Grammatical Sūtra: कर्तुः क्यङ् सलोपश्च kartuḥ kyaṅ salopaśca Individual Word Components: kartuḥ kyaṅ salopaḥ caSūtra with anuvṛtti words: kartuḥ kyaṅ salopaḥ ca pratyayaḥ (3.1.1 ), paraḥ (3.1.2 ), ca (3.1.2 ), ādyudāttaḥ (3.1.3 ), ca (3.1.3 ), vā (3.1.7 ), supaḥ (3.1.8 ), upamānāt (3.1.10 ), ācāre (3.1.10 ) Type of Rule: vidhiPreceding adhikāra rule: 3.1.2 (1paraś ca)
Description:
The affix ((kyaṅ)) (is optionally employed in the sense of behaving, after a word ending in a caseaffix, denoting the object of comparison of the agent; and there is elision (lopa) of the final ((s)) of the noun; if it ends with a ((s)). Source: Aṣṭādhyāyī 2.0
[The affix 1] KyáṄ is [optionally 7 introduced after 2 a nominal stem ending in 1.1.72 a sUP triplet 7] when it is the agent (kart-úḥ) [with which a comparison is made 10] and lopa (0̸) replaces [the final phoneme 1.1.52 ] °s [and the derived form denotes behavior 10]. Source: From Aṣṭādhyāyī of Pāṇini In Roman Transliteration translated by Sumitra M. Katre, Copyright © 1987. Courtesy of the University of Texas Press.
Mahābhāṣya: With kind permission: Dr. George Cardona 3/25:payāyate | 4/25:iha na syāt | 5/25:api kākaḥ śyenāyate |
1/25:salopasanniyogena ayam kyaṅ vidhīyate |14/25:salopaḥ vā |* 17/25:ojopsarasoḥ nityam |*
1/29:ācāre galbhaklībahoḍebhyaḥ kvip vā |*
Collapse Kielhorn/Abhyankar (II,20.21-7) Rohatak (III,58) * Kātyāyana's Vārttikas
Commentaries:
Kāśikāvṛttī1 : ay o
bh av at
ācāre ityanuvartate. upamānāt kartuḥ subantādācāre 'rthe vā kyaṅprattyayo
bhavati, sakārasya ca lopo bhavati. anvācayaśiṣtaḥ salopaḥ, tadabhāve 'pi kyaṅ bhavatyeva. śyena
ivācarati kākaḥ śyenāyate. kumudaṃ puṣkarāyate. salopavidhāvapi vāgrahaṇaṃ sambadhyate, sā ca
vyavasthitavibhāṣā bhavati. ojaso 'psaraso nityaṃ payasastu vibhāṣayā. {sakārasyeṣyate lopaḥ
śabdaśāstravicakṣanaiḥ} ojāyamānaṃ yo ahiṃ jaghāna. ojāyate, apsarāyate. payāyate,
payasyate. salopavidhau ca kartuḥ iti sthānaṣaṣṭhī sampadyate, tatra alo 'ntyaniyame sati
haṃsāyate, sārasāyate iti salopo na bhavati. ācāre 'vagalbhaklībahoḍebhyaḥ kvib vā
vaktavyaḥ. avagalbhate, avagalbhāyate. klībate, klībāyate. hoḍate, hoḍāyate.
sarvaprātipadikebhya ityeke. aśva iva ācarati aśvāyate, aśvati. gardabhāyate, gardabhati.
Kāśikāvṛttī2 : ba nt ād āc ār
kartuḥ kyaṅ salopaś ca 3.1.11 ācāre ityanuvartate. upamānāt kartuḥ subantādācāre 'rthe vā kyaṅprattyayo bhavati, sakārasya ca lopo bhavati. anvācayaśiṣtaḥ salopaḥ, tadabhāve 'pi kyaṅ bhavatyeva. śyena ivācarati kākaḥ śyenāyate. kumudaṃ puṣkarāyate. salopavidhāvapi vāgrahaṇaṃ sambadhyate, sā ca vyavasthitavibhāṣā bhavati. ojaso 'psaraso nityaṃ payasastu vibhāṣayā. {sakārasyeṣyate lopaḥ śabdaśāstravicakṣanaiḥ} ojāyamānaṃ yo ahiṃ jaghāna. ojāyate, apsarāyate. payāyate, payasyate. salopavidhau ca kartuḥ iti sthānaṣaṣṭhī sampadyate, tatra alo 'ntyaniyame sati haṃsāyate, sārasāyate iti salopo na bhavati. ācāre 'vagalbhaklībahoḍebhyaḥ kvib vā vaktavyaḥ. avagalbhate, avagalbhāyate. klībate, klībāyate. hoḍate, hoḍāyate. sarvaprātipadikebhya ityeke. aśva iva ācarati aśvāyate, aśvati. gardabhāyate, gardabhati.
Nyāsa2 : te . te na y
karttu- kyaṅ salopaśca. , 3.1.11 salopasanniyogena cāyaṃ kyaṅa vidhīyate. tena yatraiva salopastatraiva syāt-- payāyata ityādau, iha tu na syāt-- kākaḥ śyenāyata ityādau. ekaṃ hīdaṃ vākyam,cakāraśca samuccaye, tenaitaduktaṃ bhavati-- kyaṅasalopau bhavata iti. tathā ca yugapadanayorvidhānāt salopābhāve kyaṅā na bhavitavyam. yugapadanayorvidhāne hi nānyatarābhāve kāryamupayujyate, yathā-- "sthādhvoricca" 1.2.17, ityata āha-- "anvācaśiṣṭaḥ" ityādi. etadanena hi. nāyaṃ samuccaye cakāraḥ, kiṃ tarhi? anvācaye. tatra dve vākye bhavataḥ-- karttuḥ bhavati sarvatra, yatra tvasti sakārastatra tasyāpi lopaḥ. tatrādyena vākyena salopamanapekṣya prādhānyena vidhīyamānaḥ kyaṅa salopavidhāvapi pravatrtate. "śyenāyate" iti. "akṛtsārvadhātukayoḥ" 7.4.25 iti dīrghaḥ.
"salopavidhāvapi vāgrahaṇaṃ sambadhyate" iti. anyathā payasyata iti na sidhyet. "sā ca vyavasthitavibhāṣā" iti. anyathaujaso'psarasorapi vibhāṣā salopaḥ syāt. "ojasopsarasornityaṃ payasastu vibhāṣayā" (vā.185-- (jai.sū.2.1.91) iti yaduktam, sā ca vyavasthitavibhāṣā bhavatīti, tadanena vispaṣṭīkaroti. atha haṃsāyate sārasāyata ityatra salopaḥ kasmānna bhavatītyāha-- "salopavidhau ca" ityādi. yadi salopavidhāvapi kartturityeṣā pañcamī syāta tadā hi "alo'ntyasya" 1.1.51 ityasyānupasthānāt yatratatrasthas salopo bhavannihāpi syāt. na ca salopavidhau kartturityeṣā pañcamī, kiṃ tarhi? ṣaṣṭhī. yasmādarthādvibhaktipariṇāmo bhavatīti sthānaṣaṣṭhī sampadyate. sthānaṣaṣṭha()āṃ ca "alo'ntyasya" 1.1.51 ityupasthāne'ntyasyaiva lopena bhavitavyam. tena haṃsāyata ityādau na bhavati lopaḥ.
"ācāre" ityādi. kyaṅaviṣayopalakṣaṇārtham; tena kyaṅapavādaḥ kvibdidhīyate. atra cāvagalbhādīnāmanudāttamakāramanubandhamāsajya nirdeśādavagalbhata ityātmanepadaṃ bhavati, punaravalbhādibhyo vikalpena kvib vidhīyate, yāvatā "{galbha dhārṣṭa()e-- dhā.pā.} avagalbha ā dhṛṣṭe" (dhā.pā.392), "klībṛ {adhārṣṭa()e-- dhā.pā.) made" (dhā.pā.381), "huḍṛ hoḍṛ gatau" (dhā.pā.352, 354) ityātmanepadinaḥ, tatraitebhyo yadā lakārastadāvagalbhata ityādi bhaviṣyati, yadā tu kṛtamutpādyācaṃ prātipadikāni kṛtvā kyaṅutpādyate tadāvagalbhāyata iti bhaviṣyati? idaṃ prayojanaṃ vikalpena kvibvidhānasya-- avagalbhāñcakra iti "kāspratyayādāmamantre" 3.1.35 ityāṃ yathā syāt. anyathā hrapratyayāntāt pratyayāntāddhātorāmucyamāno na syāt.
"sarvaprātipadikebhyaḥ" iti. tarapyavagalbhādyanukarṣaṇaṃ katrtavyam-- anubandhāsañjanārtham. iha cācāre kvib vetyapekṣate. tena sarvaprātipadikebhya ācāra eva kvib bhavatīti vākyaṃ niṣpadyate. atha kimarthaṃ kakārapakārau kvipo'nubandhāvāsajyete, yāvatākakārasya guṇapratiṣedhaḥ prayojanam, na ceha guṇaprāptirasti? kvipo dhātorityavidhānāt sārvadhātukatvābhāvāt. sārvadhātukārdhadhātukayorhi guṇa ucyate. pakārasya cānudāttatvaṃ prayojanaṃ, tacca kvipo na sambhavati; anackatvāt, sarvalopitvācca "verapṛktasya" 6.1.65 iti. tarhi dvāvetau sāmānyagrahaṇāvighātārthau, na; anyatareṇaiva sāmānyagrahaṇāvighātasya siddhatvāta. anyathā vij()viṭorapi tadartho'nubandhaḥ katrtavyaḥ syāditi cintyametat॥
Bālamanoramā1 : am . at ra
k Sū #490
kartuḥ kyaṅ. `kartu'rityāvartate. `kartuḥ kya'ṅityekaṃ vākyam. atra
karturiti pañcamyantam. upamānādācāre ityanuvartate. `dhātoḥ karmaṇaḥ' ityato veti
ca. tadāha– upamānāditi. upamānaṃ yatkartṛkārakaṃ tadvṛtteḥ subantādityarthaḥ. `kartuḥ
salopaśce'ti dvitīyaṃ vākyam. cakāraḥ `tu'paryāyo bhinnakramaḥ. `sa' iti
luptaṣaṣṭhīkaṃ pṛthakpadaṃ. `kartu'riti ṣaṣṭha\ufffdntasya viśeṣaṇam. tadantavidhiḥ.
tadāha– sāntasya tviti. pakṣe iti. kyaṅabhāvapakṣe ityarthaḥ. kyaṅabhāvapakṣe sakāralopa
iti bhramaṃ vārayati– sāntasya lopastviti. etacca mahābhāṣye spaṣṭam. kyaṅi
salopavikalpaḥ sarvatra syādityata āha– sa ca vyavasthita iti. sāntasya salopa ityarthaḥ.
vyavasthāmeva darśayati– ojaso'psarasa iti. idaṃ vārtikam. ojaśśabda iti.
kyaṅanto'yam. `sanādyantā' iti dhātutvādvṛttiḥ. tatra ojaśśabda ojasvini vartata
ityarthaḥ. ojāyate iti. apsaraśśabdātkyaṅi salopadīrghau. kyaṅo
ṅittvādātmanepadam. `itareṣāṃ vibhāṣaye'tyasyodāharati –yaśāyate yaśasyate iti.
yaśasvīvācaratītyarthaḥ. vidvāyate vidvasyate iti. vidvānivācaratītyarthaḥ.
vidvacchabdātkyaṅi salopavikalpaḥ. tvadyate madyate iti. tvamiva ahamiva
ācaratītyarthaḥ. yuṣmadasmacchabdātkyaṅi `pratyayottarapadayośce'ti maparyantasya
tvamau. yuṣmadyate asmadyate iti. yūyamiva vayamiva ācaratītyarthaḥ. `tvamāvekavacane'
ityasmāt `pratyayottarapadayośce'ti sūtre `ekavacane'
itnuvṛtterekatvaviśiṣṭārthavṛttitve satyeva yuṣmadasmādostvamāviti bhāvaḥ.
kumāryādiśabdātkyaṅi puṃvattvaṃ smārayati– kyaṅmāninośceti. kumārāyate iti.
puṃvattvena ṅīṣo nivṛttau dīrghaḥ. haritāyate iti. hariṇīśabdāt kyaṅi puṃvattvena
`varṇādanudāttā'diti natvasya ṅīṣaśca nivṛttau dīrghaḥ. gurūyate iti.
gurvīśabdātkyaṅi ṅīṣo nivṛttau dīrghaḥ. sapatnāyate iti. śatruparyāyāt
sapatnaśabdācchāṅrgaravāditvena ṅīnantātpuṃvattvena ṅīno nivṛttau dīrgha iti
bhāvaḥ. sapatīyate iti. samānaḥ patiḥ svāmī yasyā iti bahuvrīhau sapatiśabdasya natve ṅīpi
ca niṣpannātsapatnīśabdātkyaṅi puṃvattvena ṅībnatvayornivṛttau dīrgha iti
bhāvaḥ. sapatnīyate iti. yuvāyate iti. yuvatiśabdātkyaṅi puṃvattve tipratyayasya
nivṛttau nalope dīrgha iti bhāvaḥ. vayovācināṃ jātikāryaṃ vaikalpikamiti
`jāterastrīviṣayā'dityatra bhāṣye spaṣṭam. etena `jāteśce'ti niṣedhādiha
puṃvattvaṃ durlabhamityapāstamiti śabdenduśekhare sthitam. paṭvīmṛdūyate iti.
`ācāre'vagalbhaklībahoḍebhyaḥ kvibve'ti vārtikam. upamānādityanuvartate. `dhātoḥ
karmaṇaḥ' ityato vāgrahaṇasyā'sminprakaraṇe anuvṛttyaiva sidde vāgarahaṇaṃ
vyarthamityata āha– vāgrahaṇātkyaṅapīti. anyathā viśeṣavihitatvātkvipā kyaṅo bādhaḥ
syāditi bhāvaḥ. tathācā'tra vāśabdo vikalpārthaka iti phalitam. atra supa iti
nānuvartate. prātipadikāt kyaṅo'prāptau vāgrahaṇātsamuccīyate iti kecit.
avagalbhādayata iti. `galbha avagalbha iti ivācarati, klība ivācarati, hoḍa ivācaratītyarthe
avagalbhādiśabdebhyaḥ kvipkyaṅāviti sthitam. avagalbhate ityātmanepadalābhāyāha-
- kvipsaṃniyogeneti. antyasya akārasya anudāttatvamanunāsikatvaṃ cā'tra
pratijñāyate. tataśca tasya itsaṃjñāyāṃ lope anudāttettvādātmanepadaṃ labhyate.
tadāha–tena taṅiti avagalbhate iti. kvipi bhakārādakārasya lope halnatāllaḍādau taṅi śaviti
bhāvaḥ. nanu avagalbhāṃcakre, klībāñcakre, hoḍāṃcakre ityatar kathamām ? antyasya ca
itsaṃjñālopābhyāmapahāreṇa dhātūnāmekāctvena `kāsyanekā'jityasyā'pravṛtteḥ. na ca
`avagalbhe'tyasya kvibantasya dhātoranekāckatvamastīti vācyam, `upasargasamānākāraṃ
pūrvapadaṃ dhātusaṃjñāprayojake pratyaye cikīrṣite pṛthak?kriyate' ityanupadameva
vakṣyamāṇatvādityata āha–bhūtapūrvādapīti. kvibutpatteḥ prāktanamanekāctvaṃ
bhūtapūrvagatyā āśrityetyarthaḥ. bhūtapūrvagatyāśrayaṇe pramāṇamāha– etadvārtiketi.
`sarvaprātipadikebhyaḥ kvibve'ti vakṣyamāṇavārtikādeva avagalbhate, avajagalbhe
ityādisiddhau punarebhyaḥ kvibvidhāṃ tatsaṃniyogena antyavarṇasya
anudāttatvānunāsikatvapratijñānārthaṃ sadbhūtapūrvagatyā anekāctvāśrayaṇaṃ
jñāpayatītyarthaḥ.
nanvanudāttatvānunāsikatvapratijñānasyātmanapadasiddhāvupakṣīṇatvātkathamuktajñāpakatetyāśaṅkya
nirākaroti– nacetyādi. kuta ityata āha– kevalānāmiti. acpratyayarahitānāṃ
dhātupāṭhasiddhānāmanudāttetāmeva galbhādidhātūnāmavagalbha ivācaratītyādyartheṣu
vṛttisaṃbhavāt. tacca kuta ityata āha– dhātūnāmanekārthatvāditi. evaṃ ca
`ācāre'vagalbhe'ti kvibvidhānamanubandhāsañjanārthaṃ sadbhūtapūrvagatyā
anekāctvāśrayaṇaṃ jñāpayatīti siddham. na ca `sarvapratāpidakebhyaḥ' iti kvipi
avagalbhatītyādivāraṇāya anubandhāsañjanamupakṣīṇamiti kathaṃ tasya uktajñāpakateti vācyaṃ,
`sarvaprātipadikebhyaḥ' iti vārtikena kvipi tathā prayoge iṣṭāpatteḥ,
bhūtapūrvāśrayaṇaparabhāṣyaprāmāṇyena `sarvaprātipadikebhyaḥ' iti vārtikasya
avagalbhādibhyo'pravṛttivijñānādvetyāstāṃ tāvat. ācāre'vagalbhe'tyatra
avetyasya prayojanamāha– avetyupasargeti. kevalāditi.
upasargavihīnādgalbhaśabdādityarthaḥ. upasargāntareti.
pragalbhā'nugalbādiśabdādityarthaḥ. kyaṅeveti. na tu kvibityarthaḥ. mādhavādaya
ityasvarasodbhāvanam. tadbījamāha– taṅ neti tūcitamiti.
kevalādupasargāntaraviśiṣṭācca galbhaśabdāt, pragalbhādiśabdācca anena kvibabhāve'pi
`sarvaprātipadikebhyaḥ' iti vārtikena kvibnirbādhaḥ. parantu avapūrvatva
evānubandhāsañjanādātmanepadameva tatra neti vaktumucitamityarthaḥ. sarvaprātipadikebhyaḥ
iti. `ācāre' iti śeṣaḥ. nanvanenaiva vārtikena siddhe `ācāre'vagalbhe'ti vārtikaṃ
vyarthamityata āha– pūrvavārtikaṃ tviti. antyavarṇasya
itsaṃjñāsiddhyarthamityarthaḥ. tarhi tatra kvibgrahaṇaṃ vyarthamityata āha– tatra
kvibanūdyate iti. tatsaṃniyogenānubandhāsaṅgārthamityarthaḥ. padakāryaṃ neti.
`rājānatī'tyādau nalopādikaṃ netyarthaḥ. anyathā antarvartivibhaktyā
padatvānnalopādikaṃ syāditi bhāvaḥ. pararūpamiti. kṛṣṇaśabdāt kvibantāllaḍādau śapa
`ato guṇe' iti pararūpamityarthaḥ. kṛṣṇāṃcakāra. kṛṣṇitā. kṛṣṇiṣyati. kṛṣṇatu.
akṛṣṇat. kṛṣṇet. kṛṣṇāyāt. ato lopātparatvāt `akṛtsārve'ti dīrghaḥ.
pūrvavipratiṣedhasya vihitatvādato lopa ityanye. a iveti. aḥ = viṣṇuḥ. sa
ivetyarthaḥ. atīti. śapā pararūpam. asi athaḥ atha. āmi āvaḥ āmaḥ.
kvippratyayāntatvālliṭi `kāspratyayāt' ityāmpratyayamāśaṅkya āha-
- pratyayagrahaṇamapanīyeti. au atuḥ uriti siddharūpapradarśanam. tatra prakriyāṃ
darśayati– dvitvamiti. ṇali `dvirvacane'cī'ti lopasya niṣedha iti bhāvaḥ. atoguṇe
iti. dvitve kṛte a a a iti sthite antaraṅgatvādato lopaṃ bādhitvā pararūpamiti
bhāvaḥ. ata āderiti. na ca paratvānnityatvādapavādatvācca `ato guṇe' ityasmātprāk
`ata āde'rityasya pravṛttiriti vācyaṃ, tasya bahiraṅgatvāt `ata
āde'ritsyāpavādatve'pi ānardetyatra halādiśeṣātprāgeva paratvāt `ata
āde'rityasya caritārthatvena bādhakatvā'saṃbhavāt , `apavādo'pi yadyanyatra
caritārthastahrrantaraṅgeṇa bādhyate' ityukterityanyatra vistaraḥ. yadyapyatra
prakriyāvyutkrame phalaviśeṣo nāstitathāpi nyāyyatvādevamuktam. ṇala au iti.
pararūpe dīrghe ca ā a iti sthite `āta au ṇalaḥ ityautvamiti bhāvaḥ. vṛddhiriti. ā au iti
sthite `vṛddhirecī'ti vṛddhirityarthaḥ. tathā ca `au' iti rūpaṃ pariniṣṭhitam.
atusādiṣviti. a atus, a us, iti sthite dvitve pararūpe `ata ādeḥ' iti dīrghe
āto lopa ityarthaḥ. atuḥ uriti pratyayamātraṃ śiṣyate. thali iṭi dvitve dīrghe
āllope, - itha athuḥ a. au iva ima. vastutastu `kāsyanakājgrahaṇa'miti
vārtikavyākhyāvasare pratyayagrahaṇamapanīyeti bhāṣye noktam. kāseśca,
pratyayāntācca āmiti labhyate. ata eva `ācāre'vagalbhaklībahoḍebhyaḥ' iti vārtike
`avagalbhāṃcakre' ityādau antyavarṇasyānubandhatvena ekāctve'pi
`kāspratyayā'dityāmityuktaṃ bhāṣye iti śabdenduśekhare prapañcitam. itā.
iṣyati. atu- atāt atām antu a-atāt atam ata. āni āva āma. āt ātām ān. āḥ
ātam āta. ām āva āma. vidhiliṅi et etām eyuḥ. eḥ etam eta. eyam eva ema. yāt
yāstām yāsuḥ. luṅi `iṭa īṭi' iti sijlope `āṭaśce'ti vṛdiṃ?dha bādhitvā
paratvādato lope iṭā saha āṭo vṛddhau ait aiṣṭām aiṣurityādīti kecit.
ādrdhadhātukopadeśakāle eva paratvādato lope aṅgasyā'bhāvādāṇnetyanye. īt
iṣṭāmityādi. aiṣyat. nanu mālāśabdasya ṭāppratyayāntatvena
prāptipadikatvā'bhāvāttataḥ kathaṃ kvibityata āha– liṅgaviśiṣṭeti. vastutastu
ābantebhya ācāre kvibnāstyeveti vi\ufffdāpāśabdanirūpaṇe prapañcitam.
ṅīpsāhacaryāditi. ṅyantādācārakvibantādgaurīśabdālluṅi agaurayadityādau
tisyoḍar\ufffdntātparatvā'saṃbhavāttatsāhacaryādābantādapi na tayorlopa ityarthaḥ.
kavayatīti. śapi guṇā'yādeśau. kavīyāditi. `akṛtsārve'ti dīrghaḥ. luṅi akavi īt
sthite sici vṛddhimāśaṅkya āha– sici vṛddhirityatreti. sicā dhātorākṣepato
lābhe'pi `ṛta iddhāto'rityatastadanuvṛtterdhātureva yo dhāturiti labhyate iti bhāvaḥ.
kaiyaṭādaya iti. `iko guṇavṛddhī'ti sūtre gośabdādācārakvipi agavīdityupakramya
tathoktatvāditi bhāvaḥ. mādhavastviti. `sici vṛddhi'rityatra `ṛta iddhāto'rityato
dhātugrahaṇānuvṛttau mānā'bhāvena dhātureva yo dhāturityuktārthā'lābhāditi tadāśayaḥ.
vastutastu `iko guṇavṛddhī' `vadavrajahalantasyā'caḥra' ityādisūtrasthabhāṣye sici parata
ejantaṃ nāstītyuktatvādejantebhya ācārakvibnāstyeveti śabdenduśekhare
prapañcitam. viriveti. viḥ = pakṣī, sa ivetyarthaḥ. abhivyaktatveneti.
`abhivyaktapadārthā ye'iti nyāyeneti bhāvaḥ. bubhāveti. iha na vuk. abhyāsasya
attvaṃ ca na. abhāvīditi. iha `gātisthe'ti sico na luk. caṅ neti. `ṇiśrī'ti
sūtre drugrahaṇena dhātupaṭhāsthasyaiva grahaṇāditi bhāvaḥ.
Bālamanoramā2 : va rt at e. &
kartuḥ kyaṅ sa lopaśca 490, 3.1.11 kartuḥ kyaṅ. "kartu"rityāvartate. "kartuḥ kya"ṅityekaṃ vākyam. atra karturiti pañcamyantam. upamānādācāre ityanuvartate. "dhātoḥ karmaṇaḥ" ityato veti ca. tadāha-- upamānāditi. upamānaṃ yatkartṛkārakaṃ tadvṛtteḥ subantādityarthaḥ. "kartuḥ salopaśce"ti dvitīyaṃ vākyam. cakāraḥ "tu"paryāyo bhinnakramaḥ. "sa" iti luptaṣaṣṭhīkaṃ pṛthakpadaṃ. "kartu"riti ṣaṣṭha()ntasya viśeṣaṇam. tadantavidhiḥ. tadāha-- sāntasya tviti. pakṣe iti. kyaṅabhāvapakṣe ityarthaḥ. kyaṅabhāvapakṣe sakāralopa iti bhramaṃ vārayati-- sāntasya lopastviti. etacca mahābhāṣye spaṣṭam. kyaṅi salopavikalpaḥ sarvatra syādityata āha-- sa ca vyavasthita iti. sāntasya salopa ityarthaḥ. vyavasthāmeva darśayati-- ojaso'psarasa iti. idaṃ vārtikam. ojaśśabda iti. kyaṅanto'yam. "sanādyantā" iti dhātutvādvṛttiḥ. tatra ojaśśabda ojasvini vartata ityarthaḥ. ojāyate iti. apsaraśśabdātkyaṅi salopadīrghau. kyaṅo ṅittvādātmanepadam. "itareṣāṃ vibhāṣaye"tyasyodāharati --yaśāyate yaśasyate iti. yaśasvīvācaratītyarthaḥ. vidvāyate vidvasyate iti. vidvānivācaratītyarthaḥ. vidvacchabdātkyaṅi salopavikalpaḥ. tvadyate madyate iti. tvamiva ahamiva ācaratītyarthaḥ. yuṣmadasmacchabdātkyaṅi "pratyayottarapadayośce"ti maparyantasya tvamau. yuṣmadyate asmadyate iti. yūyamiva vayamiva ācaratītyarthaḥ. "tvamāvekavacane" ityasmāt "pratyayottarapadayośce"ti sūtre "ekavacane" itnuvṛtterekatvaviśiṣṭārthavṛttitve satyeva yuṣmadasmādostvamāviti bhāvaḥ. kumāryādiśabdātkyaṅi puṃvattvaṃ smārayati-- kyaṅmāninośceti. kumārāyate iti. puṃvattvena ṅīṣo nivṛttau dīrghaḥ. haritāyate iti. hariṇīśabdāt kyaṅi puṃvattvena "varṇādanudāttā"diti natvasya ṅīṣaśca nivṛttau dīrghaḥ. gurūyate iti. gurvīśabdātkyaṅi ṅīṣo nivṛttau dīrghaḥ. sapatnāyate iti. śatruparyāyāt sapatnaśabdācchāṅrgaravāditvena ṅīnantātpuṃvattvena ṅīno nivṛttau dīrgha iti bhāvaḥ. sapatīyate iti. samānaḥ patiḥ svāmī yasyā iti bahuvrīhau sapatiśabdasya natve ṅīpi ca niṣpannātsapatnīśabdātkyaṅi puṃvattvena ṅībnatvayornivṛttau dīrgha iti bhāvaḥ. sapatnīyate iti. yuvāyate iti. yuvatiśabdātkyaṅi puṃvattve tipratyayasya nivṛttau nalope dīrgha iti bhāvaḥ. vayovācināṃ jātikāryaṃ vaikalpikamiti "jāterastrīviṣayā"dityatra bhāṣye spaṣṭam. etena "jāteśce"ti niṣedhādiha puṃvattvaṃ durlabhamityapāstamiti śabdenduśekhare sthitam. paṭvīmṛdūyate iti. "ācāre'vagalbhaklībahoḍebhyaḥ kvibve"ti vārtikam. upamānādityanuvartate. "dhātoḥ karmaṇaḥ" ityato vāgrahaṇasyā'sminprakaraṇe anuvṛttyaiva sidde vāgarahaṇaṃ vyarthamityata āha-- vāgrahaṇātkyaṅapīti. anyathā viśeṣavihitatvātkvipā kyaṅo bādhaḥ syāditi bhāvaḥ. tathācā'tra vāśabdo vikalpārthaka iti phalitam. atra supa iti nānuvartate. prātipadikāt kyaṅo'prāptau vāgrahaṇātsamuccīyate iti kecit. avagalbhādayata iti. "galbha avagalbha iti ivācarati, klība ivācarati, hoḍa ivācaratītyarthe avagalbhādiśabdebhyaḥ kvipkyaṅāviti sthitam. avagalbhate ityātmanepadalābhāyāha-- kvipsaṃniyogeneti. antyasya akārasya anudāttatvamanunāsikatvaṃ cā'tra pratijñāyate. tataśca tasya itsaṃjñāyāṃ lope anudāttettvādātmanepadaṃ labhyate. tadāha--tena taṅiti avagalbhate iti. kvipi bhakārādakārasya lope halnatāllaḍādau taṅi śaviti bhāvaḥ. nanu avagalbhāṃcakre, klībāñcakre, hoḍāṃcakre ityatar kathamām? antyasya ca itsaṃjñālopābhyāmapahāreṇa dhātūnāmekāctvena "kāsyanekā"jityasyā'pravṛtteḥ. na ca "avagalbhe"tyasya kvibantasya dhātoranekāckatvamastīti vācyam, "upasargasamānākāraṃ pūrvapadaṃ dhātusaṃjñāprayojake pratyaye cikīrṣite pṛthak()kriyate" ityanupadameva vakṣyamāṇatvādityata āha--bhūtapūrvādapīti. kvibutpatteḥ prāktanamanekāctvaṃ bhūtapūrvagatyā āśrityetyarthaḥ. bhūtapūrvagatyāśrayaṇe pramāṇamāha-- etadvārtiketi. "sarvaprātipadikebhyaḥ kvibve"ti vakṣyamāṇavārtikādeva avagalbhate, avajagalbhe ityādisiddhau punarebhyaḥ kvibvidhāṃ tatsaṃniyogena antyavarṇasya anudāttatvānunāsikatvapratijñānārthaṃ sadbhūtapūrvagatyā anekāctvāśrayaṇaṃ jñāpayatītyarthaḥ. nanvanudāttatvānunāsikatvapratijñānasyātmanapadasiddhāvupakṣīṇatvātkathamuktajñāpakatetyāśaṅkya nirākaroti-- nacetyādi. kuta ityata āha-- kevalānāmiti. acpratyayarahitānāṃ dhātupāṭhasiddhānāmanudāttetāmeva galbhādidhātūnāmavagalbha ivācaratītyādyartheṣu vṛttisaṃbhavāt. tacca kuta ityata āha-- dhātūnāmanekārthatvāditi. evaṃ ca "ācāre'vagalbhe"ti kvibvidhānamanubandhāsañjanārthaṃ sadbhūtapūrvagatyā anekāctvāśrayaṇaṃ jñāpayatīti siddham. na ca "sarvapratāpidakebhyaḥ" iti kvipi avagalbhatītyādivāraṇāya anubandhāsañjanamupakṣīṇamiti kathaṃ tasya uktajñāpakateti vācyaṃ, "sarvaprātipadikebhyaḥ" iti vārtikena kvipi tathā prayoge iṣṭāpatteḥ, bhūtapūrvāśrayaṇaparabhāṣyaprāmāṇyena "sarvaprātipadikebhyaḥ" iti vārtikasya avagalbhādibhyo'pravṛttivijñānādvetyāstāṃ tāvat. ācāre'vagalbhe"tyatra avetyasya prayojanamāha-- avetyupasargeti. kevalāditi. upasargavihīnādgalbhaśabdādityarthaḥ. upasargāntareti. pragalbhā'nugalbādiśabdādityarthaḥ. kyaṅeveti. na tu kvibityarthaḥ. mādhavādaya ityasvarasodbhāvanam. tadbījamāha-- taṅ neti tūcitamiti. kevalādupasargāntaraviśiṣṭācca galbhaśabdāt, pragalbhādiśabdācca anena kvibabhāve'pi "sarvaprātipadikebhyaḥ" iti vārtikena kvibnirbādhaḥ. parantu avapūrvatva evānubandhāsañjanādātmanepadameva tatra neti vaktumucitamityarthaḥ. sarvaprātipadikebhyaḥ iti. "ācāre" iti śeṣaḥ. nanvanenaiva vārtikena siddhe "ācāre'vagalbhe"ti vārtikaṃ vyarthamityata āha-- pūrvavārtikaṃ tviti. antyavarṇasya itsaṃjñāsiddhyarthamityarthaḥ. tarhi tatra kvibgrahaṇaṃ vyarthamityata āha-- tatra kvibanūdyate iti. tatsaṃniyogenānubandhāsaṅgārthamityarthaḥ. padakāryaṃ neti. "rājānatī"tyādau nalopādikaṃ netyarthaḥ. anyathā antarvartivibhaktyā padatvānnalopādikaṃ syāditi bhāvaḥ. pararūpamiti. kṛṣṇaśabdāt kvibantāllaḍādau śapa "ato guṇe" iti pararūpamityarthaḥ. kṛṣṇāṃcakāra. kṛṣṇitā. kṛṣṇiṣyati. kṛṣṇatu. akṛṣṇat. kṛṣṇet. kṛṣṇāyāt. ato lopātparatvāt "akṛtsārve"ti dīrghaḥ. pūrvavipratiṣedhasya vihitatvādato lopa ityanye. a iveti. aḥ = viṣṇuḥ. sa ivetyarthaḥ. atīti. śapā pararūpam. asi athaḥ atha. āmi āvaḥ āmaḥ. kvippratyayāntatvālliṭi "kāspratyayāt" ityāmpratyayamāśaṅkya āha-- pratyayagrahaṇamapanīyeti. au atuḥ uriti siddharūpapradarśanam. tatra prakriyāṃ darśayati-- dvitvamiti. ṇali "dvirvacane'cī"ti lopasya niṣedha iti bhāvaḥ. atoguṇe iti. dvitve kṛte a a a iti sthite antaraṅgatvādato lopaṃ bādhitvā pararūpamiti bhāvaḥ. ata āderiti. na ca paratvānnityatvādapavādatvācca "ato guṇe" ityasmātprāk "ata āde"rityasya pravṛttiriti vācyaṃ, tasya bahiraṅgatvāt "ata āde"ritsyāpavādatve'pi ānardetyatra halādiśeṣātprāgeva paratvāt "ata āde"rityasya caritārthatvena bādhakatvā'saṃbhavāt , "apavādo'pi yadyanyatra caritārthastahrrantaraṅgeṇa bādhyate" ityukterityanyatra vistaraḥ. yadyapyatra prakriyāvyutkrame phalaviśeṣo nāstitathāpi nyāyyatvādevamuktam. ṇala au iti. pararūpe dīrghe ca ā a iti sthite "āta au ṇalaḥ ityautvamiti bhāvaḥ. vṛddhiriti. ā au iti sthite "vṛddhirecī"ti vṛddhirityarthaḥ. tathā ca "au" iti rūpaṃ pariniṣṭhitam. atusādiṣviti. a atus, a us, iti sthite dvitve pararūpe "ata ādeḥ" iti dīrghe āto lopa ityarthaḥ. atuḥ uriti pratyayamātraṃ śiṣyate. thali iṭi dvitve dīrghe āllope, - itha athuḥ a. au iva ima. vastutastu "kāsyanakājgrahaṇa"miti vārtikavyākhyāvasare pratyayagrahaṇamapanīyeti bhāṣye noktam. kāseśca, pratyayāntācca āmiti labhyate. ata eva "ācāre'vagalbhaklībahoḍebhyaḥ" iti vārtike "avagalbhāṃcakre" ityādau antyavarṇasyānubandhatvena ekāctve'pi "kāspratyayā"dityāmityuktaṃ bhāṣye iti śabdenduśekhare prapañcitam. itā. iṣyati. atu- atāt atām antu a-atāt atam ata. āni āva āma. āt ātām ān. āḥ ātam āta. ām āva āma. vidhiliṅi et etām eyuḥ. eḥ etam eta. eyam eva ema. yāt yāstām yāsuḥ. luṅi "iṭa īṭi" iti sijlope "āṭaśce"ti vṛdiṃ()dha bādhitvā paratvādato lope iṭā saha āṭo vṛddhau ait aiṣṭām aiṣurityādīti kecit. ādrdhadhātukopadeśakāle eva paratvādato lope aṅgasyā'bhāvādāṇnetyanye. īt iṣṭāmityādi. aiṣyat. nanu mālāśabdasya ṭāppratyayāntatvena prāptipadikatvā'bhāvāttataḥ kathaṃ kvibityata āha-- liṅgaviśiṣṭeti. vastutastu ābantebhya ācāre kvibnāstyeveti vi()āpāśabdanirūpaṇe prapañcitam. ṅīpsāhacaryāditi. ṅyantādācārakvibantādgaurīśabdālluṅi agaurayadityādau tisyoḍar()ntātparatvā'saṃbhavāttatsāhacaryādābantādapi na tayorlopa ityarthaḥ. kavayatīti. śapi guṇā'yādeśau. kavīyāditi. "akṛtsārve"ti dīrghaḥ. luṅi akavi īt sthite sici vṛddhimāśaṅkya āha-- sici vṛddhirityatreti. sicā dhātorākṣepato lābhe'pi "ṛta iddhāto"rityatastadanuvṛtterdhātureva yo dhāturiti labhyate iti bhāvaḥ. kaiyaṭādaya iti. "iko guṇavṛddhī"ti sūtre gośabdādācārakvipi agavīdityupakramya tathoktatvāditi bhāvaḥ. mādhavastviti. "sici vṛddhi"rityatra "ṛta iddhāto"rityato dhātugrahaṇānuvṛttau mānā'bhāvena dhātureva yo dhāturityuktārthā'lābhāditi tadāśayaḥ. vastutastu "iko guṇavṛddhī" "vadavrajahalantasyā'caḥra" ityādisūtrasthabhāṣye sici parata ejantaṃ nāstītyuktatvādejantebhya ācārakvibnāstyeveti śabdenduśekhare prapañcitam. viriveti. viḥ = pakṣī, sa ivetyarthaḥ. abhivyaktatveneti. "abhivyaktapadārthā ye"iti nyāyeneti bhāvaḥ. bubhāveti. iha na vuk. abhyāsasya attvaṃ ca na. abhāvīditi. iha "gātisthe"ti sico na luk. caṅ neti. "ṇiśrī"ti sūtre drugrahaṇena dhātupaṭhāsthasyaiva grahaṇāditi bhāvaḥ.
Tattvabodhinī1 : a it yā ha –
Sū #420
kartuḥ kyaṅ sa lopaśca. `dhātoḥ karmaṇaḥ' itisūtrādvetyanuvartata ityāha–
kyaṅvā syāditi. `se'ti luptaṣaṣṭhīkaṃ kartṛviśeṣaṇamityāha– sāntasyeti.
cakārastu anvācaye bodhyaḥ.
tadvatīti. tathā ca `ojāyate\t' ityatra ojasvīvācaratīti vigraho bodhyaḥ. vidvasyata
iti. nāntasyaiva padatvātsasya rutvaṃ na. puṃvadbhāvaṃ smārayati– kyaṅmāninośceti.
sapatnīveti–tritayasādhāraṇaṃ vigrahavākyam. sapatnāyata iti.
vivāhajanyasaṃskāraviseṣanimittakena patiśabdena samāse sati nityastrītvānna puṃvat.
yuvāyata iti. na ca ṅyāpsūtre bhāṣye yuvatitaretyudāharaṇādyauvananaṃ jātiriti
`jāteśce'ti niṣedhe `yuvatīyate' ityudāharaṇamihocitamiti
vācyaṃ,vayaso'nityatvenā'jātitvāt. anyathā `yuvajāni' riti `acaḥ parasmi'nniti
sūtrasthabhāṣyagrantho virudhyeta.yuvatitareti bhāṣyasya tu kā gatirariti cet.
atrāhuḥ– `tasilādiṣu' iti puṃvadbhāve prāpte bhāṣyanirdeśādeva na puṃvaditi.
`yuvatī'śabdasya tu tarapi `gharūpe'ti hyasve `yuvatitare' ti bhavatyeva. paṭvīmṛdūyata
iti. pūrvaśabdasya kyaṅparatvā'bhāvānna puṃvat. pācikāyata iti. puṃvadbhāve sati
kātpūrvasyetvaṃ na śrūyeteti bhāvaḥ. evaṃ – pañcamīyate. snaugdhnīyate.
sukeśīyate. brāāhṛṇīyata ityādi. ācāre'vagalbha. galbha dhārṣṭa\ufffde. klībṛ–
- adhārṣṭa\ufffde. hoḍṭa anādara#e. kyaṅapīti. apiśabdādvākyam. tattu
`sarvaprātipadikebhyaḥ' ityatra vāgrahaṇāllabhyate ityāhuḥ.
kvipsanniyogenetyādi. tena
kyaṅsanniyogenā'nudāttatvānunāsikatvāyorabhāvaditsaṃjñālopau na sta
`akṛtsārve'ti dīrghe sati avagalbhāyate klībāyata ityādi bhavati. tena taṅiti.
ātmanepadamityarthaḥ. tathā ca avagalbhamānaḥ klībamāna ityādi sidhyati. mādhavādaya iti.
kecitteṣāmāśayamāhuḥ– `ācāre'galbhe' ityatra supa ityanuvartate. tathā ca
kevalādupasargāntaraviśiṣṭādavagalbhapragalbhādisubantātkyaṅeva, na tu kvip. taṅ neti
tūcitamiti. uttara vārtikena prātipadikamātrātkvibvidhīyata iti etebhyo'pi
tribhyaḥ kvipi siddhe tatsanniyogenānudāttatvānunāsikatvamātramacpratyayasya
`ācāre'vagalbhe'tyavagalbhādiṣu pratijñāyate. lāghavāt. anyatra tu
galbhapragalbhādiprātipadikeṣu kvipi parasmaipadameva bhavati na tu taṅiti bhāvaḥ. nanvevam
`ācāre'vagalbhe' tyatra vāgrahaṇātkyaṅamanuvarttya avagalbhādiprātipadikebhyaḥ
kyaṅ?vidhāne'pyanyatra subantādeva kyaṅiti kyaṅo viṣaya eva nāsti, tathā ca
kevalādupasargāntaraviśiṣṭācca kyaṅapyayukta iti cet. atra vadanti-
- prātipadikebhyaḥ kvip, subantebhyaḥ kyaṅiti viṣayabhedanāpi galbhati galbhāyate
pragalbhati pragalbhāyate ityādi sidhyatyeveti. syādetat– `galbha dhārṣṭa\ufffde'
ityādīnāmanudāttatvādavagalbhate ityādiprayogasiddhāvapi avagalbhādiṣūttaravārtikena
kvipi satyavagalbhatītyādyaniṣṭaprayogaḥ syāttadvāraṇārtham `ācāre'vagalbhe'ti
vārtikārambhasyāvaśyakatayā sāmathryasyopakṣīṇatvāt `bhūtapūrvādapyanekāca ā'
mityetadapyuktamiti cet. satyam. atra hrayamāśayaḥ– `sarvaprātipadikebhyaḥ' iti
vārtike vāgrahaṇena vyavasthivibhāṣāśrīyate.tathā ca avagalbhaklībahoḍebhyaḥ
kvipo'bhāvādaniṣṭaprayogo na bhaviṣyatīti svīkṛte sāmathryaṃ nopakṣīṇamiti dik.
padakāryaṃ neti. savarṇadīrgho yadyapi padamātrakāryaṃ na bhavati tathāpi padasya jāyamānaṃ
kāryaṃ netyatra tātparyaṃ bodhyam. tanotīti tat. sa iva ācarati tatati. atra jaśtvaṃ
na. tvagiva ācarati. tvacari. atra kutvaṃ netyādyapi bodhyam. dvitvamiti. a ṇal
iti sthite `dvirvacane'cī'ti niṣedhādato lopo na bhavatīti bhāvaḥ. `ato guṇe' iti
dvitve kṛte'pyato lopo na bhavati, antaraṅgeṇā'nena bādhitatvāditi bhāvaḥ. yadyapyatra
phale viśeṣo nāsti tathāpi śāstraprāptikamanurudhyoktam. yadyapyatra
`vārṇādāṅgaṃ balīyaḥ' iti paribhāṣayā'to lopa evocita iti cenmaivam. tasyāḥ
samānāśraye kāraścakāretyādau pravṛttisvīkārānna tu vyāśraye'pi. naca
paratvānnityatvācca `ata āde'rityanenaiva prathamaṃ bhāvyamiti vācyaṃ, tasya
bahiraṅgatvenā'siddhatvāt. na cāpavādatvāt `ata āde'rityanena bhāvyamiti vācyam,
apavādo yadyanyatra caritārtastarhi antaraṅgeṇa bādhyata ityuktatvāt,
ānardetyādau tasya caritārthatvāt. tatra halādiḥ śeṣātprāgeva paratvāt `ata
āde'rityasya pravṛtteḥ. na ca nityatvādaddhalādiḥ śeṣa eva prathamaṃ syāditi vācyaṃ ,
nityatvasya `ata āde' rityasya ānardetyādau caritārthatvādantaraṅgameva bhavatīti
manoramokkataṃ cintyam. svaviṣayamadhye ekatrodāhaṇe caritārthasyodāharaṇāntare'pi
pravṛttyabhyupagamāt. na hi `goda' ityatra `āto'nupasarge kaḥ' iti caritārthamiti
`gopa' ityādau na pravartate. tasmādaṇaṃ bādhitvā kapratyayo yathā svaviṣaye sarvatra
pravartate tathehāpi pravartata iti. tadaparena kṣamante. godagopādau sarvatrā'ṇaḥ kasya ca
prāptisaṃbhave vinigamanāvirahādaṇaṃ bādhitvā kapratyaya eva bhavati.
prakṛtetvānardetyādau halādiḥ śeṣātprāk `ato guṇe' ityasya
prāptyabhāvādvaiṣamyamastīti. nanu `ata āde'rityasya pararūpā'pavādatvamedhāmāsetyatra
yaduktaṃ tatkathaṃ saṅgacchate, ānṛdhaturityādau `ādguṇaḥ' iti guṇasyā'pi prāpteḥ. na
ca yathā savarṇadīrgho yaṇguṇayorapavādastathā'yamapyubhayoravāda iti vācyam,
evamapyānardetyatreva halādiḥ śeṣātprāgevā''setyatrāpi `ata āde'rityasya
pravṛttau kiṃ tena pararūpāpavādatvakathaneneti cet. atra kecidāhuḥ– `dvandvāpavāda
ekaśeṣa' iti keṣāṃcitpravāde yathā'pavādaśabdo bādhakaparaḥ, `sarūpāṇā'mityekaśeṣānārambhe
hi svādyutpattau dvandvasya pravṛtterekaśeṣasūtrārambhe tu padāntarā'bhāvena
tadapravṛttestathā'tratyā'pavādaśabdo'pi bādhakaparaḥ. `ata āde'rityanārarambhe hi halādiḥ
śeṣe pararūpapravṛttāvedhāmāseti na syāt. ārabdhe tu tatsūtre tathā syādeva,
paratvāddhalādiḥśeṣātprāgeva dīrghapravṛttyā pararūpasyā'prasakteriti.
yadyapyāsetyādau prathamataḥ `ata āde' riti dīrghā'karaṇe'pi halādiḥśeṣe pararūpe ca kṛte
tasya pūrvāntavadbhāve sati abhyāsagrahaṇena grahaṇāt `ata āde'riti dīrghapravṛttyā
samīhitarūpasiddhistathāpya#ānardetyādi na sidhyatyeva. tatra hi `tasmānnuḍ
dvihalaḥ' iti dīrghībhūtādakārānnuṭi sici vṛddhirityatreti. sicā dhātorākṣepāt,
`ṛta iddhāto'rityato dhātorityanuvartanācca dhātureva yo dhāturiti vyākhyā labhyata iti
jñeyam. viriveti. viḥ– pakṣī.
Tattvabodhinī2 : ḥ ka rm aṇ aḥ
kartuḥ kyaṅ sa lopaśca 420, 3.1.11 kartuḥ kyaṅ sa lopaśca. "dhātoḥ karmaṇaḥ" itisūtrādvetyanuvartata ityāha--kyaṅvā syāditi. "se"ti luptaṣaṣṭhīkaṃ kartṛviśeṣaṇamityāha-- sāntasyeti. cakārastu anvācaye bodhyaḥ. * ojaso'psaso nityamitareṣāṃ vibhāṣayā. tadvatīti. tathā ca "ojāyate " ityatra ojasvīvācaratīti vigraho bodhyaḥ. vidvasyata iti. nāntasyaiva padatvātsasya rutvaṃ na. puṃvadbhāvaṃ smārayati-- kyaṅmāninośceti. sapatnīveti--tritayasādhāraṇaṃ vigrahavākyam. sapatnāyata iti. vivāhajanyasaṃskāraviseṣanimittakena patiśabdena samāse sati nityastrītvānna puṃvat. yuvāyata iti. na ca ṅyāpsūtre bhāṣye yuvatitaretyudāharaṇādyauvananaṃ jātiriti "jāteśce"ti niṣedhe "yuvatīyate" ityudāharaṇamihocitamiti vācyaṃ,vayaso'nityatvenā'jātitvāt. anyathā "yuvajāni" riti "acaḥ parasmi"nniti sūtrasthabhāṣyagrantho virudhyeta.yuvatitareti bhāṣyasya tu kā gatirariti cet. atrāhuḥ-- "tasilādiṣu" iti puṃvadbhāve prāpte bhāṣyanirdeśādeva na puṃvaditi. "yuvatī"śabdasya tu tarapi "gharūpe"ti hyasve "yuvatitare" ti bhavatyeva. paṭvīmṛdūyata iti. pūrvaśabdasya kyaṅparatvā'bhāvānna puṃvat. pācikāyata iti. puṃvadbhāve sati kātpūrvasyetvaṃ na śrūyeteti bhāvaḥ. evaṃ -- pañcamīyate. snaugdhnīyate. sukeśīyate. brāāhṛṇīyata ityādi. ācāre'vagalbha. galbha dhārṣṭa()e. klībṛ--- adhārṣṭa()e. hoḍṭa anādara#e. kyaṅapīti. apiśabdādvākyam. tattu "sarvaprātipadikebhyaḥ" ityatra vāgrahaṇāllabhyate ityāhuḥ. kvipsanniyogenetyādi. tena kyaṅsanniyogenā'nudāttatvānunāsikatvāyorabhāvaditsaṃjñālopau na sta "akṛtsārve"ti dīrghe sati avagalbhāyate klībāyata ityādi bhavati. tena taṅiti. ātmanepadamityarthaḥ. tathā ca avagalbhamānaḥ klībamāna ityādi sidhyati. mādhavādaya iti. kecitteṣāmāśayamāhuḥ-- "ācāre'galbhe" ityatra supa ityanuvartate. tathā ca kevalādupasargāntaraviśiṣṭādavagalbhapragalbhādisubantātkyaṅeva, na tu kvip. taṅ neti tūcitamiti. uttara vārtikena prātipadikamātrātkvibvidhīyata iti etebhyo'pi tribhyaḥ kvipi siddhe tatsanniyogenānudāttatvānunāsikatvamātramacpratyayasya "ācāre'vagalbhe"tyavagalbhādiṣu pratijñāyate. lāghavāt. anyatra tu galbhapragalbhādiprātipadikeṣu kvipi parasmaipadameva bhavati na tu taṅiti bhāvaḥ. nanvevam "ācāre'vagalbhe" tyatra vāgrahaṇātkyaṅamanuvarttya avagalbhādiprātipadikebhyaḥ kyaṅ()vidhāne'pyanyatra subantādeva kyaṅiti kyaṅo viṣaya eva nāsti, tathā ca kevalādupasargāntaraviśiṣṭācca kyaṅapyayukta iti cet. atra vadanti-- prātipadikebhyaḥ kvip, subantebhyaḥ kyaṅiti viṣayabhedanāpi galbhati galbhāyate pragalbhati pragalbhāyate ityādi sidhyatyeveti. syādetat-- "galbha dhārṣṭa()e" ityādīnāmanudāttatvādavagalbhate ityādiprayogasiddhāvapi avagalbhādiṣūttaravārtikena kvipi satyavagalbhatītyādyaniṣṭaprayogaḥ syāttadvāraṇārtham "ācāre'vagalbhe"ti vārtikārambhasyāvaśyakatayā sāmathryasyopakṣīṇatvāt "bhūtapūrvādapyanekāca ā" mityetadapyuktamiti cet. satyam. atra hrayamāśayaḥ-- "sarvaprātipadikebhyaḥ" iti vārtike vāgrahaṇena vyavasthivibhāṣāśrīyate.tathā ca avagalbhaklībahoḍebhyaḥ kvipo'bhāvādaniṣṭaprayogo na bhaviṣyatīti svīkṛte sāmathryaṃ nopakṣīṇamiti dik. padakāryaṃ neti. savarṇadīrgho yadyapi padamātrakāryaṃ na bhavati tathāpi padasya jāyamānaṃ kāryaṃ netyatra tātparyaṃ bodhyam. tanotīti tat. sa iva ācarati tatati. atra jaśtvaṃ na. tvagiva ācarati. tvacari. atra kutvaṃ netyādyapi bodhyam. dvitvamiti. a ṇal iti sthite "dvirvacane'cī"ti niṣedhādato lopo na bhavatīti bhāvaḥ. "ato guṇe" iti dvitve kṛte'pyato lopo na bhavati, antaraṅgeṇā'nena bādhitatvāditi bhāvaḥ. yadyapyatra phale viśeṣo nāsti tathāpi śāstraprāptikamanurudhyoktam. yadyapyatra "vārṇādāṅgaṃ balīyaḥ" iti paribhāṣayā'to lopa evocita iti cenmaivam. tasyāḥ samānāśraye kāraścakāretyādau pravṛttisvīkārānna tu vyāśraye'pi. naca paratvānnityatvācca "ata āde"rityanenaiva prathamaṃ bhāvyamiti vācyaṃ, tasya bahiraṅgatvenā'siddhatvāt. na cāpavādatvāt "ata āde"rityanena bhāvyamiti vācyam, apavādo yadyanyatra caritārtastarhi antaraṅgeṇa bādhyata ityuktatvāt, ānardetyādau tasya caritārthatvāt. tatra halādiḥ śeṣātprāgeva paratvāt "ata āde"rityasya pravṛtteḥ. na ca nityatvādaddhalādiḥ śeṣa eva prathamaṃ syāditi vācyaṃ , nityatvasya "ata āde" rityasya ānardetyādau caritārthatvādantaraṅgameva bhavatīti manoramokkataṃ cintyam. svaviṣayamadhye ekatrodāhaṇe caritārthasyodāharaṇāntare'pi pravṛttyabhyupagamāt. na hi "goda" ityatra "āto'nupasarge kaḥ" iti caritārthamiti "gopa" ityādau na pravartate. tasmādaṇaṃ bādhitvā kapratyayo yathā svaviṣaye sarvatra pravartate tathehāpi pravartata iti. tadaparena kṣamante. godagopādau sarvatrā'ṇaḥ kasya ca prāptisaṃbhave vinigamanāvirahādaṇaṃ bādhitvā kapratyaya eva bhavati. prakṛtetvānardetyādau halādiḥ śeṣātprāk "ato guṇe" ityasya prāptyabhāvādvaiṣamyamastīti. nanu "ata āde"rityasya pararūpā'pavādatvamedhāmāsetyatra yaduktaṃ tatkathaṃ saṅgacchate, ānṛdhaturityādau "ādguṇaḥ" iti guṇasyā'pi prāpteḥ. na ca yathā savarṇadīrgho yaṇguṇayorapavādastathā'yamapyubhayoravāda iti vācyam, evamapyānardetyatreva halādiḥ śeṣātprāgevā''setyatrāpi "ata āde"rityasya pravṛttau kiṃ tena pararūpāpavādatvakathaneneti cet. atra kecidāhuḥ-- "dvandvāpavāda ekaśeṣa" iti keṣāṃcitpravāde yathā'pavādaśabdo bādhakaparaḥ, "sarūpāṇā"mityekaśeṣānārambhe hi svādyutpattau dvandvasya pravṛtterekaśeṣasūtrārambhe tu padāntarā'bhāvena tadapravṛttestathā'tratyā'pavādaśabdo'pi bādhakaparaḥ. "ata āde"rityanārarambhe hi halādiḥ śeṣe pararūpapravṛttāvedhāmāseti na syāt. ārabdhe tu tatsūtre tathā syādeva, paratvāddhalādiḥśeṣātprāgeva dīrghapravṛttyā pararūpasyā'prasakteriti. yadyapyāsetyādau prathamataḥ "ata āde" riti dīrghā'karaṇe'pi halādiḥśeṣe pararūpe ca kṛte tasya pūrvāntavadbhāve sati abhyāsagrahaṇena grahaṇāt "ata āde"riti dīrghapravṛttyā samīhitarūpasiddhistathāpya#ānardetyādi na sidhyatyeva. tatra hi "tasmānnuḍ dvihalaḥ" iti dīrghībhūtādakārānnuṭi sici vṛddhirityatreti. sicā dhātorākṣepāt, "ṛta iddhāto"rityato dhātorityanuvartanācca dhātureva yo dhāturiti vyākhyā labhyata iti jñeyam. viriveti. viḥ-- pakṣī.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
Research Papers and Publications
See More
