Grammatical Sūtra: उपेयिवाननाश्वाननूचानश्च upeyivānanāśvānanūcānaśca
Individual Word Components: upeyivān anāśvān anūcānaḥ ca Sūtra with anuvṛtti words: upeyivān anāśvān anūcānaḥ ca pratyayaḥ (3.1.1), paraḥ (3.1.2), ca (3.1.2), ādyudāttaḥ (3.1.3), ca (3.1.3), dhātoḥ (3.1.91), kṛt (3.1.93), bhūte (3.2.84), liṭaḥ (3.2.106), vā (3.2.106), kvasuḥ (3.2.107) Type of Rule: vidhi Preceding adhikāra rule:3.2.84 (1bhūte)
Description:
The forms ((upeyivān)) ((anāśvān)) ((anūcān)) are irregularly formed. Source: Aṣṭādhyāyī 2.0 [When the action refers to the general past tense 84 the kŕt 1.93 affix 1.1 KvásU 107 replaces the l-substitutes of lIṬ 109 to generate the irregular forms] upeyi-vān `approached', anāś-vān `did not eat' and anūcāná- `studied' [with KānáC replacement 106]. Source: From Aṣṭādhyāyī of Pāṇini In Roman Transliteration translated by Sumitra M. Katre, Copyright © 1987. Courtesy of the University of Texas Press. |
Source:Srisa Chandra Vasu's Aṣṭādhyāyī of Pāṇini |
Anuvṛtti: 3.2.106 |
Mahābhāṣya: With kind permission: Dr. George Cardona
1/60:kim upeyivān iti nipātanam kriyate | 2/60:upeyuṣi nipātanam iḍartham | 3/60:upeyuṣi nipātanam kriyate iḍartham | 4/60:iṭ yathā syāt | 5/60:na etat asti prayojanam | See More 1/60:kim upeyivān iti nipātanam kriyate | 2/60:upeyuṣi nipātanam iḍartham | 3/60:upeyuṣi nipātanam kriyate iḍartham | 4/60:iṭ yathā syāt | 5/60:na etat asti prayojanam | 6/60:siddhaḥ atra iṭ vasvekākādghasām iti | 7/60:dvirvacane kṛte anekāctvāt na prāpnoti | 8/60:idam iha sampradhāryam | 9/60:dvirvacanam kriyatām iṭ iti | 10/60:kim atra kartavyam | 11/60:paratvāt iḍāgamaḥ | 12/60:nityam dvirvacanam | 13/60:kṛte api iṭi prāpnoti akṛte api prāpnoti | 14/60:iṭ api nityaḥ | 15/60:kṛte api dvirvacane ekādeśe ca prāpnoti akṛte api prāpnoti | 16/60:na atra ekādeśaḥ prāpnoti | 17/60:kim kāraṇam | 18/60:dīrghaḥ iṇaḥ kiti iti dīrghatvena bādhate | 19/60:tat etat upeyuṣi nipātanam iḍartham kriyate | 20/60:upeyuṣi nipātanam iḍartham iti cet ajādau atiprasaṅgaḥ | upeyuṣi nipātanam iḍartham iti cet ajādau atiprasaṅgaḥ bhavati |* 21/60:upeyuṣā upeyuṣe upeyuṣaḥ upeyuṣi iti | 22/60:ekādiṣṭasya īybhāvārtham tu |* 23/60:ekādiṣṭasya īybhāvārtham tu nipātanam kriyate | 24/60:ekādiṣṭasya īy iti etat rūpam nipātyate | 25/60:nanu ca uktam na atra ekādeśaḥ prāpnoti | 26/60:kim kāraṇam | 27/60:dīrghaḥ iṇaḥ kiti iti dīrghatvena bādhate iti | 28/60:tat hi na suṣṭhu ucyate | 29/60:na hi dīrghatvam ekādeśam bādhate | 30/60:kaḥ tarhi bādhate | 31/60:yaṇādeśaḥ | 32/60:saḥ ca kva bādhate | 33/60:yatra asya nimittam asti | 34/60:yatra hi nimittam na asti niṣpratidvandvaḥ tatra ekādeśaḥ | 35/60:vyañjane yaṇādeśārtham vā |* 36/60:atha vā vyañjane eva yaṇādeśaḥ nipātyate | 37/60:yaṇādeśe kṛte ekācaḥ iti iṭ siddhaḥ bhavati | 38/60:aparaḥ āha : na upeyivān nipātyaḥ |* 39/60:dvirvacanād iṭ bhaviṣyati paratvāt |* 40/60:dvirvacanam kriyatām iṭ iti iṭ bhaviṣyati vipratiṣedhena | 41/60:iha api tarhi dvirvacanāt iṭ syāt bibhidvān cicchidvān | 42/60:anyeṣām ekācām dvirvacanam nityam iti āhuḥ | anyeṣām ekācām nityam dvirvacanam |* 43/60:kṛte api iṭi prāpnoti akṛte api prāpnoti | 44/60:asya punaḥ iṭ ca nityaḥ dvivracanam ca | asya punaḥ iṭ ca eva nityaḥ dvivracanam ca |* 45/60:dvirvacane ca kṛte ekāc bhavati | 46/60:katham | 47/60:ekādeśe kṛte | 48/60:tasmāt iṭ bādhate dvitvam |* 49/60:tasmāt iṭ dvirvacanam bādhate | 50/60:anūcānaḥ kartari |* 51/60:anūcānaḥ kartarīti vaktavyam | 52/60:anūktavān anūcānaḥ | 53/60:anūktam iti eva anyatra | 54/60:na upeyivān nipātyaḥ |* 55/60:dvirvacanād iṭ bhaviṣyati paratvāt |* 56/60:anyeṣām ekācām dvirvacanam nityam iti āhuḥ |* 57/60:asya punaḥ iṭ ca nityaḥ dvivracanam ca |* 58/60:na vihanyate hi asya |* 59/60:dvirvacane ca ekāctvāt |* 60/60:tasmāt iṭ bādhate dvitvam |*
Kielhorn/Abhyankar (II,116.11-117.23) Rohatak (III,263-266)*Kātyāyana's Vārttikas |
Commentaries:
Kāśikāvṛttī1: upeyivānanāśvānanūcāna ityete śabdā nipātyante. upapūrvādiṇaḥ kvasuḥ,
dvirvacana See More upeyivānanāśvānanūcāna ityete śabdā nipātyante. upapūrvādiṇaḥ kvasuḥ,
dvirvacanam abhyāsadīrghatvaṃ tatsāmarthyādekādeśapratibandhaḥ, tatra
vasvekājāddhasām 7-2-67 ityanekāctvādiṇ na prāpnoti, sa nipātyate,
abhyāsasya śravaṇaṃ dhāturūpasya yaṇādeśaḥ. upeyivān. krādiniyamāt prāptaśca
vasvekājāddhasām 7-2-67 iti pratiṣiddhaḥ, sa punariṭ pratiprasūyate, tena ajādau
na bhavati. upeyuṣaḥ. upeyuṣā. na ca atra upasargās tantram, anyopasargapūrvān
nirupasargāc ca bhavatyeva. samīyivān. īyivān. vāvacanānuvṛtteśca pūrvaval luḍādayo
'pi bhavanti. upāgāt. upait. upepāya. aśnāter nañpūrvāt kvasur nipatyate,
iḍabhāvaśca. anāśvān. nāśīt. naśnāt. nāśa. vaceranupūrvāt kartari kānaj
nipātyate. anūcānaḥ. anvavocat. anvabravīt. anūvāca. Kāśikāvṛttī2: upeyivānanāśvānanūcānaś ca 3.2.109 upeyivānanāśvānanūcāna ityete śabdā nipātyan See More upeyivānanāśvānanūcānaś ca 3.2.109 upeyivānanāśvānanūcāna ityete śabdā nipātyante. upapūrvādiṇaḥ kvasuḥ, dvirvacanam abhyāsadīrghatvaṃ tatsāmarthyādekādeśapratibandhaḥ, tatra vasvekājāddhasām 7.2.67 ityanekāctvādiṇ na prāpnoti, sa nipātyate, abhyāsasya śravaṇaṃ dhāturūpasya yaṇādeśaḥ. upeyivān. krādiniyamāt prāptaśca vasvekājāddhasām 7.2.67 iti pratiṣiddhaḥ, sa punariṭ pratiprasūyate, tena ajādau na bhavati. upeyuṣaḥ. upeyuṣā. na ca atra upasargās tantram, anyopasargapūrvān nirupasargāc ca bhavatyeva. samīyivān. īyivān. vāvacanānuvṛtteśca pūrvaval luḍādayo 'pi bhavanti. upāgāt. upait. upepāya. aśnāter nañpūrvāt kvasur nipatyate, iḍabhāvaśca. anāśvān. nāśīt. naśnāt. nāśa. vaceranupūrvāt kartari kānaj nipātyate. anūcānaḥ. anvavocat. anvabravīt. anūvāca. Nyāsa2: upeyivānanā�āānanūcānaśca. , 3.2.109 "upapūrvādiṇaḥ kvasuḥ" iti. liḍād See More upeyivānanā�āānanūcānaśca. , 3.2.109 "upapūrvādiṇaḥ kvasuḥ" iti. liḍādeśa iti veditavyaḥ. "abhyāsadīrghatvam" iti. "dīrgha iṇaḥ kiti" 7.4.69 ityanena. "tatsāmathryāt" ityādi. dīrghatvavidhānasāmathryādakaḥ savarṇe dīrghtavamekādeśaḥ pratiṣidhyate, pravṛttivighāto'sya kriyata ityarthaḥ. yadi hrekādeśaḥ syāt, dīrghatvabhidhānamanarthakaṃ syāt; ekādeśenaiva dīrghatvasiddheḥ. nanu cābhyāsadīrghasyeyatuḥ, iyurityayamavakāśaḥ syāt-- yatra dhāturūpasya "iṇo yaṇ" (6.4.81) iti yaṇādeśaḥ kriyate? naiṣo'syāvakāśaḥ, atra hi "acaḥ parasmin pūrvavidhau" 1.1.56 iti sthānivadbhāvena bhavitavyam. katham? savarṇadīrghatve hi pūrvāparavidhitavāt pūrvavidhiriti śakyate vyapadeṣṭum. yo hrubhayasthānī niṣpadyate labhate'sāvanyataravyapadeśam. na cātra "na padānta" 1.1.57 ityādisūtreṇa dīrghavidhiṃ prati sthānivadbhāvapratiṣedho'sti; yasmāt "svaradīrghayalopeṣu lopājādeśau na sthānivadeva" (kāśikā.1.1.58) ityādisūtreṇa dīrghavidhiṃ prati sthānivadbhāvapratiṣedho'sti; yasmāt "svaradīrghayalopeṣu lopājādeśau na sthānivadeva" (kāśikā.1.1.58) iti sthānivadbhāvādakaḥ savarṇe dīrghatvenātra bhavitavyam. tadetadabhyāsadīrghatvamanavakāśatvāt savarṇadīrghatvaṃ bādhata iti sthitametat-- sāmathryādekādeśaḥ pratiṣidhyata iti. "tatra" ityādi. ekādeśapratibandhake hi satyanekāctvaṃ bhavati, tena "vasvekājād()ghasām" 7.2.67 ityaneneḍāgamo na prāpnotīti sa nipātyate. "dhāturūpakasya yaṇādeśaḥ" iti. "iṇo yaṇ" 6.4.81 ityanena, tardīdaṃ nipātanameva. satyajādāvapi parato vasoḥ samprāsaraṇamiti. samprasāraṇe kṛte satīṭ prāpnoti sa "vasvekājādghasām" 7.2.67 iti pratiṣiddhaḥ, sa evānena nipātanana pratiprasūyate. pratiṣiddhaḥ sa punaḥ pravatrtate, na tvapūrva vidhīyate. "tenājādau na bhavati" iti. apipūrvasya hi vidhānena viśeṣānupādānādajādāvapi prasaṅgaḥ syāt; na tu lakṣaṇapratiṣedhasyeṭaḥ prasave; tasya valāditvāt. "upeyuṣā" iti. samprasāraṇe kṛte dhātoryaṇādeśaḥ, "ādeśapratyayayoḥ" 8.3.59 iti ṣatvam. "na cātropasargastantram" iti. upasrgo'tra na pradhānamityarthaḥ. tantratvaṃ tasya "bahulaṃ chandasi" 3.2.88 ityato bahulagrahaṇānuvṛtterlabhyate. "upāgāt" iti. luṅa, "iṇo gā luṅi" 2.4.45 iti gādeśaḥ. "gātisthā"( 2.4.77) ityādinā sico luk. "upait" iti. laṅa, tip, adāditvācchapo luk, "āḍajādīnām" 6.4.72 ityāṭ, "āṭaśca" 6.1.87 iti vṛddhiḥ. "upeyāya"iti. liṭ, tip, ṇal, "aco ñṇiti" 7.2.115 iti vṛddhiḥ, āyādeśaḥ, sthānivadbhāvādadvirvacanamikārasyeti; "abhyāsasyāsavarṇe"6.4.78 itīyaṅa, ikāreṇa saha "ādguṇaḥ" 6.1.84. "anā()āān" iti. "aśa bhojane" (dhā.pā.1523) liṭ, kvasuḥ, dvirvacanam, "aśa"ityasya "ata ādeḥ" 7.4.70 ityabhyāsasya dīrghatvam, iḍabhāvaśca,"vasvekājāddhasām" 7.2.67 ityanena prāptasyeṭo'bhāvo nipātyate. na ā()āān anā()āān-- nañsamāsaḥ, "nalopo nañaḥ" 6.3.72 iti nalopaḥ;"tasmānnuḍaci" 6.3.73 iti nuḍāgamaḥ. "nāśīt" iti. luṅa, "cleḥ sic" 3.1.44, "iṭa īṭi" 8.2.28 iti sico lopaḥ, pūrvavadāṭ, vṛddhiḥ, nañā saha savarṇadīrghatvam. "nāśnāt" iti. laṅ, kryāditvāt śnā, āḍāgamaḥ. "nāśa" iti. liṭ, tip,ṇal, dvirvacanam, pūrvavadabhyāsadīrghatvam, dhātunā nañā sahākaḥ savarṇe dīrghatvam.
"vaceḥ"ityādi. "vaca paribhāṣaṇe" (dhā.pā.1063)-- ityasmāt "brāuvo vaciḥ"2.4.53 iti vacyādeśādvā vaceranupūrvāt, kānac katrtaryātmanepadasaṃjñako na prāpnoti;parasmaipaditvāt, itarasmāt karttrabhiprāyaphalasya vivakṣitatvāt, ataḥ sa nipātyate. vacyādisūtreṇa 6.1.15 dhātoḥ samprasāraṇam, "liṭa()bhyāsasyobhayeṣām" 6.1.17 ityabhyāsasya paścādanuśabdena sahākaḥ savarṇe dīrghatvam. "anvavocat" 6.1.84. "anvabrāvīt" iti. brāuvo laṅa,śapo luk, "brāuva īṭ" 7.3.93. "anūvāca" iti. liṭ, ṇal, "ata upadhāyāḥ" 7.2.116 iti vṛddhiḥ, pūrvavadabhyāsasya samprāsaramekādeśaḥ॥
Bālamanoramā1: upeyivāna. iḍiti. upapūrvādiṇdhātorliṭaḥ kvasuḥ, nityatvāddvitvam.
valādilakṣaṇ Sū #901 See More upeyivāna. iḍiti. upapūrvādiṇdhātorliṭaḥ kvasuḥ, nityatvāddvitvam.
valādilakṣaṇa iṭ `neḍvaśi kṛtī'ti pratiṣiddhaḥ, sa tāvatkādiniyamātpunarutthitaḥ.
punaśca `vasvekājāddhasā'miti `sūtreṇa ekācśca ādantācca ghaseśca parasya vasoriṭ
syānnānyebhya' ityarthakena dvitvanantaramanekāctvātpratiṣiddhaḥ, so'yamiṭ anena
nipātanena pratisūyate iti bhāṣye spaṣṭam. iṭi kṛte uttarakhaṇḍasya ikārasya yaṇ.
abhyāsasya dīrghastu na nipātyate. nanvatra apūrva iṭ nipātyatāmityata āha-
- upeyuṣīti. ugittvānṅīpi vasoḥ saṃprasāraṇam. pratisūto valādilakṣaṇa iṭ tu na,
tannimittasya vakārasya saṃprasāraṇena vināśonmukhatvāt. atra apūrvasya iṭo nipātane
tu atrāpi iṭ syāditi bhāvaḥ. upetyavivakṣitamiti. atra vyākhyānameva śaraṇam.
aśnāteriti. `aśa bhojane' śnāvikaraṇaḥ kryādiḥ, liṭaḥ kvasuḥ, dvitvam, `ata
āde'riti dīrghaḥ, savarṇadīrghaḥ, dvahaltvā'bhāvānna nuṭ. `aśnoteśce'tyapi na
nuṭ, śnuvikaraṇasthasyaiva tatra grahaṇāt. naña upapadasamāsaḥ. `nalopo nañaḥ'
`tasmānnuḍacī'ti bhāvaḥ. vaceḥ kartarīti. na tu bhāvakarmaṇoriti bhāvaḥ. kānaci
yajāditvātsaṃprasāraṇaṃ, pūrvarūpaṃ, savarṇadīrghaḥ. `vibhāṣā gamahane'tyādi spaṣṭam. Bālamanoramā2: upeyivānanā�āānanūcānaśca 901, 3.2.109 upeyivāna. iḍiti. upapūrvādiṇdhātorliṭaḥ See More upeyivānanā�āānanūcānaśca 901, 3.2.109 upeyivāna. iḍiti. upapūrvādiṇdhātorliṭaḥ kvasuḥ, nityatvāddvitvam. valādilakṣaṇa iṭ "neḍvaśi kṛtī"ti pratiṣiddhaḥ, sa tāvatkādiniyamātpunarutthitaḥ. punaśca "vasvekājāddhasā"miti "sūtreṇa ekācśca ādantācca ghaseśca parasya vasoriṭ syānnānyebhya" ityarthakena dvitvanantaramanekāctvātpratiṣiddhaḥ, so'yamiṭ anena nipātanena pratisūyate iti bhāṣye spaṣṭam. iṭi kṛte uttarakhaṇḍasya ikārasya yaṇ. abhyāsasya dīrghastu na nipātyate. nanvatra apūrva iṭ nipātyatāmityata āha-- upeyuṣīti. ugittvānṅīpi vasoḥ saṃprasāraṇam. pratisūto valādilakṣaṇa iṭ tu na, tannimittasya vakārasya saṃprasāraṇena vināśonmukhatvāt. atra apūrvasya iṭo nipātane tu atrāpi iṭ syāditi bhāvaḥ. upetyavivakṣitamiti. atra vyākhyānameva śaraṇam. aśnāteriti. "aśa bhojane" śnāvikaraṇaḥ kryādiḥ, liṭaḥ kvasuḥ, dvitvam, "ata āde"riti dīrghaḥ, savarṇadīrghaḥ, dvahaltvā'bhāvānna nuṭ. "aśnoteśce"tyapi na nuṭ, śnuvikaraṇasthasyaiva tatra grahaṇāt. naña upapadasamāsaḥ. "nalopo nañaḥ" "tasmānnuḍacī"ti bhāvaḥ. vaceḥ kartarīti. na tu bhāvakarmaṇoriti bhāvaḥ. kānaci yajāditvātsaṃprasāraṇaṃ, pūrvarūpaṃ, savarṇadīrghaḥ. "vibhāṣā gamahane"tyādi spaṣṭam. Tattvabodhinī1: upeyivānanā. iḍiti. valādilakṣaṇa eveṭ `neḍvaśi kṛtī'ti niṣiddhaḥ.
kryādin Sū #741 See More upeyivānanā. iḍiti. valādilakṣaṇa eveṭ `neḍvaśi kṛtī'ti niṣiddhaḥ.
kryādiniyamātpunaḥ prāptaḥ `vasvekājāddhasā'miti sūtreṇa
kṛtadvitvānāmekācāmādantānāṃ ghaseśca vasoriṭ syānnānyeṣāmiti niyacchatā
pratiṣiddhaḥ, nityatvāddvitve kṛte'nekāctvāt. na ca savarṇadīrgheṇaikāctvam.
`dīrgha iṇaḥ kitī'tyabhyāsasya dīrghe kṛte tatsāmathryātsavarṇadīrghā'bhāva iti
pakṣāśrayaṇāt. sa eva valādilakṣaṇa iḍiha pratiprasūyate, nā'pūrvo vidhīyate, tena
saṃprasāraṇaviṣaye na bhavati. ata evodāharati– upeyuṣa iti. sati tviṭi tasya yaṇādeśe
upeyyuṣa iti syāditi bhāvaḥ. avivakṣitamiti. vyākhyānamevā'tra śaraṇam. īyivāniti.
iṇo dvitve savarṇadīrghaṃ bādhitvā āṅgatvāt `iṇo ya'ṇiti yaṇ bhavati, vasoriḍāgame
hi paratrā'jādipratyayasya sattvāt. vaceriti. vaca paribhāṣaṇe ityasmādbrāuvo
vacervā kartari, na tu bhāvakarmaṇoḥ. etacca nipātanāllabdham. Tattvabodhinī2: upeyivānanā�āānanūvānaśca 741, 3.2.109 upeyivānanā. iḍiti. valādilakṣaṇa eveṭ &q See More upeyivānanā�āānanūvānaśca 741, 3.2.109 upeyivānanā. iḍiti. valādilakṣaṇa eveṭ "neḍvaśi kṛtī"ti niṣiddhaḥ. kryādiniyamātpunaḥ prāptaḥ "vasvekājāddhasā"miti sūtreṇa kṛtadvitvānāmekācāmādantānāṃ ghaseśca vasoriṭ syānnānyeṣāmiti niyacchatā pratiṣiddhaḥ, nityatvāddvitve kṛte'nekāctvāt. na ca savarṇadīrgheṇaikāctvam. "dīrgha iṇaḥ kitī"tyabhyāsasya dīrghe kṛte tatsāmathryātsavarṇadīrghā'bhāva iti pakṣāśrayaṇāt. sa eva valādilakṣaṇa iḍiha pratiprasūyate, nā'pūrvo vidhīyate, tena saṃprasāraṇaviṣaye na bhavati. ata evodāharati-- upeyuṣa iti. sati tviṭi tasya yaṇādeśe upeyyuṣa iti syāditi bhāvaḥ. avivakṣitamiti. vyākhyānamevā'tra śaraṇam. īyivāniti. iṇo dvitve savarṇadīrghaṃ bādhitvā āṅgatvāt "iṇo ya"ṇiti yaṇ bhavati, vasoriḍāgame hi paratrā'jādipratyayasya sattvāt. vaceriti. vaca paribhāṣaṇe ityasmādbrāuvo vacervā kartari, na tu bhāvakarmaṇoḥ. etacca nipātanāllabdham. 1.Source: Arsha Vidya Gurukulam 2.Source: Sanskrit Documents |
Research Papers and Publications
|
| | |