Kāśikāvṛttī1:
akṣū vyāptau. bhauvādikaḥ. asmādanyatarasyāṃ śnupratyayo bhavati. akṣṇoti,
akṣat
Kāśikāvṛttī2:
akṣo 'nyatarasyām 3.1.75 akṣū vyāptau. bhauvādikaḥ. asmādanyatarasyāṃ śnupratya
See More
akṣo 'nyatarasyām 3.1.75 akṣū vyāptau. bhauvādikaḥ. asmādanyatarasyāṃ śnupratyayo bhavati. akṣṇoti, akṣati.
Bālamanoramā1:
akṣo'nyatarasyām. `akṣa' iti pañcamī. `svādibhyaḥ śnu'rityataḥ
śnurit Sū #177
See More
akṣo'nyatarasyām. `akṣa' iti pañcamī. `svādibhyaḥ śnu'rityataḥ
śnuriti,`kartari śa'bityataḥ kartarīti, `sārvadhātuke ye'gityataḥ sārvadhātuka iti
cānuvartate. tadāha– akṣo veti. śnupratyayasya śittvaṃ sārvadhātukatvārtham.
tatphalaṃ tu `svādibhyaḥ śnu'rityatra vakṣyate. akṣṇotīti. tipi śnuḥ. tasya
tipaḥ pittvena ṅittvā'bhāvāt `sārvadhātuke'ti guṇaḥ. ṇatvam. akṣṇuta iti.
taso'pittvena ṅittvāt śnorna guṇaḥ. akṣṇuvantīti. ṅittvādguṇā'bhāve
uvaṅ. akṣṇoṣi akṣṇutha. akṣṇomi akṣṇuvaḥ akṣṇumaḥ. akṣatīti. śappakṣe
rūpam. ānakṣeti. ṇali dvihaltvānnuṭ. ānakṣatuḥ ānakṣuḥ. ūdittvādiṭpakṣe
āha– ānakṣitheti. iḍabhāve āha–ānaṣṭheti. ānakṣ tha iti sthite `sko'riti kalopaḥ.
thasya ṣṭutvena ṭhaḥ. aṣṭeti. luṭi tāsi iḍabhāvapakṣe `sko'riti kalope takārasya
ṣṭutvena ṭaḥ. akṣ sya tīti sthite prakriyāṃ darśayati– skoriti kalopaḥ, ṣaḍhoḥ
kaḥ sīti. kātparatvāt sasya ṣatvaṃ ca. akṣṇotviti. akṣṇotu akṣṇutāt-
akṣṇutām. akṣṇuvantu. akṣṇuhīti. saṃyogapūrvatvādutaśceti herluk na.
herapittvena ṅittvāt śnorna guṇaḥ. akṣṇutāt akṣṇutam akṣṇuta.
akṣṇavānīti. āṭaḥ pittvena ṅittvā'bhāvānna guṇaniṣedhaḥ. guṇe'vādeśaḥ.
ākṣṇuvan. ākṣṇoḥ ākṣṇutam ākṣṇuta. ākṣṇavamiti. mipo'm. śnorguṇaḥ.
avādeśaḥ. ākṣṇuva ākṣṇuma. akṣṇuyāditi. vidhiliṅi yāsuṭo ṅittvāt śnorna
guṇaḥ. akṣṇuyuriti. `liṅaḥ salopaḥ' iti salope `usyapadāntā'diti pararūpamiti bhāvaḥ.
akṣṇuyāḥ akṣṇuyātam akṣṇuyāta. akṣṇuyām akṣṇuyāva akṣṇuyāma. śappakṣe
akṣedityādi. akṣyāditi. āśīrliṅa ādrdhadhātukatvānna śnuḥ, nāpi śap. luṅi
sici viśeṣamāha– ūdittvādveḍiti. tatra iṭpakṣe āha–neṭīti. halantalakṣaṇā
vṛddhirnetyarthaḥ. naca abhaitsīdityādāvekena halā vyavadhāne
halantalakṣaṇavṛddheścaritārthatvādatra na tatprasaktariti śaṅkyaṃ,
rañjerarāṅkṣīdityatra vṛddhisiddhaye anekālvyavadhāne'pi
halantalakṣaṇavṛddhipravṛtterbhāṣyādau prapañcitatvāditi bhāvaḥ. mā bhavānakṣīditi.
āṭi sati halantalakṣaṇavṛddhau satyāmasatyāṃ ca rūpe bhedā'bhāvāt `mā bhavā'nityupāttam.
akṣiṣṭām. akṣiṣuriti. atrāpi `mā' iti saṃbadhyate. iḍabhāve tviti. luṅastipi
akṣ s īditi sthite iḍabhāvānneṭīti niṣedhā'prasaktyā halantalakṣaṇavṛddhau
`sko'riti kalope `ṣaḍho'riti katve ṣatvamiti bhāvaḥ. atra `neṭī'ti niṣedhā'bhāvena
halantalakṣaṇavṛddhirnirbādheti spaṣṭayitumeva `mā bhavān' ityatrāpyupāttamiti
bodhyam. āṣṭāmiti. akṣ s tām iti sthite halantalakṣaṇavṛddhau `jhalo jhalī'ti
sijlope `sko'riti kalope takārasya ṣṭutvam. ākṣuriti. akṣ s us iti sthite
halantalakṣaṇavṛddhau `sko'riti kalope ṣasya katve sasya ṣatvamiti bhāvaḥ. ākṣīḥ āṣṭam
āṣṭa. ākṣam ākṣva ākṣma. ākṣiṣyat– ākṣyat, ākṣyatām ākṣyan. ākṣyaḥ
ākṣyatam ākṣyata. ākṣyam ākṣyāva ākṣyāma. takṣū tvakṣū iti. sthūlasya
kāṣṭhādeḥ katipayāvayavāpanayanena sūkṣmīkaraṇaṃ tanūkaraṇam.
Bālamanoramā2:
akṣo'nyatarasyām 177, 3.1.75 akṣo'nyatarasyām. "akṣa" iti pañcamī. &qu
See More
akṣo'nyatarasyām 177, 3.1.75 akṣo'nyatarasyām. "akṣa" iti pañcamī. "svādibhyaḥ śnu"rityataḥ śnuriti,"kartari śa"bityataḥ kartarīti, "sārvadhātuke ye"gityataḥ sārvadhātuka iti cānuvartate. tadāha-- akṣo veti. śnupratyayasya śittvaṃ sārvadhātukatvārtham. tatphalaṃ tu "svādibhyaḥ śnu"rityatra vakṣyate. akṣṇotīti. tipi śnuḥ. tasya tipaḥ pittvena ṅittvā'bhāvāt "sārvadhātuke"ti guṇaḥ. ṇatvam. akṣṇuta iti. taso'pittvena ṅittvāt śnorna guṇaḥ. akṣṇuvantīti. ṅittvādguṇā'bhāve uvaṅ. akṣṇoṣi akṣṇutha. akṣṇomi akṣṇuvaḥ akṣṇumaḥ. akṣatīti. śappakṣe rūpam. ānakṣeti. ṇali dvihaltvānnuṭ. ānakṣatuḥ ānakṣuḥ. ūdittvādiṭpakṣe āha-- ānakṣitheti. iḍabhāve āha--ānaṣṭheti. ānakṣ tha iti sthite "sko"riti kalopaḥ. thasya ṣṭutvena ṭhaḥ. aṣṭeti. luṭi tāsi iḍabhāvapakṣe "sko"riti kalope takārasya ṣṭutvena ṭaḥ. akṣ sya tīti sthite prakriyāṃ darśayati-- skoriti kalopaḥ, ṣaḍhoḥ kaḥ sīti. kātparatvāt sasya ṣatvaṃ ca. akṣṇotviti. akṣṇotu akṣṇutāt-akṣṇutām. akṣṇuvantu. akṣṇuhīti. saṃyogapūrvatvādutaśceti herluk na. herapittvena ṅittvāt śnorna guṇaḥ. akṣṇutāt akṣṇutam akṣṇuta. akṣṇavānīti. āṭaḥ pittvena ṅittvā'bhāvānna guṇaniṣedhaḥ. guṇe'vādeśaḥ. ākṣṇuvan. ākṣṇoḥ ākṣṇutam ākṣṇuta. ākṣṇavamiti. mipo'm. śnorguṇaḥ. avādeśaḥ. ākṣṇuva ākṣṇuma. akṣṇuyāditi. vidhiliṅi yāsuṭo ṅittvāt śnorna guṇaḥ. akṣṇuyuriti. "liṅaḥ salopaḥ" iti salope "usyapadāntā"diti pararūpamiti bhāvaḥ. akṣṇuyāḥ akṣṇuyātam akṣṇuyāta. akṣṇuyām akṣṇuyāva akṣṇuyāma. śappakṣe akṣedityādi. akṣyāditi. āśīrliṅa ādrdhadhātukatvānna śnuḥ, nāpi śap. luṅi sici viśeṣamāha-- ūdittvādveḍiti. tatra iṭpakṣe āha--neṭīti. halantalakṣaṇā vṛddhirnetyarthaḥ. naca abhaitsīdityādāvekena halā vyavadhāne halantalakṣaṇavṛddheścaritārthatvādatra na tatprasaktariti śaṅkyaṃ, rañjerarāṅkṣīdityatra vṛddhisiddhaye anekālvyavadhāne'pi halantalakṣaṇavṛddhipravṛtterbhāṣyādau prapañcitatvāditi bhāvaḥ. mā bhavānakṣīditi. āṭi sati halantalakṣaṇavṛddhau satyāmasatyāṃ ca rūpe bhedā'bhāvāt "mā bhavā"nityupāttam. akṣiṣṭām. akṣiṣuriti. atrāpi "mā" iti saṃbadhyate. iḍabhāve tviti. luṅastipi akṣ s īditi sthite iḍabhāvānneṭīti niṣedhā'prasaktyā halantalakṣaṇavṛddhau "sko"riti kalope "ṣaḍho"riti katve ṣatvamiti bhāvaḥ. atra "neṭī"ti niṣedhā'bhāvena halantalakṣaṇavṛddhirnirbādheti spaṣṭayitumeva "mā bhavān" ityatrāpyupāttamiti bodhyam. āṣṭāmiti. akṣ s tām iti sthite halantalakṣaṇavṛddhau "jhalo jhalī"ti sijlope "sko"riti kalope takārasya ṣṭutvam. ākṣuriti. akṣ s us iti sthite halantalakṣaṇavṛddhau "sko"riti kalope ṣasya katve sasya ṣatvamiti bhāvaḥ. ākṣīḥ āṣṭam āṣṭa. ākṣam ākṣva ākṣma. ākṣiṣyat-- ākṣyat, ākṣyatām ākṣyan. ākṣyaḥ ākṣyatam ākṣyata. ākṣyam ākṣyāva ākṣyāma. takṣū tvakṣū iti. sthūlasya kāṣṭhādeḥ katipayāvayavāpanayanena sūkṣmīkaraṇaṃ tanūkaraṇam.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents