Pāṇini 2.2.35

sarvopasarjanatvād bahuvrīheraniyame prāpte niyamārthaṃ vacanam. saptamyantaṃ viśeṣaṇaṃ ca bahuvrīhisamāse pūrvaṃ prayoktavyam. kṇṭhekālaḥ. urasilomā. viśeṣanam citraguḥ. śabalaguḥ. sarvanāmasaṅkhyayorupasaṅkhyānam. sarvaśvetaḥ. sarvakṛṣṇaḥ. dviśuklaḥ. dvikṛṣṇaḥ. anayoreva mithaḥ saṃpradhāraṇāyāṃ pratvāt saṅkhyāyāḥ pūrvanipātaḥ. dvyanyaḥ. tryanyaḥ. vā priyasya pūvanipātaḥ. guḍapriyaḥ, priyaguḍaḥ. saptamyāḥ pūrvanipāte prapte gaḍvādibhyaḥ saptamyantaṃ param. gaḍukaṇṭhaḥ. gaḍuśirāḥ. kathaṃ vahegaḍuḥ? prāptasya cābādhā vyākhyeyā.

saptamīviśeṣane bahuvrīhau 2.2.35 sarvopasarjanatvād bahuvrīheraniyame prāpte niyamārthaṃ vacanam. saptamyantaṃ viśeṣaṇaṃ ca bahuvrīhisamāse pūrvaṃ prayoktavyam. kṇṭhekālaḥ. urasilomā. viśeṣanam citraguḥ. śabalaguḥ. sarvanāmasaṅkhyayorupasaṅkhyānam. sarvaśvetaḥ. sarvakṛṣṇaḥ. dviśuklaḥ. dvikṛṣṇaḥ. anayoreva mithaḥ saṃpradhāraṇāyāṃ pratvāt saṅkhyāyāḥ pūrvanipātaḥ. dvyanyaḥ. tryanyaḥ. vā priyasya pūvanipātaḥ. guḍapriyaḥ, priyaguḍaḥ. saptamyāḥ pūrvanipāte prapte gaḍvādibhyaḥ saptamyantaṃ param. gaḍukaṇṭhaḥ. gaḍuśirāḥ. kathaṃ vahegaḍuḥ? prāptasya cābādhā vyākhyeyā.

saptamīviśeṣaṇe bahuvrīhau. , 2.2.35 "sarvanāmasaṃkhyayoḥ" iti. yatra guṇavacanena saha samāsaḥ so'sya viṣayaḥ. yatra tu dravyavācinā tatra sarvanāmaṃkhyayorviśeṣaṇatvādeva pūrvanipātaḥ siddhaḥ. "saptamyāḥ pūrvanipāte" ityādi. saptamyantasya pūrvanipāte prāpte gaḍvādibhyaḥ paravacanaṃ katrtavyamiti. saptamynataṃ paramucyate = kathyate yena vyākhyānena tat paravacanam. tatredaṃ vyākhyānam-- āhitāderākṛtigaṇatvād gaḍukakaṇṭhaprabhṛtayastatraiva draṣṭavyāḥ,tena gaḍvādibhyaḥ paraṃ saptamyantaṃ bhaviṣyati. "kathaṃ vahegaḍuḥ" iti. yadi gaḍvādibhyaḥ saptamyāḥ paravacanamiti bhāvaḥ. "prāptasya ca bādhā vyākhyeyā" iti. tatredaṃ vyākhyānam-- "vāhitāgnyādiṣu" 2.2.37 ityato vāgrahaṇaṃ kriyate, sā ca vyavasthitavibhāṣā vijñāyate. tena prāptasya paranipātasya bādhanaṃ bhaviṣyati॥

saptamyantaṃ viśeṣaṇaṃ ca bahuvrīhau pūrvaṃ syāt. ata eva jñāpakādvyadhikaraṇapado bahuvrīhiḥ..

saptamīviśeṣaṇe bahuvrīhau 970, 2.2.35 saptamyantaṃ viśeṣaṇaṃ ca bahuvrīhau pūrvaṃ syāt. ata eva jñāpakādvyadhikaraṇapado bahuvrīhiḥ॥

saptamīviśeṣaṇe. `upasarjanaṃ pūrva'mityataḥ pūrvamityanuvartate. pratyayagrahaṇaparibhāṣayā saptamīti tadantagrahaṇaṃ. tadāha–saptamyantamiti. kaṇṭhekāla iti. `kaṇṭhe tiṣṭhatīti kaṇṭhesthaḥ, sa kālo yasyeti vigrahaḥ. `supī'ti yogavibhāgātkaḥ. `saptamyupamānapūrvapadasye'ti bahuvrīhi samāsaḥ, sthaśabdalopaśce'ti `anekamanyapadārthe' iti sūtre bhāṣye spaṣṭam. `amūrdhamastakā'diti saptamyā aluk. ata eveti. yadyapi kaṇṭhesthaśabdaḥ prathamānta evātra bahuvrīhau pūrvapadaṃ, tasya kālaśabdena sāmānādhikaraṇyamastyeveti kathaṃ saptamīgrahaṇaṃ vyadhiṃkaraṇapadabahuvrīhijñāpakam. kiṃca viśeṣaṇatvādeva siddhe kiṃ vā saptamīgrahaṇena ?. tathāpi yadā sthapadamanādṛtya `kaṇṭhe' ityasyādhikaraṇatvaṃ, tasya ca kālarūpe uttarapadārthe upasaṅkramastadā `kaṇṭhe' ityasyā'prathamāntatvādbahuvrīheraprasaktestatra saptamyantasya pūrvanipātavidhirabhitticitrāyitaḥ syāt. tataśca saptamīgrahaṇādaprathamānto'pi bahuvrīhiḥ kvacidastīti vijñāyate iti yojyam. tena `saccāstrajanmā hi vivekalābhaḥ' ityādi siddham. citraguriti. ubhayorapi prathamānirdiṣṭatvena vigrahe niyatavibhaktikatvena cānyatarasya pa#ūrvanipāte prāpte uttarapadaviśeṣaṇasyaiva pūrvanipātārthaṃ viśeṣagrahaṇamiti bhāvaḥ.

saptamīviśeṣaṇe bahuvrīhau 889, 2.2.35 saptamīviśeṣaṇe. "upasarjanaṃ pūrva"mityataḥ pūrvamityanuvartate. pratyayagrahaṇaparibhāṣayā saptamīti tadantagrahaṇaṃ. tadāha--saptamyantamiti. kaṇṭhekāla iti. "kaṇṭhe tiṣṭhatīti kaṇṭhesthaḥ, sa kālo yasyeti vigrahaḥ. "supī"ti yogavibhāgātkaḥ. "saptamyupamānapūrvapadasye"ti bahuvrīhi samāsaḥ, sthaśabdalopaśce"ti "anekamanyapadārthe" iti sūtre bhāṣye spaṣṭam. "amūrdhamastakā"diti saptamyā aluk. ata eveti. yadyapi kaṇṭhesthaśabdaḥ prathamānta evātra bahuvrīhau pūrvapadaṃ, tasya kālaśabdena sāmānādhikaraṇyamastyeveti kathaṃ saptamīgrahaṇaṃ vyadhiṃkaraṇapadabahuvrīhijñāpakam. kiṃca viśeṣaṇatvādeva siddhe kiṃ vā saptamīgrahaṇena?. tathāpi yadā sthapadamanādṛtya "kaṇṭhe" ityasyādhikaraṇatvaṃ, tasya ca kālarūpe uttarapadārthe upasaṅkramastadā "kaṇṭhe" ityasyā'prathamāntatvādbahuvrīheraprasaktestatra saptamyantasya pūrvanipātavidhirabhitticitrāyitaḥ syāt. tataśca saptamīgrahaṇādaprathamānto'pi bahuvrīhiḥ kvacidastīti vijñāyate iti yojyam. tena "saccāstrajanmā hi vivekalābhaḥ" ityādi siddham. citraguriti. ubhayorapi prathamānirdiṣṭatvena vigrahe niyatavibhaktikatvena cānyatarasya pa#ūrvanipāte prāpte uttarapadaviśeṣaṇasyaiva pūrvanipātārthaṃ viśeṣagrahaṇamiti bhāvaḥ. sarvanāmasaṅkhyayoriti. "bahuvrīhau pūrvanipātasye"ti śeṣaḥ. sarva()ota iti. rārvaḥ ()oto yasyeti vigrahaḥ. ubhayorapi gumavacanatvena viśeṣaṇaviśeṣyabhāve kāmacārādanyatarasya pūrvanipāte prāpte sarvanāmatvātsarvaśabdasyaiva pūrvanipātaḥ. upasarjanatve'pi bhūtapūrvagatyā sarvanāmatvam. triśukla iti. trayaḥ śuklā yasyeti vigrahaḥ. ubhayorapi kāmacāreṇa pūrvanipāte prāpte saṅkhyātvatriśabdasyaiva pūrvanipātaḥ. "dviśukla" ityatra tu sarvanāmatvādeva siddham. nanu dvau anyau yasya dvyanya iti bahuvrīhau sarvanāmasaṅkhyayorantyatarasya pākṣikaḥ pūrvanipātaḥ syādityata āha--mitho'nayoriti. sarvanāmasaṅkhyayorityarthaḥ. saṅkhyā pūrvamiti. "prayojye"ti śeṣaḥ. śabdapareti. ekasminneva sūtre sarvanāmasaṅkyayoḥ samāsopāttatve'pi sarvanāmasaṅkyāśabdayo saṅkhyāśabdasya pāṭhataḥ paratvamādāya vipratiṣedhasūtrapravṛtterityarthaḥ. saṅkyāyā alpīyasyā iti. nyūnādhikasaṅkhyāvācakaśabdānāṃ samāse nyūnasaṅkhyāyāḥ pūrvaprayoga iti vaktavyamityarthaḥ. dvitrā iti. dvau vā trayo veti vigrahe "saṅkhyayāvyaye"ti bahuvrīhiḥ. nanu "dvandve ghī"tyato "dvandve" ityanuvṛttau "alpāctara"miti sūtrabhāṣye'sya vārtikasya pāṭhādbahuvrīhau kathamasya pravṛttirityata āha--dvandve'pīti. idaṃca vārtikaṃ dvandve'dvande'pi pravartata ityarthaḥ. dvādaseti. dvau ca daśa ce"ti dvandvaḥ. tatpuruṣe tu śatānāṃ viṃśatiḥ viṃśatiśatamityudāhāryam. "tadasminnidhikamiti daśāntāḍḍaḥ" iti sūtrabāṣye saharuāāṇāṃ śatamityarthe śatasaharuāmiti bhāṣyakaiyaṭayo prayogo'tramānamiti śabdenduśekhare sthitam.vā priyasyeti. bahuvrīhau pūrvaṃ prayogo vaktavya ityarthaḥ. gaḍvādeḥ parā saptamīti. "bahuvrīhau yojyeti vaktavya"miti śeṣaḥ. gaḍukaṇṭha iti. gaḍuḥ kaṇṭhe yasyeti vigrahaḥ. gaḍurnāma grīvādigato durmāṃsagolaḥ. asaṃjñātvāt "haladantāt" ityaluṅ na. kvacinneti. vyākhyānamevātra śaraṇam. vahegaḍuriti. vahaḥ=skandhaḥ, tanmin gaḍu-durmāṃsagrantiryasyeti vigrahaḥ. niṣṭhā. niṣṭhāntamiti. "ktaktavatūniṣṭhe"ti vakṣyati, tadantamityarthaḥ. kṛtakṛtya iti. kṛtaṃ kṛtyaṃ yeneti vigrahaḥ. ubhayorapi kriyāśabdātvādviśeṣaṇatve kāmacārādanyatarasya pūrvanipāte prāpte niṣṭhāntasya pūrvanipātaḥ. jātikāleti. "jātikālasukhādibhyo'nācchādanātktaḥ, iti svaravidhinā jñāpitamidamiti bhāṣye spaṣṭam. jātipūrvasyodāharaṇamāha--sāraṅgajagdhīti sāraṅgaḥ=hariṇaḥ, jagdhaḥ=bhakṣito yayā iti vigrahaḥ. "asvāṅgapūrvapadādve"ti ṅīṣ. kālapūrvasyodāharati--māsajāteti. māso jāto yasyā iti vigrahaḥ. ṭāp. sukhapūrvasyodāharati--sukhajāteti. sukhaṃ jātaṃ yasyā iti vigrahaḥ. prāyikamiti. vyākhyānamevātra śaraṇam. kṛtakaṭa iti. kṛtaḥ kaṭo yeneti vigrahaḥ. udakatvasya jātitve'pi na pītaśabdasya paranipātaḥ.

saptamīviśeṣaṇe. yadā kaṇṭhe kiṃcidastīti jñāyate, tasya viśeṣaṇaṃ kāla ithi, tadedaṃ saptamīgrahaṇam. anyadā tu tena vināpi viseṣaṇatvādeva siddham. cutraguriti. na ca `upasarjanaṃ pūrva'mityevedaṃ sidhyatīti vācyaṃ, `bahuvrīhau saptamī'tyukte takra koṇḍhinyanyāyenopasarjanapūrvatvasya bādhāpatterato viśeṣaṇagrahaṇaṃ kṛtam. yasmātsataparaḥ'iti , kathaṃ ca `jahatsvārthe vṛttiḥ'iti?. iha hi jahastvaṃ padaṃ yaṃ sa jahatsvaḥ, so'rthadho yasyāmiti bahuvrīhigarbho bahuvrīhiḥ. tathā ca spaparaśabdayoḥ sarvanāmatvātpūrvanipātena bhāvyamiti cet. atrāhuḥ–sūtra bhāṣyaprayogātsvaparaśabdayorna pūrvanipātaḥ. rājadantāditvādvā siddhimiti. dviśukla iti. yadyapi sarvanāmatvenaiva dviśabdasya pūrvanipātatvaṃ sidhyati, tathāpi `triśukla'ityādisiddhaye vārtike saṅkhyāgrahaṇaṃ kṛtam. nanu saṅkhyāyā alpāctaratvena `saṅkhyāsarvanāmno'riti vācye viparītoccāraṇamayuktamityāśaṅkyāha–. mitho'nayoriti. viparītoccāraṇamevātra liṅgamiti bhāvaḥ. alpīyasyā iti. alpārthavācikāyā ityarthaḥ. gaḍvāderiti. ādiśabdaḥ prakāravācī. tena padmaṃ nābhau yasya padmanābhaḥ. ūrṇā nābhau yasya. `ṅyāpoḥ–'iti hyasvaḥ. ūreṃnābha iti siddyatītyāhuḥ. `jātikālasukhādibhyo'nācchādanā'dityanena jñāpitamiti bhāvaḥ. sāraṅgajagdhīti. sāraṅgo jagdho yayā sā. `asvāṅgapūrvapadādve'ti ṅīṣ॥ kathaṃ tarhi `cārusmitaścāruhasitaḥ'ityādi\t?. atrāhuḥ–`napuṃsake bhāve ktaḥ'iti ktasya na pūrvanipātaḥ, niṣṭhāśabdena vihitasyaiveha grahaṇāgaditi. niṣṭhāsaptamyau. kvicinneti. āhitāgnyīditvakalpanādanabhidhānadveti bhāvaḥ. \r\niti tattvabodhinīvyākhyāyāṃ bahuvrīhiprakaraṇam. bhāvakarmaprakriyā.

saptamīviseṣaṇe bahuvrīhau 476, 2.2.35 saptamīviśeṣaṇe. yadā kaṇṭhe kiṃcidastīti jñāyate, tasya viśeṣaṇaṃ kāla ithi, tadedaṃ saptamīgrahaṇam. anyadā tu tena vināpi viseṣaṇatvādeva siddham. cutraguriti. na ca "upasarjanaṃ pūrva"mityevedaṃ sidhyatīti vācyaṃ, "bahuvrīhau saptamī"tyukte takra koṇḍhinyanyāyenopasarjanapūrvatvasya bādhāpatterato viśeṣaṇagrahaṇaṃ kṛtam.sarvanāmasaṅkhyorupasaṅkhyānam. sarvanāmeti. kathaṃ tarhi "taḥ paro yasmātsataparaḥ"iti , kathaṃ ca "jahatsvārthe vṛttiḥ"iti(). iha hi jahastvaṃ padaṃ yaṃ sa jahatsvaḥ, so'rthadho yasyāmiti bahuvrīhigarbho bahuvrīhiḥ. tathā ca spaparaśabdayoḥ sarvanāmatvātpūrvanipātena bhāvyamiti cet. atrāhuḥ--sūtra bhāṣyaprayogātsvaparaśabdayorna pūrvanipātaḥ. rājadantāditvādvā siddhimiti. dviśukla iti. yadyapi sarvanāmatvenaiva dviśabdasya pūrvanipātatvaṃ sidhyati, tathāpi "triśukla"ityādisiddhaye vārtike saṅkhyāgrahaṇaṃ kṛtam. nanu saṅkhyāyā alpāctaratvena "saṅkhyāsarvanāmno"riti vācye viparītoccāraṇamayuktamityāśaṅkyāha--.mitho'nayoḥ samāse saṅkhyā pūrvam. mitho'nayoriti. viparītoccāraṇamevātra liṅgamiti bhāvaḥ.saṅkhyāyā alpīyasyāḥ. alpīyasyā iti. alpārthavācikāyā ityarthaḥ. gaḍvādeḥ parā saptamī. gaḍvāderiti. ādiśabdaḥ prakāravācī. tena padmaṃ nābhau yasya padmanābhaḥ. ūrṇā nābhau yasya. "ṅyāpoḥ--"iti hyasvaḥ. ūreṃnābha iti siddyatītyāhuḥ.jātikālasukhādibhyaḥ parā niṣṭhā vācyā. jātikāleti. etacca "jātikālasukhādibhyo'nācchādanā"dityanena jñāpitamiti bhāvaḥ. sāraṅgajagdhīti. sāraṅgo jagdho yayā sā. "asvāṅgapūrvapadādve"ti ṅīṣ॥ kathaṃ tarhi "cārusmitaścāruhasitaḥ"ityādi (). atrāhuḥ--"napuṃsake bhāve ktaḥ"iti ktasya na pūrvanipātaḥ, niṣṭhāśabdena vihitasyaiveha grahaṇāgaditi.praharaṇārthebhyaḥ pare niṣṭhāsaptamyau. kvicinneti. āhitāgnyīditvakalpanādanabhidhānadveti bhāvaḥ. iti tattvabodhinīvyākhyāyāṃ bahuvrīhiprakaraṇam.atha bhāvakarmaprakriyā.