Kāśikāvṛttī1:
phalasādhanayogyaḥ padārtho loke heturucyate. tadvācinas tṛtīyā vibhaktir bhavat
See More
phalasādhanayogyaḥ padārtho loke heturucyate. tadvācinas tṛtīyā vibhaktir bhavati. dhanena
kulam. kanyayā śokaḥ. vidyayā yaśaḥ.
Kāśikāvṛttī2:
hetau 2.3.23 phalasādhanayogyaḥ padārtho loke heturucyate. tadvācinas tṛtīyā vi
See More
hetau 2.3.23 phalasādhanayogyaḥ padārtho loke heturucyate. tadvācinas tṛtīyā vibhaktir bhavati. dhanena kulam. kanyayā śokaḥ. vidyayā yaśaḥ.
Nyāsa2:
hetau. , 2.3.23 heturdvividhaḥ-- śāstrīyaḥ,laukikaśca. tatra śāstrīyaḥ " ta
See More
hetau. , 2.3.23 heturdvividhaḥ-- śāstrīyaḥ,laukikaśca. tatra śāstrīyaḥ " tatprayojako hetuśca" 1.4.55. laukikaḥ phalasādhanayogyaḥ padārthaḥ. tatra śāstrīye hetau "karttṛkaraṇayostṛtīyā" 2.3.18 ityevaṃ siddhā tṛtīyā. tasmāllaukikasya hetoridaṃ grahaṇamityata āha-- "phalasādhanayogyaḥ" ityādi. aniṣpādayannapi phalaṃ tāsāśanayogyaḥ padārtho loke heturityucyata iti yogyagrahaṇam. "dhanena kulam" ityādau kulādīnyakurvantyapi dhanādīni tatkaraṇayogyatayā loke hetuvaypabadeśamāsādayantīti tebhyastṛtīyā. iha yūpāya dārviti sadapi dāruṇo hetutvaṃ na vivakṣitam. kiṃ tarhi? kāraṇasyānyathātvam. tena tādarthye caturthī bhavati॥
Bālamanoramā1:
hetau. hetvarthe iti. heturiha kāraṇaparyāyo laukika eva vivakṣito, natu
`tatpr Sū #560
See More
hetau. hetvarthe iti. heturiha kāraṇaparyāyo laukika eva vivakṣito, natu
`tatprayojako hetuśce'ti kṛtrimaḥ, tasya cakāreṇa kartṛsaṃjñāyā api sattvena
kartṛtṛtīyayaiva siddheḥ. nanu hetorapi karaṇatvādeva tṛtīyā siddhetyāśaṅkya
hetutvakaraṇatvayorbhedamāha–dravyādisādhāraṇamiti. ādinā guṇakriyāsaṅgrahaḥ. dravyaṃ
guṇaṃ kriyaṃ ca prati yajjanakaṃ, tatra sarvatra vidyamānamityarthaḥ. nirvāpārasādhāraṇaṃ
ceti. dvārībhūtavyāpāravati tadrahite ca vidyamānaṃ cetyarthaḥ. evaṃ ca
dravyaguṇakriyātmakakāryatrayanirūpitaṃ nivryāpārasavyāpāravṛtti ca
yattaddhetutvamiti phalati. karaṇatvaṃ tviti. kriyājanakamātravṛtti vyāpāravadvṛtti ca
yattadeva karaṇatvamityarthaḥ. evaṃ ca hetutvakaraṇatvayorbhedādanyatareṇa anyatarasya
nānyathāsiddhiriti bhāvaḥ. tatra dravyaṃ prati hetumudāharati–daṇḍena ghaṭa iti.
daṇḍahetuko ghaṭa ityarthaḥ. daṇḍe vyāpārasattve'pi kriyājanakatvā'bhāvānna
karaṇatvamiti bhāvaḥ. kriyāṃ prati hetumudāharati-puṇyena dṛṣṭo haririti. vāgādinā
svargādiphale jananīye yadavāntaravyāpārabhūtamapūrvaṃ tat puṇyamityucyate. tasya
haridarśanajanakatve'pi nivryāpāratvānna karaṇatvamiti bhāvaḥ. guṇaṃ prati hetutve tu
`puṇyena brāhṛvarcasa'mityādyudāhāryam. nanvadhyayanena vasatītyatra kathaṃ tṛtīyā,
adhyayanasya gurukulavāsaṃ prati hetutvā'bhāvāt, pratyuta adhyayanasya
vāsasādhyatvādityata āha–phalamapīha heturiti. adhyayanaṃ yadyapi vāsaphalaṃ tathāpi vāsaṃ prati
heturapi bhavati, iṣṭasādhanatājñānasya pravṛttihetutayā adhyayanasya phalasya
svajñānadvārā vāsajanakatvāt. yadā tvadhyayane phale etādṛśaṃ hetutvamavivakṣitvā
adhyayanārthameva vāso vivakṣyate, tadā caturthyeva bhavati-adhyayanāya vasatīti. etacca
prakṛtasūtre kaiyaṭe spaṣṭam.
