Kāśikāvṛttī1:
saptamī vibhaktir bhavatyadhikaraṇe kārake, cakārād dūrāntikārthebhyaśca. kaṭe ā
See More
saptamī vibhaktir bhavatyadhikaraṇe kārake, cakārād dūrāntikārthebhyaśca. kaṭe āste.
śakaṭe āste. sthālyāṃ pacati. dūrāntikārthebhyaḥ khalvapi dūre grāmasya. antike
grāmasya. abhyāśe grāmasya. dūranti kārthebhyaścatasro vibhaktayo bhavanti,
dvitīyātṛtīyāpañcamīsaptamyaḥ. saptamīvidhāne ktasyenviṣayasya
karmaṇyupasaṅkhyānam. adhītī vyākaraṇe. parigaṇitī yājñike. āmnātī chandasi.
sādhvasādhuprayoge ca saptamī vaktavyā. sādhurdevadatto mātari. asādhuḥ pitari.
kārakārhāṇāṃ ca kārakatve saptamī vaktavyā. ṛddheṣu bhuñjāneṣu daridrā āsate.
brāhmaṇeṣu taratsu vṛṣalā āsate. akārakārhāṇāṃ cākarakatve saptamī vaktavyā.
daridreṣvāsīneṣu ṛddhā bhuñjate. vṛṣaleṣvāsīneṣu brāhmaṇās taranti.
taddhiparyāse ca saptamī vaktavyā. ṛddheṣvāsīneṣu daridrā bhuñjate.
brāhmaṇeṣvāsīneṣu vṛṣalās tarānti. nimittāt karmasaṃyoge saptamī vaktavyā.
carmaṇi dvīpinaṃ hanti dantayor hanti kuñjaram. keśeṣu camarīṃ hanti sīmni
puṣkalako hataḥ.
Kāśikāvṛttī2:
saptamyadhikarane ca 2.3.36 saptamī vibhaktir bhavatyadhikaraṇe kārake, cakārād
See More
saptamyadhikarane ca 2.3.36 saptamī vibhaktir bhavatyadhikaraṇe kārake, cakārād dūrāntikārthebhyaśca. kaṭe āste. śakaṭe āste. sthālyāṃ pacati. dūrāntikārthebhyaḥ khalvapi dūre grāmasya. antike grāmasya. abhyāśe grāmasya. dūranti kārthebhyaścatasro vibhaktayo bhavanti, dvitīyātṛtīyāpañcamīsaptamyaḥ. saptamīvidhāne ktasyenviṣayasya karmaṇyupasaṅkhyānam. adhītī vyākaraṇe. parigaṇitī yājñike. āmnātī chandasi. sādhvasādhuprayoge ca saptamī vaktavyā. sādhurdevadatto mātari. asādhuḥ pitari. kārakārhāṇāṃ ca kārakatve saptamī vaktavyā. ṛddheṣu bhuñjāneṣu daridrā āsate. brāhmaṇeṣu taratsu vṛṣalā āsate. akārakārhāṇāṃ cākarakatve saptamī vaktavyā. daridreṣvāsīneṣu ṛddhā bhuñjate. vṛṣaleṣvāsīneṣu brāhmaṇās taranti. taddhiparyāse ca saptamī vaktavyā. ṛddheṣvāsīneṣu daridrā bhuñjate. brāhmaṇeṣvāsīneṣu vṛṣalās tarānti. nimittāt karmasaṃyoge saptamī vaktavyā. carmaṇi dvīpinaṃ hanti dantayor hanti kuñjaram. keśeṣu camarīṃ hanti sīmni puṣkalako hataḥ.
Nyāsa2:
saptamyadhikaraṇe ca. , 2.3.36 "dūrāntikārthebhyaścataruāo vibhaktayo bhava
See More
saptamyadhikaraṇe ca. , 2.3.36 "dūrāntikārthebhyaścataruāo vibhaktayo bhavanti" iti. pūrvasūtreṇa dvitīyādayastiruāḥ, anena saptamī.
