tu hi ityetayoḥ āśiṣi viṣaye tātaṅādeśo bhavatyanyatarasyām. jīvatād bhavān. jīvatāt tvam. jīvatu bhavān. jīva tvam. ṅitkaraṇam guṇavṛddhipratiṣedhārtham iti sarvādeśastātaṅ bhavati. ṅittvāc cāsya sthānivadbhāvāt yat pittvaṃ prāpnoti tannivartate. ṅicca pit na bhavati. tena bruva īṭ 7-3-93 iti brūtād bhavāniti īṭ na bhavati. āśiṣi iti kim? grāmaṃ gacchatu bhavān. gaccha tvam. tātaṅi ṅitvaṃ saṅkramakṛt syādantyavidhiścet tacca tathā na. heradhikāre heradhikāro lopavidhau tu jñāpakam āha. tātaṅo ṅittvasāmarthyān na ayam antyavidhiḥ smṛtaḥ. na tadvadanaṅādīnāṃ tena te 'ntyavikārajāḥ.

tuhyos tātaṅāśiṣyanyatarasyām 7.1.35 tu hi ityetayoḥ āśiṣi viṣaye tātaṅādeśo bhavatyanyatarasyām. jīvatād bhavān. jīvatāt tvam. jīvatu bhavān. jīva tvam. ṅitkaraṇam guṇavṛddhipratiṣedhārtham iti sarvādeśastātaṅ bhavati. ṅittvāc cāsya sthānivadbhāvāt yat pittvaṃ prāpnoti tannivartate. ṅicca pit na bhavati. tena bruva īṭ 7.3.93 iti brūtād bhavāniti īṭ na bhavati. āśiṣi iti kim? grāmaṃ gacchatu bhavān. gaccha tvam. tātaṅi ṅitvaṃ saṅkramakṛt syādantyavidhiścet tacca tathā na. heradhikāre heradhikāro lopavidhau tu jñāpakam āha. tātaṅo ṅittvasāmarthyān na ayam antyavidhiḥ smṛtaḥ. na tadvadanaṅādīnāṃ tena te 'ntyavikārajāḥ.

tuhrostātaṅāśiṣyanyatarasyām?. , 7.1.35 "jovatādbhavān()" iti. "āśiṣi liṅloṭau" (3.3.173) iti loṭ? tip(), śap? "eruḥ" 3.4.86 ityutvam(), tasya tuśabdasya tātaṅ(). jīvatāttvam()" iti. sip(), "sehrrapicca" 3.4.87 iti hirādeśaḥ; tasya tātaṅ. "jīva tvam()" iti. "ato heḥ" 6.4.105 iti herluk(). atha jīvatāt? tvamityatra sthānivadbhāvena tātaṅo higrahaṇena grahaṇāllukkasmānna bhavati? "hujhalbhyo herghiḥ 6.4.101 ityato herityanuvatrtamāne punaḥ "ato heḥ" 6.4.105 iti grahaṇāt(). tasya hretat? prayojanam()--hirūpāvasthitasyaiva herlugyathā syāt(). sthānivadbhāvena yacchabdāntaraṃ higrahaṇena gṛhrate tasya mā bhūt(). atha "ṅicca" (1.1.53) iti vacanāt? tātaṅyamantyasya kasmānna bhavati? ityāha--"ṅitkaraṇam()" ityādi. gaṇapratiṣedhārtham()--brāūyāt? bhavānityatra. vṛddhipratiṣedhārtham()--mṛṣṭādityatra. itikaraṇo hetau. yasmādguṇavṛddhipratiṣedhārthaṃ ṅitkaraṇaṃ tasmātsarvādeśastātaṅ bhavati. yadi hi tasyānyat? prayojanaṃ na syāt(), syādevāntyasya tātaṅ(). asti ca tasyānyat? prayojanaṃ guṇavṛddhiprataṣedhaḥ. tasmin? sati kiṃ "ṅicca" 1.1.52 ityantyasya bhavatu, atha "anekālśitsarvasya" (1.1.55) iti sarvasya vā? tatra paratvāt? sarvādeśenaiva yuktaṃ bhavitum(). tasmāt? "anekālśitsarvasya" (1.1.55) iti sarvasya vā? tatra paratvāt? sardādeśenaiva yuktaṃ bhavitum(). tasmāt? "anekālśitsarvasya" 1.1.54 iti sarvasyaiva syāditi sarvādeśo bhavati. nanu ca tusthānikasya tātaṅaḥ sthānivadabhāvena pittvaṃ prāpnoti; tataśca hali piti sārvadhātuke yatā brāvītvityatreṅ bhavati, tathā brāūtādbhavānityatrāṇīṭā bhavitavyam()?--etaccodyamapākatrtamāha--"ṅittvācca" ityādi. asyeti tātaṅaḥ. kiṃ kāraṇaṃ nivartate? ityāha--"ṅicca" ityādi. cakāro hetau. tusthānikasya tātaṅo nāprāpte pittve ṅittvamārabhyata iti ṅittvena hi pittvaṃ bādhyate. tathāsau ṅidbhavata yadi sthānivadbhāvena prāptaṃ pittvaṃ nivatrtate. "tena" ityādi. yata evaṃ pittvaṃ nivatrtate tena pittvāśraya īṇna bhavati. grāmaṃ gacchatu bhavān(). tvaṃ gaccheti. "loṭ? ca" 3.3.62 iti bidhyādau loṭ()॥

tuhyostātaṅṅāśiṣyanyatarasyām 414, 7.1.35 āśiṣi tuhyostātaṅ vā. paratvātsarvādeśaḥ. bhavatāt॥

athā''śiṣi loṭo viśeṣamāha—tuhrostātaṅ. tuśca hiśca tuhī, tayoriti vigrahaḥ. tātaṅi ṅakāra it. akāra uccāraṇārthaḥ. tādityādeśaḥ śiṣyate. nanu kimasya anekāltvātsarvādeśatā,uta ṅittvādantādeśatetyata āha–anekāltvātsarvādeśa iti. nanu `ṅicce'tyasya sarvādeśāpavādatayā'naṅāderiva tātaṅo'pyantyādeśatvamevocatamityāśaṅkate–yadyapīti. pariharati–tathāpīti. pareṇa bādhyata iti. tātaṅādeśe `ṅicce'tyayaṃ vidhiḥ `anekālśitsarvasye'ti pareṇa bādhyata ityarthaḥ. nanu `paranityāntaraṅgāpavādānāmuttarottaraṃ balīya' iti parāpekṣayā apavādasya prabalatvānṅiccetyantādeśatvameva tātaṅi yuktamityata āha–mantharaṃ pravṛtta iti. `ṅicceti vidhi'riti śeṣaḥ. tātaṅviṣaye ṅicceti vidhirmantharaṃ pravṛtta iti hetoḥ pareṇa sarvādeśavidhinā bādhyata ityarthaḥ. kuto mandapravṛttikatvamityata āha– ananyārthetyādinā. antādeśatvādanyo'rtho yasya ṅittvasya na vidyate tadananyārtham. tathāvidhaṃ ṅittvaṃ yeṣāṃ teṣu anaṅādiṣu ṅicceti vidhiścaritārthaḥ– labdhaprayojanaka-iti kṛtvā mandaṃ pravṛtta ityarthaḥ. tātaṅo ṅittvaṃ tu antādeśatvāpekṣayā'nanyārthaṃ netyāha– sambhavatprayojanaṅakāre iti. sambhavanti prayojanāni antāni yasya sa sambhavatprayojanaḥ, tathāvidho ṅakāro yasya tathāvidhe tātaṅītyartha-. kathaṃ sambhavatprayojanakatvamityata āha–guṇavṛddhipratiṣedha- samprasāraṇādyarthatayeti. dviṣṭādityādau laghūpadhādiguṇaniṣedhaḥ. stutāt,yutādityādā'vuto vṛddhirluka halī'ti vihitāyā vṛddherniṣedhaḥ. `vaśa kāntau' uṣṭādityatra `grahijyāvayī'ti samprasāraṇam. ādinā brāūtādityatra `brāuva ī'ḍitīṭo'bhāvasya saṅgrahaḥ. nanu tātaṅviṣaye ṅicceti vidhirmandaṃ pravartatām, athāpi `paranityāntaraṅgāpavādānāmuttarottaraṃ balīya' iti nyāyena parasyāpi sarvādeśavidherapavādabhūtena ṅiccetyanena bādha evocita ityata āha– iheti. iha = tātaṅviṣaye anekālśitsarvasyeti sāmānyaśāstrasya, ṅicceti viśeṣaśāstrasya ca samabalatvātsāmānyaśāstraṃ viśeṣaśāstrema na bādhyata ityarthaḥ. ayaṃ bhāvaḥ- - apavādaśāstrasya paranityāntaraṅgāpekṣayā prābalye niravakāśatvameva bījam. prakṛte ca ṅicceti vidhiranaṅādiṅittavamantādeśatvaikaprayojanakaṃ prayojanāntaraviraheṇa niravakāśatvājjhaṭiti parigṛhṇantakṛtārthatāmanubhavan, tātaṅo ṅittvaṃ prayojanāntarasattvena sāvakāśatvādupekṣata iti. taduktaṃ bhāṣye– `ṅittvasya sāvakāśatvādvipratiṣedhāttātaṅsarvādeśa' iti. adhikāstu vistarabhiyā viramyate. bhavatāditi. āśiṣi loṭastipi śapi guṇe avādeśe ukāre tostātaṅsarvādeśaḥ. ṅakāra it. dvitīyatakārādakāra uccāraṇārthaḥ.

tuhrostātaṅṅāśiṣyanyatarasyām 46, 7.1.35 athā'‌'śiṣi loṭo viśeṣamāha---tuhrostātaṅ. tuśca hiśca tuhī, tayoriti vigrahaḥ. tātaṅi ṅakāra it. akāra uccāraṇārthaḥ. tādityādeśaḥ śiṣyate. nanu kimasya anekāltvātsarvādeśatā,uta ṅittvādantādeśatetyata āha--anekāltvātsarvādeśa iti. nanu "ṅicce"tyasya sarvādeśāpavādatayā'naṅāderiva tātaṅo'pyantyādeśatvamevocatamityāśaṅkate--yadyapīti. pariharati--tathāpīti. pareṇa bādhyata iti. tātaṅādeśe "ṅicce"tyayaṃ vidhiḥ "anekālśitsarvasye"ti pareṇa bādhyata ityarthaḥ. nanu "paranityāntaraṅgāpavādānāmuttarottaraṃ balīya" iti parāpekṣayā apavādasya prabalatvānṅiccetyantādeśatvameva tātaṅi yuktamityata āha--mantharaṃ pravṛtta iti. "ṅicceti vidhi"riti śeṣaḥ. tātaṅviṣaye ṅicceti vidhirmantharaṃ pravṛtta iti hetoḥ pareṇa sarvādeśavidhinā bādhyata ityarthaḥ. kuto mandapravṛttikatvamityata āha-- ananyārthetyādinā. antādeśatvādanyo'rtho yasya ṅittvasya na vidyate tadananyārtham. tathāvidhaṃ ṅittvaṃ yeṣāṃ teṣu anaṅādiṣu ṅicceti vidhiścaritārthaḥ-- labdhaprayojanaka-iti kṛtvā mandaṃ pravṛtta ityarthaḥ. tātaṅo ṅittvaṃ tu antādeśatvāpekṣayā'nanyārthaṃ netyāha-- sambhavatprayojanaṅakāre iti. sambhavanti prayojanāni antāni yasya sa sambhavatprayojanaḥ, tathāvidho ṅakāro yasya tathāvidhe tātaṅītyartha-. kathaṃ sambhavatprayojanakatvamityata āha--guṇavṛddhipratiṣedha-samprasāraṇādyarthatayeti. dviṣṭādityādau laghūpadhādiguṇaniṣedhaḥ. stutāt,yutādityādā"vuto vṛddhirluka halī"ti vihitāyā vṛddherniṣedhaḥ. "vaśa kāntau" uṣṭādityatra "grahijyāvayī"ti samprasāraṇam. ādinā brāūtādityatra "brāuva ī"ḍitīṭo'bhāvasya saṅgrahaḥ. nanu tātaṅviṣaye ṅicceti vidhirmandaṃ pravartatām, athāpi "paranityāntaraṅgāpavādānāmuttarottaraṃ balīya" iti nyāyena parasyāpi sarvādeśavidherapavādabhūtena ṅiccetyanena bādha evocita ityata āha-- iheti. iha = tātaṅviṣaye anekālśitsarvasyeti sāmānyaśāstrasya, ṅicceti viśeṣaśāstrasya ca samabalatvātsāmānyaśāstraṃ viśeṣaśāstrema na bādhyata ityarthaḥ. ayaṃ bhāvaḥ-- apavādaśāstrasya paranityāntaraṅgāpekṣayā prābalye niravakāśatvameva bījam. prakṛte ca ṅicceti vidhiranaṅādiṅittavamantādeśatvaikaprayojanakaṃ prayojanāntaraviraheṇa niravakāśatvājjhaṭiti parigṛhṇantakṛtārthatāmanubhavan, tātaṅo ṅittvaṃ prayojanāntarasattvena sāvakāśatvādupekṣata iti. taduktaṃ bhāṣye-- "ṅittvasya sāvakāśatvādvipratiṣedhāttātaṅsarvādeśa" iti. adhikāstu vistarabhiyā viramyate. bhavatāditi. āśiṣi loṭastipi śapi guṇe avādeśe ukāre tostātaṅsarvādeśaḥ. ṅakāra it. dvitīyatakārādakāra uccāraṇārthaḥ.

yadyapi `tihrostāta'ṅiti vaktuṃ śakyaṃ, tathāpi lāghavā'bhāvādatiprasaṅgavāraṇāya hiśabdasāharyāśrayaṇe loṭ ityanuvartamāne vā gauravācca tuhrorityuktam.

tuhrostātaṅṅāśiṣyanyatarasyām 36, 7.1.35 yadyapi "tihrostāta"ṅiti vaktuṃ śakyaṃ, tathāpi lāghavā'bhāvādatiprasaṅgavāraṇāya hiśabdasāharyāśrayaṇe loṭ ityanuvartamāne vā gauravācca tuhrorityuktam.