kasyacidapyaśravaṇātkaraṇatvahetutvayorasaṃbhavātkathaṃ tṛtīyetyata āha-gamyamānā'pīti. na
kevalaṃ śrūyamāṇaiva kriyā vibhaktau prayojikā, kiṃ tu gamyamānā'pītyarthaḥ.
karaṇatṛtīyaiveyamityabhipretyāha–alaṃ śrameṇeti. ūṣarakṣetraṃ pariṣkurvāṇaṃ pratīdaṃ
vākyaṃ pravṛttam. atra alamiti nañarthe niṣedhe vartate. `alaṃ
bhūṣaṇaparyāptiśaktivāraṇavācaka'mityamaraḥ. `sādhya'mityaṣyāhāralabhyam. tadāha–śrameṇa
sādhyaṃ nāstīti. sadyaḥ khedādhāyakatvātsādhane vyāpṛtireva śrama ityupacaryate.
nanvevamapi sādhanīyasya vrīhrādiphalasya kriyārūpatvā'bhāvātkathaṃ śramasya tatra
karaṇatvamityata āha–iheti. `sādhya'mityatra prakṛtibhūto yo dhātustadarthaḥ sādhanakriyā
utpattyātmikā, tāṃ pratītyarthaḥ. etena śramasya sādhanakriyāyāścā'bheda iti
nirastam, śramaśabdena vrīhrādyutpattyanukūlakarṣaṇādivyāpārasya, `sādhanakriyāṃ
pratī'tyanena vrīhrādyutpatteśca vivakṣitatvāt. `gamyamānāpi kriyā vibhaktau
prayojike'tyatra udāharaṇāntaramāha–śateneti. vīpsāyāṃ dvirvacanam. ekaikena śatena
saṅkhyayā vatsānpāyayatīti pratīyamānārthaḥ. tatra vatsaniṣṭhaśatasaṅkhyāyāḥ pāyane
karaṇatvā'bhāvātparicchidyeti gamyate. ekaikaśatasaṅkhyayā
vatsānparicchidya=tadadhikavatsebhyo vyāvarttya pāyayatītyarthaḥ. tathāca śatasaṅkhyāyāḥ
paricchedaṃ prati karaṇatvamiti bhāvaḥ.\r\naśiṣṭeti. idaṃca `dāṇaśca sā
ceccatuthryarthe' ityanena jñāpyata iti padavyavasthāyāṃ vakṣyate.
vaidikamārgānuyāyinaḥ śiṣṭāḥ, vedamārgādapetā aśiṣṭāḥ, teṣāṃ vyavahāraḥ= ācāraḥ,
tasminviṣaye dāṇdhāto prayoge sati catuthryarthe saṃpradāne tṛtīyā vācyetyarthaḥ.
dāsyeti. dāsyai kāmukaḥ prayacchatītyarthaḥ. `kāmuka' ityanena ratyarthamiti gamyate.
dāsyāṃ ratirdhamaśāstraniṣiddhatvādaśiṣṭavyavahāra iti bhāvaḥ. asiṣṭapadaprayojanamāha-
dhamrye tviti. dharmādanapeta ityarthaḥ. `na tṛtīye'ti śeṣaḥ.
`dharmapathyarthanyāyādanapete iti ya'diti ratnākaraḥ. dharme tviti pāṭhastu sugama eva. iti
tṛtīyā.
Bālamanoramā2:
hetau 560, 2.3.23 hetau. hetvarthe iti. heturiha kāraṇaparyāyo laukika eva vivak
See More
hetau 560, 2.3.23 hetau. hetvarthe iti. heturiha kāraṇaparyāyo laukika eva vivakṣito, natu "tatprayojako hetuśce"ti kṛtrimaḥ, tasya cakāreṇa kartṛsaṃjñāyā api sattvena kartṛtṛtīyayaiva siddheḥ. nanu hetorapi karaṇatvādeva tṛtīyā siddhetyāśaṅkya hetutvakaraṇatvayorbhedamāha--dravyādisādhāraṇamiti. ādinā guṇakriyāsaṅgrahaḥ. dravyaṃ guṇaṃ kriyaṃ ca prati yajjanakaṃ, tatra sarvatra vidyamānamityarthaḥ. nirvāpārasādhāraṇaṃ ceti. dvārībhūtavyāpāravati tadrahite ca vidyamānaṃ cetyarthaḥ. evaṃ ca dravyaguṇakriyātmakakāryatrayanirūpitaṃ nivryāpārasavyāpāravṛtti ca yattaddhetutvamiti phalati. karaṇatvaṃ tviti. kriyājanakamātravṛtti vyāpāravadvṛtti ca yattadeva karaṇatvamityarthaḥ. evaṃ ca hetutvakaraṇatvayorbhedādanyatareṇa anyatarasya nānyathāsiddhiriti bhāvaḥ. tatra dravyaṃ prati hetumudāharati--daṇḍena ghaṭa iti. daṇḍahetuko ghaṭa ityarthaḥ. daṇḍe vyāpārasattve'pi kriyājanakatvā'bhāvānna karaṇatvamiti bhāvaḥ. kriyāṃ prati hetumudāharati-puṇyena dṛṣṭo haririti. vāgādinā svargādiphale jananīye yadavāntaravyāpārabhūtamapūrvaṃ tat puṇyamityucyate. tasya haridarśanajanakatve'pi nivryāpāratvānna karaṇatvamiti bhāvaḥ. guṇaṃ prati hetutve tu "puṇyena brāhṛvarcasa"mityādyudāhāryam. nanvadhyayanena vasatītyatra kathaṃ tṛtīyā, adhyayanasya gurukulavāsaṃ prati hetutvā'bhāvāt, pratyuta adhyayanasya vāsasādhyatvādityata āha--phalamapīha heturiti. adhyayanaṃ yadyapi vāsaphalaṃ tathāpi vāsaṃ prati heturapi bhavati, iṣṭasādhanatājñānasya pravṛttihetutayā adhyayanasya phalasya svajñānadvārā vāsajanakatvāt. yadā tvadhyayane phale etādṛśaṃ hetutvamavivakṣitvā adhyayanārthameva vāso vivakṣyate, tadā caturthyeva bhavati-adhyayanāya vasatīti. etacca prakṛtasūtre kaiyaṭe spaṣṭam.nanu alaṃ śrameṇa ityatra kāryasya kasyacidapyaśravaṇātkaraṇatvahetutvayorasaṃbhavātkathaṃ tṛtīyetyata āha-gamyamānā'pīti. na kevalaṃ śrūyamāṇaiva kriyā vibhaktau prayojikā, kiṃ tu gamyamānā'pītyarthaḥ. karaṇatṛtīyaiveyamityabhipretyāha--alaṃ śrameṇeti. ūṣarakṣetraṃ pariṣkurvāṇaṃ pratīdaṃ vākyaṃ pravṛttam. atra alamiti nañarthe niṣedhe vartate. "alaṃ bhūṣaṇaparyāptiśaktivāraṇavācaka"mityamaraḥ. "sādhya"mityaṣyāhāralabhyam. tadāha--śrameṇa sādhyaṃ nāstīti. sadyaḥ khedādhāyakatvātsādhane vyāpṛtireva śrama ityupacaryate. nanvevamapi sādhanīyasya vrīhrādiphalasya kriyārūpatvā'bhāvātkathaṃ śramasya tatra karaṇatvamityata āha--iheti. "sādhya"mityatra prakṛtibhūto yo dhātustadarthaḥ sādhanakriyā utpattyātmikā, tāṃ pratītyarthaḥ. etena śramasya sādhanakriyāyāścā'bheda iti nirastam, śramaśabdena vrīhrādyutpattyanukūlakarṣaṇādivyāpārasya, "sādhanakriyāṃ pratī"tyanena vrīhrādyutpatteśca vivakṣitatvāt. "gamyamānāpi kriyā vibhaktau prayojike"tyatra udāharaṇāntaramāha--śateneti. vīpsāyāṃ dvirvacanam. ekaikena śatena saṅkhyayā vatsānpāyayatīti pratīyamānārthaḥ. tatra vatsaniṣṭhaśatasaṅkhyāyāḥ pāyane karaṇatvā'bhāvātparicchidyeti gamyate. ekaikaśatasaṅkhyayā vatsānparicchidya=tadadhikavatsebhyo vyāvarttya pāyayatītyarthaḥ. tathāca śatasaṅkhyāyāḥ paricchedaṃ prati karaṇatvamiti bhāvaḥ.aśiṣṭeti. idaṃca "dāṇaśca sā ceccatuthryarthe" ityanena jñāpyata iti padavyavasthāyāṃ vakṣyate. vaidikamārgānuyāyinaḥ śiṣṭāḥ, vedamārgādapetā aśiṣṭāḥ, teṣāṃ vyavahāraḥ= ācāraḥ, tasminviṣaye dāṇdhāto prayoge sati catuthryarthe saṃpradāne tṛtīyā vācyetyarthaḥ. dāsyeti. dāsyai kāmukaḥ prayacchatītyarthaḥ. "kāmuka" ityanena ratyarthamiti gamyate. dāsyāṃ ratirdhamaśāstraniṣiddhatvādaśiṣṭavyavahāra iti bhāvaḥ. asiṣṭapadaprayojanamāha-dhamrye tviti. dharmādanapeta ityarthaḥ. "na tṛtīye"ti śeṣaḥ. "dharmapathyarthanyāyādanapete iti ya"diti ratnākaraḥ. dharme tviti pāṭhastu sugama eva. iti tṛtīyā.
Tattvabodhinī1:
hetuśce'ti kṛtrimaḥ. tasya cakāreṇa kartṛsaṃjñāvidhānātkartṛtvādeva
tṛtīy Sū #505
See More
hetuśce'ti kṛtrimaḥ. tasya cakāreṇa kartṛsaṃjñāvidhānātkartṛtvādeva
tṛtīyāsiddherata āha–hetvarthe ityādi. nanu laukikahetorapi karaṇatvādeva tṛtīyasiddhau
kimanenetyāśaṅkya hetutvakaraṇatvayorbhedamāha–dravyādīti. `ādi'śabdena guṇakriye
grāhre. dravyaguṇakriyānirūpitaṃ nivryāpārasavyāpāravṛtti ca
yattaddhetutvamityarthaḥ. karaṇatvaṃ tviti. kriyāmātranirūpitaṃ vyāpāravadvṛtti ca
yattatkaraṇatbhityarthaḥ. evaṃ ca hetutvakaraṇatvayorbhedādanyatareṇānyasyānyathāsiddhirna
śaṅkyeti bhāvaḥ. uktaṃ ca–dravyādiviṣayo hetuḥ kārakaṃ niyatakriyam. anāśrite tu
vyāpāre nimittaṃ heturiṣyate'iti. dravyaviṣaye hetutvamudāharati–daṇḍena ghaṭa iti.
daṇḍahetuko ghaṭa ityarthaḥ. atra hi vyāpāro'stu vā, mā vā,
sākṣātkriyānvayitvā'bhāvātkaraṇatvaṃ nāstīti bhāvaḥ. kriyāviṣaye udāharaṇamāha–
- puṇyena dṛṣṭa iti. puṇyaśabdeneha paramā'pūrvamucyateta, tasya ca
haridarśanarūpakriyānvayitvasaṃbhave.ñapi vyāpāravattvā'bhāvanna karaṇatvamiti bhāvaḥ. yadā
tu yāgādikameva puṇyaśabdena vivakṣyate, tadā tasya vyāpāravattvamastyeveti
`kartṛkaraṇayo'rityanenaiva tṛtīyā siddhā. guṇaviṣaye tu `puṇyena
gauravarṇa'ityādyudāhāryam. `jaṭābhistāpasa'ityādau tu lakṣyalakṣaṇabhāvavivakṣāyāṃ
hetutvā'vivakṣaṇādanenā'prāptā tṛtīyeti `itthambhūtalakṣaṇe'ityārabdhamityāhuḥ.
atra kecidutprekṣante dravyādisādhāraṇatvāddhetutvasya `hetau'ityanenaiva `bāṇena
hata' ityādiprayogasiddheḥ `kartṛkaraṇayo'riti sūtre karaṇagrahaṇaṃ tyaktuṃ śakyam,
karaṇasaṃjñā tu āvaśyakī `karaṇādhikaraṇayośce'tyādyarthamiti. anye tu kriyāsādhakatamaṃ
yattaddyāpāravattvena vivakṣitaṃ cet karamaṃ, no ceddhetuḥ. dravyasādhakatamasya
daṇḍādestu vyāpāravattve'pi hetutvameva. evaṃ ca `rāmeṇa bāṇena hata'ityādau hanane
bāṇādirnimittamityetāvadeva yadā vivakṣyate, tadā `hetau' ityanenaiva tṛtīyā.
`bāṇavyāpārasādhyaprāṇaviyogāśrayaḥ'ityevaṃ vyāpārāviṣṭatvena vivakṣāyāṃ tu
hetutvā'vivakṣaṇāt `kartṛkaraṇayoḥ—'iti karaṇe tṛtīyā ārabdhetyāhuḥ. phalamapīti.
etacca `pratyayaḥ'it sūtre kaiyaṭe spaṣṭam. adhyayaneneti. tādathryavivakṣāyāṃ
catuthryapi bhavatīti catuthryā saheyaṃ tṛtīyā vikalpyate. adhyayanāya vasati. atra
kecitpariṣkurvanti—`adhyayanena vasatī'tyatra `daṇḍahetu ko ghaṭa'itivadadhyayanahetu ko
nivāsa ityarthasvīkāre'pyayaṃ viśeṣaḥ,—adhyayanasyā phasena sahā'bhedaḥ saṃsargaḥ,
upakārakatvena saha tu nirūpakatā. tataśca
phalābhinnā'dhyayananirūpitopakārakatvāśrayanivasanānukūlo vyāpāraḥ'ityarthaḥ. `daṇḍena
ghaṭaḥ'ityatra tu daṇḍaniṣṭhopakārakatvanirūpitopakāryatvāśrayo ghaṭa ityarthaḥ. upakāryaṃ
hi sādhyam. phalamapi tadeveti. gamyamānāpīti. `api'śabdena śrūyamāṇakriyā samuccayate.
nakevalaṃ śrūyamāṇaiva kriyā vibhaktau prayojikā, kiṃtu gamyamānā'pīti bhāvaḥ. sādhaneti.
`sādhya.'mityatra prakṛtibhūto yo dhātustadarthaṃta pratīti bhāvaḥ. aśiṣṭeti. etacca
`dāṇaśca sā ceccatuthryartha'ityanena jñāpyate iti manoramāyāṃ sthitam. kecidiha
pariṣkurvanti–`aśiṣṭavyavahāra'ityaṃśo vācanika eva, anyāṃśastu jñāpakasiddhaḥ'iti.
dāsyā saṃyacchate iti. `dāṇaśca sā ce'diti taṅ. `pāghradhme'ti yacchādeśaḥ. kāmuka
iti. `laṣapatapade'tyādinā kamerukañ. iti tṛtīyā.
Tattvabodhinī2:
hetau 505, 2.3.23 hetau. heturiha laukikaḥ phalasādhanībhūto gṛhrate, na tu &quo
See More
hetau 505, 2.3.23 hetau. heturiha laukikaḥ phalasādhanībhūto gṛhrate, na tu "tatpratyayojako hetuśce"ti kṛtrimaḥ. tasya cakāreṇa kartṛsaṃjñāvidhānātkartṛtvādeva tṛtīyāsiddherata āha--hetvarthe ityādi. nanu laukikahetorapi karaṇatvādeva tṛtīyasiddhau kimanenetyāśaṅkya hetutvakaraṇatvayorbhedamāha--dravyādīti. "ādi"śabdena guṇakriye grāhre. dravyaguṇakriyānirūpitaṃ nivryāpārasavyāpāravṛtti ca yattaddhetutvamityarthaḥ. karaṇatvaṃ tviti. kriyāmātranirūpitaṃ vyāpāravadvṛtti ca yattatkaraṇatbhityarthaḥ. evaṃ ca hetutvakaraṇatvayorbhedādanyatareṇānyasyānyathāsiddhirna śaṅkyeti bhāvaḥ. uktaṃ ca--dravyādiviṣayo hetuḥ kārakaṃ niyatakriyam. anāśrite tu vyāpāre nimittaṃ heturiṣyate"iti. dravyaviṣaye hetutvamudāharati--daṇḍena ghaṭa iti. daṇḍahetuko ghaṭa ityarthaḥ. atra hi vyāpāro'stu vā, mā vā, sākṣātkriyānvayitvā'bhāvātkaraṇatvaṃ nāstīti bhāvaḥ. kriyāviṣaye udāharaṇamāha--- puṇyena dṛṣṭa iti. puṇyaśabdeneha paramā'pūrvamucyateta, tasya ca haridarśanarūpakriyānvayitvasaṃbhave.ñapi vyāpāravattvā'bhāvanna karaṇatvamiti bhāvaḥ. yadā tu yāgādikameva puṇyaśabdena vivakṣyate, tadā tasya vyāpāravattvamastyeveti "kartṛkaraṇayo"rityanenaiva tṛtīyā siddhā. guṇaviṣaye tu "puṇyena gauravarṇa"ityādyudāhāryam. "jaṭābhistāpasa"ityādau tu lakṣyalakṣaṇabhāvavivakṣāyāṃ hetutvā'vivakṣaṇādanenā'prāptā tṛtīyeti "itthambhūtalakṣaṇe"ityārabdhamityāhuḥ. atra kecidutprekṣante dravyādisādhāraṇatvāddhetutvasya "hetau"ityanenaiva "bāṇena hata" ityādiprayogasiddheḥ "kartṛkaraṇayo"riti sūtre karaṇagrahaṇaṃ tyaktuṃ śakyam, karaṇasaṃjñā tu āvaśyakī "karaṇādhikaraṇayośce"tyādyarthamiti. anye tu kriyāsādhakatamaṃ yattaddyāpāravattvena vivakṣitaṃ cet karamaṃ, no ceddhetuḥ. dravyasādhakatamasya daṇḍādestu vyāpāravattve'pi hetutvameva. evaṃ ca "rāmeṇa bāṇena hata"ityādau hanane bāṇādirnimittamityetāvadeva yadā vivakṣyate, tadā "hetau" ityanenaiva tṛtīyā. "bāṇavyāpārasādhyaprāṇaviyogāśrayaḥ"ityevaṃ vyāpārāviṣṭatvena vivakṣāyāṃ tu hetutvā'vivakṣaṇāt "kartṛkaraṇayoḥ---"iti karaṇe tṛtīyā ārabdhetyāhuḥ. phalamapīti. etacca "pratyayaḥ"it sūtre kaiyaṭe spaṣṭam. adhyayaneneti. tādathryavivakṣāyāṃ catuthryapi bhavatīti catuthryā saheyaṃ tṛtīyā vikalpyate. adhyayanāya vasati. atra kecitpariṣkurvanti---"adhyayanena vasatī"tyatra "daṇḍahetu ko ghaṭa"itivadadhyayanahetu ko nivāsa ityarthasvīkāre'pyayaṃ viśeṣaḥ,---adhyayanasyā phasena sahā'bhedaḥ saṃsargaḥ, upakārakatvena saha tu nirūpakatā. tataśca phalābhinnā'dhyayananirūpitopakārakatvāśrayanivasanānukūlo vyāpāraḥ"ityarthaḥ. "daṇḍena ghaṭaḥ"ityatra tu daṇḍaniṣṭhopakārakatvanirūpitopakāryatvāśrayo ghaṭa ityarthaḥ. upakāryaṃ hi sādhyam. phalamapi tadeveti. gamyamānāpīti. "api"śabdena śrūyamāṇakriyā samuccayate. nakevalaṃ śrūyamāṇaiva kriyā vibhaktau prayojikā, kiṃtu gamyamānā'pīti bhāvaḥ. sādhaneti. "sādhya."mityatra prakṛtibhūto yo dhātustadarthaṃta pratīti bhāvaḥ. aśiṣṭeti. etacca "dāṇaśca sā ceccatuthryartha"ityanena jñāpyate iti manoramāyāṃ sthitam. kecidiha pariṣkurvanti--"aśiṣṭavyavahāra"ityaṃśo vācanika eva, anyāṃśastu jñāpakasiddhaḥ"iti. dāsyā saṃyacchate iti. "dāṇaśca sā ce"diti taṅ. "pāghradhme"ti yacchādeśaḥ. kāmuka iti. "laṣapatapade"tyādinā kamerukañ. iti tṛtīyā.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents