1/46:kimartham idam ucyate |
2/46:ecaḥ ik savarṇākāranivṛttyartham |*
3/46:ecaḥ ik bhavati iti ucyate savarṇanivṛttyartham akāranivṛttyartham ca |
4/46:savarṇnivṛttyartham tāvat : eṅaḥ hrasvaśāsaneṣu ardhaḥ ekāraḥ ardhaḥ okāraḥ vā mā bhūt iti |
5/46:akāranivṛttyartham ca |
6/46:imau aicau samāhāravarṇau |
7/46:mātrā avarṇasya mātrā ivarṇovarṇayoḥ |
8/46:tayoḥ hrasvaśāsaneṣu kadā cit avarṇaḥ syāt kadā cit ivarṇovarṇau |
9/46:mā kadā cit avarṇam bhūt iti evamartham idam ucyate |
10/46:asti prayojanam etat |
11/46:kim tarhi iti |
12/46:dīrghaprasaṅgaḥ |
13/46:dīrghāḥ tu ikaḥ prāpnuvanti |
14/46:kim kāraṇam |
15/46:sthāne antaratamaḥ bhavati iti |
16/46:nanu ca hrasvādeśe iti ucyate |
17/46:tena dīrghāḥ na bhaviṣyanti |
18/46:viṣyārtham etat syāt |
19/46:ecaḥ hrasvaprasaṅge ik bhavati iti |
20/46:dīrghāprasaṅgaḥ tu nivartakatvāt |*
21/46:dīrghāṇām tu ikām aprasaṅgaḥ |
22/46:kim kāraṇam |
23/46:nivartakatvāt |
24/46:na anena ikaḥ nirvartyante |
25/46:kim tarhi |
26/46:anikaḥ nivartyante |
27/46:siddhāḥ eva hrasvāḥ ikaḥ ca anikaḥ ca |
28/46:tatra anena anikaḥ nivartyante |
29/46:savarṇanivṛttyarthena tāvat na arthaḥ |
30/46:siddham eṅaḥ sasthānatvāt |*
31/46:siddham etat |
32/46:katham |
33/46:eṅaḥ sasthānatvāt ikārokārau bhaviṣyataḥ |
34/46:ardhaḥ ekāraḥ aradhaḥ okāraḥ vā na bhaviṣyati |
35/46:nanu ca eṅaḥ sasthānatarau ardhaḥ ekāraukārau |
36/46:na tau staḥ |
37/46:yadi hi tau syātām tau eva ayam upadiśet |
38/46:nanu ca bhoḥ chandogānām sātyamugrirāṇāyanīyāḥ ardham ekāram ardham okāram ca adhīyate : sujāte eśvasūnṛte , adhvaryo odribhiḥ sutam , śukram te enyat yajatam te enyat iti |
39/46:pārṣadakṛtiḥ eṣā tatrabhavatām |
40/46:na eva loke na anyasmin vede ardhaḥ ekāraḥ ardhaḥ okāraḥ vā asti |
41/46:akāranivṛttyarthena api na arthaḥ |
42/46:aicoḥ ca uttarabhūyastvāt |*
43/46:aicoḥ ca uttarabhūyastvāt avarṇaḥ na bhaviṣyati |
44/46:bhūyasī mātrā ivarṇovarṇayoḥ alpīyasī avarṇasya |
45/46:bhūyasaḥ eva grahaṇāni bhaviṣyanti |
46/46:tat yathā brāhmaṇagrāmaḥ ānīyatām iti ucyate tatra ca avarataḥ pañcakārukī bhavati |

eco hrasvā'deśe kartavye ikeva hrasvo bhavati, na anyaḥ. raiatiri. nauatinu. goupa gu. ecaḥ iti kim? atikhaṭvaḥ. atimālaḥ. hrasvā'deśe iti kim? de3vadatta. devada3tta.

eca igghrasvā'deśe 1.1.48 eco hrasvā'deśe kartavye ikeva hrasvo bhavati, na anyaḥ. raiatiri. nauatinu. goupa gu. ecaḥ iti kim? atikhaṭvaḥ. atimālaḥ. hrasvā'deśe iti kim? de3vadatta. devada3tta.

eca igghrasvādeśe. , 1.1.47 paribhāṣeyamādeśaniyamārthā "hyasvo napuṃsake prātipadikasya"1.2.47 ityādāvu-patiṣṭhate. ihem eco'vayavasamāhāravarṇāḥ. tatra "e ai" ityetayoḥ pūrvo bhāgo varṇasamā- nākṛtirmātrātmaiva tālavyaḥ. ata eva "e ai kaṇṭha()tālavyau" (ā.śi. 17) iti śikṣākārāḥ paṭhanti; tadavayavoḥ kaṇṭha()tālavyatvāt. "oau" ityetayoḥ pūrvo bhāgastādṛśa eva, yādṛśa ekāraikārayoḥ. uttarastūvarṇasamānākṛtirmātrika oṣṭhyaḥ. ata eva "o au kaṇṭha()oṣṭhyau" (ā.śi.18) iti śikṣākārāḥ paṭhanti; tadavayavoḥ kaṇṭha()oṣṭha()tvāt. tatra samudāyātmanāmecāṃ samudāyāntaratamo hyasvo nāstīti tadavayavasya yo'ntaratamaḥ, tanaiva yuktaṃ bhavitum. sa punarakārā ikāra ukāro vā. tatra ekāraikārayohryasvo vidhīyamānaḥ kadācidakāraḥ syāt,kadācidikāraḥ. okāraukārayorapi kadācikāraḥ syāt, kadācidukāraḥ. ikārokārāveva yathāyogaṃ yathā syātām, kadācidapyakāro mā bhūdityevamarthamidamārabhyate. atra yadyapyecāmikāṃ sāmyam, tathāpi saṃkhyātānudeśo na bhavati, yasmādannedaṃ vidhāyakam, kiṃ tarhi? niyāmakam. prāptipūrvakaśca niyama iti ye prāptā antaratamā ika eco hyasvāsteṣāmanena niyamaḥ kriyate. na ca prāptāvṛkāralṛkārāviti kuto yathāsaṃkhya- tvam? yadyevam, iṇṇityeva vaktavyam, na tvagiti, satyametat; kintvevamucyamāne sandehaḥ syāt- kiṃ pūrveṇa ṇakāreṇa pratyāhāraḥ? uta pareṇa? iti; tasmādasandehārthamigityuktam. "atiri, atinu" iti. rāyamatikrāntaṃ, nāvamatikrāntaṃ brāāhṛṇakulam "atyādayaḥ krāntādyarthe dvitīyayā" (vā.91) iti "kugati" 2.2.18 ityā- dinā samāsaḥ, "paravalliṅgaṃ dvandvatatpuruṣayoḥ" 2.4.26 iti puṃlliṅge strīliṅge ca prāpte "dviguprāptāpannālaṃpūrvagatisamāseṣu talliṅgameva bhavati. "hyasvo napuṃsake prātipadikasya" 1.2.47 iti hyasvaḥ. ik kaṇṭhatālavyasyaikārasya tālavya ikāro bhavati. kaṇṭha()oṣṭha()syaukārasyauṣṭha() ukāraḥ. "upagu" iti. goḥ samīpamiti. "avyayaṃ vibhakti" 2.1.6 ityādinā sāmīpye'vyayībhāvaḥ. "gostriyorupasarjanasya" 1.2.48 iti hyasvaḥ. kaṇṭha()oṣṭha()okārsayauṣṭha() ukāraḥ. ekārasya tūdāharaṇam- he itīmaṃ śabdamatikrāntaṃ brāāhṛṇakulamatihi. "atatikhaṭvaḥ" iti. pūrvavat prādisamāse kṛte "gostrirupasarjanaska" 1.2.48 ityevamādinā hyasvo'kāra eva bhavatyantaratamaḥ. "de3vadatta" iti. atrāmantritsayāderudāttādeśe katrtavye "devada3tta" ityatra ca "guroranṛto'ntyasya" 8.2.86 ityādinā plutādeśe katrtavya iṅa na bhavati॥

eca igghrasvādeśe 251, 1.1.47 ādiśyamāneṣu hrasveṣu eca igeva syāt. pradyu. pradyunī. pradyūni. pradyunetyādi॥ prari. prariṇī. prarīṇi. prariṇā. ekadeśavikṛtamananyavat. prarābhyām. prarīṇām॥ sunu. sununī. sunūni. sununetyādi॥

atha odantāḥ. prakṛṣṭā dyauryasyeti bahuvrīhau pradyośabdasya `hyasvo napuṃsake' iti hyasvaḥ prāpnuvanneco hyasvā'bhāvātteṣāṃ dvisthānatvena a, i, u, ṛ, lṛ, ityeteṣāṃ hyasvānāmantaratamatvā'bhāvādantarasthānasāmyāśrayeṇa avarṇādiṣu yasya kasyacidaniyamena paryāyeṇa vā prāptāvidamārabhyate–eca ik. ādiśyate ityādeśaḥ. karmaṇi ghañ. tasya hyasvapadena saha karmadhārayaḥ viśeṣyasyārṣaḥ pūrvanipātaḥ. ādeśa iti nirdhāraṇasaptamī. sautramekavacanam. tadāha–ādiśyamāneṣvityādinā. `madhye' ityapapāṭhaḥ, tadyoge ṣaṣṭha\ufffdā evaucityāt. igeveti. tena akāravyāvṛttiḥ phalatīti bhāvaḥ. yadyapīkaścatvāraḥ, eco'pyevaṃ, tathāpi sthānyādeśānāṃ yathāsaṅkhyaṃ na bhavati. na hrayamapūrvavidhiḥ, kintu niyamavidhiḥ. yatāprāptameva niyamyate. ecāṃ hi pūrvabhāgo'varṇasadṛśaḥ. uttarabhāgastu ivarṇovarṇasadṛśaḥ. tatpara pūrvabhāgasādṛśyamavarṇasyāsti. tasya ca iggrahaṇena nivṛttau ivarṇasādṛśyamātramādāya ekārasya aikārasya ca ivarṇaḥ, uvarṇasādṛsyādokārasya aukārasya ca uvarṇa iti vyavasthā nyāyaprāptā. yatāprāptameva ca niyamyata iti na yatāsaṅkhyam. tataśca pradyośabde okārasya ukāro hyasva ityabhipretyodāharati–pradyu ityādi. nanuṃ puṃnapuṃsakayoḥ prakṛṣṭasvargavattvamekameva pravṛttinimittamiti ṭādau puṃvattvavikalpaḥ kuto netyata āha–iha na puṃvaditi. kuta ityata āha–yadigantamiti. pradyośabda odantaḥ puṃsi. pradyuśabdastu udanto napuṃsake. tathāca puṃsi pradyośabdasya bhāṣitapuṃskatve'pi napuṃsake pradyuśabdasya tadapekṣayā bhinnatvena bhāṣitapuṃskatvā'bhāvānna puṃvatvamityarthaḥ. kecittu puṃsi yaḥ pradyośabda odantaḥ sa evedānīṃ napuṃsakaḥ, tasya hyasvāntatve'pi ekadeśavikṛtasyā'nanyatvāt, ataḥ puṃvatvavikalpo'styevetyāhuḥ. evamagre'pīti. prari, sūvu ityādāvapītyarthaḥ. ityodantāḥ. atha aidantāḥ. ekārāntasyodāharaṇaṃ tu smṛta iḥ kāmo yena sa smṛteḥ. su=śobhanaḥ smṛteryasya tat `susmṛti' ityādi bodhyam. prarīti. prakṛṣṭo rā=dhanaṃ yasya iti bahuvrīhau praraiśabdaḥ. tasya napuṃsakahyasvatvena ikāraḥ. suṭi vārivat. sorluptatvāt `rāyo halī'tyātvaṃ na, ṭādāvaci puṃvattvavikalpaḥ pradyuśabdavat. bhyāmādau hali viśeṣamāha–rāyo halītyātvamiti. nanu raiśabdasya aidantasya bihitamātvaṃ kathamidantasyetyata āha–ekadeśavikṛkatasyānanyatvāditi. āmi viśeṣamāha–numacireti. nuṭi `rāyo halī'tyātve prarāṇāmityanvayaḥ. nanu prari-āmiti sthite nuṭaṃ bādhitvā paratvānnumi tasyāṅgabhaktatvāddhalādivibhaktyabhāvātkathamātvamityata āha–numacireti. pūrvavipratiṣedhānnumaṃ bādhitvā nuṭha\ufffdātvaṃ nirbādhamiti bhāvaḥ. saṃnipāteti. hyasvāntatvamupajīvya pravṛttasya nuṭastadvighātakamātvaṃ prati nimittatvā'saṃbhavāditi bhāvaḥ. nanu tarhi hyasvāntatvamupajīvya pravṛttasya nuṭastadvighātakaṃ `nāmī'ti dīrghaṃ prati kathaṃ nimittatvamityata āha–nāmīti dīrghastviti. ityuktamiti. `rāmaśabdādhikāre' iti śeṣaḥ. ityaidantāḥ. atha audantāḥ. su=śobhanā nauryasyeti vigrahe bahuvrīhau `hyasvo napuṃsake' iti hyasva ukāra iti matvāha–sunu iti. ityaudantāḥ॥ napuṃsakaliṅgāḥ*

eca igghrasvādeśe 942, 1.1.47 atha odantāḥ. prakṛṣṭā dyauryasyeti bahuvrīhau pradyośabdasya "hyasvo napuṃsake" iti hyasvaḥ prāpnuvanneco hyasvā'bhāvātteṣāṃ dvisthānatvena a, i, u, ṛ, lṛ, ityeteṣāṃ hyasvānāmantaratamatvā'bhāvādantarasthānasāmyāśrayeṇa avarṇādiṣu yasya kasyacidaniyamena paryāyeṇa vā prāptāvidamārabhyate--eca ik. ādiśyate ityādeśaḥ. karmaṇi ghañ. tasya hyasvapadena saha karmadhārayaḥ viśeṣyasyārṣaḥ pūrvanipātaḥ. ādeśa iti nirdhāraṇasaptamī. sautramekavacanam. tadāha--ādiśyamāneṣvityādinā. "madhye" ityapapāṭhaḥ, tadyoge ṣaṣṭha()ā evaucityāt. igeveti. tena akāravyāvṛttiḥ phalatīti bhāvaḥ. yadyapīkaścatvāraḥ, eco'pyevaṃ, tathāpi sthānyādeśānāṃ yathāsaṅkhyaṃ na bhavati. na hrayamapūrvavidhiḥ, kintu niyamavidhiḥ. yatāprāptameva niyamyate. ecāṃ hi pūrvabhāgo'varṇasadṛśaḥ. uttarabhāgastu ivarṇovarṇasadṛśaḥ. tatpara pūrvabhāgasādṛśyamavarṇasyāsti. tasya ca iggrahaṇena nivṛttau ivarṇasādṛśyamātramādāya ekārasya aikārasya ca ivarṇaḥ, uvarṇasādṛsyādokārasya aukārasya ca uvarṇa iti vyavasthā nyāyaprāptā. yatāprāptameva ca niyamyata iti na yatāsaṅkhyam. tataśca pradyośabde okārasya ukāro hyasva ityabhipretyodāharati--pradyu ityādi. nanuṃ puṃnapuṃsakayoḥ prakṛṣṭasvargavattvamekameva pravṛttinimittamiti ṭādau puṃvattvavikalpaḥ kuto netyata āha--iha na puṃvaditi. kuta ityata āha--yadigantamiti. pradyośabda odantaḥ puṃsi. pradyuśabdastu udanto napuṃsake. tathāca puṃsi pradyośabdasya bhāṣitapuṃskatve'pi napuṃsake pradyuśabdasya tadapekṣayā bhinnatvena bhāṣitapuṃskatvā'bhāvānna puṃvatvamityarthaḥ. kecittu puṃsi yaḥ pradyośabda odantaḥ sa evedānīṃ napuṃsakaḥ, tasya hyasvāntatve'pi ekadeśavikṛtasyā'nanyatvāt, ataḥ puṃvatvavikalpo'styevetyāhuḥ. evamagre'pīti. prari, sūvu ityādāvapītyarthaḥ. ityodantāḥ. atha aidantāḥ. ekārāntasyodāharaṇaṃ tu smṛta iḥ kāmo yena sa smṛteḥ. su=śobhanaḥ smṛteryasya tat "susmṛti" ityādi bodhyam. prarīti. prakṛṣṭo rā=dhanaṃ yasya iti bahuvrīhau praraiśabdaḥ. tasya napuṃsakahyasvatvena ikāraḥ. suṭi vārivat. sorluptatvāt "rāyo halī"tyātvaṃ na, ṭādāvaci puṃvattvavikalpaḥ pradyuśabdavat. bhyāmādau hali viśeṣamāha--rāyo halītyātvamiti. nanu raiśabdasya aidantasya bihitamātvaṃ kathamidantasyetyata āha--ekadeśavikṛkatasyānanyatvāditi. āmi viśeṣamāha--numacireti. nuṭi "rāyo halī"tyātve prarāṇāmityanvayaḥ. nanu prari-āmiti sthite nuṭaṃ bādhitvā paratvānnumi tasyāṅgabhaktatvāddhalādivibhaktyabhāvātkathamātvamityata āha--numacireti. pūrvavipratiṣedhānnumaṃ bādhitvā nuṭha()ātvaṃ nirbādhamiti bhāvaḥ. saṃnipāteti. hyasvāntatvamupajīvya pravṛttasya nuṭastadvighātakamātvaṃ prati nimittatvā'saṃbhavāditi bhāvaḥ. nanu tarhi hyasvāntatvamupajīvya pravṛttasya nuṭastadvighātakaṃ "nāmī"ti dīrghaṃ prati kathaṃ nimittatvamityata āha--nāmīti dīrghastviti. ityuktamiti. "rāmaśabdādhikāre" iti śeṣaḥ. ityaidantāḥ. atha audantāḥ. su=śobhanā nauryasyeti vigrahe bahuvrīhau "hyasvo napuṃsake" iti hyasva ukāra iti matvāha--sunu iti. ityaudantāḥ॥*****iti bālamanoramāyāmajantā napuṃsakaliṅgāḥ*****athā'luksamāsaprakaraṇam.------------------

ecaḥ. ādiśyata ityādeśaḥ, hyasvāścasāvādeśaśca hyasvādeśaḥ. nirdharaṇe saptamī, jātabekavacanamato vyacaṣṭe—–ādiśyamāneṣu hyasveṣviti. ecāṃ pūrvabhāgo'kārasadṛśaḥ, uttarastu ivarṇovarṇasadṛśaḥ, tatrobhayāntaratamasya hyasvasyā'bhāvātparyāyeṇa akāraḥ syādikārokārau ca syātām, tathāca mā kadāpyakāro bhūditi niyamārtheyaṃ paribhāṣetyabhipretyāha—igeva syāditi. āntaratamyādekārokārayorikāraḥ. okāraukārayostūkāraḥ. ekāntasyodāharaṇaṃ tu haḥ smṛto yena sa smṛteḥ. śobhanaḥ smṛteryasya tat `susmṛtī'tyādi. etacca paribhāṣāsūtramapārthakam. tathāca vārtikakṛtoktaṃ–`siddhameḍaḥ sasthānatvāt,' aicoścottarabhūyastvā'diti. asyārthaḥ–śabdaparavipratiṣedhena eṅauttarabhādāntaratamau iuvarṇāveveti siddham. `ecośce'ti cakāro bhinnakramaḥ `uttarabhūyastvācce'ti hetorantaraṃ bodhyaḥ. ardhamātrā, avarṇasya, adhyardhamātrā ivarṇovarṇayorityuttarabhāgādhikyānmallagrāmātadivadbhūyasā vyapadeśenā'pi ikārokārau bhaviṣyata iti. pradyuneti. nanu prakṛṣṭasvargavattvādikaṃ yatpravṛttinimittaṃ tatpuṃnapuṃsakayoḥ samānamiti bhāṣitapuṃskatvātpakṣe puṃvadbhāvo'tra syādevetyāśaṅkāyāma#āha—-yadigantamiti. etacca `rā dāne'iti dhātau `atr brāāhṛāṇakula'miti prakamyamādhavena spaṣṭīkṛtam. kathaṃ tarhi prācā `pradyavā'`prarāyā'`sunāve'tyudāhmatamiti cedatrāhuḥ– prakṛṣṭamvargavattvādipravṛttinimittaikyātsudyośabdo bhāṣitapuṃskaḥ, sa evedānīmigantaḥ. tathāca pradyuśabdo'pi bhāṣitapuṃska eva, ekadeśavikṛtasyānanyanyatvāt, ataḥ puṃvadbhāvo bhavatīti. itthaṃ ca puṃvadbhāva ejanteṣu klībeṣu mādhavamate nāsti, matāntare tvastīti bodhyam. prarīti. prakṛṣṭo rā yasya tat `prari'iti. śobhamā nauryasya tat–`sunu'. iti tattvabodhinyām ajantā napuṃsakaliṅgāḥ.

eca igghrasvādeśe 815, 1.1.47 ecaḥ. ādiśyata ityādeśaḥ, hyasvāścasāvādeśaśca hyasvādeśaḥ. nirdharaṇe saptamī, jātabekavacanamato vyacaṣṭe-----ādiśyamāneṣu hyasveṣviti. ecāṃ pūrvabhāgo'kārasadṛśaḥ, uttarastu ivarṇovarṇasadṛśaḥ, tatrobhayāntaratamasya hyasvasyā'bhāvātparyāyeṇa akāraḥ syādikārokārau ca syātām, tathāca mā kadāpyakāro bhūditi niyamārtheyaṃ paribhāṣetyabhipretyāha---igeva syāditi. āntaratamyādekārokārayorikāraḥ. okāraukārayostūkāraḥ. ekāntasyodāharaṇaṃ tu haḥ smṛto yena sa smṛteḥ. śobhanaḥ smṛteryasya tat "susmṛtī"tyādi. etacca paribhāṣāsūtramapārthakam. tathāca vārtikakṛtoktaṃ--"siddhameḍaḥ sasthānatvāt," aicoścottarabhūyastvā"diti. asyārthaḥ--śabdaparavipratiṣedhena eṅauttarabhādāntaratamau iuvarṇāveveti siddham. "ecośce"ti cakāro bhinnakramaḥ "uttarabhūyastvācce"ti hetorantaraṃ bodhyaḥ. ardhamātrā, avarṇasya, adhyardhamātrā ivarṇovarṇayorityuttarabhāgādhikyānmallagrāmātadivadbhūyasā vyapadeśenā'pi ikārokārau bhaviṣyata iti. pradyuneti. nanu prakṛṣṭasvargavattvādikaṃ yatpravṛttinimittaṃ tatpuṃnapuṃsakayoḥ samānamiti bhāṣitapuṃskatvātpakṣe puṃvadbhāvo'tra syādevetyāśaṅkāyāma#āha----yadigantamiti. etacca "rā dāne"iti dhātau "atr brāāhṛāṇakula"miti prakamyamādhavena spaṣṭīkṛtam. kathaṃ tarhi prācā "pradyavā""prarāyā""sunāve"tyudāhmatamiti cedatrāhuḥ--prakṛṣṭamvargavattvādipravṛttinimittaikyātsudyośabdo bhāṣitapuṃskaḥ, sa evedānīmigantaḥ. tathāca pradyuśabdo'pi bhāṣitapuṃska eva, ekadeśavikṛtasyānanyanyatvāt, ataḥ puṃvadbhāvo bhavatīti. itthaṃ ca puṃvadbhāva ejanteṣu klībeṣu mādhavamate nāsti, matāntare tvastīti bodhyam. prarīti. prakṛṣṭo rā yasya tat "prari"iti. śobhamā nauryasya tat--"sunu". iti tattvabodhinyām ajantā napuṃsakaliṅgāḥ.