Kāśikāvṛttī1: anekaṃ subantamanyapdārthe vartamānaṃ supā saha samasyate, bahuvrīhiśca samāso b See More
anekaṃ subantamanyapdārthe vartamānaṃ supā saha samasyate, bahuvrīhiśca samāso bhavati.
prathamārtham ekaṃ varjayitvā sarveṣu vibhaktyartheṣu bahuvrīhir bhavati. prāptam
udakaṃ yaṃ grāmaṃ prāptodako grāmaḥ. ūḍharatho 'naḍvān. upagṛtapaśū rudraḥ. udghṛtaudanā
sthālī. citragurdevadattaḥ. vīrapuruṣako grāmaḥ. prathamārthe tu na bhavati. vṛṣṭe deve
gataḥ. anekagrahanaṃ kim? bahūnām api yathā syāt, susūkṣmajaṭakeśena sugajājinavāsasā.
samantaśitirandhreṇa dvayor vṛttau na sidhyati. bahuvrīhiḥ samānādhikaraṇānam iti
vaktavyam. vyadhikaraṇānāṃ mā bhūt, pañcabhir bhuktamasya.avyayānāṃ ca bahuvrīhir
vaktavyaḥ. uccair mukhaḥ. nīcair mukhaḥ. saptamyupamānapūrvapadasya uttarapadalopa śca
vaktavyaḥ. kaṇṭhe sthitaḥ kālo 'sya kaṇṭhekalaḥ. urasilomā. uṣṭrasya mukham iva mukhaṃ
yasya sa uṣṭramukhaḥ. kharamukhaḥ. samudāyavikāraṣaṣṭhyāśca bahuvrīhiruttarapadalopaśca iti
vaktavyam. keśānāṃ saṅghātaḥ keśasaṅghātaḥ, keśasaṅghātaḥ cūḍā 'sya keśacūḍaḥ. suvarṇasya
vikāro 'laṅkāro 'sya subarṇālaṅkāraḥ. prādibhyo dhatujasya uttarapadasya lopaśca vā
bahuvrīhir vaktavyaḥ. prapatitaṃ parṇamasya praparṇaḥ, prapatitaparṇaḥ. pratitaṃ
palāśamasya prapalāśaḥ, prapatitapalāśaḥ. naño 'styarthānāṃ bahuvrīhir vācottarapadalopaśca
vaktavyaḥ. āvidyamānaḥ putro yasya aputraḥ, avidyamānaputraḥ. abhāryaḥ,
avidyamānabhāryaḥ. subadhikāre 'stikṣīrādīnāṃ bahuvrīhir vaktavyaḥ. astikṣīrā
brāhmaṇī. astyādayo nipātāḥ.
Kāśikāvṛttī2: anekam anyapadārthe 2.2.24 anekaṃ subantamanyapdārthe vartamānaṃ supā saha sama See More
anekam anyapadārthe 2.2.24 anekaṃ subantamanyapdārthe vartamānaṃ supā saha samasyate, bahuvrīhiśca samāso bhavati. prathamārtham ekaṃ varjayitvā sarveṣu vibhaktyartheṣu bahuvrīhir bhavati. prāptam udakaṃ yaṃ grāmaṃ prāptodako grāmaḥ. ūḍharatho 'naḍvān. upagṛtapaśū rudraḥ. udghṛtaudanā sthālī. citragurdevadattaḥ. vīrapuruṣako grāmaḥ. prathamārthe tu na bhavati. vṛṣṭe deve gataḥ. anekagrahanaṃ kim? bahūnām api yathā syāt, susūkṣmajaṭakeśena sugajājinavāsasā. samantaśitirandhreṇa dvayor vṛttau na sidhyati. bahuvrīhiḥ samānādhikaraṇānam iti vaktavyam. vyadhikaraṇānāṃ mā bhūt, pañcabhir bhuktamasya. avyayānāṃ ca bahuvrīhir vaktavyaḥ. uccair mukhaḥ. nīcair mukhaḥ. saptamyupamānapūrvapadasya uttarapadalopa śca vaktavyaḥ. kaṇṭhe sthitaḥ kālo 'sya kaṇṭhekalaḥ. urasilomā. uṣṭrasya mukham iva mukhaṃ yasya sa uṣṭramukhaḥ. kharamukhaḥ. samudāyavikāraṣaṣṭhyāśca bahuvrīhiruttarapadalopaśca iti vaktavyam. keśānāṃ saṅghātaḥ keśasaṅghātaḥ, keśasaṅghātaḥ cūḍā 'sya keśacūḍaḥ. suvarṇasya vikāro 'laṅkāro 'sya subarṇālaṅkāraḥ. prādibhyo dhatujasya uttarapadasya lopaśca vā bahuvrīhir vaktavyaḥ. prapatitaṃ parṇamasya praparṇaḥ, prapatitaparṇaḥ. pratitaṃ palāśamasya prapalāśaḥ, prapatitapalāśaḥ. naño 'styarthānāṃ bahuvrīhir vācottarapadalopaśca vaktavyaḥ. āvidyamānaḥ putro yasya aputraḥ, avidyamānaputraḥ. abhāryaḥ, avidyamānabhāryaḥ. subadhikāre 'stikṣīrādīnāṃ bahuvrīhir vaktavyaḥ. astikṣīrā brāhmaṇī. astyādayo nipātāḥ.
Laghusiddhāntakaumudī1: anekaṃ prathamāntamanyasya padasyārthe vartamānaṃ vā samasyate sa bahuvrīhiḥ.. Sū #969
Laghusiddhāntakaumudī2: anekamanyapadārthe 969, 2.2.24 anekaṃ prathamāntamanyasya padasyārthe vartamānaṃ See More
anekamanyapadārthe 969, 2.2.24 anekaṃ prathamāntamanyasya padasyārthe vartamānaṃ vā samasyate sa bahuvrīhiḥ॥
Bālamanoramā1: anekamanya. prathamāntamiti. śeṣagrahaṇānuvṛttilabhyamidam. evaṃ ca supsupeti
n Sū #820 See More
anekamanya. prathamāntamiti. śeṣagrahaṇānuvṛttilabhyamidam. evaṃ ca supsupeti
nānuvartate, prayojanā'bhāvāt. `anekaṃ subanta'miti pāṭhe'pi prathamāntamityarthaḥ.
anyeti. upasthitaprathamāntātiriktetyarthaḥ. evaṃca pañcabhirbhuktamannaṃ yasya saḥ
`pañcabhukta' iti bahuvrīhinivṛttyarthaṃ `bahuvrīhiḥ samānādhikaraṇānāmiti
vaktavya'miti vārtikaṃ yadbhāṣye sthitaṃ, yacca vṛṣṭe deve yo gataḥ sa vṛṣṭadeva iti
bahuvrīhinivṛttyartham `aprathamāvibhaktyarthe bahuvrīhirvaktavyaḥ' iti vārtikaṃ
tadubhayamapi na kartavyamityāha–aprathamāvibhaktyarthe bahuvrīhiriti. samānādhikaraṇānāmiti
ca phalitamiti. `śeṣagrahaṇā'diti śeṣaḥ. `śeṣagrahaṇāt prathamānta iti labhyate' iti hi
bhāṣyam. `pañcabhirbhuktamasye'tyatra ca samasyamānapadayorekasyā'prathamāntatvānna
bahuvrīhiriti phalitam. prathamāntātiriktasya padasyārthe vartamānaṃ samasyate
ityarthāśrayaṇādvṛṣṭe deve gata ityatrāpi na bahuvrīhiriti phalitam.
pratamāntātiriktasya padasyārthe vartamānaṃ samasyate ityarthāśrayaṇādvṛṣṭe deve gata
ityatrāpi na bahuvrīhiriti phalitamiti bhāvaḥ.
dvitīyārthabahuvrīhimudāharati–prāptamiti. `gatyarthākarmake'ti kartari ktaḥ. atra
vigrahavākye grāmakarmakaprāptikartṛ udakamityevaṃ grāmasya viseṣaṇatayā,
viśeṣyatvena tu prāptasya udakasya bodhaḥ. samāse tu ekārthībhāvamahimnā
udakakartṛkaprāptikarmībhūto grāma ityevaṃ grāmasya viśeṣyatayā, tadviśeṣaṇatayā tu
prāptasya udakasya bodhaḥ. evamuttaratrāpi viśeṣaṇaviśeṣyabhāvavyatyāso jñeyaḥ. atha
tṛtīyārthabahuvrīhimudāharati–ūḍharatho'naḍvāniti. ūḍho ratho yeneti vigrahaḥ. atha
catuthryarthabahuvrīhimudāharati–ūḍharatho'naḍvāniti. ūḍho ratho yeneti vigrahaḥ. atha
catuthryarthabahuvrīhimudāharati–upahmatapaśū rudra iti. upahmataḥ paśuryasmai iti
vigrahaḥ. atha pañcamyarthabahuvrīhimudāharati—uddhṛtaudanā sthālīti. uddhṛta odano
yasyā iti bahuvrīhiḥ. atha ṣaṣṭha\ufffdrthaṃbahuvrīhimudāharati–pītāmbaro haririti.
pītamambaraṃ yasyeti vigrahaḥ. atha saptamyarthabahuvrīhimudāharati–vīrapuruṣako grāma
iti. vīrāḥ puruṣā yasminniti vigrahaḥ. `śeṣādvibhāṣā' iti kap. atra karmādīnāṃ
samāsenābhihitatvātprathamaiva. prathamārthe tu neti. `anyapadārtha'śabdena
prathamāntātiriktadvitīyādyantārthasyaiva vivakṣitatvāditi bhāvaḥ. vyadhikaraṇānāmapi
neti. `anekaṃ prathamānta'mityukteriti bhāvaḥ.
yaddhātujaprakṛtikapradhamāntaṃ tasya anyena prathamāntena bahuvrīhirvācyaḥ. tatra
bahuvrīhau prādibhyaḥ parasya uttarapadasya dhātujasya lopaśca vikalpena vācya ityarthaḥ.
atra `bahuvrīhi'rityanuvādaḥ, lopasyaiva vidhiḥ. prapatitaparṇa iti. prakṛṣṭaṃ patitaṃ–
prapatitam. prādayo gatādyarthe' iti samāsaḥ. prapatitaṃ parṇaṃ yasmāditi vigrahaḥ.
praparṇa iti. prapatiteti pūrvapade dhātujasya uttarapadasya lope rūpam.
Bālamanoramā2: anekamanyapadārthe 820, 2.2.24 anekamanya. prathamāntamiti. śeṣagrahaṇānuvṛttila See More
anekamanyapadārthe 820, 2.2.24 anekamanya. prathamāntamiti. śeṣagrahaṇānuvṛttilabhyamidam. evaṃ ca supsupeti nānuvartate, prayojanā'bhāvāt. "anekaṃ subanta"miti pāṭhe'pi prathamāntamityarthaḥ. anyeti. upasthitaprathamāntātiriktetyarthaḥ. evaṃca pañcabhirbhuktamannaṃ yasya saḥ "pañcabhukta" iti bahuvrīhinivṛttyarthaṃ "bahuvrīhiḥ samānādhikaraṇānāmiti vaktavya"miti vārtikaṃ yadbhāṣye sthitaṃ, yacca vṛṣṭe deve yo gataḥ sa vṛṣṭadeva iti bahuvrīhinivṛttyartham "aprathamāvibhaktyarthe bahuvrīhirvaktavyaḥ" iti vārtikaṃ tadubhayamapi na kartavyamityāha--aprathamāvibhaktyarthe bahuvrīhiriti. samānādhikaraṇānāmiti ca phalitamiti. "śeṣagrahaṇā"diti śeṣaḥ. "śeṣagrahaṇāt prathamānta iti labhyate" iti hi bhāṣyam. "pañcabhirbhuktamasye"tyatra ca samasyamānapadayorekasyā'prathamāntatvānna bahuvrīhiriti phalitam. prathamāntātiriktasya padasyārthe vartamānaṃ samasyate ityarthāśrayaṇādvṛṣṭe deve gata ityatrāpi na bahuvrīhiriti phalitam. pratamāntātiriktasya padasyārthe vartamānaṃ samasyate ityarthāśrayaṇādvṛṣṭe deve gata ityatrāpi na bahuvrīhiriti phalitamiti bhāvaḥ. tatra dvitīyārthabahuvrīhimudāharati--prāptamiti. "gatyarthākarmake"ti kartari ktaḥ. atra vigrahavākye grāmakarmakaprāptikartṛ udakamityevaṃ grāmasya viseṣaṇatayā, viśeṣyatvena tu prāptasya udakasya bodhaḥ. samāse tu ekārthībhāvamahimnā udakakartṛkaprāptikarmībhūto grāma ityevaṃ grāmasya viśeṣyatayā, tadviśeṣaṇatayā tu prāptasya udakasya bodhaḥ. evamuttaratrāpi viśeṣaṇaviśeṣyabhāvavyatyāso jñeyaḥ. atha tṛtīyārthabahuvrīhimudāharati--ūḍharatho'naḍvāniti. ūḍho ratho yeneti vigrahaḥ. atha catuthryarthabahuvrīhimudāharati--ūḍharatho'naḍvāniti. ūḍho ratho yeneti vigrahaḥ. atha catuthryarthabahuvrīhimudāharati--upahmatapaśū rudra iti. upahmataḥ paśuryasmai iti vigrahaḥ. atha pañcamyarthabahuvrīhimudāharati---uddhṛtaudanā sthālīti. uddhṛta odano yasyā iti bahuvrīhiḥ. atha ṣaṣṭha()rthaṃbahuvrīhimudāharati--pītāmbaro haririti. pītamambaraṃ yasyeti vigrahaḥ. atha saptamyarthabahuvrīhimudāharati--vīrapuruṣako grāma iti. vīrāḥ puruṣā yasminniti vigrahaḥ. "śeṣādvibhāṣā" iti kap. atra karmādīnāṃ samāsenābhihitatvātprathamaiva. prathamārthe tu neti. "anyapadārtha"śabdena prathamāntātiriktadvitīyādyantārthasyaiva vivakṣitatvāditi bhāvaḥ. vyadhikaraṇānāmapi neti. "anekaṃ prathamānta"mityukteriti bhāvaḥ. prādibhyaḥ. prādibhyaḥ paraṃ yaddhātujaprakṛtikapradhamāntaṃ tasya anyena prathamāntena bahuvrīhirvācyaḥ. tatra bahuvrīhau prādibhyaḥ parasya uttarapadasya dhātujasya lopaśca vikalpena vācya ityarthaḥ. atra "bahuvrīhi"rityanuvādaḥ, lopasyaiva vidhiḥ. prapatitaparṇa iti. prakṛṣṭaṃ patitaṃ--prapatitam. prādayo gatādyarthe" iti samāsaḥ. prapatitaṃ parṇaṃ yasmāditi vigrahaḥ. praparṇa iti. prapatiteti pūrvapade dhātujasya uttarapadasya lope rūpam. naño'styarthānāṃ. nañaḥ pareṣāmastyarthavācinā subantānāṃ bahuvrīhirvācyaḥ, ta[thā]trāstyarthavācināmuttarapadabhūtānāṃ lopaśca vā vaktavya ityarthaḥ. avidyamānaputra iti. na vidyamāna iti nañsamāsaḥ. naño nalopaḥ. avidyamānaḥ putro yasyeti vigrahaḥ. aputra iti. astyarthakavidyamānaśabdasya lope rūpam. atrāpi bahuvrīhirityanuvādaḥ. avyayānāṃ ceti. "bahuvrīhirvācya" iti śeṣaḥ. uccairmukha iti. uccairityasyādhikaraṇaśaktipradhānatayā saptamyantatvena prathamāntatvā'bhāvādaprāpte bahuvrīhau vacanam. saptamyupamānapūrvapadasyottarapadalopaśceti. saptamyantopamānasahite pūrvapade yasya tat saptamyupamānapūrvapadam, tasya samastapadasya padāntareṇa bahuvrīhirvācyaḥ. samastapadātmake pūrvapade yaduttarapadaṃ tasya lopaśca vaktavya ityarthaḥ. tatra saptamyantasahitasamastapūrvapadakaṃ bahuvrīhimudāharati--kaṇṭhestha ityādi. "supi sthaḥ" iti kaḥ. kaṇṭhe tiṣṭhatīti kaṇṭhesthaḥ. upapadasamāsaḥ. "amūdrdhamastakā"diti saptamyā aluk. "kaṇṭhestha" iti samastapadram. tasya kālaśabdena bahuvrīhirityanuvādaḥ. supo luk. ttara kaṇṭhesthetyetadbahuvrīheḥ pūrvapadaṃ saptamyantapadasahitaṃ, tasmin yaduttarapadaṃ sthetyetat, tasya lopo vācanikaḥ. "kaṇṭhekāla" iti saptamyantapadaghaṭitasamāsagarbho bahuvrīhiḥ. tadavayavabhūtasaptamyāḥ "amūrdhamastakā"dityaluk. atha upamānasahitasamastapūrvapadakaṃ bahuvrīhimudāharati--uṣṭramukha iti. uṣṭrasya mukhamiveti vigrahe ṣaṣṭhītatpuruṣaḥ. mukhaśabdo mukhasadṛśe lākṣaṇika iti sūcayitumivaśabdaḥ. uṣṭramukhimiva mukhaṃ yasyeti vigrahe bahuvrīhirityanuvādaḥ. tatra "uṣṭramukhetyetadbahuvrīheḥ pūrvapadaṃ, tasminnuttarapadasya mukhaśabdasya lopo vācanikaḥ. saṅghātavikāreti. ṣaṣṭha()ntātparasya uttarapadasya padāntareṇa bahuvrīhirvācyaḥ, ṣaṣṭha()ntāduttarapadasya lopaśca. keśacūḍa iti. saṅghātaśabdasyo lope rūpam. suvarṇālaṅkāra iti. atra vikaraśabdasya uttarapadasya lope rūpam. astikṣīrādayaśceti. astikṣīrādayo bahuvrīhāvupasaṅkhyeyā ityarthaḥ. "astikṣīrāgau"rityatra astītyasya tiṅantatayā prathamāvibhaktyantatvā'bhāvādaprāpte bahuvrīhāvidaṃ vacanam. vastutastu vacanamidaṃ nārabdhavyamityāha--astīti vibhaktipratirūpakamavyayamiti. vibhaktipratirūpakatvena nipātitatvādastīti "svarādinipātamavyaya"mityavyayaṃ vidyamānārthakam. tataḥ soḥ "avyayādāpsupaḥ" iti luki pratyayalakṣaṇena prathamāntatvādeva siddheridaṃ vacanaṃ na kartavyamiti bhāvaḥ. taduktaṃ bhāṣye--"astikṣīrādivacanaṃ, na vā'vyayatvā"diti.
Tattvabodhinī1: aprathamāvibhaktyartha iti. samāneti. etacca śeṣagrahaṇāllabdham. anekaṃ kiṃ?.
Sū #720 See More
aprathamāvibhaktyartha iti. samāneti. etacca śeṣagrahaṇāllabdham. anekaṃ kiṃ?.
bahūnāmapi yathā syāt. etacca mūla eva sphuṭibhaviṣyati. anijvidhau kevalagrahaṇaṃ
jñāpakīkṛtyā'nekagrahaṇamiha sutyajamityāhuḥ. anyagrahaṇaṃ kim?.
bahuvrīhitatpuruṣayorviṣayavibhāgo yathā vijñāyeta, svapadārthe hi sāvakāśaṃ tatpuruṣaṃ
paratvādanyapadārthe bahuvrīhirbādhate. asati tvanyagrahaṇe `kaṇṭhekāla' ityādau
vyadhikaraṇapade, bahūnāṃ samudāye ca sāvakāśaṃ bahuvrāhi svapadārtha ivānyapadārthe'pila
`nīlotpalaṃ sara ' ityādau samānādhikaraṇe tatpuruṣo bādheta. padagrahaṇaṃ kim?. vākyārthe
mā bhūt. grāha vatī nadī. iha mā sa ?nāsīriti vākyārtho gamyate. arthagrahaṇaṃ kim?.,
yāvatā padena padāntarasya vṛttyasambhavādeva padārthe bhaviṣyati?. atrāhuḥ-
- prakṛtyarthaviśiṣṭapratyayārthābhidhānaṃ yathā syāt. anyathā
prādhānyātpratyayārthamātraṃ gṛhreta. iṣṭāpattau tu
citragurityetatṣaṣṭharthasambandhamātraparaṃ syāt. tathā ca devadattādibhiḥ
sāmānādhikaraṇyaṃ na syāditi. atredamavadheyam—`supā'ityatannānuvartate.
tenā'trānekaṃ prathamāntaṃ mithaḥ samasyate ithi paryavasanno'rthaḥ. evaṃ ca
dvipadabahuvrīhirabādha eva. ya#e tu `supsupā'ityanuvatrya `anekaṃ subantaṃ supā
sahe'ti vyācakṣate, teṣāṃ tu dvipadabahuvrīhirdurlabha
eveti.dvitiyādivibhaktyarthakrameṇodāharati—-prāptamityādi.
grāmakarmakaprāptikartṛ udakaṃ vigrahārthaḥ. udakakartṛkaprāptikarmeti samāsārthaḥ.
vigrahavākye sa iti prayoge tu tasyāpyayamevārthaḥ. anaḍutkartṛkodvahanakamībhūtorathaḥ.
rathakarmakodvahanakartā tu samāsārthaḥ. rudrasaṃprādanakopaharaṇakarmībhūtaḥ paśuḥ.
paśukarmakakopaharaṇasaṃpradānaṃ tu samāsārthaḥ. sthālyadhikoddharaṇakarma odanaḥ.
odanakarmakoddhakaraṇāvadhiḥ sthālī samāsārtha ityādi. iha karmādīnāṃ
samāsasenābhihitatvātprathamā. nanu vākye dhātvarthaṃ prati ktapratyayārthasya
karttuḥ karmaṇo vā viśeṣyatvādvṛttāvapi tathaivociteti prāptodakoḍharathādau
udakakartṛkaprāptītyādivarṇanaṃ [tu] na yujyate iti cet. ucyate—
ekārthībhāvādibhirvṛttau viśiṣṭārthaviṣayakaṃ śaktyāntarameva svīkriyate, na
tvavayavaśaktiriti nānupapattiḥ. vyapekṣāvādibhistvagatyā bhinnaiva vyutpattiḥ
svīkāryā. kiñca kartṛviśiṣ?ṭaprāpteḥ padārthatve tasyaiva nāmārthatvādudakasya
tadabhedo vācyaḥ, sa ca bādhitaḥ, na hi kartṛviśiṣṭā prāptirudakamiti sambhavati. ataeva `
bahūnāṃ vṛttidharmāṇāṃ vacanaireva sādhane. syānmahandauravami'tyādinā samarthasūtre
ekārthībhāvapakṣa evaprabala ityavocāma. prathamārthe tu neti. śeṣapadena vā, anyapadārtha
ityanena vā ati prasaṅgavāraṇāt `aprathamāvibhaktyarthe'iti vacanaṃ na kartavyamiti bhāvaḥ.
vyadhikaraṇānāmityādi. iha śeṣapadenaiva vāriko'tiprasaṅga iti `samānādhikaraṇānāṃ
bahuvrīhi'rityapi na kartavyamiti bhāvaḥ. `yatrānyasamāso noktaḥ sa śeṣaḥ' iti
vṛttikārādīnāṃ mate tu `prathamāntānāmeva bahuvrīhiḥ' ityalābhātkartavyamevedaṃ
vacanamiti bodhyam.
iti. prādibhya iti. prādibhyaḥ paraṃ yaddhātujaṃ tadantasya padāntareṇa
bahuvrīhivryākhyeya iti sūtrasiddhāntanuvādaḥ. vā ceti. idaṃ tu vācanikam.
pūrvapadāntargatasyottarapadasya dhātujasya lopo vācya ityarthaḥ. etacca prādīnāmeva
vṛttau viśiṣṭārthavṛttitāmāśritya sutyajam.
cottarapadalopaḥ. naño'styarthānāmiti. nañaḥ pareṣāmastyarthavācināṃ padāntareṇa
bahuvrīhivryākhyeyaḥ, astyarthavācināṃ tu lopa ityarthaḥ. astyarthānāṃ kim?.
anupanītaputraḥ. nañaḥ kim?. nirvidyamānaputraḥ. nanviha `supā'ityanuvṛttāvapi
subityetadanuvartate, tathā cā'stikṣīreti prayogo durlabha ityāśaṅkyaṃ sādhayati—
vibhaktipratirūpakamiti.
Tattvabodhinī2: anekamanyapadārthe 720, 2.2.24 aprathamāvibhaktyartha iti. samāneti. etacca śeṣa See More
anekamanyapadārthe 720, 2.2.24 aprathamāvibhaktyartha iti. samāneti. etacca śeṣagrahaṇāllabdham. anekaṃ kiṃ(). bahūnāmapi yathā syāt. etacca mūla eva sphuṭibhaviṣyati. anijvidhau kevalagrahaṇaṃ jñāpakīkṛtyā'nekagrahaṇamiha sutyajamityāhuḥ. anyagrahaṇaṃ kim(). bahuvrīhitatpuruṣayorviṣayavibhāgo yathā vijñāyeta, svapadārthe hi sāvakāśaṃ tatpuruṣaṃ paratvādanyapadārthe bahuvrīhirbādhate. asati tvanyagrahaṇe "kaṇṭhekāla" ityādau vyadhikaraṇapade, bahūnāṃ samudāye ca sāvakāśaṃ bahuvrāhi svapadārtha ivānyapadārthe'pila "nīlotpalaṃ sara " ityādau samānādhikaraṇe tatpuruṣo bādheta. padagrahaṇaṃ kim(). vākyārthe mā bhūt. grāha vatī nadī. iha mā sa?nāsīriti vākyārtho gamyate. arthagrahaṇaṃ kim()., yāvatā padena padāntarasya vṛttyasambhavādeva padārthe bhaviṣyati(). atrāhuḥ-- prakṛtyarthaviśiṣṭapratyayārthābhidhānaṃ yathā syāt. anyathā prādhānyātpratyayārthamātraṃ gṛhreta. iṣṭāpattau tu citragurityetatṣaṣṭharthasambandhamātraparaṃ syāt. tathā ca devadattādibhiḥ sāmānādhikaraṇyaṃ na syāditi. atredamavadheyam---"supā"ityatannānuvartate. tenā'trānekaṃ prathamāntaṃ mithaḥ samasyate ithi paryavasanno'rthaḥ. evaṃ ca dvipadabahuvrīhirabādha eva. ya#e tu "supsupā"ityanuvatrya "anekaṃ subantaṃ supā sahe"ti vyācakṣate, teṣāṃ tu dvipadabahuvrīhirdurlabha eveti.dvitiyādivibhaktyarthakrameṇodāharati----prāptamityādi. grāmakarmakaprāptikartṛ udakaṃ vigrahārthaḥ. udakakartṛkaprāptikarmeti samāsārthaḥ. vigrahavākye sa iti prayoge tu tasyāpyayamevārthaḥ. anaḍutkartṛkodvahanakamībhūtorathaḥ. rathakarmakodvahanakartā tu samāsārthaḥ. rudrasaṃprādanakopaharaṇakarmībhūtaḥ paśuḥ. paśukarmakakopaharaṇasaṃpradānaṃ tu samāsārthaḥ. sthālyadhikoddharaṇakarma odanaḥ. odanakarmakoddhakaraṇāvadhiḥ sthālī samāsārtha ityādi. iha karmādīnāṃ samāsasenābhihitatvātprathamā. nanu vākye dhātvarthaṃ prati ktapratyayārthasya karttuḥ karmaṇo vā viśeṣyatvādvṛttāvapi tathaivociteti prāptodakoḍharathādau udakakartṛkaprāptītyādivarṇanaṃ [tu] na yujyate iti cet. ucyate---ekārthībhāvādibhirvṛttau viśiṣṭārthaviṣayakaṃ śaktyāntarameva svīkriyate, na tvavayavaśaktiriti nānupapattiḥ. vyapekṣāvādibhistvagatyā bhinnaiva vyutpattiḥ svīkāryā. kiñca kartṛviśiṣ()ṭaprāpteḥ padārthatve tasyaiva nāmārthatvādudakasya tadabhedo vācyaḥ, sa ca bādhitaḥ, na hi kartṛviśiṣṭā prāptirudakamiti sambhavati. ataeva " bahūnāṃ vṛttidharmāṇāṃ vacanaireva sādhane. syānmahandauravami"tyādinā samarthasūtre ekārthībhāvapakṣa evaprabala ityavocāma. prathamārthe tu neti. śeṣapadena vā, anyapadārtha ityanena vā ati prasaṅgavāraṇāt "aprathamāvibhaktyarthe"iti vacanaṃ na kartavyamiti bhāvaḥ. vyadhikaraṇānāmityādi. iha śeṣapadenaiva vāriko'tiprasaṅga iti "samānādhikaraṇānāṃ bahuvrīhi"rityapi na kartavyamiti bhāvaḥ. "yatrānyasamāso noktaḥ sa śeṣaḥ" iti vṛttikārādīnāṃ mate tu "prathamāntānāmeva bahuvrīhiḥ" ityalābhātkartavyamevedaṃ vacanamiti bodhyam.prādibhyo dhātujasya vācyo vā cottarapadalopaḥ. prādibhya iti. prādibhya iti. prādibhyaḥ paraṃ yaddhātujaṃ tadantasya padāntareṇa bahuvrīhivryākhyeya iti sūtrasiddhāntanuvādaḥ. vā ceti. idaṃ tu vācanikam. pūrvapadāntargatasyottarapadasya dhātujasya lopo vācya ityarthaḥ. etacca prādīnāmeva vṛttau viśiṣṭārthavṛttitāmāśritya sutyajam.naño'styarthānāṃ vācyo vā cottarapadalopaḥ. naño'styarthānāmiti. nañaḥ pareṣāmastyarthavācināṃ padāntareṇa bahuvrīhivryākhyeyaḥ, astyarthavācināṃ tu lopa ityarthaḥ. astyarthānāṃ kim(). anupanītaputraḥ. nañaḥ kim(). nirvidyamānaputraḥ. nanviha "supā"ityanuvṛttāvapi subityetadanuvartate, tathā cā'stikṣīreti prayogo durlabha ityāśaṅkyaṃ sādhayati---vibhaktipratirūpakamiti.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents