Kāśikāvṛttī1:
pūrveṇa nityam ambhāve prāpte vacanam idam. tṛtīyāsaptamyoḥ vibhaktyor bahulam
a
See More
pūrveṇa nityam ambhāve prāpte vacanam idam. tṛtīyāsaptamyoḥ vibhaktyor bahulam
ambhāvo bhavati avyayībhāve. upakumbhena kṛtam, upakumbhaṃ kṛtam. upakumbhe nidhehi,
upakumbhaṃ nidhehi. sapamyā ṛddhinadīsamāsasaṅkhyāvayavebhyo nityam iti vaktavyam.
sumadram sumagadham. unmattagaṅgam. lohitagaṅgam. ekaviṃśatibhāradvājam. bahulavacanāt
siddham.
Kāśikāvṛttī2:
tṛtīyāsaptamyor bahulam 2.4.84 pūrveṇa nityam ambhāve prāpte vacanam idam. tṛtī
See More
tṛtīyāsaptamyor bahulam 2.4.84 pūrveṇa nityam ambhāve prāpte vacanam idam. tṛtīyāsaptamyoḥ vibhaktyor bahulam ambhāvo bhavati avyayībhāve. upakumbhena kṛtam, upakumbhaṃ kṛtam. upakumbhe nidhehi, upakumbhaṃ nidhehi. sapamyā ṛddhinadīsamāsasaṅkhyāvayavebhyo nityam iti vaktavyam. sumadram sumagadham. unmattagaṅgam. lohitagaṅgam. ekaviṃśatibhāradvājam. bahulavacanāt siddham.
Nyāsa2:
tṛtīyāsaptamyorbahulam. , 2.4.84 "sumadram" iti. "avyayaṃ vibhakt
See More
tṛtīyāsaptamyorbahulam. , 2.4.84 "sumadram" iti. "avyayaṃ vibhakti" 2.1.6 ityādinā samṛddhāvavyayībhāvaḥ. " unmattagaṅgam" iti. "anyapadārthe ca saṃjñāyām" 2.1.20 ityanena. "ekaviṃśatibhāradvājam" iti. "saṃkhyā vaṃśyena" 2.1.18 iti॥
Bālamanoramā1:
tṛtīyā. `nāvyayībhāvā'dityasmādata ityanuvartate, tadāha–adantāditi.
amāde Sū #650
See More
tṛtīyā. `nāvyayībhāvā'dityasmādata ityanuvartate, tadāha–adantāditi.
amādeśā'bhāve tu `nāvyayībhāvā'dityaluk. nanu veti siddhe kiṃ bahulagrahaṇenetyata
āha–bahulagrahaṇāditi. tadevamavyayamiti yogaṃ vibhajya vyākhyāya taduttarakhaṇḍaṃ
vyākhyātumupakramate-vibhaktītyāderayamartha iti. vibhaktītyanena vibhaktyartho
vivakṣitaḥ. ucyanta iti vacanāḥ. karmaṇi lyuṭ. vibhakti-samīpa samṛddhi-vyṛddhi-
arthā-'bhāvā'tyayā-'saṃprati-śabdaprādurbhāva-paścāt-yathā-''nupūvrya-yaugapadya-
sādṛśya-saṃpatti-sākalya-anta'–eteṣāṃ ṣoḍaśānāṃ dvandvaḥ. te ca te vacanāśceti
vigrahaḥ. vibhaktyarthādiṣu vācye\ufffdiātyarthaḥ. `avyaya'mityanuvartate.
`avyayībhāvaḥ' `samāsa' iti cādhikṛtaṃ. tadāha–vibhaktyarthādiṣviti. vibhaktau tāvaditi.
vibhaktyarthe prathamamudāhyiyata ityarthaḥ. harau ityadhiharīti. harau iti laukikavigrahaḥ.
tena yāvadavagamyate tāvadevādhiharīti samāsenāpyucyata ityarthaḥ. adhiśabdasya harāvityanena
avyayībhāvasamāse subluki samāsavidhāvavyayamiti prathamānirdiṣṭatvādadheḥ pūrvanipāte
samāsādutpannasya supaḥ `avyayādāpsupaḥ'iti lugiti bhāvaḥ. nanu laukikavigrahe
samasyamāna#o'dhiśabdaḥ kuto nopātta ityata āha–saptamyarthasyaivātreti.
tathācā'dhidyotyārthasyā'dhikaraṇatvasya saptamyaiva uktatvādadhiśabdo na pṛthagupāttaḥ,
nityasamāsatāyā vakṣyamāṇatvena svapadavigrahānocitnāditi bhāvaḥ. nanu harau iti
pariniṣṭhitasandhikāryasya samāse sati `au' ityasya supo luki samāse rephādikāraḥ kutaḥ
śrūyetetyata āha-hari ṅi iti. saṃdhikāryātprāgalaukikavigrahavākya eva samāsapravṛtteḥ
`pratyayottarapadayośce'ti bhāṣyasaṃmatatvāditi bhāvaḥ. yathā caittathā `bhūtaṃpūrva'
ityatrānupadamevoktam. nanvadhinā nipātenākaraṇatvasyoktatvāt kathaṃ harāviti
saptamītyata āha-atra nipāteneti. vacaneti. supteyanuvarttya subantenā'tra
samāsavidhisāmathryāt saptamī syādeveti bhāvaḥ. vastutastu anabhihitasūtrabhāṣye
tiṅkṛttaddhitasamāsairityeva parigaṇamanaṃ dṛṣṭam. ato nipātenā'dhinā
abhihite'pyadhikaraṇatve saptamī nirbādhā. `viṣavṛkṣo'pi saṃbadhrya svayaṃ
chettumasāṃprata'mityatra tu `eṣṭavya' ityadhyāhāryam.
kṛtā'bhidhānādviṣavṛkṣāddvitīyā na bhavati. naca kṛttaddhitasamāsairiti parigaṇanaṃ bhāṣye
pratyākhyātamiti vācyam, `kaṭaṃ karoti bhīṣmamudāraṃ darśanīya'mityatra
parigaṇanaphalasyā'nyathāsiddhereva tatroktatvādityāstāṃ tāvat.
Bālamanoramā2:
tṛtīyāsaptamyorbahulam 650, 2.4.84 tṛtīyā. "nāvyayībhāvā"dityasmādata
See More
tṛtīyāsaptamyorbahulam 650, 2.4.84 tṛtīyā. "nāvyayībhāvā"dityasmādata ityanuvartate, tadāha--adantāditi. amādeśā'bhāve tu "nāvyayībhāvā"dityaluk. nanu veti siddhe kiṃ bahulagrahaṇenetyata āha--bahulagrahaṇāditi. tadevamavyayamiti yogaṃ vibhajya vyākhyāya taduttarakhaṇḍaṃ vyākhyātumupakramate-vibhaktītyāderayamartha iti. vibhaktītyanena vibhaktyartho vivakṣitaḥ. ucyanta iti vacanāḥ. karmaṇi lyuṭ. vibhakti-samīpa samṛddhi-vyṛddhi-arthā-'bhāvā'tyayā-'saṃprati-śabdaprādurbhāva-paścāt-yathā-''nupūvrya-yaugapadya-sādṛśya-saṃpatti-sākalya-anta"--eteṣāṃ ṣoḍaśānāṃ dvandvaḥ. te ca te vacanāśceti vigrahaḥ. vibhaktyarthādiṣu vācye()iātyarthaḥ. "avyaya"mityanuvartate. "avyayībhāvaḥ" "samāsa" iti cādhikṛtaṃ. tadāha--vibhaktyarthādiṣviti. vibhaktau tāvaditi. vibhaktyarthe prathamamudāhyiyata ityarthaḥ. harau ityadhiharīti. harau iti laukikavigrahaḥ. tena yāvadavagamyate tāvadevādhiharīti samāsenāpyucyata ityarthaḥ. adhiśabdasya harāvityanena avyayībhāvasamāse subluki samāsavidhāvavyayamiti prathamānirdiṣṭatvādadheḥ pūrvanipāte samāsādutpannasya supaḥ "avyayādāpsupaḥ"iti lugiti bhāvaḥ. nanu laukikavigrahe samasyamāna#o'dhiśabdaḥ kuto