Kāśikāvṛttī1:
daṃśa sañja ṣvañja ityeteṣām aṅgānāṃ śapi parata upadhāyā nakārasya lopo bhavati
See More
daṃśa sañja ṣvañja ityeteṣām aṅgānāṃ śapi parata upadhāyā nakārasya lopo bhavati. daśati.
sajati. pariṣvajate.
Kāśikāvṛttī2:
daṃśasañjasvañjām śapi 6.4.25 daṃśa sañja ṣvañja ityeteṣām aṅgānāṃ śapi parata
See More
daṃśasañjasvañjām śapi 6.4.25 daṃśa sañja ṣvañja ityeteṣām aṅgānāṃ śapi parata upadhāyā nakārasya lopo bhavati. daśati. sajati. pariṣvajate.
Nyāsa2:
daṃśasañjasvañjāṃ śapi. , 6.4.25 "daṃśa daṃśane" (dhā.pa.989), "ṣ
See More
daṃśasañjasvañjāṃ śapi. , 6.4.25 "daṃśa daṃśane" (dhā.pa.989), "ṣvanja pariṣvaṅge (dhā.pā.976). "pariṣvajate" iti. "upasargāt? sunoti" 8.3.65 ityādinā ṣatvam()॥
Bālamanoramā1:
daṃśasañja. rañjeśca. vyākhyāsaukaryāya sūtradvayamupāttam. nalopa iti. nakāras Sū #232
See More
daṃśasañja. rañjeśca. vyākhyāsaukaryāya sūtradvayamupāttam. nalopa iti. nakārasya
lopa ityarthaḥ, `śnānnalopaḥ' ityatastadanuvṛtteriti. pariṣvajate iti. `parinivibhyaḥ'
iti ṣatvamiti bhāvaḥ. saṃyogātparatvālliṭaḥ kittve'prāpte āha– śranthīti.
vyākaraṇāntaramidaṃ pāṇinīyairapi grāhramityāha– dabhaturiti. `ata ekahalmadhye' iti
sūtrabhāṣye `debhatu'rityudāhmatam. `sadeḥ parasya liṭī'ti sūtrabhāṣye
`sasvaje'ityudāhmatam. tataśca ekadeśānumatyā `śranthigranthī'tyādivākyaṃ
kṛtsnaṃ vyākaraṇāntarasthaṃ bhāṣyānumatamiti vijñāyata ityarthaḥ. saderiti. `sadeḥ
parasya liṭī'ti ṣatvaniṣedhasūtre svañjerapi grahaṇamityarthaḥ. tataśca
svadisvañjyoruttarakhaṇḍasya sasya ṣatvaṃ na syāditi labdham. tadāha–
ato'bhyāsātparasyeti. pariṣasvaje pariṣasvañje iti.
`parasye'tyukteruttarakhaṇḍasyaiva ṣatvaniṣedho na tvabhyāsasya. kittvapakṣe nalopaḥ.
sasvañjāte. sasvajāte. sasvajire. krādiniyamādiḍityāha– sasvajiṣe sasvañjiṣe iti.
sasvañjāthe– sasvajāthe. sasvañjidhve–sasvajidhve. sasvañje– sasvaje.sasvañjivahe-
-sasvajivahe. sasvañjimahe– sasvajimahe. svaṅkteti. svañj–tā iti sthite
jakārasya kutvena gakāre sati ścutvasaṃpannañakārasya nivṛttau nakārasyā'nusvāre tasya
parasavarṇena ṅakāre gakārasya cartve rūpam. evamagre'pi. svajeteti. `daṃśasañje'ti śapi
nalopa iti bhāvaḥ. nanu `pratyaṣvahkte'tyatra aṭā vyavadhānādupasargasthādiṇaḥ
paratvā'bhāvāt katham `upasargātsunotī'ti ṣatvamityata āha– prāk
sitāditi.parinivibhyastviti. `parasya svañje'riti śeṣaḥ. nanu parinivibhyaḥ parasyāpi
svañjeḥ `parinivibhyaḥ sevasitasayasivusahasuṭ?stusvañjā'miti nityameva ṣatvamucitaṃ,
`prāksitā'diti sūtraviṣayatvādityata āha– tadarthamevetyādi. parinivīti.
nityaṣatvavidhau svañjirapyupāttaḥ. tataḥ `upasargātsunotī'tyeva tasya ṣatve siddhe
punarupādānaṃ `sivādīnāṃ vā'ḍvyavāye'pī'tyuttarasūtre ṣatvavidhau anuvṛttyarthameva
saṃpadyate. parinivibhyaḥ parasya svañjeḥ `sivādīnāṃ ve'ti ṣatvavikalpārthaṃ
pūrvasūtre `parinivibhyaḥ seve'tyatra svañjigrahaṇamiti paryavasyatītyarthaḥ. hada.
aniḍayam. krādiniyamādiṭ–jahadiṣe. jahadidhve. jahadivahe jahadimahe. hatteti. luṭi tāsi
dasya catrvam. ahatteti. `jhalo jhalī'ti sijlopaḥ. gupādayo'ṣṭānudātteto gatāḥ. atha
parasmaipadina iti. `kita nivāse' ityantā' iti śeṣaḥ. ñi ṣvideti. ñirākāraśca it.
seṭ.svedati. siṣveda sviṣvidatuḥ. svedet. svidyāt. asvedīt.
asvediṣyat. skandiririt. aniṭ. bhāradvājaniyamātthali veḍityāha– caskanditha
caskanttheti. aniṭpakṣe caskand tha iti sthite `khari ce'ti dakārasya takāraḥ.
caskandiva caskandima. skantteti. luṭi tāsi cartvena dasya taḥ. skantsyatīti.
sye dasya catrvam. skadantu. askandat. skandet. āśīrliṅi viśeṣamāha– nalopa
iti. iraḥ samudāyasya ittvena dhātoranidittvādāśīrliṅi nakārasya lopa ityarthaḥ.
askadaditi. luṅi aṅi sati ṅittvānnalopa iti bhāvaḥ. aṅabhāve āha– askāntsīditi.
anekahalvyavadhāne'pi halantalakṣaṇā vṛddhiḥ pravartata iti nirūpitamakṣūdhātau. ato'tra
vṛddhau dasya cartvena ta. askānttāmiti. halantalakṣaṇavṛddhau `jhalo jhalī'ti sijlope
dasya catrvam. askāntsuriti. usi sici vṛddhau dasya catrvam. askāntsīḥ
askānttam askāntta. askāntsam askāntsva. askāntsma.
Bālamanoramā2:
daṃśasañjasvañjāṃ śapi 232, 6.4.25 daṃśasañja. rañjeśca. vyākhyāsaukaryāya sūtra
See More
daṃśasañjasvañjāṃ śapi 232, 6.4.25 daṃśasañja. rañjeśca. vyākhyāsaukaryāya sūtradvayamupāttam. nalopa iti. nakārasya lopa ityarthaḥ, "śnānnalopaḥ" ityatastadanuvṛtteriti. pariṣvajate iti. "parinivibhyaḥ" iti ṣatvamiti bhāvaḥ. saṃyogātparatvālliṭaḥ kittve'prāpte āha-- śranthīti. vyākaraṇāntaramidaṃ pāṇinīyairapi grāhramityāha-- dabhaturiti. "ata ekahalmadhye" iti sūtrabhāṣye "debhatu"rityudāhmatam. "sadeḥ parasya liṭī"ti sūtrabhāṣye "sasvaje"ityudāhmatam. tataśca ekadeśānumatyā "śranthigranthī"tyādivākyaṃ kṛtsnaṃ vyākaraṇāntarasthaṃ bhāṣyānumatamiti vijñāyata ityarthaḥ. saderiti. "sadeḥ parasya liṭī"ti ṣatvaniṣedhasūtre svañjerapi grahaṇamityarthaḥ. tataśca svadisvañjyoruttarakhaṇḍasya sasya ṣatvaṃ na syāditi labdham. tadāha--ato'bhyāsātparasyeti. pariṣasvaje pariṣasvañje iti. "parasye"tyukteruttarakhaṇḍasyaiva ṣatvaniṣedho na tvabhyāsasya. kittvapakṣe nalopaḥ. sasvañjāte. sasvajāte. sasvajire. krādiniyamādiḍityāha-- sasvajiṣe sasvañjiṣe iti. sasvañjāthe-- sasvajāthe. sasvañjidhve--sasvajidhve. sasvañje-- sasvaje.sasvañjivahe--sasvajivahe. sasvañjimahe-- sasvajimahe. svaṅkteti. svañj--tā iti sthite jakārasya kutvena gakāre sati ścutvasaṃpannañakārasya nivṛttau nakārasyā'nusvāre tasya parasavarṇena ṅakāre gakārasya cartve rūpam. evamagre'pi. svajeteti. "daṃśasañje"ti śapi nalopa iti bhāvaḥ. nanu "pratyaṣvahkte"tyatra aṭā vyavadhānādupasargasthādiṇaḥ paratvā'bhāvāt katham "upasargātsunotī"ti ṣatvamityata āha-- prāk sitāditi.parinivibhyastviti. "parasya svañje"riti śeṣaḥ. nanu parinivibhyaḥ parasyāpi svañjeḥ "parinivibhyaḥ sevasitasayasivusahasuṭ()stusvañjā"miti nityameva ṣatvamucitaṃ, "prāksitā"diti sūtraviṣayatvādityata āha-- tadarthamevetyādi. parinivīti. nityaṣatvavidhau svañjirapyupāttaḥ. tataḥ "upasargātsunotī"tyeva tasya ṣatve siddhe punarupādānaṃ "sivādīnāṃ vā'ḍvyavāye'pī"tyuttarasūtre ṣatvavidhau anuvṛttyarthameva saṃpadyate. parinivibhyaḥ parasya svañjeḥ "sivādīnāṃ ve"ti ṣatvavikalpārthaṃ pūrvasūtre "parinivibhyaḥ seve"tyatra svañjigrahaṇamiti paryavasyatītyarthaḥ. hada. aniḍayam. krādiniyamādiṭ--jahadiṣe. jahadidhve. jahadivahe jahadimahe. hatteti. luṭi tāsi dasya catrvam. ahatteti. "jhalo jhalī"ti sijlopaḥ. gupādayo'ṣṭānudātteto gatāḥ. atha parasmaipadina iti. "kita nivāse" ityantā" iti śeṣaḥ. ñi ṣvideti. ñirākāraśca it. seṭ.svedati. siṣveda sviṣvidatuḥ. svedet. svidyāt. asvedīt. asvediṣyat. skandiririt. aniṭ. bhāradvājaniyamātthali veḍityāha-- caskanditha caskanttheti. aniṭpakṣe caskand tha iti sthite "khari ce"ti dakārasya takāraḥ. caskandiva caskandima. skantteti. luṭi tāsi cartvena dasya taḥ. skantsyatīti. sye dasya catrvam. skadantu. askandat. skandet. āśīrliṅi viśeṣamāha-- nalopa iti. iraḥ samudāyasya ittvena dhātoranidittvādāśīrliṅi nakārasya lopa ityarthaḥ. askadaditi. luṅi aṅi sati ṅittvānnalopa iti bhāvaḥ. aṅabhāve āha-- askāntsīditi. anekahalvyavadhāne'pi halantalakṣaṇā vṛddhiḥ pravartata iti nirūpitamakṣūdhātau. ato'tra vṛddhau dasya cartvena ta. askānttāmiti. halantalakṣaṇavṛddhau "jhalo jhalī"ti sijlope dasya catrvam. askāntsuriti. usi sici vṛddhau dasya catrvam. askāntsīḥ askānttam askāntta. askāntsam askāntsva. askāntsma.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents