Grammatical Sūtra: जानपदकुण्डगोणस्थलभाजनागकालनीलकुशकामुककबराद्वृत्त्यमत्रावपनाकृत्रिमाश्राणास्थौल्यवर्णानाच्छादनायोविकारमैथुनेच्छाकेशवेशेषु jānapadakuṇḍagoṇasthalabhājanāgakālanīlakuśakāmukakabarādvṛttyamatrāvapanākṛtrimāśrāṇāsthaulyavarṇānācchādanāyovikāramaithunecchākeśaveśeṣu Individual Word Components: jānapadakuṇḍagoṇasthalabhājanāgakālanīlakuśakāmukakabarāt vṛttyamatrāvapanākṛtrimāśrāṇāsthaulyavarṇānācchādanāyovikāramaithunecchākeśaveśeṣuSūtra with anuvṛtti words: jānapadakuṇḍagoṇasthalabhājanāgakālanīlakuśakāmukakabarāt vṛttyamatrāvapanākṛtrimāśrāṇāsthaulyavarṇānācchādanāyovikāramaithunecchākeśaveśeṣu pratyayaḥ (3.1.1 ), paraḥ (3.1.2 ), ca (3.1.2 ), ādyudāttaḥ (3.1.3 ), ca (3.1.3 ), ṅyāpprātipadikāt (4.1.1 ), striyām (4.1.3 ), anupasarjanāt (4.1.14 ), ṅīṣ (4.1.40 ) Type of Rule: vidhiPreceding adhikāra rule: 4.1.14 (1anupasarjanāt)
Description:
The affix ((ṅīṣ)) is employed after the eleven words 'jânapada' &c.in the sense of'profession' &c. respectively; i. e. after the words 1. ((jānapada)) 2. ((kuṇ a)), 3. ((goṇa)), 4. ((sthala)) 5. ((bhāja)), 6 ((nāga)), 7. ((kāla)), 8. ((nīla)), 9. ((kuśa)), 10. ((kāmuka)), and ((kavara)); the affix ((ṅīṣ)) is employed when the sense is that of 1.'profession or living' 2. 'a bowl', 3. 'a sack or vessel for keeping grain', 4. 'a natural spot of ground'; 5. 'a cooked food or rice-gruel', 6. 'stout', 7. 'black-coloured', 8. 'blue-coloured other than cloth', 9. 'a plough-share', 10. 'a libidinous female', 11. 'a fellet or braid of hair', respectively. Source: Aṣṭādhyāyī 2.0
[The affix 3.1.1 ṄīṢ 40 is introduced after 3.1.2 the nominal stems 1] (beginning with) jāna-pada- `country' and (ending with) kábara- `braid' [to derive feminine 3 nominal stems 1] to denote respectively (1.3.10 ) `the mode of life (vŕtti)', etc. to `tress of hair'. Source: From Aṣṭādhyāyī of Pāṇini In Roman Transliteration translated by Sumitra M. Katre, Copyright © 1987. Courtesy of the University of Texas Press.
Commentaries:
Kāśikāvṛttī1 : ṣu y at hā sa
jānapadā'dibhya ekādaśabhyaḥ prātipadikebhya ekādaśasu vṛttyādiṣvartheṣu yathāsaṅkhyaṃ
ṅīṣ pratyayo bhavati. jānapadī bhavati,vṛttiścet. jānapadī anyā. svare viśesaḥ.
utsādipāṭhādañi kṛte ṅīpādyudāttatvaṃ bhavati. kuṇḍī bhavati, amatraṃ cet. kuṇḍā
'nyā. goṇī bhavati, āvapanaṃ cet. goṇā anyā. sthalī bhavati, akṛtrimā cet. sthalā
anyā. bhājī bhavati, śrāṇā cet. pakvā ityarthaḥ. bhājā anyā. nāgī bhavati, sthaulyaṃ
cet. nāgā anyā. nāgaśabdo guṇavacanaḥ sthaulye ṅīṣamutpādayati, anyatra guṇa eva
ṭāpam. jātivacanāttu jātilakṣaṇo ṅīṣeva bhavati. nāgī. kālī bhavati, varṇaścet. kālā
anyā. nīlī bhavati, anācchādanaṃ cet. nīlā anyā. na ca sarvasminnanācchādana iṣyate.
kiṃ tarhi? nīlādoṣadhau prāṇini ca. nīlī oṣadhiḥ. nīlī gauḥ. nīlī vaḍavā. saṃjñāyāṃ vā.
nīlī, nīlā. kuśī bhavati, ayovikāraścet. kuśā anyā. kāmukī bhavati maithunecchā cet.
kāmukā anyā. maithunecchāvatī bhaṇyate, necchāmātram. kabarī bhavati, keśaveśaścet.
kabarā anyā.
Kāśikāvṛttī2 : va pa nā kṛ tr
jānapadakuṇḍagoṇasthalabhājanāgakālanīlakuśakāmukakabarād vṛttyamatrā'vapanākṛtrimāśrāṇāsthaulyavarṇānācchādanāyovikāramaithunecchākeśaveśeṣu 4.1.42 jānapadā'dibhya ekādaśabhyaḥ prātipadikebhya ekādaśasu vṛttyādiṣvartheṣu yathāsaṅkhyaṃ ṅīṣ pratyayo bhavati. jānapadī bhavati,vṛttiścet. jānapadī anyā. svare viśesaḥ. utsādipāṭhādañi kṛte ṅīpādyudāttatvaṃ bhavati. kuṇḍī bhavati, amatraṃ cet. kuṇḍā 'nyā. goṇī bhavati, āvapanaṃ cet. goṇā anyā. sthalī bhavati, akṛtrimā cet. sthalā anyā. bhājī bhavati, śrāṇā cet. pakvā ityarthaḥ. bhājā anyā. nāgī bhavati, sthaulyaṃ cet. nāgā anyā. nāgaśabdo guṇavacanaḥ sthaulye ṅīṣamutpādayati, anyatra guṇa eva ṭāpam. jātivacanāttu jātilakṣaṇo ṅīṣeva bhavati. nāgī. kālī bhavati, varṇaścet. kālā anyā. nīlī bhavati, anācchādanaṃ cet. nīlā anyā. na ca sarvasminnanācchādana iṣyate. kiṃ tarhi? nīlādoṣadhau prāṇini ca. nīlī oṣadhiḥ. nīlī gauḥ. nīlī vaḍavā. saṃjñāyāṃ vā. nīlī, nīlā. kuśī bhavati, ayovikāraścet. kuśā anyā. kāmukī bhavati maithunecchā cet. kāmukā anyā. maithunecchāvatī bhaṇyate, necchāmātram. kabarī bhavati, keśaveśaścet. kabarā anyā.
Nyāsa2 : pa nā kṛ tr im
jānapadakuṇḍagoṇasthalabhājanāgakālanīlakuśakāmukakabarādvṛttyamatrāvapanākṛtrimāśrāṇāsthaulyavarṇānācchādanā'yovikāramaithunecchākeśaveśeṣu. , 4.1.42 vatrtate yayā sā vṛttiriti jīvanopāyo vṛttiśabdenehocyate. janapade bhāvā vṛttirjānapadī. "utsādibhyo'ñ" 4.1.86 ityañ. "janāpadyanyā" iti."ṭiḍḍhāṇañ" 4.1.15 iti ṅībeva bhavati. "svare viśeṣaḥ" iti. ṅīṣi sati pratyayasvareṇāntodāttatvaṃ bhavati. ṅīpi tu satyādyudāttatvam; jānapadasya ñitsvareṇādyudāttatvāt. "amatram" iti. bhājanam = pātram. "kuṇḍā'nyā" iti. kriyāśabdo'yamityāhuḥ."kuḍi dāhe" (dhā.pā.270), "gurośca halaḥ" 3.3.103 ityakāratapratyayaḥ,"ajādyataṣṭāp" 4.1.4. yastu dravyavacanaḥ kuṇḍaśabdaḥ sa nityaṃ nupaṃsaka eva vatrtata iti pratyudāharttuṃ na yukta iti. "āvapanam" iti. bhājanaviśeṣa ucyate, yatra dhānyādi prakṣipya nīyate. "goṇā'nyā" iti. sā punaryasyā idaṃ yādṛcchikaṃ nāma. "akṛtrimā" iti. puruṣavyāpāradibhirna nirvṛttetyarthaḥ. "sthalā'nyā" iti. yā pauruṣeyī. "bhājī" iti. "bhaja viśrāṇane" (dhā.pā.1733) curādiṇic. "ṇyāsaśrantho yuc" 3.3.107 iti yuc prāpnoti. asmādeva nipātanādaṅ, aṅantānṅīṣ. "śrāṇā" iti. "śrā pāke" (dhā.pā.810) ityasmāt ktaḥ. "{saṃyogāderāto dhātoryaṇvataḥ"iti sūtram"}saṃyogāderdhātoryaṇvataḥ" 8.2.43 itinatvam, "aṭkupvāṅanumvyavāye'pi" 8.4.2 iti ṇatvam. "nāgaśabdaḥ" ityādi. nāgaśabdo dvividhaḥ-- jātivacanaḥ, guṇavacanaśca. tatar sthaulyagrahaṇādiha na jātivacano ṅīṣamutpādayati, na hi jātivacanasya sthaulyamabhidheyaṃ sambhavati; nāpi guṇāntaravacanaḥ; na hi guṇāntaraśabdānnāgavacanānṅīṣantādguṇāntaraṃ pratīyate, api tu sthaulyameva. tasmādyadā'sau sthaulyaṃ guṇamabhidhāya dravye vatrtate tadā ṅīṣamutpādayati, nānyathā. "anyatra" ityādi. sthaulyādagyatra guṇa eva daidhryādau vatrtamāno nāgaśabdo yadā dravyaṃ viśināṣṭi tadā ṭāpamutpādayati. "jātivacanāttu" ityādi. hastitvādijātivacanāt "jātarestrīviṣayāt" 4.1.63 ityādinā ṅīṣbhavati. "varṇaścet" iti. dravye vatrtamāno yadi varṇastasya prayṛttinimittaṃ bhavatītyarthaḥ. "kālā'nyā" iti. yasyā yādṛṭacchikasaṃjñā. "nīlā'nyā" iti. ācchādanaṃ śāṭikādi. anācchādane, na sarvatra. kiṃ tarhi? "nīlādauṣadadhau prāṇini ca" iti. śabdaśaktisvābhāvyāt,tatraiva nīlaśabdasya vṛtteḥ. atha vā "manorau vā" 4.1.38 ityato vāgrahaṇamihānuvatrtate, sā ca vyavasthitavibhāṣā , tenānayorevārthayostato bhaviṣyati, nānyatreti. "saṃjñāyāmeva" iti. anācchādana evāyaṃ vikalpaḥ. eṣo'pi tata eva vāgrahānuvṛtterlabhyate. "ayovikāraḥ" iti. viśiṣṭa eva "phālaḥ" iti yasya nāmadheyam. "kuśā'nyā" iti. tadākṛtireva kāṣṭhādimayī. "kāmukā'nyā" iti. sā punaryasyā maithunādanyadvastu kāmayituṃ śīlam. "maithunecchavatī bhaṇyate" iti. matvarthīyākārāntasya maithunecchāśabdasyopādānāt. "keśaveśaḥ"iti. etadākhye viśiṣṭa eva. "kavarā'nyā" iti. varṇo'syā" astīti matup, tasyā lopādabhedopacārādvā dravye yo vatrtate sa veditavyaḥ॥
Bālamanoramā1 : ñc am ī.
j ān Sū #493
jānapada. jānapadetyādi kabarādityantamekaṃ padam. samāhāradvandvātpañcamī.
jānapadīti. janapade bhavetyarthaḥ. vṛttiścediti. jīvikā gamyā cedityarthaḥ.
nanūtsāditvādañi ṅīpaiva siddhe ṅīṣvidhivryartha ityata āha–utsāditvāditi.
`anudāttau suppitau' iti ṅīpyādyudāttatvam. ṅīṣi tu
pratyayasvareṇāntodāttatvamiti bheda ityarthaḥ. kuṇḍīti. piṭharaṃ sthālyukhā
kuṇḍam' ityamaraḥ. `pātrā'matre ca bhājana'miti ca kuṇḍaśabdasya strītvamapi
ṅīṣvidhisāmathryāt. `piṭhare tu na nā kuṇḍa'miti vi\ufffdāḥ. kuṇḍā'nyeti.
dahanīyetyarthaḥ. tadeva viśadayati-kuḍi dāhe iti. gurośceti. gurumato
halantāddhātorapratyayaḥ syādbhāvakarṇaṇoḥ striyāmiti tadarthaḥ. nanu `amṛte jārajaḥ
kuṇḍo mṛte bhartari golakaḥ' iti manuṣyajātiviśeṣavācī kuṇḍaśabdo'pi pratyudāharaṇaṃ
kiṃ na syādityata āha–yastviti. jātilakṣaṇa iti. jāterastrīviṣayā'diti
jātinimittara ityarthaḥ. nanvamatre'pi vācye kuṇḍaśabdājjātilakṣaṇaṅīṣi siddhe
tadvacanaṃ vyartham. naca amatra eva ṅīṣiti niyamārthaṃ taditi vācyam, evaṃ sati
manuṣyajātiviśeṣavācitve ṅīṣo'nutpatterityata āha–amatre hīti.
`jāterastrīviṣayā'dityanityastrīliṅgānṅīṣ vihitaḥ. amatre kuṇḍaśabdo
nityastrīliṅgaḥ, `padāntaraṃ vinā striyāṃ vartamānatvaṃ nityastrītva'miti
svīkārāt. `kuṇḍī kamaṇḍalau jārātpatipatnīsute pumān' iti medinīkośācca. tathāca
kuṇḍaśabdājjātilaṇaṅīṣaprāpta #eva vidhīyate, natu niyamyate. ato
manuṣyajātivācitve'pi ṅīṣ nirbādha iti bhāvaḥ. āvapanaṃ cediti. opyate nikṣipyate
asminnityarthe āṅ?pūrvādvaperlyuṭ. goṇā'nyeti. kasyāścididaṃ nāma.
akṛtrimā cediti. idāmīntanapuruṣapariṣkṛtā bhūmiḥ kṛtrimā, tadbhinnetyarthaḥ.
sthalā'nyeti. kṛtrimetyarthaḥ. `sthalayodakaṃ parigṛhṇanti' iti yajurvede. bhājīti.
bhajyate sevyate iti karmaṇi ghañ. `ghañajabantāḥ puṃsi' iti tu prāyikam. śrāṇā
cediti. `yavāgūruṣṇikā śrāṇā' ityamaraḥ. bhūjā'nyeti. aśrāṇetyartha #ḥ. `śrā
pāke'ktaḥ. `saṃyogāderāto dhātoryaṇvataḥ' iti niṣṭhānatvam, ṇatvaṃ ca. paktetyarthaḥ.
nāgaśabdasya sthaulye kvāpyaprasiddherāha–gajavācīti. varṇaścediti. varṇaḥ
pravṛttinimittaṃ cedityarthaḥ. varṇaviśiṣṭā cediti yāvat. anyathā kālaśabdasya
`guṇe śuklādayaḥ puṃsi' iti puṃstvāpāttāt. sūtre varṇā iti cchedaḥ.
arśāadyajantaṭṭāp. kālā'nyeti. krauryayuktetyarthaḥ. saṃjñāśabdo vā.
anācchādanaṃ cediti. vastrabhinnaṃ gavādikamityarthaḥ. nīlā'nyeti. nanvatrācchādanasya
viśeṣyatve strītvānupapattiḥ. paṭītyasya viśeṣyatve'pi nīlavarṇavatī paṭītyarthe
ṅīṣo'prasaktireva, `nīlādoṣadhau, prāṇini ce'ti niyamasya vakṣyamāṇatvādityata āha–
nīlyārakteti. nīlyā oṣadhyā rāgaviśeṣaṃ prāptetyarthaḥ. nanu kathamayamartho labhyata
ityata āha–nīlyā aniti. `tena raktaṃ rāgā'dityatredaṃ vārtikam.
nīlīśabdādanpratyaye sati `yasyeti ce'ti lope nīlaśabdaḥ, tasya nīlīraktavācakasya
viśeṣaṇāṃśe oṣadhivācakatvasattvāt `nīlādoṣadhau prāṇini ce'ti niyame satyapi ṅīṣaḥ
prāptestannivṛttyarthamanācchadānāgrahaṇamiti bhāvaḥ. nanu nīlā kuṇḍītyatrāpi
anācchādanatvānṅīṣ syādityāśaṅkya āha–anācchādane'pīti. `nīvādoṣadhau prāṇini
ce'ti vārtikametat. nīlādanācchādane'pi bhavanṅīṣ oṣadhau prāṇini caiva syāt, na
tvanyatretyarthaḥ. evaṃ ca nīlā kuṇḍītyādau na ṅīṣiti bhāvaḥ. `saṃjñāyāṃ vā' ityapi
vārtikam. saṃjñāyāmukta viṣaye tadanyatrāpi ṅīṣ vā syādityarthaḥ.
ayovikāraścediti. phālā iti prasiddhaḥ. kuśā'nyeti chandogasūtre `prastotā tu
kuśāḥ kārayedyajñiyasya vṛkṣasya khadirasya dīrghasūtreṣveke prādeśamātrīḥ
kuśapṛṣṭhāstvaktassamābhajjate' iti prasiddhā. kāmukīti. kāmayituṃ śīlamasyā iti
vigrahe `laṣapate'tyādinā kamerukañ. maithunecchāvatī cedityarthaḥ.
arśāadyajantāṭṭāp. kāmukānyeti. dhanādīcchāvatītyarthaḥ.
Bālamanoramā2 : pa nā ku tr im
jānapadakuṇḍagoṇasthalabhājanāgakālanīlakuśakāmukakavarādvṛttyamatrāvapanākutrimāśrāṇāsthaulyavarṇānācchādanayovikāramaithunecchākeśaveśeṣu 493, 4.1.42 jānapada. jānapadetyādi kabarādityantamekaṃ padam. samāhāradvandvātpañcamī. jānapadīti. janapade bhavetyarthaḥ. vṛttiścediti. jīvikā gamyā cedityarthaḥ. nanūtsāditvādañi ṅīpaiva siddhe ṅīṣvidhivryartha ityata āha--utsāditvāditi. "anudāttau suppitau" iti ṅīpyādyudāttatvam. ṅīṣi tu pratyayasvareṇāntodāttatvamiti bheda ityarthaḥ. kuṇḍīti. piṭharaṃ sthālyukhā kuṇḍam" ityamaraḥ. "pātrā'matre ca bhājana"miti ca kuṇḍaśabdasya strītvamapi ṅīṣvidhisāmathryāt. "piṭhare tu na nā kuṇḍa"miti vi()āḥ. kuṇḍā'nyeti. dahanīyetyarthaḥ. tadeva viśadayati-kuḍi dāhe iti. gurośceti. gurumato halantāddhātorapratyayaḥ syādbhāvakarṇaṇoḥ striyāmiti tadarthaḥ. nanu "amṛte jārajaḥ kuṇḍo mṛte bhartari golakaḥ" iti manuṣyajātiviśeṣavācī kuṇḍaśabdo'pi pratyudāharaṇaṃ kiṃ na syādityata āha--yastviti. jātilakṣaṇa iti. jāterastrīviṣayā"diti jātinimittara ityarthaḥ. nanvamatre'pi vācye kuṇḍaśabdājjātilakṣaṇaṅīṣi siddhe tadvacanaṃ vyartham. naca amatra eva ṅīṣiti niyamārthaṃ taditi vācyam, evaṃ sati manuṣyajātiviśeṣavācitve ṅīṣo'nutpatterityata āha--amatre hīti. "jāterastrīviṣayā"dityanityastrīliṅgānṅīṣ vihitaḥ. amatre kuṇḍaśabdo nityastrīliṅgaḥ, "padāntaraṃ vinā striyāṃ vartamānatvaṃ nityastrītva"miti svīkārāt. "kuṇḍī kamaṇḍalau jārātpatipatnīsute pumān" iti medinīkośācca. tathāca kuṇḍaśabdājjātilaṇaṅīṣaprāpta #eva vidhīyate, natu niyamyate. ato manuṣyajātivācitve'pi ṅīṣ nirbādha iti bhāvaḥ. āvapanaṃ cediti. opyate nikṣipyate asminnityarthe āṅ()pūrvādvaperlyuṭ. goṇā'nyeti. kasyāścididaṃ nāma. akṛtrimā cediti. idāmīntanapuruṣapariṣkṛtā bhūmiḥ kṛtrimā, tadbhinnetyarthaḥ. sthalā'nyeti. kṛtrimetyarthaḥ. "sthalayodakaṃ parigṛhṇanti" iti yajurvede. bhājīti. bhajyate sevyate iti karmaṇi ghañ. "ghañajabantāḥ puṃsi" iti tu prāyikam. śrāṇā cediti. "yavāgūruṣṇikā śrāṇā" ityamaraḥ. bhūjā'nyeti. aśrāṇetyartha #ḥ. "śrā pāke"ktaḥ. "saṃyogāderāto dhātoryaṇvataḥ" iti niṣṭhānatvam, ṇatvaṃ ca. paktetyarthaḥ. nāgaśabdasya sthaulye kvāpyaprasiddherāha--gajavācīti. varṇaścediti. varṇaḥ pravṛttinimittaṃ cedityarthaḥ. varṇaviśiṣṭā cediti yāvat. anyathā kālaśabdasya "guṇe śuklādayaḥ puṃsi" iti puṃstvāpāttāt. sūtre varṇā iti cchedaḥ. arśāadyajantaṭṭāp. kālā'nyeti. krauryayuktetyarthaḥ. saṃjñāśabdo vā. anācchādanaṃ cediti. vastrabhinnaṃ gavādikamityarthaḥ. nīlā'nyeti. nanvatrācchādanasya viśeṣyatve strītvānupapattiḥ. paṭītyasya viśeṣyatve'pi nīlavarṇavatī paṭītyarthe ṅīṣo'prasaktireva, "nīlādoṣadhau, prāṇini ce"ti niyamasya vakṣyamāṇatvādityata āha--nīlyārakteti. nīlyā oṣadhyā rāgaviśeṣaṃ prāptetyarthaḥ. nanu kathamayamartho labhyata ityata āha--nīlyā aniti. "tena raktaṃ rāgā"dityatredaṃ vārtikam. nīlīśabdādanpratyaye sati "yasyeti ce"ti lope nīlaśabdaḥ, tasya nīlīraktavācakasya viśeṣaṇāṃśe oṣadhivācakatvasattvāt "nīlādoṣadhau prāṇini ce"ti niyame satyapi ṅīṣaḥ prāptestannivṛttyarthamanācchadānāgrahaṇamiti bhāvaḥ. nanu nīlā kuṇḍītyatrāpi anācchādanatvānṅīṣ syādityāśaṅkya āha--anācchādane'pīti. "nīvādoṣadhau prāṇini ce"ti vārtikametat. nīlādanācchādane'pi bhavanṅīṣ oṣadhau prāṇini caiva syāt, na tvanyatretyarthaḥ. evaṃ ca nīlā kuṇḍītyādau na ṅīṣiti bhāvaḥ. "saṃjñāyāṃ vā" ityapi vārtikam. saṃjñāyāmukta viṣaye tadanyatrāpi ṅīṣ vā syādityarthaḥ. ayovikāraścediti. phālā iti prasiddhaḥ. kuśā'nyeti chandogasūtre "prastotā tu kuśāḥ kārayedyajñiyasya vṛkṣasya khadirasya dīrghasūtreṣveke prādeśamātrīḥ kuśapṛṣṭhāstvaktassamābhajjate" iti prasiddhā. kāmukīti. kāmayituṃ śīlamasyā iti vigrahe "laṣapate"tyādinā kamerukañ. maithunecchāvatī cedityarthaḥ. arśāadyajantāṭṭāp. kāmukānyeti. dhanādīcchāvatītyarthaḥ.
Tattvabodhinī1 : .k uṇ ḍī ti .
Sū #444
jānapadīti. janapade bhavā. vṛttiścediti. vartate'nayeti vṛttirjīvikā.kuṇḍīti.
`astrī kamaṇḍaluḥ kuṇḍī'tyamaraḥ. kuṇḍā'nyeti. kriyāśabdo'yam. ata evāha–kuḍi
dāha ityādi. yastu ghaṭaparyāyaḥ kuṇḍaśabdaḥ sa na pratyudāharaṇam. `paṭhiraḥ sthālyukhā
kuṇḍa'miti tasya napuṃsakatvāt. agnyālayādiparyāyo'pi kuṇḍaśabdo napuṃsakaliṅge
niyataḥ. `kuṇḍamagnyālaye mānabhede devalāśaye'iti medinīkośāt. āvapanaṃ cediti.
āṅpūrvādvaperadhikaraṇe lyuṭ. opyate nikṣipyate dhānyaṃ yasmin. goṇā'nyeti.
yasyā yādṛcchikaṃ nāma. akṛtrimeti. yathā `saiṣā sthalī yatra vicinvatā tvā'miti
sthalā'nyeti. kṛtrimā–puruṣeṇa saṃskṛtā. śrāṇā–pakvā.
ayovikāra iti. `phāla'iti prasiddhaḥ. kuśā'nyeti. chandogāḥ
stotrīyāgaṇanārthānaudumbarān śaṅkūn `kuśā'iti vyavaharanti. `ataḥkṛkamī'ti sūtre
prasiddha evā'yam. kāmukā'nyeti. maithunādanyaddhanādikaṃ kāmayituṃ yasyāḥ śīlaṃ
setyarthaḥ. `laṣapate'tyukañ.
Tattvabodhinī2 : pa nā kṛ tr im
jānapadakuṇḍagoṇaschalabhājanāgakālanīlakuśakāmukakabarādvṛttyamatrāvapanākṛtrimāśrāṇāsthaulyavarṇānācchādanāyovikāramaithunecchākeśaveśeṣu 444, 4.1.42 jānapadīti. janapade bhavā. vṛttiścediti. vartate'nayeti vṛttirjīvikā.kuṇḍīti. "astrī kamaṇḍaluḥ kuṇḍī"tyamaraḥ. kuṇḍā'nyeti. kriyāśabdo'yam. ata evāha--kuḍi dāha ityādi. yastu ghaṭaparyāyaḥ kuṇḍaśabdaḥ sa na pratyudāharaṇam. "paṭhiraḥ sthālyukhā kuṇḍa"miti tasya napuṃsakatvāt. agnyālayādiparyāyo'pi kuṇḍaśabdo napuṃsakaliṅge niyataḥ. "kuṇḍamagnyālaye mānabhede devalāśaye"iti medinīkośāt. āvapanaṃ cediti. āṅpūrvādvaperadhikaraṇe lyuṭ. opyate nikṣipyate dhānyaṃ yasmin. goṇā'nyeti. yasyā yādṛcchikaṃ nāma. akṛtrimeti. yathā "saiṣā sthalī yatra vicinvatā tvā"miti sthalā'nyeti. kṛtrimā--puruṣeṇa saṃskṛtā. śrāṇā--pakvā.prāṇini ca. ayovikāra iti. "phāla"iti prasiddhaḥ. kuśā'nyeti. chandogāḥ stotrīyāgaṇanārthānaudumbarān śaṅkūn "kuśā"iti vyavaharanti. "ataḥkṛkamī"ti sūtre prasiddha evā'yam. kāmukā'nyeti. maithunādanyaddhanādikaṃ kāmayituṃ yasyāḥ śīlaṃ setyarthaḥ. "laṣapate"tyukañ.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
Research Papers and Publications
See More