nopātta ityata āha--saptamyarthasyaivātreti. tathācā'dhidyotyārthasyā'dhikaraṇatvasya saptamyaiva uktatvādadhiśabdo na pṛthagupāttaḥ, nityasamāsatāyā vakṣyamāṇatvena svapadavigrahānocitnāditi bhāvaḥ. nanu harau iti pariniṣṭhitasandhikāryasya samāse sati "au" ityasya supo luki samāse rephādikāraḥ kutaḥ śrūyetetyata āha-hari ṅi iti. saṃdhikāryātprāgalaukikavigrahavākya eva samāsapravṛtteḥ "pratyayottarapadayośce"ti bhāṣyasaṃmatatvāditi bhāvaḥ. yathā caittathā "bhūtaṃpūrva" ityatrānupadamevoktam. nanvadhinā nipātenākaraṇatvasyoktatvāt kathaṃ harāviti saptamītyata āha-atra nipāteneti. vacaneti. supteyanuvarttya subantenā'tra samāsavidhisāmathryāt saptamī syādeveti bhāvaḥ. vastutastu anabhihitasūtrabhāṣye tiṅkṛttaddhitasamāsairityeva parigaṇamanaṃ dṛṣṭam. ato nipātenā'dhinā abhihite'pyadhikaraṇatve saptamī nirbādhā. "viṣavṛkṣo'pi saṃbadhrya svayaṃ chettumasāṃprata"mityatra tu "eṣṭavya" ityadhyāhāryam. kṛtā'bhidhānādviṣavṛkṣāddvitīyā na bhavati. naca kṛttaddhitasamāsairiti parigaṇanaṃ bhāṣye pratyākhyātamiti vācyam, "kaṭaṃ karoti bhīṣmamudāraṃ darśanīya"mityatra parigaṇanaphalasyā'nyathāsiddhereva tatroktatvādityāstāṃ tāvat.
Tattvabodhinī1:
apadiśamiti. pañcamīvyatiriktavibhaktīnāmudāharaṇamidam. pañcamyāstu
apadiśādit Sū #575
See More
apadiśamiti. pañcamīvyatiriktavibhaktīnāmudāharaṇamidam. pañcamyāstu
apadiśādityudāhāryam. vibhaktau tāvaditi. tāvacchabdaḥ kramārthaḥ. laukikaṃ
vigrahavākyaṃ pradarśayati–harāviti. prācā tu `harau adhikṛtye'ti vigṛhitaṃ, tadasat.
adhiharītyatra\tadhikṛtyetyarthasyā'pratīteḥ. hari ṅīti. alaukike ṅiśabdasyaiva praveśa
ucitaḥ, `antaraṅgānapi—'iti nyāyāt. anyathā ṅerauttve kṛte adhiharīti samāse
hariśabdekāro durlabhaḥ syāditi bhāvaḥ. iha`harāvadhī'ti sthite'iti
prācoktamupekṣitaṃ, nityasamāseṣu asvapadavigrahasyaivocitatvāt. abhihite'pīti.
dyotite'pītyarthaḥ. vacanasāmathryāditi. `supe'tyanuvarttya subantena
samāsavidhānasāmathryātsaptamī syādeveti bhāvaḥ. nanvabhihite'dhikaraṇe
`pratipadikārthamātre'ti prathamaiva syānna tu saptamīti cet. atrāhuḥ–acītyasya
subantena samāsasyāvaśyakatve'dhiśabdadyotyādikaraṇārthavācakavibhāktereveha
svīkartumucitatvāditi. yattu prasādakṛtā vyākhyātaṃ–`tiṅkṛttaddhitasamāsairiti
parigaṇanādadhinā'bhihite'pi saptamī syādeve'tiṣa. tanna. pariganasyākare
pratyākhyātatvāt. `karmaṇi dvitīyā'iti sūtre svayamapi tathaivoktatvāt.
`kramādamuṃ nārada ityabodhi saḥ' iti prayogavirodhācca. atra vyācakṣate—`vacanagrahaṇaṃ
vibhaktyādibhiḥ pratyekaṃ saṃbadhyate', `sākalyānteṣu'ityeva vaktavye vacanagrahaṇāt.
evaṃ ca tatsāmathryādviṅaktyarthamātra vṛtteravyayasyeha grahaṇam. tena vṛkṣasyopari
vṛkṣasya pura ityatra samāso na bhavati. uparyādayo hi digdeśakāleṣvapi vartante, na tu
vibhaktyarthamātre. ataeva `kramādamuṃ nārada ityūbodhi saḥ' ityādau nātiprasaṅgaḥ,
itiśabdasya sarvanāmavatprakṛtaparāmarśakatvena karmatvamātranabhidhāyakatvāt. evaṃ ca
vibhaktiśabdaṃ prāyuṅkta'ti. anye tu—`lāghavāt `ṅisamīpasamṛddhī'ti vaktavye
vibhaktigrahaṇādvibhaktiśabdo na saptamyāṃ paryavasyati. tataśca
karmatvamātradyotakatāyām `itinārada'miti samāso bhavatyeva'ityāhuḥ.
Tattvabodhinī2:
tṛtīyāsaptamyorbahulam 575, 2.4.84 apadiśamiti. pañcamīvyatiriktavibhaktīnāmudāh
See More
tṛtīyāsaptamyorbahulam 575, 2.4.84 apadiśamiti. pañcamīvyatiriktavibhaktīnāmudāharaṇamidam. pañcamyāstu apadiśādityudāhāryam. vibhaktau tāvaditi. tāvacchabdaḥ kramārthaḥ. laukikaṃ vigrahavākyaṃ pradarśayati--harāviti. prācā tu "harau adhikṛtye"ti vigṛhitaṃ, tadasat. adhiharītyatra adhikṛtyetyarthasyā'pratīteḥ. hari ṅīti. alaukike ṅiśabdasyaiva praveśa ucitaḥ, "antaraṅgānapi---"iti nyāyāt. anyathā ṅerauttve kṛte adhiharīti samāse hariśabdekāro durlabhaḥ syāditi bhāvaḥ. iha"harāvadhī"ti sthite"iti prācoktamupekṣitaṃ, nityasamāseṣu asvapadavigrahasyaivocitatvāt. abhihite'pīti. dyotite'pītyarthaḥ. vacanasāmathryāditi. "supe"tyanuvarttya subantena samāsavidhānasāmathryātsaptamī syādeveti bhāvaḥ. nanvabhihite'dhikaraṇe "pratipadikārthamātre"ti prathamaiva syānna tu saptamīti cet. atrāhuḥ--acītyasya subantena samāsasyāvaśyakatve'dhiśabdadyotyādikaraṇārthavācakavibhāktereveha svīkartumucitatvāditi. yattu prasādakṛtā vyākhyātaṃ--"tiṅkṛttaddhitasamāsairiti parigaṇanādadhinā'bhihite'pi saptamī syādeve"tiṣa. tanna. pariganasyākare pratyākhyātatvāt. "karmaṇi dvitīyā"iti sūtre svayamapi tathaivoktatvāt. "kramādamuṃ nārada ityabodhi saḥ" iti prayogavirodhācca. atra vyācakṣate---"vacanagrahaṇaṃ vibhaktyādibhiḥ pratyekaṃ saṃbadhyate", "sākalyānteṣu"ityeva vaktavye vacanagrahaṇāt. evaṃ ca tatsāmathryādviṅaktyarthamātra vṛtteravyayasyeha grahaṇam. tena vṛkṣasyopari vṛkṣasya pura ityatra samāso na bhavati. uparyādayo hi digdeśakāleṣvapi vartante, na tu vibhaktyarthamātre. ataeva "kramādamuṃ nārada ityūbodhi saḥ" ityādau nātiprasaṅgaḥ, itiśabdasya sarvanāmavatprakṛtaparāmarśakatvena karmatvamātranabhidhāyakatvāt. evaṃ ca vibhaktiśabdaṃ prāyuṅkta"ti. anye tu---"lāghavāt "ṅisamīpasamṛddhī"ti vaktavye vibhaktigrahaṇādvibhaktiśabdo na saptamyāṃ paryavasyati. tataśca karmatvamātradyotakatāyām "itinārada"miti samāso bhavatyeva"ityāhuḥ.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents