiddheriti pṛcchati–ekācaḥ kimiti. yaṅlugvyāvṛttiriti. yaṅluki carkaritetyādau iṇniṣedhavyāvṛttaye ekājgrahamamityarthaḥ. nanu kṛte'pyekājgrahaṇe kathaṃ yaṅlugvyāvṛttiḥ, śtipā śapetyāderudāharaṇāni yaṅluṅnirūpaṇe spaṣṭībhaviṣyanti. nanviha ekājgrahaṇādyaṅlukīṇniṣedhasya vyāvṛttāvapi śtibādinirdiṣṭānāṃ yaṅluki vyāvṛttiḥ prācīnācāryasaṃmatā'pi pāṇinerasaṃmataivetyata āha– etacceti. etat = śtapā śapeti ślokasiddhaṃ sarvamapi, iha = sūtre ,ekājgrahaṇenaiva ekadeśānumatyā jñāpyata ityarthaḥ. nanu `hano vadha liṅi' `luṅi ce'ti āha–aca ityekatvetyādi vyāvarttyata ityantam. `ekāca upadeśe'nudāttā'dityatra hi ekagrahaṇamapanīyā'ca ityukte'pi ekā'ckāditi labhyate, ekavacanopāttasyaikatvasya tyāge pramāṇā'bhāvāt. na caivaṃ sati ekatvaviśiṣṭādacaḥ parasyetyeva labhyeta,natvekāckāditi bahuvrīhrartha iti vācyam, anudāttopadeśeparigaṇane śaklṛpacimucyādīnāṃ parigaṇanasāmarthyena `aca' ityasya matvarthalakṣaṇāmāśritya ekājvato grahaṇasaṃbhavāt. tadevamaca ityanenaiva ekāckāditi siddhe yadekagrahaṇaṃ karoti tatsāmathryādupadeśe sarvatra ekājeva na tu ka\ufffdsmaścadapyupadeśe anekājityarthakalpanayā kadācidanekāckopadeśadhātuvryāvatryata ityartha-. teneti. upadeśe sarvatra ekājevetyarthalābhena, hantyupadeśe–haniti sthānyupadeśe– ekāco'pi sato haniti dhātorādeśasya vadheḥ parasya iṇniṣedho netyartha-. kuta ityata āha– ādeśopadeśa iti. `avadhī'dityatra `ato halāderlagho' riti vṛddhinivṛttaye hano vadhādeśasya adantatāyā bhāṣye uktatvāditi bhāvaḥ. nanu ke te'nudāttā dhātava ityata āha- - anudāttāstvanupadameveti. padasya paścādanupadam. padamātre atīte satītyarthaḥ. anantarameveti yāvat. edhāṃcakṛṣe iti. iḍabhāve pratyayāvayavatvātṣatvam. edhāṃcakrāthe iti. liṭa āthāmādeśaḥ. ṭeretvaṃdvitvādi pūrvavat. liṭo dhavamaṣṭeretve dvitvādau edhācakṛ–dhve iti sthite.

ekāca upadeśe'nudāttāt 92, 7.2.10 atha liṭi thāsaḥ sebhāve "kṛ" ityasya dvitvādau edhāṃ ca kṛ se iti sthite "ādrdhadhātukasyeḍvalāde"ritīḍāgame prāpte---ekāca upadeśe. "ṛta iddhāto" rityato dhāturityanuvartate. "neḍvaśi kṛtī"tyato neti ca. tadāha-- upadeśe yo dhāturekājiti. #eko'c yasyeti bahuvrīhiḥ. ārdhadhātukasyeti. yadyapīdaṃ na śrutaṃ, nāpyanuvṛttalabhyaṃ, tathāpyārthikamidam, ādrdhadhātukasyaiveṭaḥ prāpteḥ. vṛttigranthe tu ādrdhadhātukasyeti nopāttam. nanvekāca upadeśe'nudāttādityatra yadi upadeśe ityetadekāca ityatrānveti tadā kartu mityatra iṇniṣedho na syāt, kṛñdhātorūdṛ()dantairityādinā'nudāttatvasya vakṣyamāmatve'pi tumunpratyaye kṛte "ñnatyādirnitya"mityādyudāttatvāt. yadi tūpadeśe ityetadanudāttādityanenānveti tadā yadyapi nāyaṃ doṣaḥ, kṛte tumunpratyaye udāttatve'pi dātūpadeśakāle'nudāttatvena tatra iṇniṣedhasya nirbādhatvāttathāpi edhāṃcakṛṣe ityādāviṇniṣedho na syāt, dvitve kṛte'kāctvādityata āha--upadeśa ityubhayānvayīti. "upadeśa" ityetat "ekā"jityatra, "anudāttā" dityatra cānveti, madhyamaminyāyāditi bhāvaḥ. nanūdṛ()dantairityādinā parigaṇitānāmanudāttopadeśadhātūnāmekāctvā'vyabhicārādekājgrahaṇaṃ māstu, upadeśe'nudāttādityevāstu, #etāvataiva kartuṃ cakṛṣa ityādāviṇniṣedhasiddheriti pṛcchati--ekācaḥ kimiti. yaṅlugvyāvṛttiriti. yaṅluki carkaritetyādau iṇniṣedhavyāvṛttaye ekājgrahamamityarthaḥ. nanu kṛte'pyekājgrahaṇe kathaṃ yaṅlugvyāvṛttiḥ, śtipā śapetyāderudāharaṇāni yaṅluṅnirūpaṇe spaṣṭībhaviṣyanti. nanviha ekājgrahaṇādyaṅlukīṇniṣedhasya vyāvṛttāvapi śtibādinirdiṣṭānāṃ yaṅluki vyāvṛttiḥ prācīnācāryasaṃmatā'pi pāṇinerasaṃmataivetyata āha-- etacceti. etat = śtapā śapeti ślokasiddhaṃ sarvamapi, iha = sūtre ,ekājgrahaṇenaiva ekadeśānumatyā jñāpyata ityarthaḥ. nanu "hano vadha liṅi" "luṅi ce"ti āha--aca ityekatvetyādi vyāvarttyata ityantam. "ekāca upadeśe'nudāttā"dityatra hi ekagrahaṇamapanīyā'ca ityukte'pi ekā'ckāditi labhyate, ekavacanopāttasyaikatvasya tyāge pramāṇā'bhāvāt. na caivaṃ sati ekatvaviśiṣṭādacaḥ parasyetyeva labhyeta,natvekāckāditi bahuvrīhrartha iti vācyam, anudāttopadeśeparigaṇane śaklṛpacimucyādīnāṃ parigaṇanasāmarthyena "aca" ityasya matvarthalakṣaṇāmāśritya ekājvato grahaṇasaṃbhavāt. tadevamaca ityanenaiva ekāckāditi siddhe yadekagrahaṇaṃ karoti tatsāmathryādupadeśe sarvatra ekājeva na tu ka()smaścadapyupadeśe anekājityarthakalpanayā kadācidanekāckopadeśadhātuvryāvatryata ityartha-. teneti. upadeśe sarvatra ekājevetyarthalābhena, hantyupadeśe--haniti sthānyupadeśe-- ekāco'pi sato haniti dhātorādeśasya vadheḥ parasya iṇniṣedho netyartha-. kuta ityata āha-- ādeśopadeśa iti. "avadhī"dityatra "ato halāderlagho" riti vṛddhinivṛttaye hano vadhādeśasya adantatāyā bhāṣye uktatvāditi bhāvaḥ. nanu ke te'nudāttā dhātava ityata āha-- anudāttāstvanupadameveti. padasya paścādanupadam. padamātre atīte satītyarthaḥ. anantarameveti yāvat. edhāṃcakṛṣe iti. iḍabhāve pratyayāvayavatvātṣatvam. edhāṃcakrāthe iti. liṭa āthāmādeśaḥ. ṭeretvaṃdvitvādi pūrvavat. liṭo dhavamaṣṭeretve dvitvādau edhācakṛ--dhve iti sthite.

ubhayānvayīti. madhye pāṭhāddehalīdīpanyāyena pūrvottarābhyāṃ saṃbadhyata ityarthaḥ. tatrottarānvayasya kartuṃ gantumityādāviṇniṣedhaḥ phalam.nitsvareṇa saṃpratyudāttatvāt. pipakṣatibibhatsatītyādāviṇniṣedhastu pūrvānvayasya phalam. dvitve kṛte'nekāctvāt. nanvekāca ityukte hrupadeśapadenā'pyanvayaḥ svīkartavyastadeva māstu, upadeśe'nudāttādityanenaiveṣṭasiddheriti śaṅkate- ekācaḥ kimiti. pipakṣatītyādāviva yaṅlukyapīṇniṣedhaḥ syādevetyāśaṅkāyāyamāha ṇatvaṃ na. śapā yathā– bhareti. tena bibharteḥ sani bibhariṣatītyatra `sanīvantarde'tīḍvikalpo na, kiṃtu nityameveṭ. `ekāca' iti niṣedhā'pravṛtteḥ. anubandhena nirdeśo dvidhā, svarūpeṇetsaṃjñakatvena ca. svarūpeṇa yathā– `śīṅaḥ sārvadhātuke guṇaḥ', `dīṅo yuḍaci'iti. śeśitaḥ. dedyitaḥ. tasi ktapratyaye ceme krameṇodāharaṇe. itsaṃjñakatvena yathā– `anudāttahitaḥ' iti. tena spardhaśīṅādibhyaḥ `anudāttaṅitaḥ' ityātmanepadaṃ na. pāspardhīti. śeśayīti. gaṇena yathā– bebhidīti. `rudhādibhyaḥ' iti śnamna. ekājgrahaṇaṃ prakṛtasūtre. tena bebheditā ceccheditetyādāviṇ niṣedho na. etacceti. na ca śtipā śapa#ādyaṃśe kathamidaṃ jñāpakamiti śaṅkyam, ekādeśānumatidvārā sarvatra jñāpanasya `upapadamati'ṅityādau dṛṣṭatvāt. ata eva tatra `gatikārakopapadānāṃ kṛdbhiḥ saha samāsavacanaṃ prāk subutpatte'riti siddhamityuktam. ananyārthaiḥ syatihantibharetyādibhiḥ śtipśabādibhireva jñāpanasaṃbhavācca. `aparasparāḥ' iti sūtre sātatyagrahaṇena ekadeśānumatyā `lumpedavaśyamaḥ kṛtye' ityādipūrvācāryaśloko jñāpita iti tu tatraivā'vocāma. manoramāyāṃ tvekadeśānumatidvārā pūrvācāryapaṭhitaparibhāṣāyā jñāpanasya `gatikārakopapadānā'mityādau dṛṣṭatvādityuktaṃ, tadayuktamiti navyāḥ. `gatikārakopapadānā'mityādyeva hi pūrvācāryāṇāṃ paribhāṣā. na ca tajjñāpanaṃ tatraiva dṛṣṭamiti yujyate vaktumiti. tadvata iti. na ca matvarthalakṣaṇāyāṃ mānā'bhāvaḥ, vasatyādīnāmanudāttapāṭhasyaiva tatra mānatvāt. na cedānīmanudāttapāṭha paribhraṣṭaḥ, ādhunikānāṃ vasatiśalkityādipāṭhastvanārṣatvānna mānamiti śaṅkyaṃ, pāṇininā paṭhitānāmevānudāttadhātūnāmādhunikaivryākhyātṛparamparayā saṅgṛhītatvāt. anyathā eko'c yasyeti bahuvrīhilābhārthamekagrahaṇe kṛte'pyanudāttapāṭhasya paribhraṣṭatvādvasatiśaklādayo'nudāttāḥ, na tu bhvedhādaya iti nirdhāraṇaṃ na syāt. ekagrahaṇeti. nanvekāj?grahaṇaṃ yaṅlugvyāvṛttyarthamityuktvā punarekagrahaṇasāmathryādityaktau parasparavyāghātaḥ syāditi cet. atrāhuḥ– - ekāc?śabdenaikāj?grahaṇaṃ yaṅlugvyāvṛttyarthamiti nārthaḥ, kiṃ tu vastugatyaivaikājgrahaṇaṃ, taccaikagrahaṇaṃ vinaiva labhyata ityadoṣa iti. vadheriti. yastu tadvyāvṛttaye'niṭkārikāsvadantaparyudāsa ukto vyāghrabhūtinā, sa eva prācā'nusṛtaḥ. `adūdṛ?dantaruruāukṣṇuśīyunukṣu\ufffdiāḍīṅ?śribhiḥ. vṛṅavṛñbhyāṃ ca vinaikācaḥ svarāntā dhātavo'niṭaḥ' iti. sa cādantaparyudāsa ihopekṣitaḥ. sūtrānanuguṇatvāt. tathāhi – `sarve sarvapadādeśāḥ' iti nyāyena `kṛ'ityādeḥ karityādirādeśastasya yathā sthānyupadeśaṃ gṛhītvā kartā hartetyādau niṣedhaḥ pravartate tathaiva vadhādeśe'pi pravartamānaḥ kena vāryatām ?. adantaparyudāsasāmathryāditi cenna, sūtrakāreṇā'paryudastatvāditi bhāvaḥ.

ekāca upadeśe'nudāttāt 71, 7.2.10 ubhayānvayīti. madhye pāṭhāddehalīdīpanyāyena pūrvottarābhyāṃ saṃbadhyata ityarthaḥ. tatrottarānvayasya kartuṃ gantumityādāviṇniṣedhaḥ phalam.nitsvareṇa saṃpratyudāttatvāt. pipakṣatibibhatsatītyādāviṇniṣedhastu pūrvānvayasya phalam. dvitve kṛte'nekāctvāt. nanvekāca ityukte hrupadeśapadenā'pyanvayaḥ svīkartavyastadeva māstu, upadeśe'nudāttādityanenaiveṣṭasiddheriti śaṅkate- ekācaḥ kimiti. pipakṣatītyādāviva yaṅlukyapīṇniṣedhaḥ syādevetyāśaṅkāyāyamāha ṇatvaṃ na. śapā yathā-- bhareti. tena bibharteḥ sani bibhariṣatītyatra "sanīvantarde"tīḍvikalpo na, kiṃtu nityameveṭ. "ekāca" iti niṣedhā'pravṛtteḥ. anubandhena nirdeśo dvidhā, svarūpeṇetsaṃjñakatvena ca. svarūpeṇa yathā-- "śīṅaḥ sārvadhātuke guṇaḥ", "dīṅo yuḍaci"iti. śeśitaḥ. dedyitaḥ. tasi ktapratyaye ceme krameṇodāharaṇe. itsaṃjñakatvena yathā-- "anudāttahitaḥ" iti. tena spardhaśīṅādibhyaḥ "anudāttaṅitaḥ" ityātmanepadaṃ na. pāspardhīti. śeśayīti. gaṇena yathā-- bebhidīti. "rudhādibhyaḥ" iti śnamna. ekājgrahaṇaṃ prakṛtasūtre. tena bebheditā ceccheditetyādāviṇ niṣedho na. etacceti. na ca śtipā śapa#ādyaṃśe kathamidaṃ jñāpakamiti śaṅkyam, ekādeśānumatidvārā sarvatra jñāpanasya "upapadamati"ṅityādau dṛṣṭatvāt. ata eva tatra "gatikārakopapadānāṃ kṛdbhiḥ saha samāsavacanaṃ prāk subutpatte"riti siddhamityuktam. ananyārthaiḥ syatihantibharetyādibhiḥ śtipśabādibhireva jñāpanasaṃbhavācca. "aparasparāḥ" iti sūtre sātatyagrahaṇena ekadeśānumatyā "lumpedavaśyamaḥ kṛtye" ityādipūrvācāryaśloko jñāpita iti tu tatraivā'vocāma. manoramāyāṃ tvekadeśānumatidvārā pūrvācāryapaṭhitaparibhāṣāyā jñāpanasya "gatikārakopapadānā"mityādau dṛṣṭatvādityuktaṃ, tadayuktamiti navyāḥ. "gatikārakopapadānā"mityādyeva hi pūrvācāryāṇāṃ paribhāṣā. na ca tajjñāpanaṃ tatraiva dṛṣṭamiti yujyate vaktumiti. tadvata iti. na ca matvarthalakṣaṇāyāṃ mānā'bhāvaḥ, vasatyādīnāmanudāttapāṭhasyaiva tatra mānatvāt. na cedānīmanudāttapāṭha paribhraṣṭaḥ, ādhunikānāṃ vasatiśalkityādipāṭhastvanārṣatvānna mānamiti śaṅkyaṃ, pāṇininā paṭhitānāmevānudāttadhātūnāmādhunikaivryākhyātṛparamparayā saṅgṛhītatvāt. anyathā eko'c yasyeti bahuvrīhilābhārthamekagrahaṇe kṛte'pyanudāttapāṭhasya paribhraṣṭatvādvasatiśaklādayo'nudāttāḥ, na tu bhvedhādaya iti nirdhāraṇaṃ na syāt. ekagrahaṇeti. nanvekāj()grahaṇaṃ yaṅlugvyāvṛttyarthamityuktvā punarekagrahaṇasāmathryādityaktau parasparavyāghātaḥ syāditi cet. atrāhuḥ--- ekāc()śabdenaikāj()grahaṇaṃ yaṅlugvyāvṛttyarthamiti nārthaḥ, kiṃ tu vastugatyaivaikājgrahaṇaṃ, taccaikagrahaṇaṃ vinaiva labhyata ityadoṣa iti. vadheriti. yastu tadvyāvṛttaye'niṭkārikāsvadantaparyudāsa ukto vyāghrabhūtinā, sa eva prācā'nusṛtaḥ. "adūdṛ()dantaruruāukṣṇuśīyunukṣu()iāḍīṅ()śribhiḥ. vṛṅavṛñbhyāṃ ca vinaikācaḥ svarāntā dhātavo'niṭaḥ" iti. sa cādantaparyudāsa ihopekṣitaḥ. sūtrānanuguṇatvāt. tathāhi -- "sarve sarvapadādeśāḥ" iti nyāyena "kṛ"ityādeḥ karityādirādeśastasya yathā sthānyupadeśaṃ gṛhītvā kartā hartetyādau niṣedhaḥ pravartate tathaiva vadhādeśe'pi pravartamānaḥ kena vāryatām?. adantaparyudāsasāmathryāditi cenna, sūtrakāreṇā'paryudastatvāditi bhāvaḥ.