Grammatical Sūtra: अभ्युत्सादयांप्रजनयांचिकयांरमयामकः abhyutsādayāṃprajanayāṃcikayāṃramayāmakaḥ
Individual Word Components: abhyutsādayām prajanayām cikayām ramayām akaḥ (tiṅ) pāvayāṃkriyāt (tiṅ) vidāmakran (tiṅ) iti chandasi Sūtra with anuvṛtti words: abhyutsādayām prajanayām cikayām ramayām akaḥ (tiṅ) pāvayāṃkriyāt (tiṅ) vidāmakran (tiṅ) iti chandasi pratyayaḥ (3.1.1 ), paraḥ (3.1.2 ), ca (3.1.2 ), ādyudāttaḥ (3.1.3 ), ca (3.1.3 ), dhātoḥ (3.1.22 ), ām (3.1.35 ), anyatarasyām (3.1.41 ) Type of Rule: vidhiPreceding adhikāra rule: 3.1.2 (1paraś ca)
Description:
The forms ((abhyutsādayāmakaḥ)) ((prajanayāmakaḥ)) ((cikayāmakaḥ)) ((ramayāmakaḥ)) ((pāvayākriyāt)) ((vidāmakran)) are irregularly formed in the Chhandas. Source: Aṣṭādhyāyī 2.0
In the domain of Chándas the following irregular forms occur: (a) abhy-út-sād-ay-ām ákaḥ `has gone'; (b) prá-jan-ay-ām ákaḥ `has borne'; (c) ci-kay-ām ákaḥ `has piled up'; (d) ram-ay-ām+ákaḥ `has sported'; (e) pāv-ay-ām+kri-yāt `may (one) purify' and (f) vid-ām á-kr-an `they have known'. Source: From Aṣṭādhyāyī of Pāṇini In Roman Transliteration translated by Sumitra M. Katre, Copyright © 1987. Courtesy of the University of Texas Press.
Source:Srisa Chandra Vasu's Aṣṭādhyāyī of Pāṇini
Commentaries:
Kāśikāvṛttī1 : abhyutsādayām ityevam ādayaḥ chandasi viṣaye 'nyatarasyāṃ nipātyante. sa di ja ni ra See More
abhyutsādayām ityevam ādayaḥ chandasi viṣaye 'nyatarasyāṃ nipātyante. sadijaniramīṇāṃ
ṇyantānāṃ luḍi ām pratyayo nipātyate. cinoterapi tatra eva āmpratyayo
dvirvacanaṃ kutvaṃ ca. akariti caturbhirapi pratyekam anuprayogaḥ sambadhyate. pāvayām
kriyātiti pavateḥ punāter vā ṇyantasya liṅi ām nipātyate, guṇābhāvaśca, akraniti
ca asya anuprayogaḥ. vidāmakraniti vider luṅi ām nipātyate, gunabhāvaśca, akraniti
ca asya anuprayogaḥ. abhyutsādayām akaḥ. abhyudasīṣadatiti bhāṣāyām. prajanayām akaḥ.
prājījanatiti bhāṣāyām. cikayām akaḥ. acaiṣītiti bhāṣāyām. ramayām akaḥ. arīramatiti
bhāṣāyām. pāvayāṅkriyāt. pāvyātiti bhāṣāyām. vidām akran. avediṣuḥ iti
bhāṣāyām.
Kāśikāvṛttī2 : abhyutsādayāṃprajanayāmcikayāṃramayāmakaḥ pāvayāmkriyād vidāmakranniti c ch an da si See More
abhyutsādayāṃprajanayāmcikayāṃramayāmakaḥ pāvayāmkriyād vidāmakranniti cchandasi 3.1.42 abhyutsādayām ityevam ādayaḥ chandasi viṣaye 'nyatarasyāṃ nipātyante. sadijaniramīṇāṃ ṇyantānāṃ luḍi ām pratyayo nipātyate. cinoterapi tatra eva āmpratyayo dvirvacanaṃ kutvaṃ ca. akariti caturbhirapi pratyekam anuprayogaḥ sambadhyate. pāvayām kriyātiti pavateḥ punāter vā ṇyantasya liṅi ām nipātyate, guṇābhāvaśca, akraniti ca asya anuprayogaḥ. vidāmakraniti vider luṅi ām nipātyate, gunabhāvaśca, akraniti ca asya anuprayogaḥ. abhyutsādayām akaḥ. abhyudasīṣadatiti bhāṣāyām. prajanayām akaḥ. prājījanatiti bhāṣāyām. cikayām akaḥ. acaiṣītiti bhāṣāyām. ramayām akaḥ. arīramatiti bhāṣāyām. pāvayāṅkriyāt. pāvyātiti bhāṣāyām. vidām akran. avediṣuḥ iti bhāṣāyām.
Nyāsa2 : abhyutsādayāṃprajanayāṃcikayāṃramayāmakaḥ pāvayāṃkriyādvidāmakranniti cc ha nd as i. See More
abhyutsādayāṃprajanayāṃcikayāṃramayāmakaḥ pāvayāṃkriyādvidāmakranniti cchandasi. , 3.1.42 "abhyutsādayām" iti. "kugatiprādayaḥ" 2.2.18 iti samāse kṛta ekamevedaṃ prathamāntam. evaṃ "prajanayām" ityetadapi. śeṣāṇyapyāmantāni prathamāntānyeva. "akaḥ" iti. karoterluṅa. prathamapuruṣaikavacanāntam. "akrana" iti. prathamapuruṣabahuvacanāntam. "sadijaniramīṇām" iti. "ṣadlṛ viśaraṇagatyavasādaneṣu" (dhā.pā.1427), "janī prādurbhāve" (dhā.pā.1449), "ramu krīḍāyām" (dhā.pā.853). "ṇyantānāmiti. hetumaṇṇijantānām. "pacateḥ" iti. liṭi vihitatvālliṅi na prāpnoti, tato nipātyate. "asya" iti. punāteḥ pavatervā ṇyantasya. "lṛṅyām nipātyate" iti. pūrvavanna prāpnotīti kṛtvā. "viderapi guṇābhāvaśca" iti. "pugantalaghūpadhasya" 7.3.86iti guṇaḥ prāpnoti, atsatadabhāvo nipātyate. "abhyutsādayām" iti. pūrvavaṇṇerayādeśaḥ. luṅo luk. "akaḥ" iti. karoterluṅa, aḍāgamaḥ, tip, cliḥ, tasya "mantre ghasahvara" 2.4.80 iti luk, guṇaḥ, raparatvam, "halṅyābbhyaḥ" 6.1.66 iti tilopaḥ, rephasya visarjanīyaḥ. "abhyudasīṣadat" iti. "ṇiśri" 3.1.48 ityādinā caṅa, "ṇau caṅyupadhāyāḥ" 7.4.1 iti hyasvaḥ, "caṅi" 6.1.11 iti dvirvacanam, halādiśeṣaḥ, "sanvallaghuni" 7.4.93 iti sanvadbhāve satīttvam, "dīrgho laghoḥ" 7.4.94 iti dīrghaḥ. eṣā prakriyā yathāyogamuttaratrāpi veditavyā.
"prajanāyām" iti. "janījṛ()ṣ()knasurañjo'mantāśca" (dhā.pā.817) iti mittvāt hyasvatvam. "cikayām" iti. kakāro'pyatra nipātyate. guṇāyādeśau. "acaiṣīt" iti. "astisico'pṛkte" 7.3.96 itīṭ, sici vṛddhiḥ. "ramayām" iti. "mitāṃ hyasvaḥ" 6.4.92. "pāvayām" iti. "āmaḥ" 2.4.81 iti liṅo luk. "kriyāt" iti. kṛña āśiṣi liṅa, tip, "itaśca" 3.4.100 itīkāralopaḥ, yāsuṭ, "riṅa śayagliṅakṣu" 7.4.28 iti riṅādeśaḥ; "sko saṃyogādyorante ca" 8.2.29 iti salopaḥ. "pāvyāt" iti. pūrvavalliṅa, "liṅāśiṣi" 3.4.116 ityārdhadhātukatvācchapo'bhāvaḥ, "ṇeraniṭi" 6.4.51 iti ṇilopaḥ. "vidām" iti. viderluṅa, ām, guṇābhāvaḥ, luṅo luk. "akran" iti. kṛño luṅa, cliḥ, jherantādeśaḥ, "itaśca" 3.4.100 itīkāralopaḥ, saṃyogāntalopaḥ, cleḥ "mantre ghasahvara" 2.4.80 iti luk, aṭa, yaṇādeśaḥ. "avediṣuḥ" iti. sica iṭ, "sijabhyastavidibhyaśca" 3.4.109 iti jherjus. " itikaraṇaḥ prayogadarśanārthaḥ" iti. anye'pyevaṃjātīyāśchandasi veditavyā ityarthaḥ॥
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam 2.Source: Sanskrit Documents
Research Papers and Publications