Kāśikāvṛttī1: 
upadiśyate 'nena ityupadeśaḥ śāstravākyāni, sūtrapāṭhaḥ, khilapāṭhaśca. tatra yo 
See More
upadiśyate 'nena ityupadeśaḥ śāstravākyāni, sūtrapāṭhaḥ, khilapāṭhaśca. tatra yo
'canunāsikaḥ sa itsaṃjño bhavati. edha. spardha. pratijñānunāsikyāḥ pāṇinīyāḥ. upadeśe
iti kim? abhra āṃ apaḥ. aciti kim? ato maninkvanibvanipaśca 3-2-74. anunāsikaḥ
iti kim? sarvasya aco mā bhūt. itpradeśāḥ āditaśca 7-2-16 ityevam ādayaḥ.
Kāśikāvṛttī2: upadeśe 'janunāsika it 1.3.2 upadiśyate 'nena ityupadeśaḥ śāstravākyāni, sūtrap See More
upadeśe 'janunāsika it 1.3.2 upadiśyate 'nena ityupadeśaḥ śāstravākyāni, sūtrapāṭhaḥ, khilapāṭhaśca. tatra yo 'canunāsikaḥ sa itsaṃjño bhavati. edha. spardha. pratijñānunāsikyāḥ pāṇinīyāḥ. upadeśe iti kim? abhra āṃ apaḥ. aciti kim? ato maninkvanibvanipaśca 3.2.74. anunāsikaḥ iti kim? sarvasya aco mā bhūt. itpradeśāḥ āditaśca 7.2.16 ityevam ādayaḥ.
Nyāsa2: upadeśe'janunāsika it. , 1.3.2 "upadiśyate'nenetyupadeśaḥ" iti. " See More
upadeśe'janunāsika it. , 1.3.2 "upadiśyate'nenetyupadeśaḥ" iti. "akartari ca kārake saṃjñāyām" 3.3.19 iti karaṇe ghañ nanu ca saṃjñāyāmityucyate, na ceyaṃ saṃjñā? naitadasti; "kṛtyalyuṭo bahulam" 3.3.113 iti bahulavacanādasaṃjñāyāmapi bhavatītyadoṣaḥ. "śāstravakyāni" iti. asyedaṃ vivaraṇam-- "sūtrapāṭhaḥ, khilapāṭhaśca" iti. khilapāṭhaḥ = dhātupāṭhaḥ. cakārāt prātipadikapāṭhaśca. atha ragelageprabhṛtīnāṃ kathamānunāsikyam; na hi teṣāmānunāsikyaṃ gaṇe paṭha()te? athāparipaṭhitānāmapi bhavati, tadā "bhū" ityevamādīnāṃ kasmānna bhavatītyāha--- "pratijñānanāsikyāḥ pāṇinīyāḥ" ityādi. pratijñayā''nunāsikyaṃ yeṣāṃ te pratijñānunāsikyāḥ. yatraivānunāsikyaṃ pāṇinīyāḥ pratijānate, tatraiva tadapaṭha()mānamapi bhavati, nānyatra. etadapi pratijñānaṃ nāniyamena bhavati, kiṃ tarhi? yatraivācāryāḥ smaranti tatraiva tena bhavitavayam, yathā svaritatvamanudāttatvañca smaraṇena vijñāyate, tathā''nunāsikyamapi. yadi tahrrānunāsikyaṃ pratijñāmātrabhāvi tat kimarthaṃ tat kvacit paṭha()te-- "ḍupacam̐ṣ pāke " (dhā.pā.996) ityādau? evaṃvidho'rtho'nunāsikaḥ pratijñeya ityarthasya pradarśanārtham.
"abhra ām̐ apaḥ" iti. atropapadeśāttūttarakālam "āṅo'nunāsakiśchandasi" 6.1.122 ityanenānunāsiko vihitaḥ, tenetsaṃjñā na bhavati. nanu cānunāsikavidhānasāmathryādeva na bhaviṣyati, tat kimupadeśagrahaṇena? itsaṃjñāyāṃ hi satyāṃ "tasya lopaḥ" 1.3.9 iti lopaḥ syāt, tataścānunāsikavidhānamanarthakaṃ syāt, satyametat; evaṃ manyate-- uttarārthamavaśyamupadeśagrahaṇaṃ katrtavyam. uttarārtha kriyamāṇamihāpi vispaṣṭārthaṃ bhaviṣyati. atha vā-- pratyudāharaṇadigiyaṃ vṛttikṛtā darśitā. idantvatra pratyudāharaṇam-- "aṇo'pragṛhrasyānunāsikaḥ" 8.4.56, dadhiṃ brāāhṛṇakulam. yadyatretsaṃjñā syāt "idito num dhātoḥ" 7.1.58 iti num syāt. nanu ca dhātorityucyamāne dhātornum vidhīyate, nacāyaṃ dhātuḥ, kiṃ tarhi? prātipadikam,tatkathaṃ num syāt? naitadasti; "kvibantā dhātutvaṃ na jahati" (vyā.pa.132) iti kvibantatvāddhātutvaṃ bhavati. ātmano dadhīcchati "supa ātmanaḥ kyac" 3.1.8 dadhīyati, dadhīyateḥ kvip; dadhiṃ brāāhṛṇakulamiti. "ato lopaḥ" 6.4.48 ityakāralopaḥ. "lopo vyorvali" 6.1.64 ityatrādau lopagrahaṇāt pūrvaṃ yakārasya lopo bhavati. "verapṛktasya" 6.1.65 iti vakārasya. pratyayalopalakṣaṇena "akṛtasārvadhātukayoḥ" 7.4.25 iti dīrghaḥ. "hyasvo napuṃsake prātipadikasya" 1.2.47 iti hyasvatvam. "aṇo'pragṛhrasyānunāsikaḥ"8.4.56 ityanunāsike kṛte "kvabantā dhātutvaṃ na jahati" (vyā.pa.132) iti num syāt. aśmā,bhasmeti "āto manin" 3.2.74 ityatra makārasyetsaṃjñā na bhavati. yadi hi syāt, "anyebhyo'pi dṛśyante" 3.2.75 iti halantebhyo vidhīyamāno maninnaco'ntyāt paraḥ syāt.
"sarvasyāco mā bhūt" iti. daridrāprabhṛtisambandhino'pi॥
Laghusiddhāntakaumudī1: upadeśe'nunāsiko'jitsaṃjñaḥ syāt. pratijñānunāsikyāḥ pāṇinīyāḥ.
laṇsūtrasthāvar Sū #28 See More
upadeśe'nunāsiko'jitsaṃjñaḥ syāt. pratijñānunāsikyāḥ pāṇinīyāḥ.
laṇsūtrasthāvarṇena sahoccāryamāṇo repho ralayoḥ saṃjñā..
Laghusiddhāntakaumudī2: upadeśe'janunāsika it 28, 1.3.2 upadeśe'nunāsiko'jitsaṃjñaḥ syāt. pratijñānunāsi See More
upadeśe'janunāsika it 28, 1.3.2 upadeśe'nunāsiko'jitsaṃjñaḥ syāt. pratijñānunāsikyāḥ pāṇinīyāḥ. laṇsūtrasthāvarṇena sahoccāryamāṇo repho ralayoḥ saṃjñā॥
Siddhāntakaumudī1: upadeśe'nunāsiko'jitsaṃjñaḥ syāt . pratijñānunāsikyāḥ paṇinīyāḥ . ’laṇ’ (pra0sū0 See More
upadeśe'nunāsiko'jitsaṃjñaḥ syāt . pratijñānunāsikyāḥ paṇinīyāḥ . ’laṇ’ (pra0sū06) sūtrasthāvarṇena sahoccāryamāṇo repho ralayoḥ saṃjñā . pratyāhāreṣvietāṃ na grahaṇam . ’anunāsikaḥ’ ityādinirdeśāt . na hyatra kakāre pare'ckārya dṛśyate . ’ādirantyena–’ 1-1-71 ityetatsūtreṇa kṛtā saṃjñā pratyāhāraśabdena vyavahriyante .
Bālamanoramā1: laṇsūtre akāraśceti pratijñātam. tasya akārasya anantyatvādahaltvācca halantyam Sū #5 See More
laṇsūtre akāraśceti pratijñātam. tasya akārasya anantyatvādahaltvācca halantyamiti itsaṃjñāyāmaprāptāyāṃ tatprāpakaṃ sūtramāha–upadeśe.
saṃjñāprastāvātsaṃjñeti. labhyate. tadāha–upadeśe anunāsika ityādinā. sūtre
ajiti kutvā'bhāva ārṣaḥ. `ajitsaṃjñaḥ syā'diti vivaraṇe kutvābhāvo'sandehārthaḥ.
nanu mukhena nāsikayā coccāryamāṇo varṇo'nunāsika ityanupadameva vakṣyate. śāstrakṛtā
ca ete katipayavarṇāstathoccāritāḥ, itare tu kevalaṃ mukhena uccāritā iti
kathamidānīntanairavagantavyamityata āha–pratijñānunāsikyāḥ pāṇinīyā iti.
pratijñāyate abhyupagamyata iti pratijñā. nityastrīliṅgo'yam.
striyāmityādhikāre `ātaścopasarge' ikati karmaṇyaṅ?. anunāsikasyā bhāvaḥ
ānunāsikyam. pratijñā ānunāsikyaṃ yeṣāṃ te pratijñānunāsikyāḥ pāṇiniśiṣyā
ityarthaḥ. śiṣyaparaṃparayā śāstrakṛtāṃ tathāvidhamuccāraṇamidanīṃntanānāṃ sugamamiti
yāvat. tadevaṃ laṇsūtre akārasya anunāsikatvāditsaṃjñā siddhā. tataḥ kimityata āha–
laṇsūtrastheti. laṇsūtre tiṣṭhatīti laṇsūtrasthaḥ, sa cāsāvavarṇaśca
laṇsūtrasthāvarṇaḥ, tena sahoccāryamāṇo repho ra ityevaṃrūpo rephalakārayoḥ
saṃjñetyarthaḥ. vastutastu rapratyāhāra eva nāstīti śabdenduśekhare vyaktam. nanu
ādirantyeneti sūtre madhyagānāmādeśca saṃjñeti sthitam. evaṃca ajādipratyāhāreṣu
saṃjñākoṭipraviṣṭānāmantyānāmitāṃ grahaṇā'bhāve'pi ṇakārādīnāmapi
madhyagatvā'viśeṣādgrahaṇaṃ syāt. tataśca ralayoḥ saṃjñeti pūrvagranthe ralayoriti
nyūnaṃ, ṭakārasyāpi madhyagatvena grāhratvādityata āha–pratyāhāreṣvitāṃ na
grahaṇamiti. pratyāhāreṣu=ajādisaṃjñāsu madhyavartināmapi itāṃ na grahaṇamityarthaḥ.
kuta ityata āha–anunāsika ityādinirdeśāditi. ādinā `tṛṣimṛṣikṛṣeḥ kāśgrapasya'
ityādisaṃgrahaḥ. kathamayaṃ nirdeśa uktārthe heturityata āha–na hīti. atra
anunāsikaśabde kakāre pare ikārasya acprayuktaṃ kāryam `iko yaṇacī'ti yaṇādeśo na
dṛśyate hīti yojanā. yadi hi ajādipratyāhāreṣu itāmapi grahaṇaṃ syāttarhi
ac?pratyāhāre ṝlṛk? iti kakārasyāpi praviṣṭatvena ?ctvāttasmin pare
ikārasya `iko yaṇaci' iti yaṇādeśe `lopo vyorvali' iti lope `anunāska' iti syāt.
ikāro na śrūyate. śrūyate ca. ataḥ pratyāhāreṣvitāṃ na grahaṇamiti vijñāyata iti
bhāvaḥ. yattu ṝlṛgiti kakārasya ac?pratyāhārapraviṣyatve'pi `pratyayasthāt'
ityādinā itvavidhisāmathryādeva yaṇ lopaśca na bhavati. anyathā lāghavāllopameva
vidadhyāt. ataḥ pratyāhāreṣvitāṃ na grahaṇamityatra anunāsika ityādinirdeśo na
liṅgamityāhuḥ. tanna, `pratyayasthātkāt?pūrvasyāto lopa āpyasupaḥ' iti lopavidhau
varṇādikyaprasaṅgāt. pratyāhāraśabdasyā'prasiddhārthatvādāha–
ādirantyenetyādinā. pratyāhyiyante saṃkṣipyante varṇā iti vyutpatteriti
bhāvaḥ. naca aṇuditsūtrasiddhāsu aiu ityādisaṃjñāsvatiprasaṅgaḥ śaṅkyaḥ,
yogarūḍha\ufffdāśrayaṇāt. vaiyākaraṇaprasiddhivaśācca tathā rūḍhiriti bhāvaḥ. tatra
varṇasamāmnāyasūtreṣu pūrveṇa ṇakāreṇa ekaḥ pratyāhāraḥ-aṇ. kakāreṇa trayaḥ-ak ik
uk. ṅakāreṇa ekaḥ-eṅ?. cakāreṇa catvāraḥ-ac ic ec aic. ṭakāreṇa ekaḥ-aṭ. pareṇa
ṇakāreṇa trayaḥ-aṇ iṇ yaṇ. makāreṇa catvāraḥ-am yam ñam ṅam. ñakāreṇa ekaḥ-yañ.
ṣakāreṇa dvau-jhaṣ bhaṣ. śakāreṇa ṣaṭ-aś haś vaś jhaś jaś baś. vakāreṇa ekaḥ-chav. yakāreṇa
pañca-yay maya jhay khay cay. repheṇa pañca-yar jhar khar car śar. lakāreṇa ṣaṭ-al hal val
ral jhal śal. akāreṇa eko rapratyāhāraḥ iti vārṇasamāmnāyikāḥ
pratyāhārāścatuścatvāriṃśat, eteṣāmeva śāstre upayogāt.
iṅityādipratyāhārāstu prayojanā'bhāvānna bhavanti, śāstre tadvyavahārā'bhāvāt.
atrā'smadīyā saṅgrahakārikā–
kaṇābhyām.
Bālamanoramā2: upadeśe'janunāsika it 5, 1.3.2 laṇsūtre akāraśceti pratijñātam. tasya akārasya a See More
upadeśe'janunāsika it 5, 1.3.2 laṇsūtre akāraśceti pratijñātam. tasya akārasya anantyatvādahaltvācca halantyamiti itsaṃjñāyāmaprāptāyāṃ tatprāpakaṃ sūtramāha--upadeśe. saṃjñāprastāvātsaṃjñeti. labhyate. tadāha--upadeśe anunāsika ityādinā. sūtre ajiti kutvā'bhāva ārṣaḥ. "ajitsaṃjñaḥ syā"diti vivaraṇe kutvābhāvo'sandehārthaḥ. nanu mukhena nāsikayā coccāryamāṇo varṇo'nunāsika ityanupadameva vakṣyate. śāstrakṛtā ca ete katipayavarṇāstathoccāritāḥ, itare tu kevalaṃ mukhena uccāritā iti kathamidānīntanairavagantavyamityata āha--pratijñānunāsikyāḥ pāṇinīyā iti. pratijñāyate abhyupagamyata iti pratijñā. nityastrīliṅgo'yam. striyāmityādhikāre "ātaścopasarge" ikati karmaṇyaṅ(). anunāsikasyā bhāvaḥ ānunāsikyam. pratijñā ānunāsikyaṃ yeṣāṃ te pratijñānunāsikyāḥ pāṇiniśiṣyā ityarthaḥ. śiṣyaparaṃparayā śāstrakṛtāṃ tathāvidhamuccāraṇamidanīṃntanānāṃ sugamamiti yāvat. tadevaṃ laṇsūtre akārasya anunāsikatvāditsaṃjñā siddhā. tataḥ kimityata āha--laṇsūtrastheti. laṇsūtre tiṣṭhatīti laṇsūtrasthaḥ, sa cāsāvavarṇaśca laṇsūtrasthāvarṇaḥ, tena sahoccāryamāṇo repho ra ityevaṃrūpo rephalakārayoḥ saṃjñetyarthaḥ. vastutastu rapratyāhāra eva nāstīti śabdenduśekhare vyaktam. nanu ādirantyeneti sūtre madhyagānāmādeśca saṃjñeti sthitam. evaṃca ajādipratyāhāreṣu saṃjñākoṭipraviṣṭānāmantyānāmitāṃ grahaṇā'bhāve'pi ṇakārādīnāmapi madhyagatvā'viśeṣādgrahaṇaṃ syāt. tataśca ralayoḥ saṃjñeti pūrvagranthe ralayoriti nyūnaṃ, ṭakārasyāpi madhyagatvena grāhratvādityata āha--pratyāhāreṣvitāṃ na grahaṇamiti. pratyāhāreṣu=ajādisaṃjñāsu madhyavartināmapi itāṃ na grahaṇamityarthaḥ. kuta ityata āha--anunāsika ityādinirdeśāditi. ādinā "tṛṣimṛṣikṛṣeḥ kāśgrapasya" ityādisaṃgrahaḥ. kathamayaṃ nirdeśa uktārthe heturityata āha--na hīti. atra anunāsikaśabde kakāre pare ikārasya acprayuktaṃ kāryam "iko yaṇacī"ti yaṇādeśo na dṛśyate hīti yojanā. yadi hi ajādipratyāhāreṣu itāmapi grahaṇaṃ syāttarhi ac()pratyāhāre ṝlṛk? iti kakārasyāpi praviṣṭatvena?ctvāttasmin pare ikārasya "iko yaṇaci" iti yaṇādeśe "lopo vyorvali" iti lope "anunāska" iti syāt. ikāro na śrūyate. śrūyate ca. ataḥ pratyāhāreṣvitāṃ na grahaṇamiti vijñāyata iti bhāvaḥ. yattu ṝlṛgiti kakārasya ac()pratyāhārapraviṣyatve'pi "pratyayasthāt" ityādinā itvavidhisāmathryādeva yaṇ lopaśca na bhavati. anyathā lāghavāllopameva vidadhyāt. ataḥ pratyāhāreṣvitāṃ na grahaṇamityatra anunāsika ityādinirdeśo na liṅgamityāhuḥ. tanna, "pratyayasthātkāt()pūrvasyāto lopa āpyasupaḥ" iti lopavidhau varṇādikyaprasaṅgāt. pratyāhāraśabdasyā'prasiddhārthatvādāha--ādirantyenetyādinā. pratyāhyiyante saṃkṣipyante varṇā iti vyutpatteriti bhāvaḥ. naca aṇuditsūtrasiddhāsu aiu ityādisaṃjñāsvatiprasaṅgaḥ śaṅkyaḥ, yogarūḍha()āśrayaṇāt. vaiyākaraṇaprasiddhivaśācca tathā rūḍhiriti bhāvaḥ. tatra varṇasamāmnāyasūtreṣu pūrveṇa ṇakāreṇa ekaḥ pratyāhāraḥ-aṇ. kakāreṇa trayaḥ-ak ik uk. ṅakāreṇa ekaḥ-eṅ(). cakāreṇa catvāraḥ-ac ic ec aic. ṭakāreṇa ekaḥ-aṭ. pareṇa ṇakāreṇa trayaḥ-aṇ iṇ yaṇ. makāreṇa catvāraḥ-am yam ñam ṅam. ñakāreṇa ekaḥ-yañ. ṣakāreṇa dvau-jhaṣ bhaṣ. śakāreṇa ṣaṭ-aś haś vaś jhaś jaś baś. vakāreṇa ekaḥ-chav. yakāreṇa pañca-yay maya jhay khay cay. repheṇa pañca-yar jhar khar car śar. lakāreṇa ṣaṭ-al hal val ral jhal śal. akāreṇa eko rapratyāhāraḥ iti vārṇasamāmnāyikāḥ pratyāhārāścatuścatvāriṃśat, eteṣāmeva śāstre upayogāt. iṅityādipratyāhārāstu prayojanā'bhāvānna bhavanti, śāstre tadvyavahārā'bhāvāt. atrā'smadīyā saṅgrahakārikā--"syādeko ṅañaṇavaṭaiḥ, ṣeṇa dvau, traya iha kaṇābhyām. catvāraśca camābhyāṃ, pañca yarābhyāṃ, śalābhyāṃ ṣaṭ॥"
Tattvabodhinī1: upadeśe'janu. upadeśanamupadeśaḥ. bhāve ghañ. upadeśe kiṃm?. abhra ām̐ apaḥ.
sa Sū #7 See More
upadeśe'janu. upadeśanamupadeśaḥ. bhāve ghañ. upadeśe kiṃm?. abhra ām̐ apaḥ.
saptamyarthadyotako'trāṅ. `āṅo'nunāsikaśchandasi' ityākāro'nunāsikaḥ. yadyapīha
`uñ oṃ' ityatrevānunāsikavidhānasāmathryānnettvamiti suvacam,
tathāpyuttarārthamavaśyaṃ katrtavyamupadeśagrahaṇaṃ spaṣṭapratipattaye ihaiva kṛtam. ac
kim ?. manino makārasya mā bhūt. naca `halantyam' ityantyagrahaṇasāmathryādanantyasya
makārasya na bhavediti vācyam, ālac-trāpratyayādāvatiprasaṅgavāraṇena tasya
caritārthatvāt. anunāsika iti kim ?. `īkṣa darśane'. īkṣitaḥ. satyāṃ
hītsaṃjñāyāṃ `\ufffdāādito niṣṭhāyām' itīṇ na syāt.
yadyapyatropajīvyatvādanunāsikasaṃjñā prathamaṃ vaktumucitā, tathāpi nāsikāmanugata iti
yogāśrayaṇenaiva gatārthatvādanunāsikasaṃjñāsūtraṃ mandaprayojanamiti dhvanayituṃ
nehopanyastam. nacaivaṃ `yaro'nunāsike-' ityatra yaraḥ padāntasyānunāsikaśabde
pare'nunāsikaśabdaḥ syādityarthaḥ prasajyeta, `svaṃ rūpam-' iti paribhāṣāyā
anupasthitikalpabanātsūtramate'pi doṣā'bhāvāt. nanūktanirdeśāśrayame
pratipattigauravamiti cet, ataeva `niṣprayojana' mityanuktvā
`mandaprayojana'mityuktam. pratijñeti. pratijñāyata iti pratijñā.
`ātaścopasarge' iti karmaṇyaṅ. anunāsikasya bhāva ānunāsikyam.
`guṇavacanabrāāhṛṇādibhyaḥ-' iti ṣyañ. pratijñā ānunāsikyaṃ yeṣāmiti vigrahaḥ.
kecittu-pratijñānaṃ pratijñā, sā asyāstīti pratijñam. arśāadyac.
pratijñamānunāsikyameṣāmiti vigṛhṇanti. yadyapi sūtrakārakṛto'nunāsikapāṭha idānīṃ
paribhraṣṭaḥ, tathāpi vṛttikārādivyavahārabalena yathākāryaṃ prāksthita ityanumīyata iti
bhāvaḥ.
vidanti vā pāṇinīyāḥ. `tadadhīte-' ityaṇaḥ `proktālluk' iti luk.
ralayoriti nyūnaṃ, ṭakārasyāpi madhyagatvādata āha-pratyāhāreṣviti. anunāsika
ityādīti. ādiśabdena `pāpāṇake kutsitaiḥ', `eṅaḥ padāntādati' ityādi grāhram.
pratyāhāraśabdeneti. pratyāhyiyante saṅkṣipyante varṇā yatreti pratyāhāraḥ.
`karaṇādhikaraṇayośca' iti lyuṭi prāpte `kutyalyuṭo bahula'miti bahulagrahaṇādadhikaraṇe
ghañ. yadyupi yogamātramakārādisaṃjñāsvatiprasaktantathāpi yogarūḍhiriti bhāvaḥ.
Tattvabodhinī2: upadeśe'janunāsika it 7, 1.3.2 upadeśe'janu. upadeśanamupadeśaḥ. bhāve ghañ. upa See More
upadeśe'janunāsika it 7, 1.3.2 upadeśe'janu. upadeśanamupadeśaḥ. bhāve ghañ. upadeśe kiṃm(). abhra ām̐ apaḥ. saptamyarthadyotako'trāṅ. "āṅo'nunāsikaśchandasi" ityākāro'nunāsikaḥ. yadyapīha "uñ oṃ" ityatrevānunāsikavidhānasāmathryānnettvamiti suvacam, tathāpyuttarārthamavaśyaṃ katrtavyamupadeśagrahaṇaṃ spaṣṭapratipattaye ihaiva kṛtam. ac kim?. manino makārasya mā bhūt. naca "halantyam" ityantyagrahaṇasāmathryādanantyasya makārasya na bhavediti vācyam, ālac-trāpratyayādāvatiprasaṅgavāraṇena tasya caritārthatvāt. anunāsika iti kim?. "īkṣa darśane". īkṣitaḥ. satyāṃ hītsaṃjñāyāṃ "()āādito niṣṭhāyām" itīṇ na syāt. yadyapyatropajīvyatvādanunāsikasaṃjñā prathamaṃ vaktumucitā, tathāpi nāsikāmanugata iti yogāśrayaṇenaiva gatārthatvādanunāsikasaṃjñāsūtraṃ mandaprayojanamiti dhvanayituṃ nehopanyastam. nacaivaṃ "yaro'nunāsike-" ityatra yaraḥ padāntasyānunāsikaśabde pare'nunāsikaśabdaḥ syādityarthaḥ prasajyeta, "svaṃ rūpam-" iti paribhāṣāyā anupasthitikalpabanātsūtramate'pi doṣā'bhāvāt. nanūktanirdeśāśrayame pratipattigauravamiti cet, ataeva "niṣprayojana" mityanuktvā "mandaprayojana"mityuktam. pratijñeti. pratijñāyata iti pratijñā. "ātaścopasarge" iti karmaṇyaṅ. anunāsikasya bhāva ānunāsikyam. "guṇavacanabrāāhṛṇādibhyaḥ-" iti ṣyañ. pratijñā ānunāsikyaṃ yeṣāmiti vigrahaḥ. kecittu-pratijñānaṃ pratijñā, sā asyāstīti pratijñam. arśāadyac. pratijñamānunāsikyameṣāmiti vigṛhṇanti. yadyapi sūtrakārakṛto'nunāsikapāṭha idānīṃ paribhraṣṭaḥ, tathāpi vṛttikārādivyavahārabalena yathākāryaṃ prāksthita ityanumīyata iti bhāvaḥ.pāṇinīyā iti. pāṇinīyā proktaṃ pāṇinīyam. "vṛddhācchaḥ". tadadhīyate vidanti vā pāṇinīyāḥ. "tadadhīte-" ityaṇaḥ "proktālluk" iti luk.nanu ralayoriti nyūnaṃ, ṭakārasyāpi madhyagatvādata āha-pratyāhāreṣviti. anunāsika ityādīti. ādiśabdena "pāpāṇake kutsitaiḥ", "eṅaḥ padāntādati" ityādi grāhram. pratyāhāraśabdeneti. pratyāhyiyante saṅkṣipyante varṇā yatreti pratyāhāraḥ. "karaṇādhikaraṇayośca" iti lyuṭi prāpte "kutyalyuṭo bahula"miti bahulagrahaṇādadhikaraṇe ghañ. yadyupi yogamātramakārādisaṃjñāsvatiprasaktantathāpi yogarūḍhiriti bhāvaḥ.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents
 1.3.2.jpg)