"saptamīvidhāne ktasyenviṣayasya" ityādi. inviṣayo yaḥ ktastadīye karmaṇi saptamī. vidheyā. kaścenviṣaḥ ktaḥ? yastadantastenaiva saha prayujyata ityarthaḥ. ananyatrabhāvārthatvādatra viṣayaśabdasya. "adhītī vyākaraṇe" iti. adhītaṃ vyākaraṇamaneneti. "śrāddhamanena bhuktam" 5.2.84 ityato'nenetyanuvatrtamāne "pūrvādīniḥ" 5.2.85 ityata inirityanuvatrtamāne ca "iṣṭādibhyaśca" 5.2.87 itīnipratyayaḥ. atra yadyapi karmaṇyeva kto vihitastathāpi taddhita utpanne'dhītavyākaraṇorabhisambandho nivatrtate. asti ca dhātvarthasya vyākaraṇena sambandha iti karmaiva vyākaraṇaṃ bhavatītyato dvitīyā syāt, yathā-- kṛtapūrvī kaṭamiti. tasmāt saptamyā upasaṃkhyānam = pratipādanaṃ katrtavyamityarthaḥ. tatredaṃ pratipādanam()-- yo'sāvadhītī katrtā tasya vyākaraṇaṃ viṣamatvena vivakṣyate. tasmādadhikaraṇa ityevaṃ siddhā saptamī॥
"sādhvasādhuprayoge" ityādi. anarcārthamiha sādhuśabdasya grahaṇam. arcāyāṃ hi "sādhunipuṇābhyāmarcāyām" 2.3.43 ityanenaiva siddhā saptamī. "sādhurdevadatto mātari" ityādi. atrāpyadhikaraṇa eva saptamī. tathā hratra mātṛsthāsu kriyāsu mātṛśabdo vartate, pitṛsthāsu kriyāsu pitṛśabdaḥ; tāsāñca kriyāṇāṃ sādhvasādhutāṃ prati viṣayabhāvo'stīti vaiṣayikādhikaraṇa eva saptamī. vaktavyaśabdastu vyākhyeya ityarthe vatrtate. evamuttaratrāpi.
"kārakārhāṇāñca" ityādi. bhāvapradhāno'tra kārakaśabdaḥ. kriyāṃ prati yeṣāṃ kārakatvaṃ sādhanatvaṃ nyāyyaṃ te kārakārhāḥ, teṣāṃ kārakārhatve saptamī vaktavyā. "ṛddheṣu" ityādi. ṛddhā hi bhujikriyāṃ prati sādhanabhāvamarhinti. teṣāmeva ceha kārakatvaṃ vivakṣitam. etadanusāreṇa kārakārhāṇāñcākārakatva ityevamāderartho veditavyaḥ. atrāpi sarvatra "yasya ca bhāvena bhāvalakṣaṇam" 2.3.37 ityenaiva siddhā saptamī. tathā hi-- ṛddhādisambandhinā bhujikriyādilakṣaṇenātra bhāvena daridrādisambandhyāsanādibhāvo lakṣyate.
"carmaṇi dvīpinaṃ hanti" ityatra dvīpinanasya nimittaṃ carma, tasya dvīpinā karmaṇā saha saṃyogaḥ. atrāpi cakārasyānuktasamuccayārthatvāt siddhā saptamī. nanu ca dūrāntikārthānukarṣaṇārthaścakāraḥca nārthastadanukarṣaṇārthena cakāreṇa, saptamīti yogavibhagādeva dūrāntikārthebhyaḥ saptamamī bhaviṣyati. atha vā-- uttarasūtre cakārasyānuktasamuccayārthatvāt saptamī veditavyā॥
Laghusiddhāntakaumudī1:
Sū #906
Laghusiddhāntakaumudī2:
saptamyadhikaraṇe ca 906, 2.3.36 adhikaraṇe saptamī syāt, cakārāddūrāntikārthebh
See More
saptamyadhikaraṇe ca 906, 2.3.36 adhikaraṇe saptamī syāt, cakārāddūrāntikārthebhyaḥ. aupaśleṣiko vaiṣayiko ’ bhivyāpakaścetyādhārastridhā. kaṭe āste. sthālyāṃ pacati. mokṣe icchāsti. sarvasminnātmāsti. vanasya dūre antike vā॥ iti saptamī.iti vibhaktyarthāḥ॥
Bālamanoramā1:
saptamyadhikaraṇe ca. cakārāddūreti. `dūrāntikārthebhyo dvitīyā ce39;ti
pūrv Sū #625
See More
saptamyadhikaraṇe ca. cakārāddūreti. `dūrāntikārthebhyo dvitīyā ce'ti
pūrvasūtrāt `dūrāntikārthebhyaḥ' ityasya cakāreṇānukarṣaṇāditi bhāvaḥ. aupaśleṣika
iti. upaśleṣaḥ=saṃyogādisaṃbandhaḥ, tatprayojya ādhāraḥ prathama ityarthaḥ. vaiṣayika iti.
viṣayatāsaṃbandhakṛta ādhāro dvitīya ityarthaḥ. abhivyāpaka iti. sakalāvayavavyāptikṛta
ādhārastṛtīya ityarthaḥ. tatra aupaśleṣikaṃ kartṛdvārakamādhāramudāharati–kaṭe āste iti.
`devadattaḥ' iti śeṣaḥ. tatra sākṣāddevadattātmakakartṛgatāmāsanakriyāṃ prati kaṭasya
saṃyogasambandhaṃ puraskṛtya devadattadvārā tadādhāratvādadhikaraṇatvam. atha
karmadvārakamaupaśleṣikamādhāramudāharati-sthālyāṃ pacatīti. `taṇḍulā'niti śeṣaḥ. atra
sākṣāttaṇḍulātmakakarmagatāṃ pākakriyāṃ prati sthālyāḥ saṃyogasambandhaṃ puraskṛtya
taṇḍuladvārā ādhāratvādadhikaraṇatvam. rūpe rūpatvamasti, śarīre ceṣṭāstītyādau
samavāyena aupaśleṣikamādhāratvamityādi jñeyam. atha vaiṣayikamādhāramudāharati–mokṣe
icchāstīti. atra kartṛbhūtecchāgatāṃ sattākriyāṃ prati mokṣasya
viṣayatāsambandhapuraskāreṇa icchādvārā''dhāratvādadhikaraṇatvam.
athā'bhivyāpakamādhāramudāharati–sarvasminnātmāstīti. atra ātmarūpakartṛgatāṃ
sattākriyāṃ prati kṛtsnavyā\ufffdpta puraskṛtya ātmadvārā
sattādhāratvātsarvasyādhikaraṇatvam. atha cakārānukṛṣṭadūrāntikārthebhya udāharati–
vanasya dūre antike veti. dūramantikamityarthaḥ. prātipadikārthamātre vidhirayam.
vibhaktitrayeṇeti. dvitīyāpañcamītṛtīyābhirityarthaḥ. vastutastu upa samīpe śleṣaḥ
saṃbandhaḥ, tatkṛtamaupaśleṣikamiti vyutpattyā sāmīpikamevādhāratvamaupaśleṣikam. ata
eva `adhikaraṇaṃ nāma triprakāraṃ, vyāpakamopaśleṣikaṃ vaiṣayikamiti. śabdasya tu śabdena
ko'nyo'bhisaṃbandho bhavitumarhati anyadata upaśleṣāt. `iko yaṇaci'
acyupaśliṣṭasye'ti `saṃhitāyām' ityatra bhāṣyaṃ saṅgacchate.
acyupaśliṣṭasya=acsamīpoccāritasyetyartha iti kaiyaṭaḥ. ata eva māse'tikrānte
dīyata ityatra māsa aupaśleṣikamadhikaraṇamiti `tatra ca dīyate kāryaṃ bhavavat' ityatra bhāṣyaṃ
saṅgacchate. ata eva ca `tadasminnadhikamiti daśāntāḍḍaḥ' ityatra ekādaśa bhāṣā adhika
asmin kārṣāpaṇaśate ityatrādhikānāṃ ekādaśānāṃ kathaṃ śataruādhikaraṇamityākṣipya
vyāpakavaiṣayikādhikaraṇasaṃbhavādaupaśleṣikamadhikaraṇaṃ vijñāyata iti bhāṣyaṃ saṅgacchate. evaṃca
`kaṭe āste' ityādau aupaśleṣikādhārodāharaṇaṃ mūloktamanupapannameva, uktabhāṣyavirodhāt.
evaṃca `kaṭe āste' ityādau ekadeśavyāptyā gauṇamabhivyāpakādhāratvam.
sarvāvayavavyāptikṛtādhikaraṇatvameva mukhyam, vaiṣayikamaupaśleṣikaṃ ca gauṇamityarthasya
bhāṣyasaṃmatatvāt. ata eva `svaritenādhikāraḥ' iti sūtre `sādhakatamaṃ karaṇa'miti sūtre ca
bhāṣye `adhikaraṇamācāryaḥ kiṃ manyate ?. yatra kṛtsnamādhārātmā vyāpto bhavati.
tarhi ihaiva saptamī syāt-tileṣutailaṃ, dadhnisarpiriti. gaṅgāyāṃ ghoṣaḥ, kūpe
gargakulamityatra tu na syāt, mukhya eva kāryasaṃpratyayā'dityāśaṅkya
svaritenādhikaṃ kāryaṃ bhavatīti vacanāttamabgrahaṇācca na doṣa iti samāhitam. evaṃca `kaṭe
āste, gaṅgāyāṃ ghoṣaḥ' ityādau gauṇamapyadhikaraṇaṃ saptamyarthaṃ eva. yadi tu `gaṅgāyāṃ
ghoṣaḥ' ityādau sāmīpikamadhikaraṇatvaṃ na vivakṣyate tadā lakṣaṇeti bodhyam. vistarastu
śabdenduśekhare draṣṭavyaḥ. ktasyenviṣayasyeti. na ca `kṛtapūrvī kaṭa'mityatrāpi
saptamī śaṅkyā, inpratyayānto yaḥ ktapratyayāntastasya
karmaṇītyarthābhyupagamāt. kartarīniriti. bhāvaktāntādadhītaśabdāt kartarīnipratyaye
kṛte adhītītyasyādhītavānityarthaḥ paryavasyati. kim adhītavāniti
karmaviśeṣajijñāsāyāṃ vyākaraṇamadhyayane karmatvenānveti. tacca vyākaraṇakarmatvaṃ na
kenāpyabhihitamiti kṛtapūrvī kaṭamitivat dvitīyāyāṃ prāptāyāmanena saptamīti
bhāvaḥ.
hitakārītyarthaḥ. asādhuriti. ahitakārītyarthaḥ. ubhayatra śeṣaṣaṣṭha\ufffdpavādaḥ.
`sādhunipuṇābyāmarcāyā'mityeva siddhe iha sādhugrahaṇamanarcārtham. yathā sādhurmṛtyo
rājani. iha tattvakathane tātparyam. sādhunipuṇābhyāmityatra sādhugrahaṇamasya prayojanaṃ
vakṣyate.
nanu `jāḍa\ufffdena baddha' ityatrāpi saptamī syādityata āha–nimittamiha phalamiti.
phalamevetyarthaḥ. iṣṭasādhanatājñānasya pravartakatayā phalasyāpi hetutvaṃ bodhyam.
janyajankatvādisaṃbandhaṃ vyāvartayitumāha–yogaḥ saṃyogeti. ayutasiddhayoḥ saṃbandhaḥ
samavāyaḥ. anyayostu saṃyogaḥ. carmaṇīti. carmārthaṃ vyāghraṃ hantītyarthaḥ. atra
dvīpinā karmaṇā carmaṇaḥ samavāya eva, avayavāvayavinorayutasiddhatvāt. dantayoriti.
dantārthamityarthaḥ. atra kuñjareṇa karmaṇā dantayoḥ samavāya eva. keśeṣviti.
keśārthamityarthaḥ. camarī-mṛgaviśeṣaḥ. sīmnīti. sīmārthamityarthaḥ. hetutṛtīyā
prāpteti. tādathryacatuthryapīti bodhyam. sīmā aṇḍakośa iti. `sīmā
ghaṭṭasthitikṣetre\ufffdāṇḍakośeṣu ca striyām' iti medinī. puṣkalako gandhamṛga
iti. `atha puṣkalako gandhamṛge kṣapaṇakīlayoḥ' iti medinī. atrāpi puṣkalakena karmaṇā
sīmnaḥ samavāya eva. haradattastu-sīmā grāmādimaryādā, tasyā jñānārthaṃ
puṣkalakaḥ=śaṅkurhataḥ=nikhāta iti vyācaṣṭa. atra puṣkalakena kamaṇā sīmnaḥ saṃyogo
bodhyaḥ. vetaneneti. atra vetanaṃ bhṛtidravyam, tadarthamityarthaḥ. atra vetanasya
lūyamānasya dhānyasya ca tādathryameva saṃbandho, na tu saṃyogaḥ, nāpi samavāya iti bhāvaḥ.
Bālamanoramā2:
saptamyadhikaraṇe ca 625, 2.3.36 saptamyadhikaraṇe ca. cakārāddūreti. "dūrā
See More
saptamyadhikaraṇe ca 625, 2.3.36 saptamyadhikaraṇe ca. cakārāddūreti. "dūrāntikārthebhyo dvitīyā ce"ti pūrvasūtrāt "dūrāntikārthebhyaḥ" ityasya cakāreṇānukarṣaṇāditi bhāvaḥ. aupaśleṣika iti. upaśleṣaḥ=saṃyogādisaṃbandhaḥ, tatprayojya ādhāraḥ prathama ityarthaḥ. vaiṣayika iti. viṣayatāsaṃbandhakṛta ādhāro dvitīya ityarthaḥ. abhivyāpaka iti. sakalāvayavavyāptikṛta ādhārastṛtīya ityarthaḥ. tatra aupaśleṣikaṃ kartṛdvārakamādhāramudāharati--kaṭe āste iti. "devadattaḥ" iti śeṣaḥ. tatra sākṣāddevadattātmakakartṛgatāmāsanakriyāṃ prati kaṭasya saṃyogasambandhaṃ puraskṛtya devadattadvārā tadādhāratvādadhikaraṇatvam. atha karmadvārakamaupaśleṣikamādhāramudāharati-sthālyāṃ pacatīti. "taṇḍulā"niti śeṣaḥ. atra sākṣāttaṇḍulātmakakarmagatāṃ pākakriyāṃ prati sthālyāḥ saṃyogasambandhaṃ puraskṛtya taṇḍuladvārā ādhāratvādadhikaraṇatvam. rūpe rūpatvamasti, śarīre ceṣṭāstītyādau samavāyena aupaśleṣikamādhāratvamityādi jñeyam. atha vaiṣayikamādhāramudāharati--mokṣe icchāstīti. atra kartṛbhūtecchāgatāṃ sattākriyāṃ prati mokṣasya viṣayatāsambandhapuraskāreṇa icchādvārā''dhāratvādadhikaraṇatvam. athā'bhivyāpakamādhāramudāharati--sarvasminnātmāstīti. atra ātmarūpakartṛgatāṃ sattākriyāṃ prati kṛtsnavyā()pta puraskṛtya ātmadvārā sattādhāratvātsarvasyādhikaraṇatvam. atha cakārānukṛṣṭadūrāntikārthebhya udāharati--vanasya dūre antike veti. dūramantikamityarthaḥ. prātipadikārthamātre vidhirayam. vibhaktitrayeṇeti. dvitīyāpañcamītṛtīyābhirityarthaḥ. vastutastu upa samīpe śleṣaḥ saṃbandhaḥ, tatkṛtamaupaśleṣikamiti vyutpattyā sāmīpikamevādhāratvamaupaśleṣikam. ata eva "adhikaraṇaṃ nāma triprakāraṃ, vyāpakamopaśleṣikaṃ vaiṣayikamiti. śabdasya tu śabdena ko'nyo'bhisaṃbandho bhavitumarhati anyadata upaśleṣāt. "iko yaṇaci" acyupaśliṣṭasye"ti "saṃhitāyām" ityatra bhāṣyaṃ saṅgacchate. acyupaśliṣṭasya=acsamīpoccāritasyetyartha iti kaiyaṭaḥ. ata eva māse'tikrānte dīyata ityatra māsa aupaśleṣikamadhikaraṇamiti "tatra ca dīyate kāryaṃ bhavavat" ityatra bhāṣyaṃ saṅgacchate. ata eva ca "tadasminnadhikamiti daśāntāḍḍaḥ" ityatra ekādaśa bhāṣā adhika asmin kārṣāpaṇaśate ityatrādhikānāṃ ekādaśānāṃ kathaṃ śataruādhikaraṇamityākṣipya vyāpakavaiṣayikādhikaraṇasaṃbhavādaupaśleṣikamadhikaraṇaṃ vijñāyata iti bhāṣyaṃ saṅgacchate. evaṃca "kaṭe āste" ityādau aupaśleṣikādhārodāharaṇaṃ mūloktamanupapannameva, uktabhāṣyavirodhāt. evaṃca "kaṭe āste" ityādau ekadeśavyāptyā gauṇamabhivyāpakādhāratvam. sarvāvayavavyāptikṛtādhikaraṇatvameva mukhyam, vaiṣayikamaupaśleṣikaṃ ca gauṇamityarthasya bhāṣyasaṃmatatvāt. ata eva "svaritenādhikāraḥ" iti sūtre "sādhakatamaṃ karaṇa"miti sūtre ca bhāṣye "adhikaraṇamācāryaḥ kiṃ manyate?. yatra kṛtsnamādhārātmā vyāpto bhavati. tarhi ihaiva saptamī syāt-tileṣutailaṃ, dadhnisarpiriti. gaṅgāyāṃ ghoṣaḥ, kūpe gargakulamityatra tu na syāt, mukhya eva kāryasaṃpratyayā"dityāśaṅkya svaritenādhikaṃ kāryaṃ bhavatīti vacanāttamabgrahaṇācca na doṣa iti samāhitam. evaṃca "kaṭe āste, gaṅgāyāṃ ghoṣaḥ" ityādau gauṇamapyadhikaraṇaṃ saptamyarthaṃ eva. yadi tu "gaṅgāyāṃ ghoṣaḥ" ityādau sāmīpikamadhikaraṇatvaṃ na vivakṣyate tadā lakṣaṇeti bodhyam. vistarastu śabdenduśekhare draṣṭavyaḥ. ktasyenviṣayasyeti. na ca "kṛtapūrvī kaṭa"mityatrāpi saptamī śaṅkyā, inpratyayānto yaḥ ktapratyayāntastasya karmaṇītyarthābhyupagamāt. kartarīniriti. bhāvaktāntādadhītaśabdāt kartarīnipratyaye kṛte adhītītyasyādhītavānityarthaḥ paryavasyati. kim adhītavāniti karmaviśeṣajijñāsāyāṃ vyākaraṇamadhyayane karmatvenānveti. tacca vyākaraṇakarmatvaṃ na kenāpyabhihitamiti kṛtapūrvī kaṭamitivat dvitīyāyāṃ prāptāyāmanena saptamīti bhāvaḥ.sādhvasādhuprayoge ceti. "saptamī vaktavye"ti śeṣaḥ. sādhuriti. hitakārītyarthaḥ. asādhuriti. ahitakārītyarthaḥ. ubhayatra śeṣaṣaṣṭha()pavādaḥ. "sādhunipuṇābyāmarcāyā"mityeva siddhe iha sādhugrahaṇamanarcārtham. yathā sādhurmṛtyo rājani. iha tattvakathane tātparyam. sādhunipuṇābhyāmityatra sādhugrahaṇamasya prayojanaṃ vakṣyate. nimittāditi. karmayoge hetuvācakācchabdāt saptamī vācyetyarthaḥ. nanu "jāḍa()ena baddha" ityatrāpi saptamī syādityata āha--nimittamiha phalamiti. phalamevetyarthaḥ. iṣṭasādhanatājñānasya pravartakatayā phalasyāpi hetutvaṃ bodhyam. janyajankatvādisaṃbandhaṃ vyāvartayitumāha--yogaḥ saṃyogeti. ayutasiddhayoḥ saṃbandhaḥ samavāyaḥ. anyayostu saṃyogaḥ. carmaṇīti. carmārthaṃ vyāghraṃ hantītyarthaḥ. atra dvīpinā karmaṇā carmaṇaḥ samavāya eva, avayavāvayavinorayutasiddhatvāt. dantayoriti. dantārthamityarthaḥ. atra kuñjareṇa karmaṇā dantayoḥ samavāya eva. keśeṣviti. keśārthamityarthaḥ. camarī-mṛgaviśeṣaḥ. sīmnīti. sīmārthamityarthaḥ. hetutṛtīyā prāpteti. tādathryacatuthryapīti bodhyam. sīmā aṇḍakośa iti. "sīmā ghaṭṭasthitikṣetre()āṇḍakośeṣu ca striyām" iti medinī. puṣkalako gandhamṛga iti. "atha puṣkalako gandhamṛge kṣapaṇakīlayoḥ" iti medinī. atrāpi puṣkalakena karmaṇā sīmnaḥ samavāya eva. haradattastu-sīmā grāmādimaryādā, tasyā jñānārthaṃ puṣkalakaḥ=śaṅkurhataḥ=nikhāta iti vyācaṣṭa. atra puṣkalakena kamaṇā sīmnaḥ saṃyogo bodhyaḥ. vetaneneti. atra vetanaṃ bhṛtidravyam, tadarthamityarthaḥ. atra vetanasya lūyamānasya dhānyasya ca tādathryameva saṃbandho, na tu saṃyogaḥ, nāpi samavāya iti bhāvaḥ.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents