Kāśikāvṛttī1:
ātaḥ ityeva. ākārāntāduttarasya laṅādeśasya jheḥ jusādeśo bhavati śākaṭāyanasya
See More
ātaḥ ityeva. ākārāntāduttarasya laṅādeśasya jheḥ jusādeśo bhavati śākaṭāyanasya ācāryasya
matena. ayuḥ. avuḥ. anyeṣāṃ mate ayān. nanu ṅitaḥ ityanuvartate. atra laṅeva
akārāntādanantaro ṅit sambhavati na anyaḥ, tat kiṃ laṅgrahaṇena? evaṃ tarthi laṅeva yo
laṅ vihitaḥ tasya yathā syāt, laṅvadbhāvena yas tasya mā bhūt, loṭo laṅvat 3-4-85
iti. yāntu. vāntu. sijabhyastavidibhyaśca 3-4-109 ityayam api jher jus loṭo
na bhavati. bibhyatu. jāgratu. vidantu. jusbhāvamātraṃ hi mukhyena laṅā viśeṣyate.
evakāra uttarārthaḥ.
Kāśikāvṛttī2:
laṅaḥ śākaṭāyanasya eva 3.4.111 ātaḥ ityeva. ākārāntāduttarasya laṅādeśasya jhe
See More
laṅaḥ śākaṭāyanasya eva 3.4.111 ātaḥ ityeva. ākārāntāduttarasya laṅādeśasya jheḥ jusādeśo bhavati śākaṭāyanasya ācāryasya matena. ayuḥ. avuḥ. anyeṣāṃ mate ayān. nanu ṅitaḥ ityanuvartate. atra laṅeva akārāntādanantaro ṅit sambhavati na anyaḥ, tat kiṃ laṅgrahaṇena? evaṃ tarthi laṅeva yo laṅ vihitaḥ tasya yathā syāt, laṅvadbhāvena yas tasya mā bhūt, loṭo laṅvat 3.4.85 iti. yāntu. vāntu. sijabhyastavidibhyaśca 3.4.109 ityayam api jher jus loṭo na bhavati. bibhyatu. jāgratu. vidantu. jusbhāvamātraṃ hi mukhyena laṅā viśeṣyate. evakāra uttarārthaḥ.
Nyāsa2:
laṅaḥ śākaṭāyanasyaiva. , 3.4.111 "ayuḥ, avuḥ" iti. pūrvavacchapo luk,
See More
laṅaḥ śākaṭāyanasyaiva. , 3.4.111 "ayuḥ, avuḥ" iti. pūrvavacchapo luk, pūrvavacca pararūpatvam.
"laṅeva" ityādi. yatsambandhino jherjusbhāvo vidheyaḥ. tiṅatvamadhikṛtyemuktam. kutaḥ etat? laṅaliṅorapyākārāntādanantarayoḥ sambhavāt. tatsambandhinostu "jherjus" 3.4.108 ityevamādinaiva śāstreṇa jusbhāvo vihita iti na tāvadadhikṛtyedamucyate. evakārastu lṛṅavyavacchedārthaḥ, syapratyayena jhevryavadhānāt. sa cātideśadvāreṇa yasya laṅavadbhāvo na bhavati sa veditavyaḥ. yasya hratideśadvāreṇa laṅavadbhāvo vihitaḥ sa upacāreṇa laṅityucyate. paramārthatastu loḍevāsau, na laṅeva. "laṅavadbhāvena yaḥ" iti. laṅiti sambadhyate.laṅā tulyaṃ mā bhūditi mukhyasyaiva laṅo grahaṇaṃ yathā syādityevamarthaṃ laṅgrahaṇaṃ kriyate. kena punarlaṅavadbhāvo bhavatītyāha-- "loṭo laṅvat" iti. anena hi sūtreṇa 3.4.85 loṭo laṅvat kāryaṣvatidiṣṭeṣu laṅkāryayogāt tasya laṅvadbhāvo bhavati. tena laṅasadṛśabhūta upacāreṇa laṅiti vyapadiśyate. atrāyamarthaḥ--yadi mukhyasya laṅaḥ parigrahārthaṃ laṅgrahaṇaṃ na kriyate, tataḥ "loṭo laṅvat" 3.4.85 ityatideśādyathā tāmādikāryaṃ loṭo bhavati, tathedamapi syāt. ato'sya doṣasya nivṛtyarthaṃ laṅagrahaṇaṃ kriyata iti mā bhūnnāmāyaṃ jus; loṭo laṅagrahaṇādyatnāt॥ yastu "sijabhyastavida#ibhyaśca" 3.4.109 ityanena vidhīyate sa vibhyatu, jāgratu, vidantvityādau kasmānna bhavati, na hi kiñcit tatra yatnāntaramasti? ityāha-- "sijabhyasta" ityādi. kathaṃ punarvinā yatnena pūrvako jus loṭo na bhavatītyāha-- "jusbhāvamātraṃ hi" ityādi. na hrayameva jus mukhyena laṅā viśiṣyate,kiṃ tarhi? jusbhāvamātram. yo'smin prakaraṇe jus vihitaḥ sa mukhyasyaiva laṅo bhavati, netarasyeti. tena pūrvako'pi jus na bhavati. "ekakāra uttarārthaḥ" iti. atha tadarthaṃ evakāraḥ kasmān bhavati? vidhyarthatvāt tasya. na hi vidhyarthavākya evakārasyārthavatvamupapadyate. sa hi niyamārtheṣūpayujyate, na hi vidhyartheṣu. na cedaṃ niyamārtham; siddhe hi vidhirārabhyamāṇo niyamārtho bhavati (kā.du.pa.59), na ca siddhe'yamārabhyate. tasmāduttarārthaṃ evakāraḥ. nanu śākaṭāyanasyaiva matena yathā syādanyeṣāṃ mate mā bhūdityevamarthamihaivakāraḥ syāt? na; tena vinā'pyasya niyamasya siddhatvāt. yadyanyeṣāṃ mate na syāt, śākaṭāyanagrahaṇamanarthakaṃ syāt॥
Laghusiddhāntakaumudī1:
ādantātparasya laṅo jherjus vā syāt. ayuḥ, ayān. yāyāt. yāyātām. yāyuḥ.
yāyāt. Sū #570
See More
ādantātparasya laṅo jherjus vā syāt. ayuḥ, ayān. yāyāt. yāyātām. yāyuḥ.
yāyāt. yāyāstām. yāyāsuḥ. ayāsīt. ayāsyat. vā gatigandhanayoḥ.. 5.. bhā
dīptau.. 6.. ṣṇā śauce.. 7.. śrā pāke.. 8.. drā kutsāyāṃ gatau.. 9.. psā
bhakṣaṇe.. 10.. rā dāne.. 11.. lā ādāne.. 12.. dāp lavane.. 13.. pā rakṣaṇe.. 14..
khyā prakathane.. 15.. ayaṃ sārvadhātuke eva prayoktavyaḥ.. vida jñāne.. 16..
Laghusiddhāntakaumudī2:
laṅaḥ śākaṭāyanasyaiva 570, 3.4.111 ādantātparasya laṅo jherjus vā syāt. ayuḥ, a
See More
laṅaḥ śākaṭāyanasyaiva 570, 3.4.111 ādantātparasya laṅo jherjus vā syāt. ayuḥ, ayān. yāyāt. yāyātām. yāyuḥ. yāyāt. yāyāstām. yāyāsuḥ. ayāsīt. ayāsyat. vā gatigandhanayoḥ॥ 5॥ bhā dīptau॥ 6॥ ṣṇā śauce॥ 7॥ śrā pāke॥ 8॥ drā kutsāyāṃ gatau॥ 9॥ psā bhakṣaṇe॥ 10॥ rā dāne॥ 11॥ lā ādāne॥ 12॥ dāp lavane॥ 13॥ pā rakṣaṇe॥ 14॥ khyā prakathane॥ 15॥ ayaṃ sārvadhātuke eva prayoktavyaḥ॥ vida jñāne॥ 16॥
Bālamanoramā1:
laṅaḥ śākaṭāyanasyaiva. `jherjusi'ti `āta' iti cānuvartate. tadāha–ād Sū #294
See More
laṅaḥ śākaṭāyanasyaiva. `jherjusi'ti `āta' iti cānuvartate. tadāha–ādantāditi.
jusveti. śākaṭāyanagrahaṇādvakalpalābha iti bhāvaḥ. evakārastu `liṭ ca'
`liṅāśiṣī'tyuttarārtha iti bhāṣye spaṣṭam. naca `loṭo laṅva'dityatideśādyāntu
ityatrāpijusvikalpaḥ śaṅkyaḥ,`nityaṃ ṅitaḥ' ityato hita ityanuvṛttyaiva
sidderlaṅgrahamasya laṅvadbhāvamādāya pravṛttinivāraṇārthatvāt. idamapi bhāṣye
spaṣṭam. ayāniti. jusabhāve rūpam. ayāsīt. ṣṇādhātuḥ ṣopadeśaḥ. nasya ṣṭutvena
ṇatvanirdeśaḥ. snāti. snāyāt-sneyāt. pā rakṣaṇe. `erliṅī'ti sūtre
`gātisthe'tyatra ca pibatereva grahaṇādettvasijlukau na. tadāha– pāyāstām.
apāsīditi. dāp lavane. ghutvā'bhāvāt `śeṣe vibhāṣe'ti ṇatvavikalpaṃ matvā āha-
- praṇidāti pranidātīti. ghutvā'bhāvādāśīrliṅi etvaṃ, luṅi luk, ca neti
matvā''ha adāyāstāmiti. adāsīditi ca. khyā prakathana.sārvadhātukamātraviṣaya iti.
mātraśabdo'vadhāraṇe. sārvadhātuka evāsya khyādhātoḥ prayogaḥ,na tvādrdhadhātuka
ityarthaḥ. kuta ityata āha–sasthānatvamiti. `cakṣiṅa khyā'ñiti sūtre khyāsthāne
`khyāñ' iti vaktavyam. asya śakārasya `pūrvatrāsiddha'mityadhikāre yakāro vaktavya
ityuktavā `prayojananaṃ sauprakhye vuñvidhi'rityupakramya `sasthānatvaṃ namaḥ
khyātre' ityuktaṃ vārtike. tatra nañamadhyāhmatya `namaḥ khyātre' iti sasthānatvaṃ
na bhavatīti vyākhyātaṃ bhāṣye. tadidaṃ vārtikaṃ bhāṣyaṃ ca khyādhātorasya sārvadhātuke eva
prayoga ityatra jñāpakamityarthaḥ. tatra sasthānapadaṃ vyācaṣṭe— sasthāno jihvāmūlīya
iti. prācīnācāryasamayāditi bhāvaḥ. sa neti. sa = jihvāmūlīyo namaḥ khyātre ityatra
na bhavatītyetat khyāñādeśasya khśyāditvavidhau, śasya yatvavidhau ca prayojanamityarthaḥ.
khśyāditve iti. yatvavidhāvityasyāpyupalakṣaṇam. śakārthānikayatvasyā'siddhatvāt
`śarpare visarjanīyaḥ' iti visarjanīya iṣṭaḥ sidhyati, jihvāmūlīyastvaniṣṭo na
bhavatīti bhāṣyavārtakahmadayam. khyādhātorasyādrdhadhātuke'pi prayodasattve tu tṛjante
khyātṛśabde yakārasya śakārasthānikatvā'bhāvādasiddhatvā'bhāvāt `śarpare visarjanīyaḥ'
ityasyā'pravṛttau kupvorjihvāmūlīyodurvāraḥ syāt. tataścādrdhadātuke
sarvatra na khyādhātoḥ prayoga iti vijñāyate,jñāpakasya sāmānyāpekṣatvāditi bhāvaḥ.
saṃpūrvasyeti. sārvadhātuke'pīti bha#āvaḥ. atra vyākhyānameva śaraṇam. evaṃ ca
`saṅkhyatī'tyādi nāstīti phalitam. saṅkhyādiśabdāstu khyāñādeśasyeti bodhyam.
mā māne iti. mānaṃ parimitiriti bhāvaḥ. tadāha–akarmaka iti. `māti ghṛtaṃ pātre'smi'
nniti udāharaṇam. parimitaṃ bhavatītyarthaḥ. saṃgṛhītaṃ bhavatīti yāvat. atrārthe
śiṣṭaprayogasaṃvādaṃ darśayati–tano mamustatreti. `tanau mumastatra na
kaiṭabhadviṣastapodhanābhyāgamasaṃbhavā mudaḥ' iti māghakāvye tapodhanasya nāradasya abhyāgamena
āgamanena saṃbhavāḥ mudaḥ = saṃtoṣāḥ, kaiṭabhadviṣaḥ = śrīkṛṣṇasya tanau = śarīre , na mamuḥ=
parimitā na babhūvuḥ. ādhikyānna saṃgṛhītā babhūvuriti yāvat. arthāntare tviti.
paricchede tvityarthaḥ. udaramiti. `udaraṃparimāti muṣṭinā kutukī ko'pidamasvasuḥ
kimu' iti naiṣadhakāvye. ko'pikutukī damasvasuḥ =damayantyāḥ, udaraṃ muṣṭinā parimāti
kimu ?, kimuparigṛhṇātītyarthaḥ. nāsya grahaṇamiti. `ghuprakṛtimā'ṅiti bhāṣyāditi
bhāvaḥ. evaṃ ca `śeṣe vibhāṣā'kakhādau' iti ṇatvavikalpa iti matvā''ha—praṇimāti
pranimātīti. mamau.mamitha–mamātha. mamiva. māta. māsyati. mātu. amāt. amāsīt.
amāsyat. vacaparibhāṣaṇe. aniṭ. ayamantīti. laṭi prathamapuruṣabahuvacanaṃ nāstītyarthaḥ.
bahuvacanapara iti. `na prayujyate' iti śeṣaḥ. asmin pakṣe puruṣatraye bahuvacanaṃ nāsti.
jhipara iti. `na prayujyate' iti śeṣaḥ. asmin pakṣe liḍādiṣvapi [prathamapuruṣa]
bahuvacanaṃ nāstīti bhāvaḥ. tatra liṭi akiti `liṭa\ufffdbhyāsasye'ti saṃprasāraṇam.
uvāca. kiti tu `vacisvapī'ti saṃprasāraṇam. ūcatuḥ. uvacitha –uvaktha. ūciva. vaktā
vakṣyati. vaktu. avak. vacyāditi. vidhiliṅi rūpam. āśīrliṅi `vacisvapī'ti
saṃprasāraṇaṃ matvā''ha– ucyāditi. avocaditi. luṅi `asyativaktī'ti cleraṅi `vaca
u'miti bhāvaḥ. vida jñāne iti. aniṭsu lugvikaraṇasyā'grahaṇādayaṃ seṭ.
Bālamanoramā2:
laṅaḥ śākaṭāyanasyaiva 294, 3.4.111 laṅaḥ śākaṭāyanasyaiva. "jherjusi"
See More
laṅaḥ śākaṭāyanasyaiva 294, 3.4.111 laṅaḥ śākaṭāyanasyaiva. "jherjusi"ti "āta" iti cānuvartate. tadāha--ādantāditi. jusveti. śākaṭāyanagrahaṇādvakalpalābha iti bhāvaḥ. evakārastu "liṭ ca" "liṅāśiṣī"tyuttarārtha iti bhāṣye spaṣṭam. naca "loṭo laṅva"dityatideśādyāntu ityatrāpijusvikalpaḥ śaṅkyaḥ,"nityaṃ ṅitaḥ" ityato hita ityanuvṛttyaiva sidderlaṅgrahamasya laṅvadbhāvamādāya pravṛttinivāraṇārthatvāt. idamapi bhāṣye spaṣṭam. ayāniti. jusabhāve rūpam. ayāsīt. ṣṇādhātuḥ ṣopadeśaḥ. nasya ṣṭutvena ṇatvanirdeśaḥ. snāti. snāyāt-sneyāt. pā rakṣaṇe. "erliṅī"ti sūtre "gātisthe"tyatra ca pibatereva grahaṇādettvasijlukau na. tadāha-- pāyāstām. apāsīditi. dāp lavane. ghutvā'bhāvāt "śeṣe vibhāṣe"ti ṇatvavikalpaṃ matvā āha-- praṇidāti pranidātīti. ghutvā'bhāvādāśīrliṅi etvaṃ, luṅi luk, ca neti matvā''ha adāyāstāmiti. adāsīditi ca. khyā prakathana.sārvadhātukamātraviṣaya iti. mātraśabdo'vadhāraṇe. sārvadhātuka evāsya khyādhātoḥ prayogaḥ,na tvādrdhadhātuka ityarthaḥ. kuta ityata āha--sasthānatvamiti. "cakṣiṅa khyā"ñiti sūtre khyāsthāne "khyāñ" iti vaktavyam. asya śakārasya "pūrvatrāsiddha"mityadhikāre yakāro vaktavya ityuktavā "prayojananaṃ sauprakhye vuñvidhi"rityupakramya "sasthānatvaṃ namaḥ khyātre" ityuktaṃ vārtike. tatra nañamadhyāhmatya "namaḥ khyātre" iti sasthānatvaṃ na bhavatīti vyākhyātaṃ bhāṣye. tadidaṃ vārtikaṃ bhāṣyaṃ ca khyādhātorasya sārvadhātuke eva prayoga ityatra jñāpakamityarthaḥ. tatra sasthānapadaṃ vyācaṣṭe--- sasthāno jihvāmūlīya iti. prācīnācāryasamayāditi bhāvaḥ. sa neti. sa = jihvāmūlīyo namaḥ khyātre ityatra na bhavatītyetat khyāñādeśasya khśyāditvavidhau, śasya yatvavidhau ca prayojanamityarthaḥ. khśyāditve iti. yatvavidhāvityasyāpyupalakṣaṇam. śakārthānikayatvasyā'siddhatvāt "śarpare visarjanīyaḥ" iti visarjanīya iṣṭaḥ sidhyati, jihvāmūlīyastvaniṣṭo na bhavatīti bhāṣyavārtakahmadayam. khyādhātorasyādrdhadhātuke'pi prayodasattve tu tṛjante khyātṛśabde yakārasya śakārasthānikatvā'bhāvādasiddhatvā'bhāvāt "śarpare visarjanīyaḥ" ityasyā'pravṛttau kupvorjihvāmūlīyodurvāraḥ syāt. tataścādrdhadātuke sarvatra na khyādhātoḥ prayoga iti vijñāyate,jñāpakasya sāmānyāpekṣatvāditi bhāvaḥ. saṃpūrvasyeti. sārvadhātuke'pīti bha#āvaḥ. atra vyākhyānameva śaraṇam. evaṃ ca "saṅkhyatī"tyādi nāstīti phalitam. saṅkhyādiśabdāstu khyāñādeśasyeti bodhyam. mā māne iti. mānaṃ parimitiriti bhāvaḥ. tadāha--akarmaka iti. "māti ghṛtaṃ pātre'smi" nniti udāharaṇam. parimitaṃ bhavatītyarthaḥ. saṃgṛhītaṃ bhavatīti yāvat. atrārthe śiṣṭaprayogasaṃvādaṃ darśayati--tano mamustatreti. "tanau mumastatra na kaiṭabhadviṣastapodhanābhyāgamasaṃbhavā mudaḥ" iti māghakāvye tapodhanasya nāradasya abhyāgamena āgamanena saṃbhavāḥ mudaḥ = saṃtoṣāḥ, kaiṭabhadviṣaḥ = śrīkṛṣṇasya tanau = śarīre , na mamuḥ= parimitā na babhūvuḥ. ādhikyānna saṃgṛhītā babhūvuriti yāvat. arthāntare tviti. paricchede tvityarthaḥ. udaramiti. "udaraṃparimāti muṣṭinā kutukī ko'pidamasvasuḥ kimu" iti naiṣadhakāvye. ko'pikutukī damasvasuḥ =damayantyāḥ, udaraṃ muṣṭinā parimāti kimu?, kimuparigṛhṇātītyarthaḥ. nāsya grahaṇamiti. "ghuprakṛtimā"ṅiti bhāṣyāditi bhāvaḥ. evaṃ ca "śeṣe vibhāṣā'kakhādau" iti ṇatvavikalpa iti matvā''ha---praṇimāti pranimātīti. mamau.mamitha--mamātha. mamiva. māta. māsyati. mātu. amāt. amāsīt. amāsyat. vacaparibhāṣaṇe. aniṭ. ayamantīti. laṭi prathamapuruṣabahuvacanaṃ nāstītyarthaḥ. bahuvacanapara iti. "na prayujyate" iti śeṣaḥ. asmin pakṣe puruṣatraye bahuvacanaṃ nāsti. jhipara iti. "na prayujyate" iti śeṣaḥ. asmin pakṣe liḍādiṣvapi [prathamapuruṣa] bahuvacanaṃ nāstīti bhāvaḥ. tatra liṭi akiti "liṭa()bhyāsasye"ti saṃprasāraṇam. uvāca. kiti tu "vacisvapī"ti saṃprasāraṇam. ūcatuḥ. uvacitha --uvaktha. ūciva. vaktā vakṣyati. vaktu. avak. vacyāditi. vidhiliṅi rūpam. āśīrliṅi "vacisvapī"ti saṃprasāraṇaṃ matvā''ha-- ucyāditi. avocaditi. luṅi "asyativaktī"ti cleraṅi "vaca u"miti bhāvaḥ. vida jñāne iti. aniṭsu lugvikaraṇasyā'grahaṇādayaṃ seṭ.
Tattvabodhinī1:
praṇidātīti. `śeṣe vibhāṣe'ti ṇatvavikalpaḥ. adāsīditi. aghutvānna sijluk. Sū #254
See More
praṇidātīti. `śeṣe vibhāṣe'ti ṇatvavikalpaḥ. adāsīditi. aghutvānna sijluk.
namaḥ khyātre iti. yadyayamādrdhadhātuke'pi prayujyeta tarhi tṛjante'sminpare
`śarpare visarjanīyaḥ' ityasyā'pravṛttyā `kupvo'riti jihvāmūlīyo durvāraḥ
syādeveti `tadabhāvaḥ khśāditve prayojana'miti vārtikakārādyuktivryākupyeteti
bhāvaḥ. saṃpūrvasyetyādi. saṅkhyātītyādi prayogo nāstyeva. `saṅkhye'ti
prayogastu khyāñādeśasyeti nyāsakārāśayaḥ. mā māne. nāsyeti. `ghuprakṛtimā'ṅiti
pāṭhānṅitāmeva tatra grahaṇaṃ, tataśca `śeṣe vibhāṣe'ti vikalpa eva pravartata
ityāśayenāha– praṇimātītyādi. vaca paribhāṣaṇe. uvāca. vaktā. vakṣyati. vaktu.
vaktāt. avak. avaktām. ayamantipara iti. tathā ca– vacanti, vakṣyanti, vacantu,
avacan, avocan, avakṣyannityete'sādhavaḥ. bahuvacanapara iti. asmin pakṣe laṭi madhyame-
- vaktha. uttame tu – vacmaḥ. liṭi – ūcuḥ. madhyame- uca. uttame tu –ūcima. luṭi–
- vaktāraḥ. liṅi–ucyāsuḥ. vacyāsurityādayo'pyasādhavaḥ. jhipara iti. a\ufffdsmastu
pakṣe– vaktha vacmaḥ ūca ūcimetyādayaḥ sādhava iti dik.
Tattvabodhinī2:
laṅaḥ śākaṭāyanasyaiva 254, 3.4.111 praṇidātīti. "śeṣe vibhāṣe"ti ṇatv
See More
laṅaḥ śākaṭāyanasyaiva 254, 3.4.111 praṇidātīti. "śeṣe vibhāṣe"ti ṇatvavikalpaḥ. adāsīditi. aghutvānna sijluk. namaḥ khyātre iti. yadyayamādrdhadhātuke'pi prayujyeta tarhi tṛjante'sminpare "śarpare visarjanīyaḥ" ityasyā'pravṛttyā "kupvo"riti jihvāmūlīyo durvāraḥ syādeveti "tadabhāvaḥ khśāditve prayojana"miti vārtikakārādyuktivryākupyeteti bhāvaḥ. saṃpūrvasyetyādi. saṅkhyātītyādi prayogo nāstyeva. "saṅkhye"ti prayogastu khyāñādeśasyeti nyāsakārāśayaḥ. mā māne. nāsyeti. "ghuprakṛtimā"ṅiti pāṭhānṅitāmeva tatra grahaṇaṃ, tataśca "śeṣe vibhāṣe"ti vikalpa eva pravartata ityāśayenāha-- praṇimātītyādi. vaca paribhāṣaṇe. uvāca. vaktā. vakṣyati. vaktu. vaktāt. avak. avaktām. ayamantipara iti. tathā ca-- vacanti, vakṣyanti, vacantu, avacan, avocan, avakṣyannityete'sādhavaḥ. bahuvacanapara iti. asmin pakṣe laṭi madhyame-- vaktha. uttame tu -- vacmaḥ. liṭi -- ūcuḥ. madhyame- uca. uttame tu --ūcima. luṭi--- vaktāraḥ. liṅi--ucyāsuḥ. vacyāsurityādayo'pyasādhavaḥ. jhipara iti. a()smastu pakṣe-- vaktha vacmaḥ ūca ūcimetyādayaḥ sādhava iti dik.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents